Līdz šim Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitātē „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) ir iesniegti aptuveni 270 pieteikumu un no ERAF līdzfinansējuma jau izlietoti gandrīz 14 miljoni latu. Tātad namu renovācijai atlikuši ap 30 miljoniem latu, kurus jāizmanto turpmāko divu gadu laikā.
Aizspriedumiem joprojām liels spēks
Uz dzīvojamo māju siltināšanu var raudzīties no diviem skatpunktiem – valsts un dzīvokļa īpašnieka viedokļa. Valsts mērogā namu siltināšanai runā par labu arguments, ka šis ir viens no veidiem, kā samazināt siltumenerģijas patēriņa īpatsvaru, tātad arī samazināt enerģijas ražošanai nepieciešamo resursu importu.
Māju renovācija paver arī darbalauku krīzē iestigušajai būvniecības nozarei, tādējādi aktivizējot saimniecisko darbību. Līdztekus tam katra siltināta māja dod ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā. Taču šis valstiskais redzējums daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem lielākoties šķiet gana tāls, personīgi nesaistošs un dažkārt ne visai labi saprotams.
"Uz dzīvojamo māju siltināšanu var raudzīties no diviem skatpunktiem – valsts un dzīvokļa īpašnieka viedokļa."
No vienas puses, dzīvokļu īpašnieki namu siltināšanu daļēji atbalsta, jo ēkas renovācija, samazinot apkures izmaksas, ilgtermiņā neapšaubāmi dos iespēju ietaupīt. Taču tajā pašā laikā daudzi uzskata, ka dzīvokļu īpašniekiem, uzņemoties kredītsaistības, nāksies riskēt.
Tagad nācis klāt jauns apsvērums - renovācija audzēs ēkas kadastrālo vērtību un tādēļ arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus, kurus jau pašlaik iedzīvotāji kārto visai kūtri. Savukārt citi ir pārliecināti, ka par visu jārūpējas „viņiem” – namu pārvaldniekiem vai kādai citai būtnei. Daži domā, ka ES nauda drošības labad vispār nav jāizmanto.
Tomēr kopumā, par spīti valdošajai ļaužu skepsei, dzīvojamo māju siltināšana lēnām uzņem apgriezienus. Pērn par ERAF līdzekļiem tika renovētas tikai septiņas mājas, turpretī šogad pie siltiem mitekļiem tiks jau vairāk nekā 50 namu dzīvokļu īpašnieki.
Visgrūtākais – pirmais solis
Gandrīz visu siltināto māju iniciatīvas grupas locekļi atzīst, ka nama siltināšanā darbietilpīgākais un sarežģītākais ir tieši pirmais solis – pārliecināt dzīvokļu īpašniekus un iegūt viņu piekrišanu iesaistīties šādā projektā. Lai pieņemtu lēmumu sākt dzīvojamās mājas renovāciju, atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumam ir jāiegūst 50% plus viena dzīvokļa īpašnieka balsojums „par”. Turklāt šis lēmums ir saistošs ikvienam attiecīgā nama dzīvokļa īpašniekam. Kā to panākt?
Kā liecina pieredze, vieglāk lēmumu ir pieņemt namos, kuri atrodas ārpus Rīgas, parasti novadu centros, un kuros nav daudz dzīvokļu. Iemesls tam ir vienkāršs – šo māju iemītnieki parasti jau ilgus gadus ir pazīstami un cits citam uzticas. Tieši tāpēc namu siltināšana tik labi veicas, piemēram, Cēsīs, Valmierā vai kādā citā Latvijas pilsētā, bet ne tik labi galvaspilsētā.
Lai arī Rīgā ir vislielākais skaits namu, kam nepieciešama renovācija, kopumā ir nosiltināta tikai 21 māja, turklāt divpadsmit līdz 2008. gadam, kad ERAF līdzfinansējums vēl nebija pieejams. Nu negrib rīdzinieki dzīvot siltos namos vai arī gaida nezināmo „viņu” rīcību.
Otra problēma – etniskais sastāvs. Latvietis visai skeptiski izturēsies pret krievvalodīgā ieteikumu sākt siltināt māju, un otrādi. Tieši tāpēc labus panākumus gūst tās iniciatīvas grupas, kurās plecu pie pleca strādā gan latvieši, gan krievu valodā runājošie, jo būtībā mērķis taču ir viens – silts mans un tavs dzīvoklis.
„Arī mēs gājām tādu pašu ceļu, kā citu siltināto māju iniciatīvas grupas,” saka biedrības „Rigonda 7” valdes locekle Irisa Simanoviča. „Vispirms spriedām ar kaimiņiem, vai gribam paši apsaimniekot savu māju vai vēlamies to renovēt, vai iznākumā izdevumi būs lielāki vai mazāki. Taču šādām pārrunām ir nopietni jāsagatavojas.
Pirmkārt vajadzētu noskaidrot, kādas ir aptuvenās nama renovācijas viena apdzīvojamā kvadrātmetra izmaksas, cik lielu siltuma ietaupījumu iespējams iegūt. Kad izdevumi un ieguvumi tika salikti kopā, kļuva skaidrs, ka mūsu mājā dzīvokļu īpašniekiem nebūs jāmaksā papildu summas. Tāpat īpašniekiem nācās skaidrot, ka mājas siltināšanai ir jāņem kredīts, jo lielākajai daļai nebija attiecīgu uzkrājumu.”
Kredīta nodrošinājums – nevis dzīvoklis, bet naudas plūsma
Iniciatīvas grupas pārstāvjiem šo sarunu laikā īpaši vajadzētu uzsvērt - piesaistot ERAF līdzfinansējumu, nodrošinājums bankai ir nevis dzīvoklis, bet gan naudas plūsma. Par ķīlu kalpo naudas plūsma, kas rodas, ietaupot siltumu renovētā namā. Turklāt, šķiet, vispār vajadzētu izvairīties no vārda „kredīts”, kas pašlaik panikā iedzen pat pārtikušus ļaudis, nemaz nerunājot par pensionāriem.
„Arī mēs dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs detalizēti spriežam par esošo ēkas stāvokli un tā uzlabošanas iespējām,” stāsta SIA „CDzP” māju pārvaldnieks Andrejs Zvirbulis. Šeit lieti noder Vācijā programmas „Mājas draugs” ietvaros uzkrātā pieredze. Jāpiebilst, ka lielākā daļa no dzīvokļu īpašniekiem ir labi informēti par iespējām pretendēt uz ERAF līdzfinansējumu. Taču šo ziņu viņi tomēr uztver visai skeptiski, jo netic, ka projektā ieguldītā nauda tiešām tiks atmaksāta, dažkārt to dēvē pat par afēru.”
"Nama siltināšanā darbietilpīgākais un sarežģītākais ir tieši pirmais solis – pārliecināt dzīvokļu īpašniekus un iegūt viņu piekrišanu iesaistīties šādā projektā."
A. Zvirbulis uzsver: lai par nama siltināšanās nepieciešamību pārliecinātu tā iemītniekus, cilvēkam, kas uzstājas šajās sapulcēs, ir jābūt atraktīvam un zinošam. „Šiem projektiem esam piesaistījuši sadarbības partneri - SIA „Ekodoma”, kas pēc mūsu pasūtījuma ir veikusi arī vairākus energoauditus. Divatā ar kolēģi no šīs firmas mums izdevās ieinteresēt namu iedzīvotājus par savas mājas siltināšanas nepieciešamību.
Ar nama iemītniekiem jārunā vienkāršā valodā, izmantojot plašu uzskates materiālu klāstu, un vajadzētu izvairīties no sarežģītiem terminiem – lamdām, deltām un megavatiem, kas daudziem lielākoties ir tukša skaņa. Savukārt labs nama siltināšanas arguments ir termouzņēmums, kas ikvienam mājas iedzīvotājam uzskatāmi parāda visas siltuma izplūdes vietas,” pieredzē dalās SIA „CDzP” māju pārvaldnieks.
Un vēl kāds būtisks nosacījums - par siltināšanas nepieciešamību ir jāpārliecina mūsu sabiedrības sievietes, jo tieši viņas daudzos gadījumos ir visu uzlabojumu rosinātājas.
Nama renovācijas priekšdarbi jāsāk laikus
Ekonomikas ministrijā (EM) pārrunājot siltināšanas problēmas ar ministru Arti Kamparu, renovēto māju pārstāvji uzsvēra, ka dokumentu kārtošana, lai saņemtu ERAF līdzfinansējumu, ir jāsāk laikus. No idejas līdz siltam namam bieži paiet pat nepilns gads. Tātad, lai nākamā gada vasarā pārgrieztu renovētā nama atklāšanas lentīti, darbs jāsāk tūlīt. Arī remontējot dzīvokli, sienu līdzināšana, slīpēšana un citi sagatavošanas darbi parasti aizņem pat līdz 90 procentiem remonta laika. Savukārt beigu krāsojums vai tapešu līmēšana prasa vien dažas dienas.
Kā atzina diskusijas dalībnieki, diemžēl arī pašu būvnieku kvalifikācija šobrīd ir visai vāja, jo labākie speciālisti strādā ārzemēs. Tāpēc rūpīgi ir jāizvēlas būvuzraugs un nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut, ka to iesaka būvniecības firma, kas veic mājas siltināšanu.
Savukārt Valdis Lesiņš (Ventspils, SIA „Ventspils nekustamie īpašumi”) diskusijā uzsvēra, ka visai neprecīzas ir energoaudita prognozes. Viņš domā, ka energoauditu un projektu vajadzētu īstenot vienai personai. Turklāt var gadīties, ka tām mājām, kurās jau iepriekš ir veikti energoefektivitātes pasākumi, sagatavojot jaunu projektu ERAF līdzfinansējumam, var nesasniegt obligāti noteikto 20% energoefektivitātes slieksni.
Māju neuztver kā savu īpašumu
DzĪB „Pirmā māja” valdes loceklis Andris Ezertēvs no Ropažu novada sarunas laikā ar ekonomikas ministru uzsvēra, ka dzīvokļu īpašnieki savu māju diezgan bieži neuztver kā savu īpašumu. Dažviet ļaudis ir pat par slinku, lai aizvērtu nama ārdurvis.
Tomēr šai valsts atbalsta programmai ir arī vēl cita pozitīvā ietekme, uzskata A. Kampars. Nosiltinātās mājas tiek saremontētas, tādējādi uzlabojot dzīves vidi, un līdz ar to mainās cilvēku attieksme pret savu īpašumu un tajās paaugstinās arī dzīvokļu vērtība. Apsveicami, ka programmā iesaistās gan pašvaldību uzņēmumi, kas atbildīgi par māju apsaimniekošanu, gan dzīvokļu īpašnieku biedrības, kurās iniciatīva par mājas siltināšanu nāk no pašiem nama iedzīvotājiem.
Dzīvokļu īpašnieku attieksme pret savu māju mainās līdz ar nama renovāciju, atzina arī Sanita Adlere (Alūksne, DzĪB “Dārza 19”). „Iedzīvotāji, piemēram, sākuši interesēties par nama bēniņu stāvokli, citiem ar nama apsaimniekošanu saistītiem jautājumiem.”
Šāds blakus efekts ir vērojams visā Latvijā. Piemēram, Rīgā Kurzemes prospekta 14. nama (māja renovēta pirms ERAF līdzfinansējuma atvēršanas) iedzīvotāji pēc savas iniciatīvas šovasar sāka labiekārtot ēkai piegulošās teritorijas. Tāda pati aina vērojama Cēsīs, Valmierā un citās Latvijas pilsētās.
Taču tas nav viss. Ļaudis, kuri dzīvo šādā mājā, sāk remontēt arī savus dzīvokļus. Negribas taču skaistā namā mitināties nolaistā dzīvoklī!
Neapstrīdami arī tas, ka renovēts nams vienmēr izraisa zināmu skaudību apkārtējo māju iedzīvotāju starpā. Un sākas ķēdes reakcija. Piemēram, Ropažos blakus renovētai mājai esošo namu iedzīvotāji jau sākuši interesēties, vai A. Ezertēvs nevarētu uzņemties arī viņu namu siltināšanu. Liepājā un Ventspilī projektus sāk gatavot pat veselu dzīvojamo namu kvartālu iemītnieki.
Sarunas gaitā A. Kampars izteica domu, ka pārvaldniekiem, iniciatīvas grupām, kas uzkrājušas lielu pieredzi namu renovācijā, varbūt labāk vajadzētu dibināt savus uzņēmumus un šo pakalpojumu sniegt citu namu dzīvokļu īpašniekiem nekā raudzīties uz ārzemju „šampinjonu laukiem”.
Sarosījusies arī Latgale
Decembra vidū Rēzeknē svinīgi atklāja pirmo daudzdzīvokļu māju Latgalē, kas nosiltināta ar ERAF atbalstu.
Projekta īstenošanas rezultātā iegūtais siltumenerģijas ietaupījums ļaus atmaksāt bankā ņemto aizņēmumu, nepalielinot kopējos iedzīvotāju maksājumus gada laikā. „Rēķini par novembri liecina, ka vidējās izmaksas par apkuri mūsu mājā ir 45 santīmi par kvadrātmetru, kamēr pārējās pilsētas mājās vidēji tie ir 90 santīmi par kvadrātmetru. Apsaimniekošanas maksa palielinājusies vien par 15 santīmiem un šobrīd veido 40 santīmus par kvadrātmetru. Tas ir pietiekami, lai uzturētu māju un atmaksātu gan aizņēmuma pamatsummu, gan procentus,” pastāstīja biedrības „Zaļie nami” valdes loceklis Juris Romaņenko.
"Projekta īstenošanas rezultātā iegūtais siltumenerģijas ietaupījums ļaus atmaksāt bankā ņemto aizņēmumu, nepalielinot kopējos iedzīvotāju maksājumus gada laikā."
Savukārt Daugavpils dome, apstiprinot saistošos noteikumus „Līdzfinansējums energoefektivitātes pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās”, nolēmusi ieguldīt 80% no nepieciešamās summas. Šī pašvaldības programma sāks darboties 2011. gadā, un ik gadu pašvaldība plāno līdzfinansēt divu līdz trīs daudzdzīvokļu māju renovāciju.
Diemžēl iepriekšējā pašvaldības māju energoefektivitātes paaugstināšanas programma, kas beidzas šogad, iedzīvotājos nav radījusi atsaucību. Līdz šim pašvaldības līdzfinansējums mājas siltināšanai izmantots tikai divās mājās. Tomēr pēdējā laikā, kā uzsver dzīvojamo namu apsaimniekotāji, iedzīvotāju interese par šīm iespējām ir palielinājusies. Jau 183 mājās ir veikts energoaudits, bet 25 sagatavoti tehniskie projekti. Daugavpilī kopumā ir 1003 daudzdzīvokļu namu.
Eiropas Komisijas atbalsts Ekonomikas ministrijas priekšlikumiem
Eiropas Komisija (EK) sniegusi pozitīvu atzinumu Ekonomikas ministrijas rosinātajiem grozījumiem ERAF programmas „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos, kas paplašina potenciālo projektu pieteicēju loku.
EK atbalstījusi EM priekšlikumu turpmāk ERAF līdzfinansējumu piešķirt arī pirms kara būvētu ēku renovācijai. Tas nozīmē, ka uz atbalstu varēs pretendēt daudzdzīvokļu mājas, kuras ekspluatācijā nodotas pirms Otrā pasaules kara, gan izņemot tos dzīvojamos namus, kas iekļauti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
EK ir piekritusi arī atcelt šobrīd noteikto minimālo 20 punktu slieksni, kas jāsasniedz, summējot projekta punktus par kvalitātes kritēriju izpildi. Tātad uz ERAF atbalstu varēs pretendēt arī daudzdzīvokļu mājas ar nelielu dzīvokļu skaitu, kas atrodas teritorijās ar augstākiem attīstības indeksiem. Šobrīd šiem namiem ir grūtības sasniegt noteikto minimālo 20 punktu slieksni, un tādēļ nav iespējams saņemt ERAF atbalstu.
Vienlaikus, lai nodrošinātu investīciju efektīvu ieguldījumu, lai tās atmaksātos vismaz 20 gadu laikā, tiks noteikts, ka mājas renovācijas rezultātā iegūtajam siltumenerģijas ietaupījumam (megavatstundas/gadā) attiecībā pret projekta iesniegumā norādīto ERAF finansējumu (tūkstošos latu) ir jābūt lielākam vai vienādam ar divi.
Tajā pašā laikā EK līdz ar iepriekš atbalstītajiem atvieglojumiem vērtēšanas kritērijos ievieš jaunu nosacījumu - daudzdzīvokļu mājai ar vienu vai diviem stāviem siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc renovācijas projekta īstenošanas nedrīkst pārsniegt 120 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā, savukārt daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai ar trīs vai vairāk stāviem siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc renovācijas īstenošanas nedrīkst pārsniegt 100 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā.
Ekonomikas ministrija tuvākajā laikā šos grozījumus projektu vērtēšanas kritērijos virzīs izskatīšanai Ministru kabinetā. Domājams, ka tie stāsies spēkā jau 2011. gada 1. ceturksnī.
