Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Projektu konkursā piedalīties aicinātas tikai fiziskās personas – dzīvojamās mājas īpašnieki un arī daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku izveidotās biedrības.
FOTO: www.kraftstrom.lv
MK noteikumi Nr. 11 „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā” nolikums”, ko valdība apstiprināja 2011. gada 4. janvārī, stājas spēkā 21. janvārī.
Noteikumi paredz, ka konkurss, ko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izsludinās tuvākajā laikā, paredzēts, lai mājsaimniecības, veicot mikroģenerācijas siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādi un uzstādīšanu, siltumenerģiju vai elektroenerģiju pašpatēriņa vajadzībām varētu ražot no atjaunojamiem energoresursiem un tādējādi samazinātu arī oglekļa dioksīda (CO2) emisiju.
Kas konkursā var piedalīties
Projektu konkursā aicinātas piedalīties tikai fiziskās personas – dzīvojamās mājas īpašnieki un arī daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku izveidotās biedrības, kas neveic saimniecisko darbību un uz pilnvarojuma pamata rīkojas vairāku dzīvokļu īpašnieku vārdā, kas ir fiziskās personas. Tūlīt pat jāmin, ka projekts nav domāts lieliem daudzdzīvokļu namiem, kuru dalību ierobežo iekārtas uzstādītā jauda. Tie kā juridiskas personas varēs pretendēt uz atbalstu citos KPFI konkursos.
Pieteikt konkursam var šādas dzīvojamās mājas:
„Ēkām, kas tiks pieteiktas konkursā, ir jābūt pieteicēja īpašumā, tajā skaitā arī jaunbūvei, ja tajā iecerēts ierīkot atjaunojamo energoresursu iekārtu. Tas ir svarīgs nosacījums. Jebkuras īpašumtiesības nosaka tikai un vienīgi ieraksts zemesgrāmatā,” uzsver VARAM Klimata politikas un tehnoloģiju departamenta direktors Valdis Bisters.
„Viens dzīvoklis no vairākdzīvokļu nama konkursā nevar startēt – jāpiedalās visai ēkai. Šā konkursa izpratnē nav runas par lielu māju, jo uzstādītas tiks mikroģenerācijas iekārtas ar jaudu līdz 50 kW. Bet jāatceras, ka atbalstu sniedz reālai vai plānotai būvei ar reālu vai plānotu energopatēriņu.
"Ēkām, kas tiks pieteiktas konkursā, ir jābūt pieteicēja īpašumā, tajā skaitā arī jaunbūvēm."
Tā kā piedalīties var tikai fiziskas personas, konkursā pieteikties ar ēku, kuras kādā no dzīvokļiem vai pirmajā stāvā atrodas birojs vai veikaliņš, diemžēl nevarēs.
Noteikumi skaidri noteic, ka ēka, kurā par projekta finansējumu notiks mikroģenerācijas iekārtas uzstādīšana, pieder privātpersonām, ka tajā pašlaik netiek veikta nekāda saimnieciskā darbība un arī vēl piecus gadus pēc projekta beigām. Juridiskajām personām, tāpat kā daudzdzīvokļu namiem, ir citi konkursi. Ja ēkā notiks saimnieciskā darbība, tad atbalsta nauda būs jāatmaksā,” skaidro V. Bisters.
Finansējuma apmērs vienam projektam
Par vienu un to pašu dzīvojamo māju drīkst iesniegt tikai vienu projekta pieteikumu. Bet projektā var paredzēt vairāku tehnoloģiju kombināciju, piemēram, siltumsūkni, saules kolektoru un vēl arī vēja ģeneratoru. Ierobežojošais ir vienam projektam Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta piešķiramā maksimālā atbalsta summa – 7000 latu (ar PVN), kas ir 50% no projekta kopējām attiecināmām izmaksām.
„Viens pretendents var iesniegt arī vairākus projektus vairākām ēkām, katrā kaut ko uzstādot,” stāsta departamenta direktors. „Katram projektam piešķiramā maksimālā summa (ar 50% intensitāti) būs 7000 latu. Projektu skaits vienam iesniedzējam nav ierobežots.”
Atbalsta naudu projekta veicējs saņems tad, kad tehnoloģija tiks uzstādīta un sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Vides investīciju fonds” tiks iesniegts projekta īstenošanas pārskats. Ja iekārtu uzstādīs jaunbūvē, tad nebūs jāgaida visas ēkas nodošana ekspluatācijā, bet atbalsta finansējumu pārskaitīs jau pēc iekārtas reālas gatavības darbam. Tātad arī jaunbūves process nav šķērslis atjaunojamo energoresursu iekārtas iebūvēšanas atbalstam.
Kādas apkures sistēmas atbalsta
Konkursā atbalstīs projektus, kuros tiks iegādātas un uzstādītas iekārtas, kas izmanto atjaunojamos energoresursus.
„Projekta ietvaros var uzstādīt granulu apkures katlus, saules siltuma kolektorus, zemes, gaisa siltumsūkņus. Ja ēkā jau ir siltumsūknis, var papildus ierīkot saules kolektoru siltā ūdens ražošanai,” stāsta V. Bisters. „Atbalsta programma ir mikroģenerācijas tehnoloģiju uzstādīšanai, un finanšu atbalstu aprēķinās tostarp pēc uzstādītās jaudas. Mājsaimniecība, ražojot enerģiju ar atjaunojamos energoresursus izmantojošu tehnoloģiju, dos ne vien tautsaimniecisku, bet arī klimata efektu: siltumnīcas gāzu emisijas samazināsies tautsaimniecībā kopumā, jo netiks tērēts cita piegādāts fosilais siltums un tiks radīt jauna jauda, kas ietaupīs neatjaunojamos resursus.”
"Namā nedrīkst veikt nekādu saimniecisko darbību, arī piecus gadus vēl pēc projekta beigām."
Noteikumi paredz pāriešanu arī uz biokurināmo. Tā ir efektīvi sadedzināma malka īpašā gāzes ģenerācijas katlā (malkai efektivitātes rādītāji norādīti pielikumos). Tie ir granulu biomasas kamīni, kas speciāli konstruēti un esot ļoti efektīvi. Efektivitātes prasības uzstādāmajām tehnoloģijām ir atrodamas noteikumu pielikumos.
Pretendentam jāveic cenu aptauja
Noteikumi paredz, ka pretendentam līdz projekta iesniegšanas dienai jāveic vismaz trīs piegādātāju un trīs montētāju piedāvājuma cenu aptauja. Cenu aptaujai var izvēlēties tikai tos piegādātājus un montētājus, kuriem nav nodokļu parādu, kas kopsummā pārsniedz 100 latus, un kuri nav pasludināti par maksātnespējīgiem. Papildus minētām prasībām piegādātājam
Savukārt montētājam ir
Turklāt montētājam ir jābūt vismaz vienam iekārtu ražotāja sertificētam servisa apkopes un montāžas darbu speciālistam katrā no tehnoloģiju veidiem (biomasas katlu un kurtuvju, saules kolektoru, siltumsūkņu, saules bateriju, vēja ģeneratoru), kurus montētājs piedāvā uzstādīt konkursa finansēto projektu ietvaros.
Piegādātāji un montētāji – no saraksta
Lai pretendentam būtu vienkāršāk izvēlēties nosacījumiem atbilstošus piegādātājus un montētājus, VARAM piedāvās informējošu sarakstu, kas būs atrodams VARAM mājaslapā konkursa izsludināšanas dienā.
„Saraksts tiks regulāri papildināts līdz pieteikumu pieņemšanas noslēguma dienai,” skaidro V. Bisters. „Jo nebūtu arī godīgi, ja sarakstu nebūtu iespējams papildināt, izslēdzot atbilstošu komersantu, kas nule kā ienācis mūsu tirgū. Atvērtais saraksts ir sava veida kompromiss.”
"Katram projektam piešķiramā maksimālā summa būs 7000 latu, projektu skaits vienam iesniedzējam nav ierobežots."
V. Bisters gan mierina, ka uzņēmēji, kas ir plānojuši šajā tirgū darboties nopietni, par konkursu ir informēti un iepazinušies ar visām prasībām noteikumu projekta stadijā.
Vēl VARAM pārstāvis piebilst: „Arī šajā jautājumā būs iespējams kompromiss, jo nolikums neprasa obligāti izvēlēties piegādātāju un montētāju tikai no mūsu piedāvātā saraksta. Var izvēlēties arī citu. Bet konkursa nolikums gan paredz, ka tad būs papildus jāpārliecinās, vai piegādātājs vai montētājs atbilst konkursa nosacījumiem. Tas pretendentam var radīt papildu neērtības.”
Viszemākā cena savā „klasē”
No piegādātāju un montētāju iekārtu piedāvājuma projekta iesniedzējam jāizvēlas viens piedāvājums ar viszemāko cenu, tā nosaka konkursa nolikums.
„Jā, zemākā cena starp trim piedāvājumiem paša pretendenta noliktajās „robežās”, kas atbilst kvalitātei, ilgtspējībai, izmantojamam resursam u.c. rādītājiem. Tātad – lētākā cena pretendenta paša veidotajai atbilstošajai specifikācijai,” uzsver V. Bisters. „Te jāsaprot atšķirība. Nav jāņem tehnoloģija ar zemāko cenu. Prasības tehnoloģijai, specifikāciju veidos pats pretendents. Tas nozīmē: kādas prasības īpašnieks būs izvirzījis, šajā kategorijā starp līdzīgiem piedāvājumiem viņam būs jāizvēlas lētākais, nevis lētākais vispār.”
Līdzīgi kā autotirgū: ja cilvēks vēlas „Volvo”, viņš meklēs lētāko savām vēlmēm atbilstošo „Volvo”. Ja gribēs „Fiat”, tad ņems lētāko „Fiat” no trim – arī atbilstoši savām prasībām. „Bet, ja gribēs sarkanu mašīnu, tad pirks lētāko sarkano mašīnu, ja krāsas prasības atbilst viņa ģimenes budžeta programmai,” pasmaida departamenta direktors.
Būs arī vadlīnijas pieteikumu rakstīšanai
„Konkursu izsludināsim pavisam tuvākajā laikā, domājams, vēl janvāra beigās. Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 40 darbdienas jeb apmēram divi kalendārie mēneši no konkursa izsludināšanas dienas,” teic V. Bisters.
Ja pieejamā nauda paliks pāri, tad rīkos otro pieteikšanās kārtu, bet ne vēlāk kā pēc pusgada pēc pirmās kārtas izsludināšanas. Finansējums šim konkursam no finanšu instrumenta līdzekļiem ir 11 399 481 lats. Projekta realizēšanas laiks – viens gads no līguma parakstīšanas brīža, bet ne ilgāk kā 2012. gada 1. jūlijs.
Vienlaikus ar projekta izsludināšanu pretendentiem būs pieejamas arī vadlīnijas, kā sagatavot projekta pieteikumu. Tajās būs arī piemēri, kā veicami jaudu un izmaksu aprēķini. Vēl plašai auditorijai tiks rīkoti semināri, kuros katrs varēs uzdot jautājumus. Semināru norises vieta un laiks būs atrodami VARAM mājaslapā (www.varam.gov.lv).
Bet ar ko sākt, ja ir vēlēšanās piedalīties konkursā? Jo ne visi rādītāji, kas nolikumā lasāmi, cilvēkam var būt saprotami.
„Vispirms cilvēkam jāsaprot, vai viņš grib. Ja grib, tad – ko. Tad būtu vēlams apmeklēt mūsu seminārus, pēc tam vērsties pie tehnoloģiju tirgotājiem, lai viņi paskaidro, ko un kā konkrētajā situācijā labāk izvēlēties no viņu klāsta,” komentē V. Bisters. „Tirdzniecības pārstāvis teiks, ka tieši viņa tehnoloģija ir visatbilstošākā. Tāpēc vajag padiskutēt ar nākamo un vēl nākamo, lai pārstāvji skaidri pasaka, kādēļ jāizvēlas tieši viņu piedāvājums. Un tad jau cilvēkam pašam būs aptuveni skaidrs, kas viņam derēs vislabāk un kāds prasību kopums viņu apmierinās.”
