Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pārvaldnieku reģistra informācija būs publiski pieejama arī Ekonomikas ministrijas interneta mājaslapā.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Savukārt procedūras noteikumus – reģistra uzturēšanas un aktualizēšanas kārtību, iesniedzamos dokumentus un to iesniegšanas termiņus, kā arī par reģistra vešanu atbildīgo amatpersonu – nosaka Ministru kabineta 2011.gada 3.maija noteikumi Nr.343 "Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistra vešanas un aktualizēšanas noteikumi".
Kam jāreģistrējas
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums paredz, ka Pārvaldnieku reģistrā ir jāreģistrējas divām personu kategorijām. Vispirms tās ir fiziskās vai juridiskās personas (sabiedrības, akciju sabiedrības, kooperatīvās sabiedrības), kuras ir noslēgušas pārvaldīšanas līgumu ar dzīvojamās mājas īpašnieku un veic dzīvojamo māju pārvaldīšanas darbības; arī dzīvokļu īpašnieku veidota sabiedrība vai biedrība, kas uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata pārvalda dzīvojamo māju.
Šajā reģistrā ir tiesības reģistrēties arī personām, kuras vēlas piedāvāt pārvaldnieka pakalpojumus. Piemēram, cilvēks, kas beidzis augstāko mācību iestādi, ieguvis namu pārvaldnieka specialitāti un turpmāk grib strādāt šajā jomā, bet pagaidām vēl nav saņēmis pārvaldīšanas uzdevumu un nav noslēdzis pārvaldīšanas līgumu.
"Šeit jāuzsver, ka reģistrā obligāti ir jāreģistrējas gan juridiskām, gan fiziskām personām," skaidro Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Mājokļu politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Auders. "Gadījumos ja pārvaldīšanas līgumu ir noslēgusi juridiskā persona, reģistrā ir jāiesniedz informācija, ka pārvaldnieks, piemēram, ir SIA vai akciju sabiedrība, kā arī informācija par personām, kuras konkrēti veic pārvaldīšanas darbības attiecīgajā mājā."
"Ja juridiskā persona pārvalda vairākas dzīvojamās mājas, tad katrai no tām vajadzēs norādīt darbinieku, kas veic attiecīgā nama pārvaldīšanu."
Ja juridiskā persona pārvalda vairākas dzīvojamās mājas, tad katrai no tām vajadzēs norādīt darbinieku, kas veic attiecīgā nama pārvaldīšanu.
Tajā pašā laikā ir daži izņēmumi - reģistrā nav pienākums reģistrēties personām, kas veic pārvaldīšanas darbības daudzdzīvokļu mājās, kuru kopējā platība nepārsniedz 1500 kvadrātmetru un pats īpašnieks pārvalda attiecīgo namu, kā arī viendzīvokļu ēku īpašniekiem.
Plaša informācija par māju pārvaldniekiem
Pārvaldnieku reģistru uzturēs Ekonomikas ministrija (EM), kurai jāsniedz visas nepieciešamās ziņas. Reģistra informācija būs publiski pieejama EM mājaslapā, lai ikviens varētu iepazīties ar reģistra ierakstiem un iesniegtajiem dokumentiem. Tas nodrošinās vispusīgu informāciju par pārvaldniekiem gan dzīvojamo māju īpašniekiem, gan arī valsts un pašvaldību iestādēm, piemēram, meklējot kāda nama pārvaldnieku.
EM ir iecerējusi šo reģistru sadalīt divās daļās: publicējamā un nepublicējamā daļā. Nepublicējamā daļā tiks iekļauti sensitīvie dati un ziņas par pārvaldāmo namu adresēm, kurās pārvaldnieks veic pārvaldīšanas uzdevumu, lai šīs ziņas ļaunprātīgi nevarētu izmantot konkurenti.
Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 19.panta otrajai daļai Pārvaldnieku reģistrā ierakstāmas šādas ziņas:
Jāvērš uzmanība, ka sadaļā par pārkāpumiem, piemēram, tiks ierakstīta informācija par administratīvajiem sodiem, tiesas spriedumiem par pārvaldnieka radītajiem zaudējumiem un citas līdzīgas ziņas.
"Dokumentus iespējams iesniegt, ierodoties Ekonomikas ministrijā personīgi, nosūtot pa pastu vai elektroniski."
EM ir izveidojusi standarta veidlapu "Iesniegums", kuram jāpievieno dokumenti, kas apliecina pārvaldnieka vai tā darbinieku kvalifikāciju (apliecināta kopija). Minētos dokumentus iespējams iesniegt, ierodoties Ekonomikas ministrijā personīgi, nosūtot pa pastu vai elektroniski (elektroniski parakstītu atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu). Šaubu gadījumā reģistra uzturētājs var lūgt uzrādīt arī noslēgtos namu pārvaldīšanas līgumus.
Pārvaldniekam ir pienākums informēt EM par reģistrā ierakstīto ziņu izmaiņām mēneša laikā pēc attiecīgo izmaiņu veikšanas. M.Auders iesaka izmaiņas pieteikt nekavējoties. Tiks uzsākta diskusija par kontroles mehānismu, kādā veidā nodrošināt reģistra aktualitāti. Ļoti iespējams, ka tiks izveidots arī administratīvais akts, kas namu pārvaldniekiem uzliks pienākumu reģistrēties šajā reģistrā.
Pārvaldniekam Pārvaldnieku reģistrā ir jāreģistrējas mēneša laikā pēc dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma noslēgšanas. Taču, cik ilgā laikā jāreģistrējas tiem, kas šādu līgumu noslēguši jau agrāk un tā termiņš nav beidzies, nav noteikts.
Problēma – pārvaldītāja profesionālā kvalifikācija
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums noteic, ka persona ir tiesīga veikt pārvaldīšanas uzdevumu daudzdzīvokļu mājā, ja tā ieguvusi dzīvojamo māju pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošu dokumentu. Savukārt, ja pārvaldnieks ir juridiskā persona, dzīvojamo māju pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošs dokuments nepieciešams tam juridiskās personas darbiniekam, kurš veic pārvaldīšanas līgumā uzdoto pārvaldīšanas uzdevumu attiecīgajā mājā.
Ja daudzdzīvokļu mājas kopējā platība pārsniedz 1500 kvadrātmetrus, dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošs dokuments nepieciešams īpašniekam, kurš pats pārvalda sev piederošu dzīvojamo māju vai kuru pilnvarojuši veikt pārvaldīšanas darbības citi dzīvojamās mājas īpašnieki uz Civillikumā noteiktajā kārtībā savstarpēji noslēgta līguma pamata. Trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis ir nepieciešams īpašnieku veidotas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas sabiedrības vai biedrības darbiniekam, kā arī pārvaldīšanas sabiedrības vai biedrības biedram, kurš veic pārvaldīšanas darbību un pats ir dzīvojamās mājas īpašnieks.
Jāvērš uzmanība, ka pārvaldnieks, kas ieguvis trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni, nevar pārvaldīt dzīvojamās mājas, kuru kopplatība pārsniedz 1500 kvadrātmetru.
"Persona ir tiesīga veikt pārvaldīšanas uzdevumu daudzdzīvokļu mājā, ja tā ieguvusi dzīvojamo māju pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību"
Profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments nav nepieciešams viendzīvokļa mājas pārvaldītājam, kā arī gadījumos, kad daudzdzīvokļu mājas kopējā platība ir mazāka par 1500 kvadrātmetriem un to pārvalda pats dzīvojamās mājas īpašnieks vai dzīvojamās mājas īpašnieks, kuru pilnvarojuši veikt pārvaldīšanas darbības citi dzīvojamās mājas īpašnieki uz Civillikumā noteiktajā kārtībā savstarpēji noslēgta līguma pamata, kā arī dzīvojamās mājas īpašnieku veidota dzīvojamās mājas pārvaldīšanas sabiedrība vai biedrība.
Jāuzsver - likums noteic, ka personai, lai veiktu pārvaldīšanas darbības, jāiegūst dzīvojamo māju pārvaldīšanai nepieciešamā profesionālā izglītība. Tātad agrāk iegūtā, piemēram, būvinženiera izglītība, netiks akceptēta, un šo personu nevarēs iekļaut Pārvaldnieku reģistrā.
Latvijā tiek rīkoti arī pārvaldnieku kursi, kurus organizē dažādas mācību iestādes. Šajā gadījumā nozīmīgs faktors ir mācību stundu skaita atbilstība trešajam kvalifikācijas līmenim.
Savukārt personai, kura nav ieguvusi likumā norādīto dzīvojamo māju pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību, bet kurai ir praktiskā darba pieredze dzīvojamo māju pārvaldīšanā, ir tiesības prasīt, lai pastāvošajā kārtībā tiek atzīta tās profesionālā kompetence dzīvojamo māju pārvaldīšanas jomā par atbilstošu noteiktam pārvaldnieka profesionālās kvalifikācijas līmenim, saņemot attiecīgu pārvaldnieka profesionālo kompetenci apliecinošu dokumentu.
Šo procesu vada Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD). Tā Kvalitātes novērtēšanas departamenta Pārvaldes vecākais referents Māris Stinkulis pastāstīja, ka IKVD ir apzinājis vairākas mācību iestādes, kuras būtu ieinteresētas veikt namu pārvaldnieku - praktiķu – eksamināciju, lai viņi varētu iegūt trešās profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošu dokumentu. Viena no tām varētu būt Juridiskā koledža. Tuvākajos mēnešos šis darbs tiks pabeigts, un tad pārvaldnieki varēs stāties eksaminācijas komisijas priekšā.
