Lai arī valstī turpinās ekonomikas stabilizācija, nule notikušais Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) 23. kongress lika secināt, ka būvniecības nozarē turpinās lejupslīde. Šajā ziņā ieņemam trešo vietu Eiropas Savienībā.
"Brīvais kritiens" turpinās
Pērn salīdzinājumā ar 2009. gadu būvniecības apjoms ir samazinājies par 23,6%, tostarp ēku celtniecība - par 24,9 procentiem. Tas norāda, ka "brīvais kritiens" būvniecībā diemžēl turpinās un pie pašreizējās valsts nodokļu politikas ir grūti pat prognozēt, kad varēsim cerēt uz izaugsmi, sacīja LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume. "Piecu gadu laikā mēs esam pazaudējuši gandrīz 33 000 vai 45,3 procentus profesionālo celtnieku, par 45,8 procentiem ir samazinājusies strādnieku vidējā alga, bet jau 2009. gadā, salīdzinot ar 2005. gadu, bruto peļņa samazinājās 46,3 reizes," tā atzina M. Straume.
Taču pasūtītājiem ir arī laba ziņa – nedaudz samazinājušās būvmateriālu un būvniecības cenas.
Kopumā Latvijas būvnieki ir satraukti par būvfirmu kāpjošo maksātnespējas tendenci. LBS valdes priekšsēdētājs uzskata, ka tuvākajā laikā no 4300 Latvijas būvkomersantiem varētu bankrotēt aptuveni 2000 jeb gandrīz puse.
Jāsakārto normatīvā bāze
Šobrīd no sasaluma punkta ir izkustējies Būvniecības likums. Tas nonācis Saeimā, un iezīmējas pozitīva virzība. "Taču tajā pašā laikā mums ir vairāki priekšlikumi un iebildumi saistībā ar likumdošanas procesu mūsu nozarē," norādīja M. Straume. "Vispirms tie skar Būvniecības likumā iekļautās definīcijas. Diemžēl tās ir visai grūti savietot vienotā sistēmā ar citiem tiesību aktiem. Atbilstoši jaunajam likumam ir jāveido Vispārīgie būvnoteikumi, jāgroza Publisko iepirkumu likums, kā arī vairāki Ministru kabineta noteikumi.
Zināmus iebildumus būvinženieru starpā ir izraisījis vienkāršotās renovācijas princips. Šajā gadījumā nav nepieciešams ne projektēšanas uzdevums, ne tehniskais projekts, vajadzīgs tikai darba zīmējums (pārveides ieceres dokumentācija), pēc kura izskatīšanas attiecīgā būvvalde akceptē darbu veikšanu.
"Pērn salīdzinājumā ar 2009. gadu būvniecības apjoms ir samazinājies par 23,6 procentiem."
Lai saņemtu atļauju, ieceres ierosinātājam (parasti tas ir dzīvokļa vai ēkas īpašnieks) jāaizpilda un jāiesniedz būvvaldē standartizēta apliecinājuma karte - pieteikums, kam pievienots renovācijas vai rekonstrukcijas plāns un īss paskaidrojums par veicamajiem darbiem. Būvatļaujas neesamība var izraisīt negatīvu ķēdes reakciju: tas nozīmē, ka pasūtītājam ir dotas tiesības neizstrādāt būvprojektu un specifikācijas, bet būvuzņēmējs var neieviest būvdarbu žurnālu, nesagatavot segto darbu aktus, ignorēt būvmateriālu pases. Iznākumā ļoti iespējama zema darbu kvalitāte un netiks sasniegti iecerētie rezultāti."
Klibo uzraudzība un iepirkumi
LBS kongresā asi tika kritizēta ekspertīžu un būvuzraudzības prakse. Lūk, daži kongresa dalībnieku izteikumi.
Juris Mellēns: "Kādā pašvaldībā izskatīšanai tika iesniegts būvprojekta ekspertīzes atzinums, bez projekta. Taču atzinumā ir šāds teksts: "Pēc projekta trūkumu novēršanas rekomendē projektu akceptēt." Ar neprofesionāliem ekspertīžu atzinumiem nākas sastapties ļoti bieži. Kā tādi rodas? Cēlonis meklējams normatīvos, kuros ir teikts, ka būvekspertīzi ir tiesīgs veikt jebkurš attiecīgi sagatavots speciālists. Šķiet, ka Ekonomikas ministrijai vajadzētu izveidot būvprojektu ekspertīzes noteikumus."
Aivars Brambis: "Visus objektus, kam nepieciešama ekspertīze, vajadzētu ierakstīt vienotā reģistrā, lai pasūtītājs nevarētu atteikties no kritiskas ekspertīzes. Nepieciešamas izmaiņas iepirkumus regulējošos normatīvajos aktos, lai valsts un pašvaldību objektos netiktu izmantots kritērijs "zemākā cena"."
Raitis Gultnieks: "Turpmāk Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociācija LBS un Ekonomikas ministrijai ziņos par nekvalitatīviem projektiem un slikti veiktiem būvdarbiem. Taču pārkāpumus būvdarbos vajadzētu konstatēt būvuzraugam, nevis būvinspektoram."
Sergejs Meirovics: "Ar katru dienu ekspertīzes atzinumi kļūst arvien "trakāki". Piemēram, pie mums tiek būvēts dārgākais tilts pasaulē. Līdzīgi ir ar nacionālo bibliotēku. Projekts vēl nebija izstrādāts pilnā apmērā, bet jau bija veikta ekspertīze. Neskatoties uz eksperta iebildumiem gan par tehniskajiem risinājumiem, gan par izmaksām, projekts tika akceptēts. Amatpersonas tika sodītas. Likvidēta tika arī Valsts būvinspekcija. Šī prakse turpinās.
"Tuvākajā laikā no 4300 Latvijas būvkomersantiem varētu bankrotēt aptuveni 2000 jeb gandrīz puse. "
Vairākos valsts objektos, kuros ir ieguldīts Eiropas Savienības līdzfinansējums, ekspertīzes slēdzieni ir pavirši, turklāt ar ļoti dramatiskām sekām. Lūk, piemērs: eksperts devis pozitīvu atzinumu par veikala "Depo" būvi Liepājā, kuru nodeva ekspluatācijā 2009. gadā. Šogad daļa no veikala konstrukcijas, neizturot sniega slodzi, sabruka."
Tālivaldis Keivs: "Eksperti ir pazaudējuši godaprātu. Eksperts nav advokāts, kas atbalsta pasūtītāju. Viņam jābūt neatkarīgam, jādod neatkarīgs atzinums. Lūk, piemērs: būvē strādā vibroveltnis. Tas rada aptuveni 4 balles stipras vibrācijas. Kā zināms, ēku konstrukcijas sāk plaisāt pie 6 ballēm. Eksperts uzraksta atzinumu par labu ēkas apsaimniekotājam, ka visas (pat 20 gadu laikā radušās) plaisas norakstāmas kā šī vibroveltņa darbības rezultāts."
Ivars Ulmanis: "Jāaizliedz konkursos piedāvājumus vērtēt pēc zemākās cenas. Būvniecības likumā ir teikts, ka projekta sastāvā ir tāme. Taču tāmes šajā gadījumā parasti neizmanto. Noteikti jāievieš tāmju ekspertīze, tikai tad iespējams noteikt, vai tās atbilst šodienas cenu līmenim."
"Neapšaubāmi, ka pasūtītāja sekmīgi mēģinājumi pavērst ekspertīzes secinājumus par labu sev ir rupjš ētikas pārkāpums," iepriekš teikto komentē M. Straume. Tieši tāpēc ļoti svarīga ir būvniecības speciālistu kompetences izvērtēšana un sertifikācija. Aizvadītajos gados Būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcijas (LBS BSSI) sēdēs izskatītas 1407 lietas un izsniegts 1321 būvprakses sertifikāts, kā arī pieņemts lēmums, ka 86 pretendentiem savas zināšanas jāuzlabo.
Orientācija uz ilgtspējīgu būvniecību
Būvniecības nākotni mēs saistām ar ilgtspējīgu būvniecību, kongresā uzsvēra M. Straume. "Lai veicinātu šo procesu, ir nodibināta Latvijas ilgtspējīgas būvniecības padome (LIBP)," pastāstīja šīs organizācijas valdes loceklis, uzņēmuma "Re&Re" valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš.
LIBP mērķis ir sniegt profesionālu un objektīvu vērtējumu pilsētvidei un jaunbūvēm un tādējādi uzlabot Latvijā celto jaunbūvju un pilsētvides kvalitāti. Liela uzmanība tiks pievērsta arī būvniecības nozares profesionāļu - arhitektu, inženieru, būvnieku, kā arī sabiedrības izglītošanai par ilgtspējīgu būvniecību, tās nozīmi un labumiem, ko gūst cilvēki, kas dzīvo ēkās, kuras celtas pēc šīs metodes, kā arī šo ēku īpašnieki. LIBP sadarbosies arī ar valsts un pašvaldību iestādēm, kopīgiem spēkiem veidojot ilgtspējīgas būvniecības politiku.
Padome sākusi izstrādāt "kritēriju banku", lai definētu skaidru metodoloģiju, pēc kuras tiks vērtēta ilgtspējīgā būvniecība. Par pamatu šai sistēmai tiek ņemta pasaulē un Eiropā plaši pazīstamā un prestižā Lielbritānijas pētniecības institūta izstrādātā metode BREEAM (British Research Establishment Environmental Assessment Method).
"Ļoti bieži nākas sastapties ar neprofesionāliem ekspertīžu atzinumiem."
Ēku vērtēšana tiks veikta pēc Latvijas situācijai adaptētas BREEAM nekustamā īpašuma vērtēšanas metodes komercapbūvei. Tā ir viena no pazīstamākajām un izplatītākajām ēku novērtēšanas metodēm Eiropā. Pasaulē pēc šī standarta ir sertificētas vairāk nekā simttūkstoš ēku un aptuveni pusmiljons projektu ir reģistrēti sertifikācijas procesam.
BREEAM nosaka ilgtspējīgas projektēšanas un būvniecības standartus, kā arī sniedz iespēju salīdzināt dažādas ēkas pēc to ietekmes uz apkārtējo vidi. Latvijā šī metode pašlaik ir pieejama testa režīmā jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām ar komerciālu (tirdzniecības platības, biroju telpas, vieglā rūpniecība vai to apvienojums) funkciju.
Dzīvojamo namu būvniecībā šī vērtēšanas sistēma pagaidām vēl nav aktuāla, jo BREEAM sistēma ietver daudz plašāku kompleksu, kas ir svarīgs lielajām būvēm, kurām ir ievērojami lielāka ietekme uz vidi un infrastruktūru nekā dzīvojamām ēkām.
Izvirza prioritātes
LBS kongress kopumā pozitīvi novērtēja savas profesionālās organizācijas darbu. Taču vienlaikus tika atzīts, ka nav izdevies panākt vienotu nostāju ar Ekonomikas ministriju vairākos jautājumos, kas saistīti ar būvniecības nozares normatīvo aktu sakārtošanu. Tāpat LBS nav izdevies panākt, lai pašvaldību būvinspektori sniegtu informāciju par sertificēto būvdarbu vadītāju un būvuzraugu darba kvalitāti, it īpaši gadījumos, kad viņu darbības vai bezdarbības rezultātā pieļauts brāķis.
Kongresa delegāti nolēma, ka arī turpmāk viena no galvenajām LBS prioritātēm būs savu biedru kvalifikācijas un kompetences paaugstināšana.
LBS uzmanības centrā joprojām atradīsies jautājumi, kas saistīti ar būvniecības galveno likumdošanas aktu pilnveidošanu, paredzot prasības, kas nodrošinātu būvobjektu kvalitāti – drošumu celtniecības un ekspluatācijas laikā, tehnisko vadītāju un būvuzraugu kompetences profesionālo pārbaudi - sertificēšanu, kā arī būvniecības juridisko personu reģistrāciju, tostarp paredzot mērāmus kritērijus, kurus varētu izmantot pretendentu kvalifikācijas izvērtēšanai.
LBS Ekonomikas ministrijai lūdz iespēju atkārtoti izskatīt iespēju daļu no tai neraksturīgajām valstiskajām funkcijām – pašvaldību būvinspektoru kompetences pārbaudi, energoefektivitātes pasākumu vadību un izpildes kontroli, sabiedriski nozīmīgu objektu būvprojektu ekspertīzi un citu – deleģēt nevalstiskām organizācijām, tostarp Latvijas Būvinženieru savienībai.
