Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Papīru daudz, normatīvu daudz, bet skaidrības – nav.
FOTO: www.sxc.hu
Savukārt Latvijas Energoauditoru asociācijas (LEAA) valdes priekšsēdētājs Gatis Žogla iebilst: „Ja rēķinām pēc šīs platību metodikas, visas ēkas Latvijā patērē 0 megavatstundas gadā. Sanāk, ka neviena ēka nebūtu jāapkurina. MK noteikumos par ēkas energoefektivitātes aprēķināšanas metodi ir daudz kļūdu, un, lai tās mēģinātu labot, vairākkārt esam iesnieguši EM šo kļūdu sarakstu ar četriem aprēķiniem, kam būtu jābūt to vietā.”
Katrs auditors var rēķināt pa savam
Jautāts, kādēļ tik daudz izbrāķētu projektu nebija Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūras (BEMA) laikā, E. Valantis skaidroja: „BEMA administrēšanā bija tikai četras struktūrfondu aktivitātes, un šī bija viena pastāvīgā programma. Līdz ar to gandrīz katrs speciālists ar katru projektu varēja strādāt atsevišķi. Negribu piekrist, ka energoauditi nebūtu vērtēti arī līdz šim. BEMA gadījumā starpība ir tāda, ka projektus izvērtēja piesaistīti eksperti.
Bet par pēdējiem diviem mēnešiem, kur LIAA ir pārrēķināti energoauditu pārskatu dati, ministrija pašlaik strādā, lai lemtu, vai šie noraidījumi paliks spēkā vai tiks atcelti. Ja tie tiks atcelti, tad tiks ieviesta tāda metodika, pēc kuras gan energoauditori, gan vērtētāji vienlīdz sapratīs tos rādītājus, kuri jāiekļauj energoauditā, lai nebūtu domstarpību, piemēram, par apsildāmo platību. Jo tā metodika, pēc kuras veic energoauditu, ir uztverama divdomīgi: ir telpas, ko auditors, normāli domājot, nepieskaita pie apsildāmām, bet daļa auditoru savukārt tajās iekļauj, teiksim, pagrabu vai bēniņus. Metodika ļauj viņiem tā rīkoties. Tādējādi siltuma patēriņš uz vienu kvadrātmetru tiešām stipri samazinās.”
Kopš sarunas pagājusi vairāk nekā nedēļa, un tagad zināms, ka daudzi LIAA negatīvie atzinumi par pēdējā kārtā iesniegtajiem projektiem šobrīd ir atcelti. Piemēram, Gaujas ielas namā ziņa no LIAA par projekta negatīvā vērtējuma atcelšanu tika saņemta 17. septembrī, un, iespējams, šonedēļ jau tiks noslēgts līgums par projekta īstenošanu. Tas ved uz problēmas risinājumu, kaut arī projekts iekavēts par pāris mēnešiem. Tikai tad, ja viss veiksies ļoti raiti, ēka tiks renovēta vēl šoruden un iegūs arī jaunu jumtu, jo pašreizējais segums iedzīvotājiem ziemā var sagādāt ļoti lielas problēmas.
Neder arī praksē apstiprināta pozitīvā pieredze
Acīmredzot šādā greizā sietā iekļuvuši arī projektu iesniegumi par divu DzīKS „Bāka-2” daudzdzīvokļu māju siltināšanu, kuri tika noraidīti. Kā stāsta „Bāka-2” valdes priekšsēdētājs Sergejs Sidorko, šai kooperatīvajai sabiedrībai ir vērā ņemama pieredze dzīvojamo māju renovēšanā, arī ar Eiropas fondu projektiem: „Pilna renovācija (ne tikai siltināšana, bet arī visā pilnībā modernizēta apkures sistēma ar iespēju regulēt un uzskaitīt siltuma patēriņu dzīvokļos, ar karstā ūdens vadu atjaunošanu) ir veikta piecās mājās. Ja īstenoti visi šie pasākumi, maksa par apkuri sezonā trīsistabu dzīvoklim vidēji ir 105 lati.
Mēs ar būvuzraugu pētījām iepriekš siltināto māju datus un secinājām, ka rezultāti ir pat labāki, nekā bija gaidīts. Tā kā mums ir faktiski identiskas sērijveida mājas, uztaisījām coppy/paste, paņēmām tieši tādus pašus pasākumus, tādas pašas tehnoloģijas un piemērojam divām nākamajām mājām. Auditu gatavoja auditore Pavlovska, un mēs kopā ar Žoglu pārbaudījām – šie aprēķini ir veikti atbilstoši tam, ko prasa MK noteikumi. Pārrēķinājām reāli sasniegtos rezultātus un salīdzinājām ar prognozi. Iznāca, ka paredzamais ietaupījums pie standarta patēriņa bija 49,9 kWh, bet faktiskais ir no 45 līdz 50 kWh gadā. Dzelzavas ielas 97. nama siltināšana sevi jau realitātē apstiprinājusi kā tiešām veiksmīgs projekts, bet, piemēram, identisks projekts mājai Marsa gatvē 5 tika noraidīts. Es saņemu noraidījumu un nesaprotu – ar ko man cīnīties? Nav jau arī uzrādīts, ka energoauditors pieļāvis kļūdu un kādu, bet pateikts, ka rezultāts nav ticams – viņi netic... Ar ticību, es atvainojos, tikai baznīcā var iet. Tā vērtēšanas kļūda jau ir ielikta MK noteikumos.
"Nav jau arī uzrādīts, ka energoauditors pieļāvis kļūdu un kādu, bet pateikts, ka rezultāts nav ticams – viņi netic... Ar ticību, es atvainojos, tikai baznīcā var iet. "
Pašlaik intensīvi risinājumi tiek meklēti gan no EM, gan LIAA puses. Bet man ir iebildumi par to, ka mums, projektu iesniedzējiem, nav saprotams, pēc kādiem kritērijiem šie projekti tiek vērtēti un pārbaudīti. Domāju, ir jāizstrādā kāda vienota metode, kā projektu iesniegumus vērtēt pirms iesniegšanas, lai pēc tam nebūtu šādas nepatikšanas. No vienas puses, ir ļoti sāpīgi, ka zaudējām sezonu. No otras - varbūt arī nevajadzēja tik ātri steigties. Ja būtu apkopoti un izpētīti rezultāti par pagājušā gada projektiem, tad uzreiz būtu redzams, kā šis process noticis, kādi ir projektu plusi un mīnusi. Pašlaik nav neviena, kas to darītu. Redzu, ka šajā gadījumā sakrustojušies divi faktori – nav precīzas energoaudita aprēķinu moduļa metodes, un arī LIAA speciālistu vērtēšanas metodika neatbilst reālajai praksei. Tādēļ notikumi tā izveidojušies. Tagad nav svarīgi meklēt, kurš un kad bijis vainīgs, bet ir jāatrod risinājumi, kā turpmāk rīkoties.”
MK noteikumi – tiešām aplami?
„Daļa no LIAA iesniegtajiem auditiem ir izstrādāti pareizi, jo nav rēķināti pēc attiecīgajiem MK noteikumiem, bet pēc ISO standarta ISO 300000790, kas īstenībā ir pamatā arī minētajiem MK noteikumiem, tikai tur nav kļūdu. Nesen bijām LIAA uz pārrunām un skaidri redzējām, ka tā formula, pēc kuras viņi energoauditus pārbauda, ir nepareiza. Bet daži projekti auditu dēļ katrā ziņā ir noraidīti pamatoti. Jo dažām ēkām pēc audita pārskata paredzamais patēriņš esot uzrādīts deviņas kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā, kas patiešām ir nereāli. Bet tika noraidīti arī tādi projektu iesniegumi, kuros izrēķināts, ka jābūt 63 kilovatstundām, kas gan ir sasniedzams rezultāts. Kā es sapratu, neviens eksperts no malas tieši pieaicināts netika. Izvērtēšanu veic LIAA darbinieki paši, bet viņiem nav ne energoauditora sertifikāta, nekā,” stāsta G. Žogla.
LEAA interneta vietnē atrodama pērnā gada oktobrī tapusi vēstule, kurā energoauditori, patiešām speciālisti ekspertu līmenī, ziņo EM par energoaudita noteikumu nepilnībām.
Par labojumiem energoefektivitātes aprēķina metodikā (2009.g. MK noteikumos Nr. 39)
Latvijas Energoauditoru asociācijas (LEAA) biedri, t.sk. sertificētie energoauditori, ikdienā strādājot ar spēkā esošo energoefektivitātes aprēķina metodiku (2009.g. MK noteikumi Nr. 39), konstatējuši, ka minētajā dokumentā pieļauta virkne neprecizitāšu un kļūdu, kuru dēļ metodes lietošana esošajā redakcijā praktiski ir neiespējama.
LEAA asociācijas biedrs SIA „Procesu analīzes un izpētes centrs” pēc Ekonomikas ministrijas pasūtījuma veica MK noteikumiem Nr. 39 atbilstošas energoefektivitātes aprēķina programmatūras izstrādi. Šī darba sākuma fāzē tika atklātas un sistematizētas daudzas neprecīzas, kļūdainas vai neskaidras vietas dokumentā. Lielākā daļa no tām tika izlabotas un precizētā veidā iekļautas izveidotajā programmatūrā. Visas pamanītās kļūdas un neprecizitātes ir apkopotas un iesniegtas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta būvniecības uzraudzības nodaļā kopā ar minēto aprēķina programmatūru.
"Kad auditoram, kurš nonācis šajā problēmsituācijā, jautājam, kādēļ viņš krāpis cilvēkus, solot neiespējamu efektu pēc attiecīgu darbu veikšanas, pirmais, ko viņš atbild – jums nav pareiza tā metodika!"
Tā kā publicētā metodika esošajā redakcijā neļauj korekti veikt energoefektivitātes aprēķinu un izsniegt ēku energosertifikātu, ierosinām izveidot darba grupu, iekļaujot tajā arī Latvijas Energoauditoru asociācijas, Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Universitātes pārstāvjus, labojumu saskaņošanai un apspriešanai un pēc iespējas ātrākai MK noteikumu Nr. 39 grozījumu izstrādei.
Latvijas Energoauditoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Gatis Žogla,
Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu katedras vadītāja Dagnija Blumberga,
Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorijas vadītājs Andris Jakovičs
LEAA mājaslapā vēl redzams, ka augustā EM ir izveidota darba grupa vēstulē minēto trūkumu izskatīšanai. Bet nekas vairāk līdz šim rudenim, kad atklājās projektu iestrēgums LIAA, acīmredzot nav noticis.
D. Blumberga portālam "LV.LV" vēlreiz apstiprina - MK noteikumos iekļautā aprēķinu metodika ir kļūdaina. „Sākotnēji bija kļūdas, kuras apkopojot, profesors Jakovičs bija sarakstījis piezīmes uz vairāk nekā 10 lappusēm. Interesantākais ir tas, ka neviens, kas bija izstrādājis MK noteikumus ar tik nenormāli kļūdainu un analfabētisku metodiku, neatvainojas mums par to, ka tērējām laiku un mēģinājām saviem spēkiem izdarīt tā, lai rēķinātu ar pareizām siltumtehnikas formulām. Vēl vairāk - tie paši konsultanti tagad ir sataisījuši kaudzi ar problemātiskiem dokumentiem. To es gribētu uzskatīt par Latvijas fenomenu.”
Auditori arī vainīgi
Savukārt EM valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele domā citādi: „Attiecībā uz MK noteikumiem mums ir īpatnēja situācija: ik pa laikam kāds apgalvo, ka tie nav pareizi, ka metodika vispār nav pareiza. Kad nonākam pie sarunu galda un prasām parādīt precīzi, kur ir šī kļūda, neviens nav spējis neko citu bez šī apgalvojuma pateikt. Kad auditoram, kurš nonācis šajā problēmsituācijā, jautājam, kādēļ viņš krāpis cilvēkus, solot neiespējamu efektu pēc attiecīgu darbu veikšanas, pirmais, ko viņš atbild – jums nav pareiza tā metodika! Tā nav – metodika ir izstrādāta nopietni, mēs algojām profesionāļus, un līdz šim ir pierādījies, ka, stingri skatoties, kļūda vairāk ir bijusi auditorā.
Vienā sertificēšanas institūcijā mēs esam iesnieguši lūgumu izvērtēt septiņu auditoru profesionālo darbību, otrā – piecu. Vismaz viens lēmums jau ir pieņemts. Šobrīd mēs turpinām asi vērsties pret šiem it kā profesionāļiem, it kā iestādes izvērtētiem cilvēkiem; savukārt šo institūciju izvērtēs vēl kāda institūcija, lai būtu trīskārt droši, ka šie cilvēki kļūdas nepieļauj. Prakse ir pierādījusi, ka Latvija, iespējams, ir unikāla, ka tā notiek, un mūsu uzdevums ir uzraudzīt gan projektētāju, gan būvdarbu vadītāju, tostarp arī auditoru profesionālo darbību, un mēs sekojam, lai šāds cilvēks vairs nevarētu veikt auditus.”
Kritikai par auditoru zemo kvalifikāciju piekrīt arī D. Blumberga: „Esmu runājusi jau ar daudziem apsaimniekotājiem un energoaudita speciālistiem, un iznāk, ka patiešām ir nekvalitatīvi auditu pārskati.
Mēs esam ieguldījuši savas zināšanas, laiku un enerģiju 66 energoauditoru apmacībā, no kuriem varbūt tikai trešā daļa ar laiku kļūs par īstiem energoauditoriem. To mēs uzskatām par savu ieguldījumu Latvijas nākotnē. Tas bija arī protests pret valsts intereses trūkumu šo jautājumu risināšanā. Šobrīd energoauditora kvalifikāciju nosaka nevis pēc padarītā darba un energoauditu kvalitātes kontroles (kā tas ir daudzās ES valstīs, piemēram, pie tuviem kaimiņiem Somijā tas notiek jau kopš energoauditoru sistēmas rašanās 1997. gadā), bet gan pēc tā - ir vai nav sertifikāts, kuru dažas organizācijas dala pa labi un kreisi, īsti nepārbaudot zināšanas.”
Sertificētus energoauditorus sagatavo SIA „PSI Grupa”, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas centrs un SIA „Mācību un konsultāciju centrs ABC” Sertificēšanas birojs – šāda ziņa atrodama LEAA mājaslapā.
Cīnoties pret nekvalitatīviem auditiem, sitienu saņēma iedzīvotāji
Mārtiņš Prīsis, Zemgales reģionālās enerģētikas aģentūras direktors, cer, ka rudens būs saudzīgs un tad, ja Auces mājām atcels projektu iesniegumu noraidījumus, renovācijas darbus tomēr varēs īstenot. „Iepirkumu rīkot var jebkurā gadījumā. Primārais darbs ir ārsienu siltināšana, to var paspēt izdarīt, pirms iestājas mīnus 10 grādu sals. Projekts ir jāpabeidz divu gadu laikā pēc līguma noslēgšanas. Bet, protams, cilvēki grib to izdarīt šogad. Lai iespējami ātrāk samazinātos siltuma tēriņi. Sanāca tā, ka ierēdņi cīnījās pret nekvalitatīviem energoauditiem, bet patiesā cīņa ir pret tiem iedzīvotājiem, kuri gribēja siltināt savas mājas.”
Jā, tiem māju apsaimniekotājiem, kuri mēnešiem klaudzināja pie savu māju dzīvokļu īpašnieku durvīm, pierunājot iesaistīties siltināšanas projektos, nu nav vienkārši izskaidrot, kādēļ viss apstājies. Kā attaisnojumu var klāstīt, ka Latvija ir unikāla valsts, kurā sertificēti auditori nav uzticami un viņu sarēķinātais ir trīskārt pārbaudāms; ka aprēķinu formulas, kas normatīvajos aktos tiem liktas priekšā, arī laikam nav pareizas. Kaut gan jebkuram pieredzējušam būvinženierim bez visām formulām ir zināms, cik lielu īpatsvaru mājas siltumnoturības paaugstināšanā dod, piemēram, logu nomaiņa, apkures sistēmu sakārtošana, ārsienu, bēniņu, kāpņu telpu siltināšana. Acīmredzot arī EM un LIAA, pārskatot līdzšinējos atzinumus, operatīvi tiek izmantotas vienkāršākas metodes, pirmo vietu piešķirot loģikai, nevis auditora formulām.
"Šajā programmā taču svarīga katra nosiltinātā māja, katrs pozitīvais paraugs."
Saistībā ar dzīvojamo māju siltināšanas programmu cilvēkam no malas rodas vēl viens jautājums. MK noteikumu Nr. 138 sadaļā „Projektu iesniegumu atlases izsludināšana un projektu iesniegumu iesniegšana” 24. punktā cita starpā teikts: „Ja projektu iesniegumu atlases kārtās netiek noslēgti līgumi par visu aktivitātei pieejamo finansējumu, sadarbības iestāde izsludina astoto projektu iesniegumu atlases kārtu par visu atlikušo finansējumu. Astotajā projektu iesniegumu atlases kārtā projektu iesniegumu vērtēšana un savstarpējā salīdzināšana notiek kalendārā mēneša ietvaros.”
Kādēļ savā starpā salīdzināt, ja tāpat viss ir skaidrs?
Naivāks projekta iesniedzējs tā arī saprot, ka rezultātu uzzinās mēneša laikā. Bet ir citādi – vienu kalendāro mēnesi iesniegtie projekti tiek krāti kaudzē, un tikai nākamajā speciālisti ķeras pie vērtēšanas. Tad iesniegumi tiek ķidāti un ailēs rakstīti iegūtie punkti un pozitīvās un negatīvās atbildes.
Iepriekš apzināti ir citēts, kādā veidā par kritērijiem tiek piešķirti punkti, nosakot, vai projektu iesniegumiem pienākas valsts atbalsta nauda, vai nē. Tad nu nav skaidrs, kādēļ projektu iesniegumi vēl ir savā starpā salīdzināmi, tērējot gan ierēdņu, gan projekta iesniedzēju laiku. E. Valantis saka: tā ir noteikts normatīvajos aktos, tā dara ar visiem struktūrfondu projektiem, lai nepieļautu nevienlīdzību projektu apstiprināšanā. Turklāt vērtēšanas komisijas sēde arī notiekot tikai reizi mēnesī.
Bet kāda nevienlīdzība ir iespējama, ja projekta iesniegumam punkti un visas citas atbildes saskaitītas, iegūtie rādītāji, piemēram, atbilst minimālajām MK noteikumu prasībām un nav iemesla projektu noraidīt?
Var saprast, ka šāda kārtība nepieciešama tad, ja atbalsta naudas ir par maz un to var atļauties atvēlēt tikai labākajiem projektiem, kas ieguvuši lielāko punktu skaitu. Šoreiz tā nav – kā iepriekš teikts, projektu iesniegšana tiek mudināta visiem iespējamiem līdzekļiem.
Tad vai tiešām dažādās programmās projektu vērtēšanā nav iespējama lielāka elastība? Vai vērtēšanas komisija nevar sēdes rīkot divas reizes mēnesī?
Gan valstij, gan pašvaldībai taču ir svarīga katra nosiltinātā māja, katrs pozitīvais paraugs... Turklāt, kā zināms, Eiropas naudas apguve Latvijā sokas pārāk lēni, un stāsts par šo atbalsta programmu ir uzskatāms paraugs, kā mākam arī vienkāršas lietas sarežģīt un novilcināt. Turklāt, kā norāda EM, Latvijā ēku renovācijai ir liels potenciāls Eiropas Savienības (ES) noteiktā mērķa sasniegšanai – līdz 2020. gadam par 20 procentiem samazināt enerģijas patēriņu ēku sektorā. Lai to sasniegtu, 10 gadu laikā nepieciešams renovēt trešdaļu ēku, un šim nolūkam vajadzīgas investīcijas aptuveni 2,1 miljardu latu vērtībā.
