Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Jaunais Būvniecības likums izstrādāts un pieņemts, lai veicinātu būvniecības attīstību, paaugstinātu šīs nozares konkurētspēju un piesaistītu ārvalstu investorus.
FOTO: Evija Trifanova/ LETA
Pēc divus gadus ilgušām diskusijām, trešajā lasījumā izskatot gandrīz 150 dažādus priekšlikumus, Saeima ārkārtas sesijas sēdē 9.jūlijā pieņēma jauno Būvniecības likumu. Nākamā gada 1.februārī tas stāsies spēkā, aizstājot iepriekšējo, 1995.gadā pieņemto un daudzkārt grozīto likumu ar tādu pašu nosaukumu. Jaunais normatīvais akts nosaka un precizē būvniecības ieceres, projektēšanas, būvniecības atbildības, kontroles, būvniecības speciālistu sertificēšanas un būvatļauju izsniegšanas kārtību, būvkomersantu klasifikāciju un valsts pārvaldes institūciju kompetenci būvniecības jomā.
Kopumā jaunais Būvniecības likums ievērojami veicina būvniecības procesu un mazina administratīvo slogu.
Jaunais Būvniecības likums stāsies spēkā 2014.gada 1.februārī.
Jaunā normatīvā akta galvenie uzdevumi ir:
Nozīmīgākie jauninājumi:
Būvniecības likuma projektu Ekonomikas ministrija (EM) sagatavoja, lai radītu mūsdienīgu būvniecības procesa tiesisko regulējumu, kas salāgo nacionālos tiesību aktus ar ES tiesību aktiem un veicina būvniecības nozares attīstību, tāpat arī sekmētu iespējas sabiedrībai līdzdarboties lēmumu pieņemšanā, nodrošinot maksimālu būvniecības ierosinātāja un sabiedrības interešu aizsardzību, kas balstīta uz likumprojekta būtību: būvniecība ir teritorijas plānojuma īstenošana.
Jauni mērķi, jauni risinājumi
"Jaunā Būvniecības likuma pieņemšana Saeimā būvniecības nozarei noteikti ir vēsturisks brīdis," šādu vērtējumu pēc Saeimas sēdes sniedza ekonomikas ministrs Daniels Pavļutss. "Būvniecības process Latvijā līdz šim ir bijis pilns smagnēju, birokrātiski sarežģītu un laikietilpīgu procedūru. Savukārt jaunais likums veido mūsdienīgu un modernu regulējumu, kas veicinās būvniecības nozares attīstību, sekmēs sabiedrības interešu aizstāvību un uzlabos Latvijas uzņēmējdarbības vidi un mūsu pozīcijas "Doing Business" reitingā. Jaunais regulējums būs pozitīvs katalizators jaunu investīciju piesaistei un darbavietu izveidei ne vien būvniecībā, bet arī citās nozarēs."
Katram likumam seko rinda pavadošo dokumentu – Ministru kabineta noteikumi, būvnormatīvi un citi, kuri tiks pārveidoti atbilstoši jaunā likuma garam. Vispirms pārmaiņas neapšaubāmi skars būvnieku rokasgrāmatu, kas regulē būvniecības procesuālo kārtību, - Ministru kabineta 1997.gada noteikumus Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi". Gluži tāpat, kā diskutējot par jauno likumu, sagaidāms, ka arī par jaunajiem būvnoteikumiem tiks lauzti dažādu uzskatu šķēpi.
Vienkāršo būvniecības procesu
"Galvenā atšķirība starp esošo regulējumu un jauno ir tā, ka lēmums jeb administratīvais akts par būvniecības ieceres realizēšanas atļauju tiek pieņemts būvniecības procesa sākumā, nevis noslēguma fāzē, kā tas bija līdz šim," Saeimas ārkārtas sēde uzsvēra Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs, deputāts Jānis Ozoliņš. "Lēmums par būvatļauju ir jāpieņem mēneša laikā no ieceres iesnieguma pieņemšanas dienas, un, šādu lēmumu pieņemot, gan būvvaldei, gan sabiedrībai ir jāzina trīs galvenie raksturojošie rādītāji attiecībā uz būvniecību - plānotās būves veids (māja, birojs, ēka), tās novietojums konkrētajā zemes gabalā un trešais - šīs būves apjoms jeb lielums.
Šo datu kopums ļauj pieņemt lēmumu, tas ir, administratīvo aktu, par būvniecības ieceri, iekļaujot tajā divas nosacījumu grupas - projektēšanai un būvniecībai. Tādējādi būvvaldei vairs nebūs jāizdod arhitektūras plānošanas uzdevums.
"Jaunais Būvniecības likums ir aicināts būtiski veicināt būvniecības procesu un mazināt administratīvo slogu."
Lēmums šobrīd ir jāpieņem 10 darba dienu laikā (tas pēc būtības dublē apbūves noteikumus). Un ir jāpieņem atsevišķs lēmums par tajā ietverto nosacījumu izpildi un projekta akceptēšanu, un šobrīd faktiski arī tas tiek izlemts 15 dienu laikā (arī tas dublē). Atsakoties no šiem būvniecības saskaņošanas posmiem, tiek ietaupītas faktiski 25 darba dienas, un tas ir būtiski."
Tādējādi jaunais likums paredz vienkāršot būvniecības administratīvo procesu, atsakoties no daudzajiem starplēmumiem, un tas ļaus paātrināt būvniecības procesu, kas īpaši svarīgi Latvijas ne visai garās būvniecības sezonas dēļ. Jaunais normatīvais regulējums dos iespēju mūsu valstij pakāpties augstāk Pasaules Bankas pētījuma "Doing Business" reitingu tabulā, kas savukārt veicinātu vietējo un ārvalstu investoru piesaisti.
"Doing Business 2013" pētījums, kura atskaites laikposms ir no 2011.gada 2.jūnija līdz 2012.gada 1.jūnijam, liecina, ka 185 valstu konkurencē Latvija ierindota 25.vietā, piekāpjoties Dānijai, Apvienotajai Karalistei, Īrijai, Somijai, Zviedrijai, Vācijai, Igaunijai un vēl dažām valstīm. Tas ir ļoti uzmundrinoši, taču vienlaikus dažās svarīgās pozīcijās diemžēl ir vērojams kritums: uzņēmējdarbības uzsākšanā Latvija ir zaudējusi deviņas vietas – no 50.vietas noslīdējusi uz 59.vietu, arī būvniecībā no iepriekšējās 109.vietas - uz 113.vietu. Zaudējumi parādās arī citās pozīcijās.
Jaunums – būvkomersantu klasifikācija
Jaunajā likumā iekļauti vairāki jauni panti, kuru nebija iepriekšējā
regulējumā.
Lai par valsts, Eiropas Savienības vai pašvaldības naudu būvētu ēkas,
komersantiem turpmāk vajadzēs īpašu klasifikācijas dokumentu, kas apliecina viņu
būvniecības prasmi, finanšu un tehniskās iespējas.
Tā būs vienreizēja klasifikācijas apliecināšanas procedūra, kas attieksies uz būvkomersantiem, kuri vēlas piedalīties publiskajos iepirkumos. Turklāt šis kvalifikācijas apliecinājums aizstās nepieciešamību ik reizi iepirkumu procesā ar dažādiem dokumentiem pierādīt savu atbilstību kompetencei. Kā norādījis Iepirkumu uzraudzības birojs, pašlaik vairāk nekā 60% no strīdiem iepirkuma procesā ir par pretendentu kvalifikāciju.
Otrs nozīmīgs uzlabojums ir korupcijas riska mazināšana publiskajos iepirkumos, uzskata J.Ozoliņš. Proti, šobrīd katra pašvaldība pēc saviem ieskatiem izvirza kvalifikācijas prasības pretendentiem, un tādējādi bieži vien tās nepamatoti ierobežo pretendentu loku. Būvkomersantu klasifikācija nodrošinās to, ka noteikta veida iepirkumā varēs piedalīties visi attiecīgās kategorijas jeb grupas būvkomersanti.
"Piemēram, Beļģijas tiesību aktos (labā prakse, kas tika ņemta vērā), kas reglamentē būvniecības publisko iepirkumu sistēmu, ir noteikts, ka tikai kvalificēts (tiesiski atzīts) uzņēmums var piedalīties valsts publisko būvniecības pasūtījumu izpildē," skaidro EM parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis. "Lai pretendētu uz konkrētu klasi, būvuzņēmums tiek novērtēts pēc noteiktiem kritērijiem, tādiem kā uzņēmuma kapitāla vērtība, bilance, maksātspēja, lielākais pēdējo gadu summārais apgrozījums.
Papildus minētajiem kritērijiem vērtē uzņēmuma tiesisko pienākumu izpildi - vai ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas par pēdējo ceturksni un nokārtoti visi nodokļu maksājumi, t.i., vai nav nodokļu parādu pirms vērtēšanas."
Plānots, ka klasifikāciju veiks Ekonomikas ministrija, un šo sistēmu iecerēts ieviest no 2015.gada. Būvkomersantu klasifikācijai galvenokārt izmantos citos publiskos reģistros (piem., Valsts ieņēmumu dienestā) pieejamos datus.
"Ieviešot šo sistēmu, netiek izslēgta arī iespēja pretendēt uz dalību iepirkumā tikai vienu reizi, saņemot vienreizēju kvalifikācijas apstiprinājumu, tādējādi neklasificētiem būvuzņēmējiem viena publiskā pasūtījuma ietvaros radot iespēju izpildīt vienu būvdarba veidu," skaidro V.Ķirsis.
Līdz ar minētās sistēmas ieviešanu paredzēts pagaidu kvalifikācijas apstiprinājums jauniem uzņēmumiem, lai tie varētu piedāvāt savus pakalpojumus publisko iepirkumu gadījumā.
Šādai būvuzņēmumu klasifikācijas sistēmai ir ievērojamas priekšrocības:
Taču pastāv informācijas patiesuma un pieejamības risks, uzskata V.Ķirsis. Informācija, kuru sniedz pats uzņēmējs, var būt nepilnīga, neatbilstoša faktiskai situācijai.
Obligāts pienākums – civiltiesiskās atbildības apdrošināšana
Likumā iekļauts arī jauns pants, kas noteic, ka būvuzņēmējam un būvdarbu veicējam ir obligāts pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par tā darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai, veselībai un mantai. Ja būvdarbu veikšanai nepieciešama būvatļauja, būvdarbu veicēja civiltiesiskā atbildība apdrošināma uz visu būvdarbu norises laiku.
Atbilstoši jaunajam regulējumam arī būvniecības speciālistiem ir pienākums apdrošināt savu profesionālo atbildību par būvniecības procesā to darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu citiem būvniecības dalībniekiem un trešo personu dzīvībai, veselībai vai mantai, kā arī videi.
Jaunajā likumā arī uzsvērts, ka EM būs pienākums pārraudzīt un saskaņot būvniecības nozari, kā arī izstrādāt vienotu būvniecības valsts politiku un nodrošināt tās īstenošanu.
Sabiedrības līdzdalība būvniecības procesā
Karstākās diskusijas ārkārtas sesijas sēdes laikā ritēja par sabiedrības līdzdalību būvniecības procesā. Saeimas deputāte un Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne pauda viedokli, ka jaunais likums salīdzinājumā ar spēkā esošo ierobežos sabiedrības līdzdalības tiesības būvniecības procesā.
"Būvvaldēm tiek piešķirtas ārkārtīgi plašas tiesības, salīdzinot ar pašreizējo regulējumu. Taču sabiedrības tiesības, iespējas apstrīdēt, tāpat arī līdzdarboties atsevišķu projektu realizācijā principā tiek gandrīz atņemtas," viņa uzsvēra.
"Būvspeciālistu sertifikāts būs beztermiņa, nosakot prasību par profesionālās kvalifikācijas regulāru paaugstināšanu."
Šim viedoklim oponēja J.Ozoliņš: "Likumprojektā ir noteikts, ka būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš ir viens mēnesis, ir paredzēta arī sabiedrības papildu informēšanas kārtība. Pienākums informēt sabiedrību ir gan pašvaldībām, gan iestādēm, kuras veic būvvaldes funkcijas, gan arī pasūtītājam, būvniecības ierosinātājam."
Pašvaldībām un iestādēm, kas veiks būvvaldes funkcijas obligāti būs:
Savukārt pasūtītājiem būs jāizvieto būvtāfeles zemes gabalā, kā arī individuāli rakstveidā jāinformē blakus esošo zemes gabalu īpašnieki.
Ziņas Būvniecības informācijas sistēmā
Turpmāk būvspeciālistu sertifikāts būs beztermiņa, nosakot prasību par profesionālās kvalifikācijas regulāru paaugstināšanu. Pašlaik būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātus piešķir uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Likumā noteikts pārejas periods personām, kurām līdz šī likuma spēkā stāšanās dienai būs patstāvīgās prakses tiesības, bet nebūs likumā noteiktās izglītības.
Likumā precizēta Ministru kabineta kompetence, izdodot vispārīgos un speciālos būvnoteikumus, kā arī noteikumus būvspeciālistu kompetences novērtēšanas jomā un būvkomersantu klasifikācijai.
Šīs un citas ziņas būs atrodamas apjomīgā BIS, kas ietvers būvniecības procesam un tā kontrolei nepieciešamo informāciju un dokumentus, kā arī nodrošinās informācijas apriti starp publiskās pārvaldes, kontroles institūcijām un būvniecības dalībniekiem, iesaistot būvniecības procesā arī sabiedrību. BIS būs ieļauti arī šajā likumā un citos likumos par būvniecību, mājokļu un ēku energoefektivitāti paredzētie reģistri. Sistēmu uzturēs par būvniecības nozari atbildīgā Ekonomikas ministrija.
BIS dokumenti būs elektroniskā veidā un arī komunikāciju starp uzraudzības iestādēm, pasūtītāju un būvkomersantu varēs veikt elektroniski. Paredzams, ka BIS tiks izveidota līdz šā gada beigām.
