Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Šobrīd Mājokļu apakškomisija caurskata spēkā esošos normatīvos aktus šajā jomā, par galveno izvirzot atbilstību mūsdienu prasībām.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Saskaņā ar likumu „Saeimas kārtības rullis” Latvijas Republikas parlamentā ir izveidotas 16 komisijas, kuras strādā noteiktās likumdošanas jomās vai pilda citus uzdevumus. Komisijas arī sagatavo dokumentu projektus, kurus pēc tam apspriež Saeimas sēdēs. Balstoties uz Saeimas lēmumiem, komisijas izskata likumprojektus, iesniegumus un priekšlikumus. Otrs komisiju darba virziens ir saistīts ar izpildvaras darbības uzraudzīšanu. Tās izskata sabiedrībā aktuālus jautājumus un spriež par nepieciešamajiem uzlabojumiem ministriju, valsts un pašvaldību iestāžu darbā, kā arī kontrolē to darbu.
Saeimas komisiju sēdes lielākoties ir atklātas, taču var lemt arī par slēgtu sēžu sasaukšanu. Komisija var pieņemt lēmumu, ja tajā piedalās vismaz puse no attiecīgajā komisijā strādājošajiem deputātiem.
Priekšlikumu sagatavošanai vai īpašu uzdevumu veikšanai komisija veido apakškomisijas, kuru sastāvā var iekļaut arī deputātus, kuri nav attiecīgās komisijas locekļi. Savus lēmumus un priekšlikumus apakškomisijas iesniedz attiecīgai komisijai tālākai izskatīšanai. Kopumā Saeimā darbojas desmit apakškomisiju.
Apsteigt notikumus
Viena no tām – Mājokļu apakškomisija - darbojas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas paspārnē. Šādas apakškomisijas izveidošana ir loģiska un saprotama – tās uzmanības centrā atrodas svarīgs valsts saimniecības sektors, kas skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju un, pēc dažiem aprēķiniem, gadā apgroza aptuveni 1,5 miljardus latu.
Mājokļu apakškomisijā strādā astoņi deputāti, to vada Sergejs Dolgopolovs (SC), kurš šajā jomā uzkrājis ievērojamu pieredzi Rīgas domē.
„Vadīt Mājokļu apakškomisiju sāku ar dalītām jutām,” teic S. Dolgopolovs. „Divdesmit gadu garumā kopumā ir maz darīts, lai šo tautsaimniecības nozari sakārtotu no likumdošanas viedokļa. Iepriekšējā sasaukuma Saeimas apakškomisijas darbība ir vērtējama ar plusa zīmi, jo tika pieņemts Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, Dzīvokļa īpašuma likums, virkne pavadošo Ministru kabineta noteikumu.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums gan bija zināms eksperiments, kas šobrīd prasa dažus uzlabojumus. Bet galvenais - šis likums ir attiecināms uz visiem īpašuma veidiem, neatkarīgi no tā, kam tie pieder. Tas nozīmē, ka beidzot ir izveidoti vienoti nosacījumi, un tas neapšaubāmi ir mūsu priekšgājēju nopelns. ”
"Pašlaik jaunie likumi nereti atpaliek no reālās situācijas un tos nākas grozīt."
Šobrīd Mājokļu apakškomisija caurskata spēkā esošos normatīvos aktus šajā jomā, par galveno izvirzot atbilstību mūsdienu prasībām. Patlaban uzmanības centrā atrodas grozījumi likumā „Par dzīvojamo telpu īri”.
Likumprojekts paredz svītrot pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par metodiku, pēc kuras būtu aprēķināmi dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumi.
Paredzams, ka turpmāk izīrētājs šos izdevumus noteiks, ievērojot obligāti veicamās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības, ko nosaka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums. Projektā iekļauta norma, ka turpmāk dzīvojamās mājas atjaunošanai nepieciešamos izdevumus izīrētājs būs tiesīgs iekļaut īres maksā pēc saviem ieskatiem, ņemot vērā sava piedāvājuma konkurētspēju īres tirgū.
Kā liecina SIA „Latio” apkopotie mājokļu tirgus 2010. gada pārskata dati, pērn dzīvokļu īres maksas apmērs denacionalizētajās un sērijveida mājās bijis gandrīz vienāds. Līdz ar to denacionalizētajos vai likumīgajam īpašniekam atdotajos namos esošo dzīvokļu īrnieki var izvēlēties īrēt citu dzīvokli ar līdzvērtīgu īres maksu.
Nepieciešams parādnieku reģistrs
„Aptuveni 25% no mājokļu sfērā apgrozītajiem 1,5 miljardiem latu veido mājokļu apsaimniekošanas maksa un ieskaitījumi uzkrājumu fondos. Pārējā summa (75%) tranzītā tiek novirzīta komunālajiem maksājumiem. Savukārt no tās apmēram 60 līdz 65% resursu aiziet maksājumiem par siltumu,” skaidro SIA „Dzīvoklis S” valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Šeļeņins.
„Patlaban viena no lielākajām mājokļu apsaimniekošanas problēmām ir dzīvokļu īpašnieku vai īrnieku parādi. Kopumā visus dzīvokļu īpašniekus var iedalīt trijās lielās grupās. Pirmo veido tā dēvētie patoloģiskie nemaksātāji, kurā ieskaitāmi aptuveni pieci līdz septiņi procenti dzīvokļu īpašnieku, kuri cieš no dažādām atkarībām. Uzskatu, ka topošo likumu bardzība visā pilnībā ir jāvērš tieši pret šiem ļaudīm.”
Otro riska grupu veido ļaudis, kas iestiguši kredītu purvā, uzskata J. Šeļeņins. „Šādas problēmas ir gandrīz vai katram trešajam dzīvokļa īpašniekam. Daudzi no viņiem, piemēram, dodas strādāt uz ārvalstīm un iespēju robežās parādus atmaksā. Citi cenšas nopelnīt naudu tepat, Latvijā. Īpaši smaga kredītu nasta - līdz pat 90 procentiem un vairāk - ir jauno projektu dzīvokļu īpašniekiem. Vecās mājās mitinās mazāk parādnieku. Trešā grupa jeb 60 procentu dzīvokļu īpašnieku ir tā, kas savas saistības kārto noteiktajos termiņos.
Gribu uzsvērt, ka dažkārt parādnieki ir turīgi cilvēki, kuri labi pārzina likumus un veikli izvairās gan no namu apsaimniekošanas, gan arī citiem maksājumiem. Parasti šīs summas ir visai ievērojamas. Tas nozīmē, ka šādās mājās remonti vai citi pilnveidojumi, kas uzlabotu iemītnieku dzīves apstākļus, ir visai problemātiski. Zaudējumus cieš arī apsaimniekotāji.”
"Mājokļu apakškomisija darbojas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas paspārnē."
Arī S. Dolgopolovs atzīst - šī ir viena no aktuālākajām problēmām, kas skar ne tikai namu apsaimniekotājus, bet arī kreditorus. „Līdztekus tam ir vērojams arī informācijas trūkums. Piemēram, cilvēks, kas bankā ir paņēmis kredītu, aizbildinās – es nevaru jums atdot parādu, jo man jāmaksā par nama apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem. Savukārt apsaimniekotājam šis cilvēks paziņo, ka viņš atmaksā kredītus. Taču nevienai pusei nav iespēju pārbaudīt, kā īsti ir patiesībā, vai šī persona ir vai nav ļaunprātīgs nemaksātājs. Tāpēc nākotnē vajadzētu veidot šādu parādnieku reģistru vai ieviest citādu mehānismu, kas minēto problēmu palīdzētu risināt.
Domāju, ka arbitrs varētu būt īres valdes, kuras jau tagad izskata strīdus par dzīvojamo telpu izīrēšanu, uzturēšanu un apsaimniekošanu starp māju īpašniekiem, izīrētājiem, apsaimniekotājiem, dzīvokļu īrniekiem (īpašniekiem), dzīvojamo māju neapdzīvojamo telpu nomniekiem (īpašniekiem) un komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Īres valdes varētu uzturēt arī šādu parādnieku reģistru.”
Apakškomisija izskatīs arī grozījumus Administratīvā procesa likumā, kas paredz – pārdodot ieķīlāto dzīvokli, līdz 10% no pārdošanas summas tiktu novirzīti tā komunālo parādu segšanai.
„Faktiski tā gan ir virtuāla nauda jeb precīzāk - tiesības šos līdzekļus kādreiz iegūt, jo trūkst vienkāršotas parādu piedziņas procedūras,” spriež S. Dolgopolovs. „Galvenais - jāpanāk, lai citu parādus nevajadzētu segt kārtīgajiem maksātājiem.”
Lai stabilizētu mājokļu jomā esošās naudas plūsmas, lietderīgi būtu izveidot tā dēvētos rotācijas fondus jeb pašpalīdzības sabiedrības, kurās ar minimāliem procentiem būtu iespēja aizņemties nepieciešamos resursus, domā S. Dolgopolovs. Tostarp - arī māju renovācijai. „Tieši tāpēc mūsu apakškomisijas uzdevums ir meklēt dažādus risinājumus, nevis gaidīt, ka problēmas atrisināsies pašas no sevis.”
Jāmeklē jauni risinājumi
„Pēdējā apakškomisijas sēdē uzklausījām Latvijas ēku energoefektivitātes politikas analīzi, kuru bija sagatavojuši Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki,” informē S. Dolgopolovs. „Mani īpaši ieinteresēja ESKO jeb energoservisa kompāniju darbības princips, kas būtu visai perspektīvs risinājums, uzlabojot dzīvojamā fonda energoefektivitāti. Veiktās investīcijas ESKO atpelna kā starpību starp sākotnējo patēriņu un patēriņu pēc investīcijām jeb ietaupījumu noteiktā laika posmā.
"Jāpanāk, lai citu parādus nevajadzētu segt kārtīgajiem maksātājiem."
Savulaik, kad strādāju Rīgas domē, līdzīgus projektus plānojām īstenot, renovējot sabiedriskās ēkas. Kā zināms, pašvaldība maksā par skolu ēku apkuri. Lai samazinātu šos izdevumus, ir jāpaaugstina ēku siltumnoturība. Mums bija iecere siltinātai ēkai finansēšanas apjomu saglabāt iepriekšējā līmenī un šo starpību izmantot finanšu instrumenta veidošanai, kuru izmantotu citu skolu siltināšanai. Protams, sākumā ir nepieciešams tā dēvētais starta ieguldījums. Par šiem līdzekļiem veicām visu Rīgas skolu ēku inženiertehnisko auditu. Vēlāk tas deva iespēju sākt skolu plānveida un racionālu remontu. Bet, kad sākās dzīvokļu privatizācija, to īpašniekiem diemžēl nebija informācijas par attiecīgās mājas tehnisko stāvokli, kas vēlāk radīja visai ievērojamas problēmas.”
Uzklausa speciālistu padomus
Protams, apakškomisijai nav iespējams aptvert visu ar mājokļu politikas veidošanu saistīto problēmu spektru. Tāpēc tās ietvaros ir izveidota ekspertu grupa, kas labi pārzina esošo situāciju nozarē un var sniegt risinājumu priekšlikumus. Šajā grupā darbojas pārstāvji no Tieslietu un Ekonomikas ministrijas, kā arī praktiķi no Latvijas Namu pārvaldnieku ģildes, Latvijas Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) un citām profesionālām organizācijām. Ekspertu grupu vada deputāts Aleksandrs Sakovskis, kas strādājis SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” un labi pārzina namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas problemātiku.
Šobrīd eksperti sagatavo aktuālu jautājumu loku, kurus vajadzētu iekļaut apakškomisijas izskatāmo jautājumu sarakstā. Un tādu ir daudz. Vispirms jau iepriekš minētā parādnieku problēma, kas, pēc LNPAA vadītāja Ģirta Beikmaņa domām, var kļūt katastrofāla. Kā liecina aprēķini, Latvijā kopumā ir vairāk nekā divdesmit tūkstoši mājsaimniecību, kuras nekārto komunālos maksājumus. Eksperti atbalsta arī parādnieku reģistra izveidošanu. Vēl aktuāla ir attiecību sakārtošana starp dzīvokļa īpašnieku un pakalpojumu sniedzējiem, kā arī virkne citu jautājumu.
„Šo diskusiju rezultātā mūsu apakškomisija sagatavos priekšlikumus grozījumiem likumos, Ministru kabineta noteikumos vai citos normatīvajos aktos,” stāsta S. Dolgopolovs. „Protams, šādu dokumentu pieņemšana ir garš process, jo nepieciešamas diskusijas ar visu ieinteresēto pušu pārstāvjiem. Taču šo darbu nedrīkst sasteigt, lai pieņemtajos likumdošanas aktos tūlīt nevajadzētu atkal izdarīt grozījumus.
Mēs labprāt uzklausītu arī citu praktiķu ieteikumus, kurus vajadzētu ņemt vērā un izvērtēt gan jau minētajai Namu pārvaldnieku ģildei, Latvijas Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācijai, gan citām ieinteresētajām profesionālajām organizācijām. Esam atvērti plašai sadarbībai.”
