Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Būvniecības sektorā nosacījumi tagad ir labvēlīgāki.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
"Šo grozījumu pamatmērķis ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi, samazinot būvniecības saskaņošanas procedūru termiņus," informē Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša. "Salīdzinājumā ar citām valstīm saskaņošanas procedūru pusotra mēneša samazinājums būvniecībā nav slikts rezultāts."
Termiņi turpmāk daudz īsāki
MK noteikumi Nr.410 "Grozījumi Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumos Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi"" paredz arī citus jauninājumus: tie nosaka būvprojekta ekspertīzes veikšanas kārtību, apjomu, kā arī eksperta atbildību; precizē vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas kārtību; ļaus uzlabot būvprojektu kvalitāti būvakustikas jomā.
(Šeit gan jāpiebilst, ka Jaunais būvniecības likums, kas šobrīd atrodas Saeimā, paredz gluži jaunu Vispārīgo būvnoteikumu (VBN) izdošanu.)
Būvniecības procesa svarīgas sastāvdaļas ir sagatavošanās nākamās būves projektēšanai, kā arī pati projektēšana. Jaunais dokuments šajā jomā paredz visai ievērojamas izmaiņas.
"MK noteikumu grozījumu pamatmērķis ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi, samazinot būvniecības saskaņošanas procedūru termiņus."
No 30 dienām uz 10 darbdienām ir saīsināts plānošanas un arhitektūras uzdevuma (VBN 35. punkts) izsniegšanas termiņš, bet tehnisko noteikumu izsniegšanas termiņš (VBN 42. punkts) un būvprojekta akceptēšanas termiņš (VBN 102. punkts) – no 30 dienām uz 15 darbdienām. Šis regulējums attiecas arī uz citām valsts un pašvaldību iestādēm, kas izsniedz tehniskos noteikumus.
Savukārt būvatļauju pasūtītājs varēs saņemt piecu darbdienu laikā pēc dokumentu iesniegšanas būvvaldē.
"Šo procedūru laiku saīsinājām, ņemot vērā esošās situācijas analīzi būvvaldēs," skaidro EM Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Būvniecības politikas nodaļas vecākais referents Andris Mālnieks. "Lai rastu racionālākos risinājumus, grozījumu projekta izstrādes gaitā konsultējamies ar pašvaldībām. Ņemot vērā, ka zināmas grūtības būvvaldēm varētu sagādāt pāreja uz saīsinātiem termiņiem lielajās pilsētās, kur būvniecības apjomi ir daudz lielāki nekā mazajās pašvaldībās, kompromiss tika panākts, nosakot 15 darbdienu termiņu tehnisko noteikumu izsniegšanai un būvprojekta akceptēšanai."
Tehniskais projekts jāizstrādā sīkāk
"Attiecībā uz būvprojektēšanu ievērojami precizēta ir sadaļa, kas skar tehniskā projekta sastāvu. Līdz šim detalizēti bija aprakstītas skiču projekta sastāvdaļas, bet tehniskā projekta aprakstā bija minēti tikai vispārīgi principi. Tagad arī tehniskais projekts nupat pieņemtajos grozījumos ir detalizēts," informē A. Mālnieks.
Tehniskajā projektā cita starpā būs jāiekļauj būvprojekta ģenerālplāna rasējuma lapa M 1:500 uz topogrāfiskā uzmērījuma plāna ar zemesgabala robežām, savietotais projektējamo inženiertīklu plāns M 1:500 uz topogrāfiskā uzmērījuma plāna, transporta un gājēju kustības organizācijas shēma, būves stāvu un jumta plāni ar telpu izmēriem un telpu grupu lietošanas veidu eksplikāciju, kuru pievieno konkrētā stāva plānam, un cita informācija, kā arī svarīgs jaunums - būvakustikas risinājumi (atsevišķs sējums būvprojektā), kurus nosaka Latvijas būvnormatīvs LBN 016-03 "Būvakustika".
"No 30 dienām uz 10 darbdienām ir saīsināts plānošanas un arhitektūras uzdevuma izsniegšanas termiņš."
Būvakustisko pasākumu galvenais mērķis ir cilvēkam labvēlīgas akustiskās (skaņu) vides veidošana ēkās un apbūvē kopumā. Minētā mērķa īstenošanā izmanto arhitektoniskas un būvniecības metodes. Būvakustiskie pasākumi ietver prettrokšņa un akustiskās kvalitātes paaugstināšanas pasākumus.
Savukārt prettrokšņa pasākumi ietver apbūves akustiku, tehnisko iekārtu (inženieriekārtu) radīto trokšņu samazināšanu un skaņas izolāciju. To mērķis ir pieļaujamā trokšņa līmeņa nodrošināšana telpās, tai skaitā optimālas dzirdamības un labskanības nodrošināšana koncertzālēs. Saistībā ar akustiskā komforta nodrošinājumu telpās ir noteikts telpu iedalījums četrās klasēs – A, B, C un D, kur D klases prasības tiek attiecinātas uz šobrīd esošo ēku telpām, un tās nebūtu turpmāk vairs jāizmanto jaunu ēku projektēšanai. Savukārt C klases prasības telpām ir minimālās prasības, kuras tiek noteiktas kā obligāti piemērojamas jaunu ēku projektēšanai. Savukārt projektējot telpas pēc pasūtītāja izvēles, atbilstoši A un B klases prasībām tiks nodrošināts īpaši augsts akustiskā komforta līmenis.
LBN 016-03 prasības attiecināmas uz jebkuras nozīmes ēkām un apbūves vienībām visā to funkcionēšanas ciklā: veicot izpēti, projektēšanu, būvniecību, kapitālo remontu, rekonstrukciju, restaurāciju, paplašināšanu un pārprofilēšanu. Šī būvnormatīva prasības ir obligātas visām juridiskajām un fiziskajām personām.
Kā veicama būvprojekta ekspertīze
VBN grozījumos ir precizēta kārtība, kādā jāveic būvprojekta ekspertīze. Šī procedūra līdz šim bija visai nekonkrēta, un katrs varēja izvēlēties sev labāko risinājumu, norāda A. Mālnieks.
Lai novērtētu būvprojekta atbilstību normatīvajos aktos un tehniskajos noteikumos noteiktajām prasībām, kā arī strīda gadījumā pasūtītājam, būvvaldei vai citai kompetentajai institūcijai ir tiesības organizēt būvprojekta ekspertīzi.
Būvprojekta ekspertīze neatkarīgi no finansēšanas avota ir obligāta:
VBN būvprojekta būvekspertīzi veic:
Normatīvā akta grozījumi tagad palielina eksperta atbildību. VBN 99.15 punkts nosaka: atbildīgais eksperts, kurš sniedzis pozitīvu atzinumu par būvprojektu, ir solidāri atbildīgs ar būvprojekta atbildīgo projektētāju par būvprojekta risinājumu atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām. Atbildīgajam ekspertam arī jāapdrošina sava profesionālās darbības atbildība par veiktās darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu citiem būvniecības dalībniekiem un trešo personu dzīvībai, veselībai vai mantai (VBN 99.16 punkts).
"Tiesības veikt būvprojektu ekspertīzes ir fiziskajām personām, ja tās ir saņēmušas būvprakses sertifikātu attiecīgajiem projektēšanas darbu veidiem kā projektētājam," uzsver A. Mālnieks. "Salīdzinājumam – tas nozīmētu, ka ārstu var pārbaudīt ārsts. Jāpiebilst, ka ekspertīzi nedrīkst veikt persona, kura ir ieinteresēta ekspertējamā būvprojekta realizācijā. Tātad tagad par būvprojektu atbildēs divas personas – projektētājs un ekspertīzes veicējs."
Pašlaik VBN prasība apdrošināt savu profesionālo atbildību attiecas tikai uz atbildīgo ekspertu. Savukārt jaunajā Būvniecības likumprojektā šī prasība attieksies uz visiem būvniecības speciālistiem. Jāpiebilst, ka, piemēram, Vācijā projektētājs par savu veikumu uzņemas atbildību 30 gadu garumā.
Nodrošinot vienveidīgu būvprojekta būvekspertīzes veikšanas kārtību, uzlabosies būvprojektu kvalitāte, kā arī krietni saīsināsies būvprojekta saskaņošanas laiks valsts un pašvaldību institūcijās.
Būvinspektoru pienākumi - plašāki
Jaunie MK noteikumu grozījumi būvinspektoram uzliek pienākumu pirms
būvatļaujas izsniegšanas apsekot iecerētās būvniecības teritoriju, lai
pārliecinātos, ka nav uzsākta patvaļīga būvniecība, un sastādītu attiecīgu
atzinumu. Ja ir saņemts būvinspektora atzinums par patvaļīgu būvniecību,
būvvalde izsniedz būvatļauju, ja būvniecība atbilst akceptētajam būvprojektam,
vai arī aptur būvatļaujas izsniegšanu uz laiku, kamēr pašvaldība pieņem lēmumu
par iespēju turpināt būvniecību, norādot nosacījumus būvniecības turpināšanai,
vai lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu, ja būvniecība neatbilst
akceptētajam būvprojektam (VBN 118.2 punkts).
Ja tiks atklāta patvaļīga būvniecība, nāksies samaksāt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikto soda naudu. Šajā normatīvajā aktā par būves renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju bez akceptēta projekta vai būvatļaujas (izņemot gadījumus, kas noteikti Vispārīgajos būvnoteikumos) vai vienkāršotās renovācijas vai vienkāršotās rekonstrukcijas noteikumu pārkāpšanu paredzēts naudas sods fiziskajām personām no 50 līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām – no 200 līdz 3000 latiem. Bet par būves patvaļīgu būvniecību – naudas sods fiziskajām personām no 100 līdz 1000 latiem, savukārt juridiskajām personām – no 500 līdz 5000 latiem.
Ja tiks atzīts, ka šāda būve neatbilst projektam (pasūtītājs to pēc saviem
ieskatiem ir "uzlabojis"), pašvaldība var pieņemt lēmumu to nojaukt.
Vienkāršotā renovācija vēl vienkāršāka
Grozījumos precizēta vienkāršotās renovācijas, vienkāršotās rekonstrukcijas kārtība fasādes siltināšanai un vienkāršotai inženiertīklu pievadu un iekšējo inženiertīklu izbūvei, rekonstrukcijai vai renovācijai.
"Ar vienkāršotu renovāciju saprotam, piemēram, starpsienu pārbīdi vai demontāžu. Protams, ka šajā gadījumā nedrīkst skart nesošās konstrukcijas, ēkas fasādi vai koplietošanas inženierkomunikācijas," uzsver A. Mālnieks.
Savukārt uz mājas siltināšanu ir attiecināma fasādes vienkāršotās renovācijas kārtība.
"Būvakustiskie pasākumi ietver prettrokšņa un akustiskās kvalitātes paaugstināšanas pasākumus."
Ir atvieglota arī iekšējo inženiertīklu tehnisko shēmu saskaņošanas kārtība, nosakot gadījumus, kad šādas shēmas nav jāsniedz būvvaldē saskaņošanai (VBN 40.12 punkts). Piemēram, mājas renovācijas procesā viencauruļu apkures sistēmu pārveidojot par divcauruļu sistēmu.
Ja iekšējo inženiertīklu izbūvei, rekonstrukcijai vai renovācijai nav paredzēts Eiropas Savienības, valsts vai pašvaldības līdzfinansējums, izstrādāto iekšējo inženiertīklu tehnisko shēmu inženiertīklu izbūves ierosinātājam nevajadzēs iesniegt būvvaldē.
Vienkāršotas renovācijas apliecinājuma karti un vienkāršotas rekonstrukcijas apliecinājuma karti turpmāk varēs apvienot, ja vienkāršoto renovāciju un vienkāršoto rekonstrukciju veiks vienlaikus (VBN 40.1 punkts).
Būvdarbu žurnāls – obligāts
Būvinspektori, apsekojot siltināmās mājas, nereti konstatēja, ka netiek ievērotas noteiktās prasības. Tāpēc VBN papildināti ar normu, ka būvuzņēmējam, fasādes vienkāršotās renovācijas kārtībā siltinot fasādes, obligāti vajadzēs aizpildīt Būvdarbu žurnālu. Līdz šim lēmumu par minētā žurnāla iekārtošanu fasādes vienkāršotās renovācijas gadījumos būvuzņēmējs pieņēma pēc savas iniciatīvas, taču, kā zināms, nevienam negribas labprātīgi uzņemties papildu "papīra darbus".
Saskaņā ar VBN būvdarbu vadītājs šajā žurnālā katru dienu apraksta savu veikumu, kā arī izmantotos būvizstrādājumus, tam pievienojot arī attiecīgos rasējumus, sertifikātus un deklarācijas.
"Būvdarbu žurnāls būs zināms garants fasādes vienkāršotās renovācijas būvniecības kvalitātei," uzsver A. Mālnieks. Tas būvuzraugam un būvinspektoram ļaus rūpīgāk kontrolēt būvniecības procesu.
Atbilstoši MK noteikumiem Nr.299 "Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā", ierosinot būves pieņemšanu ekspluatācijā, pasūtītājs Būvdarbu žurnālu kopā ar citiem dokumentiem (oriģināliem) iesniedz attiecīgajā būvvaldē. Arī fasādes vienkāršotās renovācijas gadījumā pēc būvdarbu pabeigšanas pasūtītājs iesniegs būvvaldē Būvdarbu žurnālu.
Lai mazinātu administratīvo slogu, ir papildināts saraksts (VBN 62. punkts) ar objektiem, kuriem nav nepieciešams būvprojekts un būvatļauja – atsevišķu teritoriju labiekārtojuma elementiem un ēkas fasādes krāsošanai, logu nomaiņai mazstāvu dzīvojamās mājās, kā arī veikti vairāki citi grozījumi.
