Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Jaunais Būvniecības likums un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi būtiski maina līdzšinējo būvniecības kārtību.
FOTO: SXC
No 1.oktobra stājas spēkā jaunais Būvniecības likums, kas
Sākotnēji likuma stāšanās spēkā bija paredzēta 2012.gada 1.janvārī, bet šis termiņš likumprojekta tapšanas gaitā un arī pēc tā pieņemšanas vairākkārt tika atlikts. Nākamā bija cieša apņemšanās, ka likums stāsies spēkā 2014. gada 1.februārī, pēc tam – maijā. Pērnā gada nogalē nozares profesionālās organizācijas un būvuzņēmēji protestēja, ka nav izstrādāti daudzi svarīgi likumu pavadošie normatīvie akti un arī tie, kuri izsludināti, ir pretrunīgi, apspriešanas laiks - pārāk īss, nemaz nerunājot par būvnieku sagatavošanos darbam jaunā regulējuma ietvaros.
Lai sabiedrība un būvniecības nozare varētu iepazīties ar jauno kārtību, likuma spēkā stāšanos nolēma pagarināt par trim mēnešiem. Taču Zolitūdes traģēdijas sūrās mācības ienesa savas korekcijas, asi izgaismojot problēmas par būvniecības procesa dalībnieku atbildības robežām un uzdodot jautājumu par valsts kontroles spējām un lomu sabiedrībai svarīgos būvniecības objektos. Saeima 24.aprīlī apstiprināja likuma grozījumus, ar kuriem paredzēja Būvniecības valsts kontroles biroja izveidi. Tā kā arī tas nav vienkārši, noteica nākamo – šoreiz galīgo – likuma spēkā stāšanās termiņu 2014.gada 1.oktobrī.
Ekonomikas ministrijas infografika: Būvniecības process
Izmaiņas būvniecības procesā
Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis no savas pieredzes atceras, ka vispār darbs pie jaunā būvniecības regulējuma ildzis teju 10 gadus. "Tas pierāda ne vien to, ka jau sen bija skaidrs – izmaiņas būvniecības procesa reglamentācijā ir nepieciešamas, bet arī to, cik sarežģīti bija pieņemt jebkuru lēmumu šajā jomā, ņemot vērā lielo iesaistīto pušu skaitu."
Jaunais Būvniecības likums un virkne tam pakārtoto Ministru kabineta noteikumu būtiski mainīs līdzšinējo būvniecības kārtību, īpašu uzsvaru liekot uz būvdarbu organizēšanas procesu un tajā iesaistīto dalībnieku atbildību, vienlaikus samazinot birokrātisko procedūru skaitu.
Ar jauno regulējumu tiek noteikts atšķirīgs būvniecības process:
Jaunais būvniecības process paredz būvvaldei pieņemt vienu lēmumu – izsniegt būvatļauju (līdzšinējo trīs lēmumu – plānošanas un arhitektūras uzdevuma izsniegšana, būvprojekta akcepts, būvatļaujas izdošana – vietā), līdz pasūtītājam ir tiesības uzsākt būvdarbus.
Atkarībā no būvniecības ieceres būvvalde pieņems lēmumu šādos termiņos:
Tā kā būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš ir noteikts viena mēneša garumā, likumā ir paredzēti sabiedrības informēšanas papildu pasākumi.
Skaidri noteikta procesa dalībnieku kompetence
Ekonomikas ministrs jauno Būvniecības likumu īsumā raksturo šādi: "Prognozējamība, atbildība un drošība. Par pirmo - viena no galvenajām problēmām pašlaik ir tā, ka, uzsākot būvniecību, tās pabeigšana ir vāji prognozējama; jaunais regulējums to padara daudz skaidrāku un procedūras – vienkāršākas.
Atbildība: šobrīd notiek Zolitūdes traģēdijas izmeklēšana, un redzam, ka būvniecības procesā iesaistīto personu un institūciju atbildību noteikt ir grūti. Jaunajā regulējumā atbildības jomas ir noteiktas daudz skaidrāk. Šeit ir jāuzsver arī obligātā civiltiesiskā apdrošināšana, piemēram, būvniecības speciālistiem, lai saņemtu polisi par zemāku cenu, nāksies detalizēti izskaidrot apdrošinātājam savus pienākumus un atbildību. Arī tas būs disciplinējošs faktors atbildības paaugstināšanai.
Drošība: pirmām kārtām jāuzsver tas, ka valsts faktiski atgriežas būvniecības uzraudzības jomā, atjauno savas funkcijas, jo tiks izveidots un sāks strādāt Būvniecības valsts kontroles birojs, kas no valsts puses uzraudzīs visu sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecību un ekspluatāciju."
"Darbs pie jaunā būvniecības regulējuma ildzis teju 10 gadus."
EM Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša īpaši izceļ ekspluatācijā nodoto ēku uzraudzību: "Tā ir ļoti svarīga joma, ko līdz šim spēkā esošais regulējums nekādi neskāra." Viņa skaidro - pēc Zolitūdes traģēdijas pašvaldību teritorijās tika apsekotas visas publiskās ēkas, un šīs drošuma pārbaudes un ekspluatācijas uzraudzība bija viens no svarīgākajiem jautājumiem. Turpmāk Būvniecības likums un arī uz tā pamata izdotie MK noteikumi šādas funkcijas paredzēs. "Otrs svarīgais aspekts ir drošība un kontrole būvniecības procesā. Arī šeit ir būtiski papildinājumi tieši paša pasūtītāja un būvniecības kvalitātes labā saistībā ar būvdarbu uzraudzību: personām, kuras to darīs, turpmāk būs jānodrošina uzraudzības procedūras dokumentēšana, jāseko līdzi svarīgākajiem būvniecības procesa posmiem, saglabājot visus uzraudzības procesa dokumentēšanas un pierādījumu materiālus."
Tas palīdzēs novērst arī pašreizējo nelāgo praksi, ka viens būvuzraugs pilda pienākumus daudzos objektos, kuros faktiski sastopams reti un reāli būvniecības procesus nemaz nespēj kontrolēt.
"Pirms jebkura objekta būvniecības sākuma būvuzraugs izstrādās būvuzraudzības plānu, kas atradīsies arī būvvaldē. Šajā plānā tiks norādīti galvenie būvdarbu veikšanas posmi, un tos būvuzraugam būs nepieciešams dokumentēt. To jau tagad praktizē būvuzraugi, kas savu darbu veic augstā kvalitātē. Tādēļ šo ideju integrējām arī normatīvajos aktos. Datumi un laiks, kad būvuzraugam jāatrodas objektā, būvvaldei būs zināmi, un to varēs kontrolēt," stāsta I.Oša.
Būvniecības valsts kontroles biroja kompetencē būs pārraudzīt objektus, kuros paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk par simts cilvēkiem. Šī iestāde sāks darbu no nākamā gada, bet ēku ekspluatācijas reālu uzraudzību – no jūlija. Šāds pārejas regulējums likumā ir iekļauts, apzinoties, ka, ņemot vērā dažādus tehniskus un procedūru jautājumus, šo funkciju tūlītēja izpilde būs apgrūtināta. Birojs savas funkcijas sāks pildīt pakāpeniski.
I.Oša arī norāda - viens no svarīgākajiem identificētajiem aspektiem bija visu būvniecībā iesaistīto dalībnieku atbildības noteikšana. Sadarbībā ar nozares speciālistiem šī joma iekļauta jaunajā regulējumā, detalizēti nosakot, par ko kura persona atbild katrā būvniecības procesa posmā. "Tāpat esam paredzējuši iespēju izskaust pašreizējo praksi, ka projektu ekspertīzes dažkārt pasūta nevis pasūtītājs, bet pats projektētājs. Lai šādi interešu konflikti turpmāk praksē nerastos, likuma normas ir uzrakstītas pietiekami skaidri, precīzi nosakot, kurš būs atbildīgs par viena vai otra dokumenta izstrādi vai pasūtīšanu."
Sertificēšana, apdrošināšana un būvkomersantu klasifikācija
Likums paredz pilnveidot būvniecības speciālistu kompetences novērtēšanas kārtību, nosakot kritērijus sākotnējai kvalifikācijas novērtēšanai, kā arī šo speciālistu kompetences paaugstināšanas pārraudzībai, izmantojot būvspeciālistu reģistra datus. Jaunajā normatīvajā regulējumā ir noteikts arhitektiem un būvinženieriem nepieciešamais izglītības līmenis, lai varētu iegūt prakses sertifikātu.
Lai noteiktu vienotus un skaidrus kritērijus būvspeciālistu sertificēšanas institūciju darbībai un speciālistu kompetences novērtēšanai, kā arī padarītu šo sertificēšanas sistēmu caurskatāmāku, izstrādāts Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumu projekts, kas jau pērnā gada nogalē izsludināts apspriešanai Valsts sekretāru sanāksmē.
Jaunajā sistēmā ir saglabāts un kā obligāts noteikts pienākums būvuzņēmējam un būvdarbu veicējam apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par tā darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai, veselībai, kā arī mantai nodarītajiem zaudējumiem. Taču turpmāk obligātā civiltiesiskā apdrošināšana tiks attiecināta arī uz projektētājiem, inženieriem un citiem būvspeciālistiem; līdz šim tā notika pēc brīvprātības principa – daļa to izmantoja, daļa – ne. Turklāt šī civiltiesiskā atbildība ietver ne tikai būvniecības periodu, bet arī garantijas laiku.
Šeit jāpievērš uzmanība, ka atkarībā no būves grupas tiek pagarināts minimālais garantijas termiņš, kurā būvdarbu veicējs par saviem līdzekļiem novērš būvdarbu defektus, kas atklājušies pēc ēkas vai tās daļas nodošanas ekspluatācijā.
"Svarīgs ir jautājums par drošību un kontroli pašā būvniecības procesā."
Likumā ir paredzēta arī būvkomersantu klasifikācija. Tas nozīmē, ka komersantiem, kuri vēlēsies pretendēt uz būvdarbu veikšanu, kas pilnībā vai daļēji tiek finansēti no valsts, pašvaldību vai Eiropas Savienības līdzekļiem, ja pasūtītājs ir valsts iestāde vai pašvaldība, būs jāsaņem klasifikācijas dokuments. Būvkomersantus klasificēs, izvērtējot to finansiāli ekonomiskos rādītājus un tehniskos kritērijus, kā arī profesionālo pieredzi. Klasifikāciju plānots ieviest, balstoties uz jau vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs darbojošos modeli. Taču tik un tā šis nav vienkāršs jautājums, un klasifikācijas sistēmu paredzēts īstenot no 2016.gada.
Kā informē EM, šobrīd kopumā ir pieņemti 15 būvnoteikumi no nepieciešamajiem 18, tostarp, protams, visi svarīgākie no jaunā Būvniecības likuma izrietošie Ministru kabineta noteikumi: Vispārīgie būvnoteikumi, Ēku būvnoteikumi, Noteikumi par būvinspektoriem, kā arī Noteikumi par būvspeciālistu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas un būvuzņēmēju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un minimālo atbildības limitu.
Vēl nav pieņemti būvnoteikumi mākslīgo salu būvniecībai atklātā jūrā, kā arī ar radiāciju saistīto objektu būvnoteikumi, un šo specifisko objektu būvniecības kārtība tiek izstrādāta sadarbībā ar nozaru ministrijām – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Satiksmes ministriju.
Šobrīd EM kopā ar būvniecības nozares nevalstiskajām organizācijām pārskata arī Latvijas būvnormatīvus. Ministru kabineta normatīvie akti nosaka 29 būvnormatīvus. I.Oša informē, ka daļa no tiem tiks kvalitatīvi pārveidoti, lai atbilstu jaunajam būvniecības regulējumam, bet pārējos nebūs jāpārstrādā, jo gada nogalē Latvijā sāksies vienoto Eiropas Savienības standartu ieviešana, un tie aizstās daļu no būvnormatīviem. Atlikušie normatīvie akti ir jāpieņem līdz nākamā gada 1.jūlijam.
Jurijs Spiridonovs, EM valsts sekretāra vietnieks, jaunā būvniecības regulējuma ieviešanu komentē šādi: "Mēs esam darījuši šo darbu ciešā kontaktā ar nevalstisko sektoru, ne tikai profesionālajām būvniecības organizācijām, bet arī pašvaldībām, Latvijas Pašvaldību savienību. Kopumā organizējām vairāk nekā 100 dažādu saskaņošanas sanāksmju. Protams, ir jautājumi, par kuriem mums ir atšķirīgi viedokļi, tas ir pilnīgi normāli, un arī turpmāk jāņem vērā, ka viedokļi var atšķirties. Svarīgs darbs vēl ir priekšā: mums ir plāns arī attiecībā uz ES standartu ieviešanu, arī EK šis darbs turpināsies līdz 2018.gadam. Daudz izaicinājumu būs nākamgad, kad tiks ieviesta komersantu reģistrācijas un klasifikācijas sistēma, kā arī ieviešot jaunos būvnormatīvus."
