Turpmāk būvdarbiem atvēlēti pieci vai astoņi gadi

Būvatļaujas izsniegšanas kārtību regulē Vispārīgie būvnoteikumi

Lai persona varētu uzsākt būvniecību, tai Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā jāsaņem būvatļauja. Būvatļaujai jābūt derīgai visā būvdarbu gaitā - līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā. Taču būvatļauja uzskatāma par nederīgu, ja tai ir beidzies derīguma termiņš, tā ir anulēta, atcelta vai tās darbība ir apturēta.

Jāuzsver, ka būvdarbu uzsākšana bez būvatļaujas kvalificējama kā patvaļīga būvniecība.

Praksē pašvaldības būvatļaujas derīguma termiņu nosaka atbilstoši pasūtītāja iesniegumā par būvatļaujas izsniegšanu norādītajam, kā arī vērtē būves sarežģītību un plānotos būvniecības apjomus.

Šeit jāpiebilst, ka no 1.jūnija stājušies spēkā arī grozījumi Būvniecības likumā, kas noteic: visos gadījumos būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš būs viens mēnesis. Ja nepieciešams papildu izvērtējums, šo termiņu varēs pagarināt, bet nepārsniedzot kopējo izskatīšanas termiņu − divus mēnešus. Paredzēts, ka personai ir pienākums apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas iesniegumā norādīt arī būvatļaujas prettiesiskuma pamatojumu.

"Maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums ir pieci līdz astoņi gadi."

Minētie grozījumi Vispārīgajos būvnoteikumos nosaka: būvdarbu maksimālais ilgums ir pieci un astoņi gadi. Šos termiņus, ņemot vērā savus plānus, varēs izvēlēties būvniecības ierosinātājs. Tāpat noteikts, ka maksimālajā termiņā būvvaldei nav jāvērtē tiesiskie un faktiskie apstākļi, uz kuru pamata tika izdota būvatļauja.

"Latvijā diemžēl ir sastopamas būves, kuru būvniecība ilgst daudzus gadus, ikreiz pagarinot būvatļauju," skaidro Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu departamenta direktore Ilze Oša. "Visai bieži ir tā -  ja pirms gadiem desmit šajā teritorijā būvniecība bija iespējama, tad šodien, mainoties situācijai, būvatļauju izsniegt vairs nevarētu.

Tādēļ tika akceptēta ideja, ka publiskiem būvniecības projektiem, par kuriem sabiedrība ir izteikusi viedokli, ir jābūt pabeigtiem noteiktos, saprātīgos termiņos. Detalizēti izpētot situāciju būvniecībā, tika atzīts, ka maksimālais būvniecības laiks no būvatļaujas saņemšanas būs pieci gadi. Šo termiņu piemēros, ņemot vērā būves funkciju un tās ietekmi uz apkārtējo vidi."

Maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu nosaka no būvatļaujas izsniegšanas brīža, ieskaitot arī laiku, kad būvdarbi tika pārtraukti. Maksimālajā būvdarbu ilgumā netiek ieskaitīts laiks, kad būvatļaujas darbība ir apturēta, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tā ir apstrīdēta vai pārsūdzēta, kā arī laiks, kad būvdarbi tiks pārtraukti, pamatojoties uz iestādes lēmumu, kas nav saistīts ar pārkāpumiem būvniecībā. Šajā maksimālajā termiņā būvvaldei nav jāvērtē tiesiskie un faktiskie apstākļi, uz kura pamata tika izdota būvatļauja.

Ja noteiktais maksimālais būvniecības laiks ir pārsniegts, būvniecības ierosinātājam atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" prasībām ir jāveic sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums. Ja ir mainījušies faktiskie vai tiesiskie apstākļi, pašvaldība var pieņemt lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu un būvatļauja tiek pagarināta uz būvvaldes noteikto laiku, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.

Jāpiebilst, ka tad, ja būvdarbi tiek veikti pēc būvatļaujas termiņa, šādu darbību kvalificē kā patvaļīgu būvniecību ar visām no tā izrietošām sekām.

Privātmājas būvēt varēs arī astoņus gadus

Savukārt privātajām būvēm noteikts maksimālais būvniecības laiks – astoņi gadi, un tad, ja būve šajā laikā kopš būvdarbu uzsākšanas netiek nodota ekspluatācijā, būvatļauju pagarina uz pasūtītāja pieprasīto laiku, ja būvvaldē ir uzrādīta aktuāla kadastrālās uzmērīšanas lieta (inventarizācijas lieta) un ģeodēziskais uzmērījums par ēkas novietnes pārbaudi. 

"Astoņu gadu būves termiņš tiks dots, piemēram, personai, kura iecerējusi uzbūvēt ģimenes māju. Šis laiks ir pagarināts, jo var pietrūkt naudas resursu vai rasties kādas citas problēmas," stāsta I.Oša. "Taču arī šajā gadījumā būvniecības laiks nevar būt bezgalīgs. Tāpēc, ja būvi nav iespējams pabeigt, būvniecības iniciatoram vajadzēs pieņemt lēmumu, ko darīt ar objektu – to pārdot vai būvniecību pabeigt. Ja šāda būve termiņā netiek pabeigta, viņam iespējams piemērot citu, "stimulējošu" nodokļu likmi."

"Lai persona varētu uzsākt būvniecību, tai jāsaņem būvatļauja Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā. "

Pērn 22.novembrī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas izstrādātais grozījums likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas paredz pašvaldībām tiesības piemērot būvēm, kuru būvniecībā pārsniegts maksimālais atļautais būvniecības termiņš, nodokļa likmi trīs procentu apmērā no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības.

"Līdz ar to pašvaldības racionālāk varēs plānot zemes izmantošanu, vizuālās prasības attiecīgajām teritorijām un infrastruktūras objektiem," uzsver I.Oša. 

Lielāks darba apjoms būs arī pašvaldību būvvaldēm un institūcijām, kas veic būvvaldes funkcijas. Tām vajadzēs kontrolēt maksimāli pieļaujamā būvdarbu veikšanas ilguma ievērošanu, bet lēmumu par būvatļaujas derīguma termiņa pagarināšanu vai atjaunošanu, ja netiek pārsniegts maksimāli pieļaujamais būvdarbu ilgums, nāksies pieņemt raitāk.

Paredzēti arī citi grozījumi

Citi grozījumi Vispārīgajos noteikumos noteic, ka plānošanas un arhitektūras uzdevums ir derīgs divus vai četrus gadus atkarībā no būvvaldes noteiktajām būvniecības stadijām. Šajā laikā pasūtītājam jāizstrādā būvprojekts vai attiecīgi jāizņem būvatļauja, lai sāktu būvdarbus.

Tā kā Teritorijas attīstības plānošanas likums paredz, ka detālplānojumu var izstrādāt kopā ar skiču projektu, tad MK noteikumu grozījumi ievieš precizējumu - ja saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas jomas normatīvajiem aktiem detālplānojumu izstrādā vienlaikus ar skiču projektu, tā plānošanas un arhitektūras uzdevuma nosacījumus ietver detālplānojuma izstrādes darba uzdevumā.

Tāpat noteikts - ja apbūves teritorijai ir izstrādāts detālplānojums un par tā īstenošanas kārtību ir noslēgts administratīvais līgums starp pašvaldību un detālplānojuma izstrādes īstenotāju, plānošanas un arhitektūras uzdevumu neizsniedz un būvprojektu izstrādā saskaņā ar detālplānojumā noteiktajiem teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumiem. Šis regulējums nav piemērojams, ja paredzētai būvei saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir jāsaņem reģionālās vides pārvaldes tehniskie noteikumi.

Citas izmaiņas. Iepriekš normatīvais regulējums paredzēja, ka, veicot lodžiju aizstiklošanu, jāizstrādā būvprojekts, taču, izvērtējot šādu būvdarbu sarežģītību, secināts, ka tie jau atbilst šobrīd esošajai vienkāršotajai kārtībai – ēkas fasādes vienkāršotās renovācijas darbiem.

Tāpēc noteikumu grozījumos ir noteikts, ka lodžiju aizstiklošanu var veikt vienkāršotā kārtībā – aizpildot un būvvaldē iesniedzot ēkas fasādes vienkāršotās renovācijas apliecinājuma karti, kā arī ir noteikts, kā drīkst aizstiklot lodžiju daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, ja neveic nekādus citus fasādes renovācijas darbus.

I.Oša pievērš uzmanību kādam vērā ņemam aspektam: balkonu aizstiklošana jāveic visai dzīvojamai mājai vienoti. Šajā gadījumā galvenā atbildība gulsies uz nama pārvaldnieku, kas atbild par namu kopumā. Viņam vajadzēs sagatavot tiesību aktos noteikto dokumentāciju. Līdz ar to atsevišķiem dzīvokļu īpašniekiem vairs neradīsies problēmas.

"Maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu nosaka no būvatļaujas izsniegšanas brīža. "

Vispārīgo būvnoteikumu 62.punkts papildināts ar regulējumu, ka bez būvprojekta un būvatļaujas var nojaukt mazēkas, minētās formalitātes nav jākārto atsevišķu labiekārtojuma elementu (apgaismes ķermeņi, žogi, norobežojumi, soliņi, atkritumu urnas, bērnu rotaļu ierīces, velosipēdu statīvi u.tml. mazās arhitektūras formas, gājēju celiņi), reklāmas stendu un objektu, norāžu stabu nojaukšanai, ja šīs darbības saskaņotas būvvaldē.

Noteikumu grozījumu projektā arī ir pateikts, ka būvprojekts un būvatļauja nav nepieciešama reklāmas stendiem un objektiem bez elektropieslēguma, ja to augstums nepārsniedz 2,5 metrus, un tūrisma objektu un ielu norāžu stabiem bez elektropieslēguma, ja to augstums nepārsniedz 4 metrus, un to novietojums zemes gabalā un vizuālais risinājums saskaņots būvvaldē.

Tāpat Vispārīgie būvnoteikumi ir precizēti attiecībā uz atmežošanu, ja būvniecība paredzēta meža zemēs. Saskaņā ar izmaiņām Meža likumā, kas vairs neparedz zemes transformācijas atļaujas saņemšanu, būvatļaujas pieprasījumā šī prasība ir svītrota. Turklāt tiek noteikts, kāda informācija ierosinātājam ir jānorāda un kādi dokumenti ir jāpievieno, ja būvniecība ir plānota mežā.

Taču šie nav vienīgie grozījumi Vispārīgajos būvnoteikumos, informē I.Oša. "Šajā normatīvajā dokumentā iekļauti priekšlikumi par sabiedrības informēšanu par jaunas būvniecības uzsākšanu. Piemēram, informācijas stendus vajadzēs izvietot pie daudzdzīvokļu mājām. Tāpat rakstiskā veidā par būvniecību būs jāinformē kaimiņi, tai skaitā gadījumos, ja būve tiek rekonstruēta vai mainītas tās funkcija."

Vispārīgajos būvnoteikumos iekļauts 119.¹ pants, kurā cita starpā noteikts: "/../ izvieto zemes gabalā būvtāfeli (ne mazāku kā A1 formātā), informējot par ēkas rekonstrukciju pilsētas vai ciema teritorijā, kuras rezultātā tiek mainīta ēkas funkcija (lietošanas veids) vai apjoms, un jaunas būves būvniecību, izņemot viena vai divu dzīvokļu mājas būvniecību ārpus pilsētas un ciema teritorijas, palīgēkas, žogu, transporta būves būvniecību vai inženiertīklu izbūvi, kā arī īslaicīgas lietošanas būvju un mazēku būvniecību."

Būvtāfeli novieto, vērstu pret publisku vietu, un tajā norāda šādas ziņas: būvniecības iecere (būvniecības veids un adrese); ierosinātājs (fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs un kontakttālrunis); projektētājs (nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs un kontakttālrunis); būvniecības ieceres mets vai situācijas plāns; informācija par būvatļaujas spēkā stāšanās laiku.

Taču galvenais – visi plašās būvindustrijas nozares pārstāvji ar nepacietību gaida jauno Būvniecības likumu. Tam sekos jauni Vispārīgie būvnoteikumi, kuru atsevišķas pozīcijas jau iezīmē šie grozījumi.