Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Vairāk nekā 70% mūsu valsts iedzīvotāju mīt mājās, kas ir sliktā tehniskā stāvoklī un ar vāju siltumnoturību.
FOTO: A.F.I
Patiešām, vairāk nekā 70 procenti mūsu valsts iedzīvotāju mīt tieši šādos mājokļos. Taču glābiņš ir nācis no Eiropas Savienības puses – valsts atbalsta programmas "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" veidolā. Te gan jāuzsver, ka atbalsta motivācija nav labdarība, lai vairotu privāto dzīvokļu īpašnieku ērtības un mazinātu viņu tēriņus, piemēram, jumta remontam. Tā pirmām kārtām ir palīdzība stratēģiski svarīgas problēmas - energoresursu nelietderīga patēriņa – risināšanai, tādējādi mazinot gan kaitējumu videi kaitīgo izmešu veidā, gan mūsu valsts atkarību no importētajiem energoresursiem. Un tālāk, protams, mājokļu ilgmūžības un pieejamības nodrošināšana.
Lai sāktu šo procesu un apgūtu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus, 2009. gada 10. februārī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 138 „Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1. aktivitāti “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”.
Visgrūtāk – iegūt dzīvokļu īpašnieku atbalstu
Programmas ietvaros sākotnēji pieejamais publiskais finansējums bija paredzēts 16,6 milj. latu apmērā, tagad tas palielināts līdz 44,3 miljoniem.
Šie līdzekļi ir paredzēti daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, kuru nami ir nodoti ekspluatācijā laikposmā no 1944. gada līdz 1993. gadam; aktivitātes ietvaros tiek segti 50% no kopējām mājas siltināšanā ieguldītajām attiecināmajām izmaksām. Tātad, ietaupot pusi izdevumu, faktiski iespējams visā pilnībā atjaunot dzīvojamo māju - siltinot ārsienas, bēniņus, pagrabus, kāpņu telpas, nomainot logus un uzstādot modernas un ekonomiskas siltuma apgādes sistēmas. Protams, māja pēc renovācijas kļūst arī vizuāli daudz glītāka.
Minētie MK noteikumi stājās spēkā pērnā gada 5. martā, un projektu iesniegumus pirmajā atlases kārtā sāka pieņemt 14. aprīlī.
Šajā laikā Ekonomikas ministrija (EM), kas ir atbalsta programmas vadošā iestāde, kā arī administrējošās iestādes (sākotnēji Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūra (BEMA), bet pēc tās likvidēšanas šā gada maijā - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA)), rīkojušas un joprojām rīko plašus seminārus visā Latvijā. Kopš februāra sākta arī informatīvā kampaņa „Dzīvo siltāk”.
"Lielākais šķērslis projektu kuplākam pieplūdumam ir nosacījums, ka projekta iesniegumu mājas siltināšanai dzīvokļu īpašnieku biedrības priekšsēdētājs vai cita pilnvarotā persona var iesniegt, ja par to kopsapulcē nobalsojuši 50% plus viens dzīvokļa īpašnieks."
EM Eiropas Savienības fondu ieviešanas departamenta direktors Edmunds Valantis saka: „Nevienai citai aktivitātei ministrija un LIAA nav veltījusi tik daudz laika un pūliņu, lai to popularizētu, skaidrotu, kā gatavot projektus, kā sadarboties ar būvniekiem, plaši rīkojam seminārus visā valstī un par to stāstām un rādām. Lai veicinātu apsaimniekotāju pieteikšanos, ir sagatavoti dokumentu paraugi, kas līdz ar citu informāciju pieejami internetā.”
Par spīti pūliņiem, projektu iesniegšana valsts atbalstam iekustējusies gausi. Pirmajā kārtā – 17 iesniegumi, otrajā – 13, piektajā – septiņi, un vairāk par divdesmit bijis tikai ceturtajā un septītajā atlases kārtā, arī astotajā kārtā šogad jūlijā.
Lielākais šķērslis projektu kuplākam pieplūdumam ir nosacījums, ka projekta iesniegumu mājas siltināšanai dzīvokļu īpašnieku biedrības priekšsēdētājs vai cita pilnvarotā persona var iesniegt, ja par to kopsapulcē nobalsojuši 50% plus viens dzīvokļa īpašnieks (kredītu izsniegšanai bankas nereti mēdz prasīt vēl augstāku pozitīvo balsu īpatsvaru).
Tā kā cilvēki saistībā ar visām kredītu lietām ir pamatīgi iebaidīti un pat nevēlas ieklausīties, ka viņiem nekas nebūs jāieķīlā, ka aizdevums tiks segts nevis no katras personas privātā konta, bet gan mājas naudas plūsmas, kurā turklāt plusus dos pēc renovācijas ietaupītais siltums, tieši atbalstošā lēmuma iegūšana no nama apsaimniekotāja prasa patiešām fanātisku un milzīgu izskaidrošanas un organizatorisko darbu. Arī projekta iesnieguma formalitāšu prasības sākotnēji bija pārlieku sarežģītas; bijuši jau četri MK noteikumu Nr.138 grozījumi, kurās tās arvien tikušas vienkāršotas.
Pusotrā gadā - desmit māju. Daudz vai maz?
Līdz 16. augustam LIAA par māju siltināšanu bija noslēgti 86 līgumi, kuru īstenošanai piesaistītais ERAF līdzfinansējums ir 4,2 milj. latu. Kā liecina EM pēdējā pieejamā informācija, renovācijas darbi augustā bija pabeigti desmit mājās, kurās siltumenerģijas patēriņš salīdzinājumā ar iepriekšējo apkures sezonu samazināts vidēji par 40 procentiem. Bet kopumā LIAA jau saņemts 201 projekta iesniegums par kopējo līdzfinansējuma apjomu 10,1 milj. latu. Kopš programmas uzsākšanas visvairāk projektu iesniegumu nākuši no Valmieras (33), Rīgas (26), Ventspils (19), Liepājas (16) un Limbažu novada (10).
Ekonomikas ministrs Artis Kampars, piedaloties renovēto māju atklāšanā un pasākumos, kas saistīti ar minētās atbalsta programmas popularizēšanu, allaž paudis prieku par sasniegto, gan ar piebildi, ka dzīvokļu īpašniekiem jāpārvar bailes no aizņemšanās un aktīvāk jāiesaistās savu māju siltināšanā. Arī EM atbildīgie speciālisti nedomā, ka teju pusotra gada laikā desmit renovētas mājas visā valstī būtu pieticīgs rezultāts. Optimisma pamatojums varētu būt gandrīz simts tās vēl sastatņu apjoztās, kuras kaimiņi tuvākajā laikā varēs aplūkot ar skaudību. Jo labi zināms, ka efektīvākais aģitācijas līdzeklis ir katra košā, atjaunotā māja, kuras iedzīvotāji var dalīties priekā par iegūtajām priekšrocībām.
"Līdz 16. augustam LIAA par māju siltināšanu bija noslēgti 86 līgumi, kuru īstenošanai piesaistītais ERAF līdzfinansējums ir 4,2 milj. latu."
Tomēr rodas jautājums - kas notiek ar pārējiem vairāk nekā simt iesniegtajiem projektiem? Protams, allaž jāņem vērā, ka daļa no tiem būs kļūdaini, vēl citi tiks noraidīti kā noteikumiem neatbilstoši, un, galu galā, projektu iesniedzēji tos var arī atsaukt. Pirmajās septiņās atlases kārtās tā arī bija. Piemēram, 4. kārtā pērnā gada augustā, kur reģistrēti 24 iesniegumi, tikai četri ir apstiprināti, 15 apstiprināti ar nosacījumiem (tātad jāveic precizējumi), divi – noraidīti, trīs projektu iesniegumus to autori paši atsaukuši. Līdzīgi turpinājās līdz šā gada pavasarim. Martā no 12 iesniegumiem ar nosacījumiem apstiprināti četri, noraidīti astoņi, aprīlī – ar nosacījumiem apstiprināti 10, noraidīti trīs, bet pēc tam paveras vispār interesanta aina.
Maijā no 13 projektu iesniegumiem apstiprināti tikai divi, vēl divi apstiprināti ar nosacījumiem, bet deviņi noraidīti. Jūnijā – četri apstiprināti ar nosacījumiem, pārējie noraidīti. Par pārējo laiku dati nav pieejami, bet, ņemot vērā LV.LV tālākajos meklējumos atklāto, nav pamata domāt, ka aina varētu būt citāda.
Kādēļ noraida projektus?
Kas noticis kopš pavasara – katastrofāli kritusies projektu kvalitāte vai arī mainījusies pieeja projektu iesniegumu vērtēšanai? Tieši kādas kļūdas visvairāk vainojamas projektu noraidīšanā? LIAA arī pēc vairākkārtējiem atgādinājumiem uz šiem un citiem jautājumiem atbildes nav sniegusi, un tā nu nācās ļaunuma sakni meklēt patstāvīgi.
LIAA mājaslapā ir nosauktas 15 biežāk sastopamās neprecizitātes projektu iesniegumos, un daļa no tām patiešām ir paviršības vai nezināšanas dēļ, ieskaitot aritmētiskas kļūdas aprēķinos.
Tikai 10. un 11. kāsītis sarakstā skar energoaudita tematu. Piemēram, 10. punktā:
Aptaujājot noraidīto projektu iesniedzējus, kā arī dzīvokļu īpašnieku un citu sabiedrisko organizāciju pārstāvjus, LV.LV noskaidroja, ka projekti LIAA līdz šim tikuši noraidīti galvenokārt tieši iepriekš minētā punkta dēļ. Energoaudita lietas īpaši nemācījies cilvēks šo tekstu var lasīt uz priekšu un atpakaļ, bet neko tik un tā nesapratīs. Projekta noraidījumu ar tekstu, ka energoefektivitātes novērtējums būtiski pārsniedz normatīvus un tādēļ nav ticams, augusta sākumā saņēma Rīgas Gaujas ielas 29. nama dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētāja, kas projekta iesniegumu LIAA bija iesniegusi 31. maijā. Negatīvs atzinums par divu māju siltināšanas projektu pārsteidza dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Bāka-2” vadītāju Sergeju Sidorko, jo programmas ietvaros jau 2009. gadā veiksmīgi bija pabeigta vairāku faktiski identisku tipveida daudzdzīvokļu māju renovācija. Vilšanos piedzīvoja Zemgales reģionālās enerģētikas aģentūras direktors Mārtiņš Prīsis, kura vadītā iestāde bija iesniegusi projektus par triju daudzdzīvokļu māju renovāciju Aucē.
„Iesniedzām mēs šos projektus LIAA 22. jūnijā, sāka izvērtēt 1. jūlijā, un 31. augustā atnāca atbilde ar noraidījumu. Mēs uzskatām, ka nepamatoti.” Šie ir tikai daži projekti, bet stāsts visiem ir līdzīgs.
Bez vainas vainīgi
Šajā lietā interesantākais ir tas, ka noraidīto projektu iesniedzēji ir kļuvuši bez vainas vainīgie. Jo MK noteikumu Nr. 138 sadaļā „Projektu iesniegumu atlases izsludināšana un projektu iesniegumu iesniegšana” 28. punktā, kur uzskaitīti projekta iesniegumā iekļaujamie dokumenti, vien noteikts, ka iesniegumā jāiekļauj ēkas energoaudita pārskats (kopija), kas veikts atbilstoši normatīvo aktu prasībām; no 2010. gada janvāra energoauditoram jābūt sertificētam.
Sertificēto energoauditoru reģistrs līdz 17. septembrim bija atrodams EM mājaslapā, un pilnvarotajai personai, kura gatavoja projekta iesniegumu, atlika vien izvēlēties kādu šā reģistra pārstāvi, noslēgt līgumu, saņemt audita pārskatu un atkarībā no darba apjoma (faktiski - nama lieluma) samaksāt par paveikto darbu.
MK noteikumos nav teikts, ka pakalpojuma pasūtītājam, t.i., projekta iesniedzējam, vēl pirms dokumentu iesniegšanas LIAA būtu jāpārbauda saņemtā energoaudita pārskata kvalitāte (īstenībā bez speciālas izglītības to nemaz nav iespējams izdarīt!). Piemēram, Gaujas ielas namam siltināšanas projektam audita pārskatu sagatavoja Gatis Žogla, kas vienlaikus ir arī Latvijas Energoauditoru asociācijas valdes priekšsēdētājs un sertificēto energoauditoru reģistrā ir augšgalā. Bet projekta iesniegums tika izbrāķēts tieši energoaudita pārskata kvalitātes jeb nesasniedzamu prognozējamo rezultātu dēļ.
Kādi ir vērtēšanas kritēriji MK noteikumos
Noteikumos par aktivitāti “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” nav atrodama prasība, ka administrējošai iestādei ir jāpārrēķina projekta iesniegumā iekļautā energoaudita pārskata rezultāti.
MK noteikumu 7. pielikumā, kur nosaukti 30 projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji, pirmajā no tiem prasīts norādīt, kāds būs energoefektivitātes paaugstināšanas darbu īstenošanas rezultātā iegūtais siltumenerģijas ietaupījums (megavatstundas/gadā) attiecībā pret projekta attiecināmajām izmaksām.
Atbilstoši paredzamajam efektam tiek skaitīti punkti, no nulles līdz 75; jo punktu vairāk, jo projekts tiek ierindots augstākā vietā. (2. un 3. kritērijā vēl tiek piešķirti punkti par dzīvokļu skaitu mājā un projekta īstenošanas vietu (pašvaldību) saistībā ar teritorijas attīstības indeksu.) Lai projektu pieņemtu, nedrīkst būt mazāk par 20 punktiem.
"Kas noticis kopš pavasara – katastrofāli kritusies projektu kvalitāte vai arī mainījusies pieeja projektu iesniegumu vērtēšanai?"
Tālāk seko projekta atbilstības vērtēšana, kur atbildes ir „jā” un „nē”: 4. kritērijā prasīts, vai projekta ietvaros finansētie pasākumi tiešām nodrošina energoefektivitātes paaugstināšanu; 5. - vai projekta aktivitātes atbilst MK noteikumos Nr. 138 nosauktajām atbalstāmajām darbībām; 6. - vai šajā dokumentā noteiktajam atbilst projekta izmaksu veidi un apjoms; 7. - vai izdevumi ir ekonomiski pamatoti un nodrošina fiziski izmērāmu rezultātu rašanos.
„Daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai ir veikts energoaudits, un projekta iesniegumam ir pievienots energoaudita pārskats saskaņā ar MK 2009. gada 10. februāra noteikumos Nr. 138 /../ noteiktajām prasībām,” teikts 10. atbilstības kritērijā. Nākamajā, 11. kritērijā norādīts: „Projekta iesniegumam ir pievienots būvvaldē saskaņots būvprojekts tehniskā projekta stadijā par projektā veicamajiem darbiem vai, ja paredzēta vienkāršota renovācija, būvvaldē saskaņota apliecinājuma karte par projektā veicamajiem darbiem.”
Bet 12. kritērijs nosaka - mājai siltumenerģijas ietaupījums pēc renovācijas īstenošanas nedrīkst būt mazāks kā 20% gadā no standartizētā kopējā siltumenerģijas patēriņa.
Šis teksts var šķist gana garlaicīgs un sīkumains, taču ir svarīgs: LIAA šā gada 5. maijā izdotajā instrukcijā par siltumnoturības uzlabošanas pasākumu programmas vērtēšanu noteikts, ka projektu iesniegumu vērtēšanā saistībā tieši ar iepriekš nosauktajiem kritērijiem var tikt piesaistīts ārējais eksperts, bet pārējās projekta iesnieguma vērtējuma veidlapas ailes aizpilda paši LIAA darbinieki. Tātad LIAA jau sākotnēji, pārņemot savā pārvaldībā šo atbalsta programmu, tika nolemts ar energoauditiem saistīto kritēriju izpildi vētīt sīkāk.
Turpinājums rīt.
