VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
25. jūnijā, 2015
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Būvniecība
5
5

Kā top būvniecības valsts kontroles sistēma

LV portālam: PĒTERIS DRUĶIS, Būvniecības valsts kontroles biroja direktors

Pēteris Druķis: „Biroja darbiniekiem ir jābūt kontrolēšanas, nevis būvnieka kompetencei.”

FOTO: Ieva Lūka/ LETA

Pērnā gada rudenī līdz ar jaunā būvniecības regulējuma stāšanos spēkā darbu sācis arī Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) - Ekonomikas ministrijas (EM) pakļautībā esoša iestāde.
Izsludinātajā konkursā uz BVKB direktora amatu EM konkursa komisija kā atbilstošāko kandidātu atzina, un ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola šā gada sākumā amatā iecēla Pēteri Druķi, kurš guvis desmit gadu vadības pieredzi ziemeļvalstu vadošā testēšanas, inspicēšanas un sertificēšanas uzņēmuma filiālē Latvijā AS "Inspecta Latvia".
īsumā
  • Būvniecības valsts kontroles birojs ir ekonomikas ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.  Nosacīti birojs izveidots kā nodeva sabiedrībai pēc Zolitūdes katastrofas.
  • BVKB kontrolēs daudz mazāku ēku skaitu, nekā to darīja būvinspekcija, kurai nācās nodarboties praktiski ar visām sabiedriski nozīmīgām būvēm.
  • Biroja darbiniekiem nav jāmāca būvnieks, kā pareizi veikt attiecīgo darbu, bet gan jānosaka šā veikuma atbilstība normatīvo aktu prasībām.

Kādi ir jaunizveidotā biroja pamatuzdevumi?

Būvniecības valsts kontroles birojs ir ekonomikas ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Zināmā mērā birojs gan tika veidots kā nodeva sabiedrībai pēc Zolitūdes katastrofas.

Būvniecības valsts kontroles biroja pamatuzdevums ir kontrolēt, kā tiek īstenotas Būvniecības likuma prasības - saskaņā ar šā likuma 6.1pantu un Biroja nolikumu.

Kā vērtējat pirms vairākiem gadiem pieņemto lēmumu likvidēt Valsts būvinspekciju?

Es domāju, ka valdība, likvidējot šo kontroles organizāciju, pieļāva kļūdu. Izmantojot būvinspekcijas potenciālu, valsts varēja kontrolēt būvniecības procesu - sākot no projektēšanas kvalitātes līdz ēku pieņemšanai ekspluatācijā.

Lai arī bijusī būvinspekcija un mūsu birojs nodarbojas ar līdzīgu būvniecības problemātiku, atšķirības starp abām organizācijām ir visai ievērojamas.

Vispirms jāuzsver, ka BVKB kontrolēs daudz mazāku ēku skaitu, nekā to darīja būvinspekcija, kurai nācās nodarboties praktiski ar visām sabiedriski nozīmīgām būvēm.

Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.576 "Būvniecības valsts kontroles biroja nolikums" noteic, ka birojs  nodrošina jaunu publisku ēku būvniecību un ekspluatācijā nodotu publisku ēku pārbūves, kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem, būvdarbu valsts kontroli un būvju pieņemšanu ekspluatācijā. Kontrolei tiks pakļautas arī būves, kurām atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" piemērojama ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, kā arī jaunu būvju būvniecība vai ekspluatācijā nodotu būvju pārbūve, ja ieceres iesniedzējs ir pašvaldība un publisku būvdarbu līguma līgumcena ir 1,5 miljoni eiro vai lielāka. Līdz ar to birojs uzmanīs apmēram vienu piekto daļu no tām būvēm, ar kurām nodarbojās būvinspekcija.

Tajā pašā laikā mums ir jauni pienākumi, kuri iepriekš inspekcijai nebija. Birojam tagad vajadzēs veikt arī ekspluatācijā nodotu publisko ēku kontroli. Taču, piemēram, nav regulējuma, kas saprotams ar ēku, kurā var uzturēties vairāk nekā 100 cilvēku, kā arī agrāk uzbūvētām ēkām trūkst projektu, lai noteiktu, cik daudz cilvēku tajās var uzturēties.

Cik liela ir biroja kapacitāte?

Mūsu iestādē kopumā strādā 63 darbinieki. Šiem speciālistiem, lai viņi kvalitatīvi varētu veikt savus darba pienākumus, ir jābūt ar atbilstošu zināšanu līmeni.

Jāuzsver, ka biroja darbiniekiem ir jābūt kontrolēšanas, nevis būvnieka kompetencei. Tas nozīmē, ka mums ir nepieciešama metodiskā bāze, lai saprastu, vai būvdarbu izpildītājs ir ievērojis normatīvo aktu prasības. Biroja darbiniekiem nav jāmāca būvnieks, kā pareizi veikt attiecīgo darbu, bet gan jānosaka šā veikuma atbilstība normatīvo aktu prasībām.

Gribu uzsvērt, ka praktiskās kontroles bāze nav Būvniecības likums, Vispārīgie būvnoteikumi vai speciālie būvnoteikumi, jo tajos nav ne grama tehnisko prasību. Visas tehniskās prasības, kurām jāatbilst projektam un būvdarbiem, ir iekļautas būvnormatīvos un tiem pakārtotajos standartos. Līdz ar to biroja darbiniekiem šīs prasības ir jāzina. Tāpat jāizmanto noteikta metodika, lai pārliecinātos, ka būvnieki ievēro normatīvus.

Visai bieži ir vērojama situācija, ka, piemēram, projektētājs ar savu parakstu faktiski ir apzvērējis, ka visus normatīvus viņš ir ievērojis. Taču projekta izpildījums dažkārt ne tuvu neatbilst tiem standartiem, kurus šis speciālists ir iekļāvis projektā.

Mūsu uzdevums ir konstatēt, kurš no šiem projekta realizētājiem ir melojis un kuram jāsaņem sods.

Cik daudz būvju šobrīd varētu atrasties jūsu biroja uzmanības lokā?

Patlaban mēs apkopojam šādu statistiku. Taču šajā procesā sastopamies ar vairākām problēmām. Piemēram, pētot ekspluatācijā esošās publiskās ēkas ar ietilpību virs simts cilvēkiem, pieņēmām, ka Latvijā šādu būvju varētu būt ap desmit tūkstošiem. Ņemot par pamatu šīs aplēses, plānojām, ka minētās ēkas varētu apsekot apmēram piecu gadu laikā.

Taču realitātē šo ēku skaits var izrādīties ievērojami lielāks. Piemēram, arvien nav konkrētas atbildes, vai biroja ēkai ir vai nav publiska funkcija. Lai arī šī tipa ēka nav dzīvojamais nams, tā var pildīt gan privāto, gan publisko funkciju. Šeit jāpiebilst, ka Latvijas būvnormatīvā LBN 208-08 "Publiskas ēkas un būves" sadaļā, kas skar projektētājus, ir minētas biroja ēkas.

Ja uzskatām, ka biroja ēka ir publiska būve, biroja interešu lokā esošo publisko būvju skaits pieaug vismaz piecas reizes. Taču pagaidām trūkst precīza normatīvā regulējuma, kas noteiktu šādu ēku atlases kritērijus.

Mēs uzskatām, ka būtu nepieciešams atsevišķs likums, kas noteiktu kārtību, kādā veidā jāuztur publiskās ēkas to ekspluatācijas laikā. Īpaši šī problēma skar agrāk celtās ēkas, kurās būvniecības darbi netiek plānoti.

Savukārt būvniecības procesā esošo objektu skaits, kas ir piekritīgi birojam kopumā, valstī tika plānoti ap septiņiem simtiem. Tomēr pēdējie dati no pašvaldībām liecina, ka šis skaitlis ir ievērojami mazāks. Šā gada laikā biroja darbinieki gatavojas apmeklēt aptuveni 250 objektu.

Ar 1.jūliju, atbilstoši MK noteikumiem "Būvniecības valsts kontroles biroja nolikums", biroja darbības lauks kļūst ievērojami plašāks – jūsu vadītā organizācija pievērsīsies būvdarbu valsts kontrolei un būvju pieņemšanai ekspluatācijā. Taču jaunie pienākumi ir izraisījušas visai karstas diskusijas.

Patiešām, sākot ar šo datumu, mūsu uzmanības centrā atradīsies ne tikai publisko ēku ekspluatācija, bet arī jaunbūves, kas atbilst jau minētajiem MK noteikumiem Nr.576.

Šajā sakarā mēs aktualizējam problēmu, kas rodas, raugoties no būvniecības pasūtītāja puses. Piemēram, pasūtītājs būvdarbus ir uzsācis 2010.gadā atbilstoši tobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Taču aizvadītā gada rudenī spēkā stājās jauns tiesiskais regulējums. Rezultātā izveidojusies situācija, ka pasūtītājam jāveido jau agrāk sagatavoto visu dokumentu dublikāti. Birojs uzskata, ka tiem pasūtītājiem, kuru objekti atrodas būvniecības nobeiguma fāzē, vajadzētu ļaut pabeigt būvdarbus.

Līdz šim attiecīgos objektus kontrolēja būvvaldes. Tagad šis darbs, atbilstoši likumdevēja noteiktajam, būvniecības noslēguma fāzē būtu jāpilda Būvniecības valsts kontroles birojam. Gadījumā ja mūsu birojs atklās kaut kādas nepilnības, mēs faktiski tiksim konfrontēti ar pašvaldību būvvaldēm.

Turklāt tie galvenokārt ir lieli objekti, kuru pieņemšana ekspluatācijā saskaņā ar likumu ir jāveic četrpadsmit dienu laikā. Tā kā mēs neesam kontrolējuši nevienu no iepriekšējiem būvniecības procesa posmiem, birojs nevar uzņemties atbildību par būvnieku veikumu vairāku gadu garumā. Un vēl - nepārdomāts pārejas process var radīt neplānotus finansiālus zaudējumus.

Lai novērstu neskaidrības un pārpratumus, savā pārziņā mēs pārņemsim to būvobjektu kontroli un pieņemšanu ekspluatācijā, kuriem būvatļaujas izsniegtas kopš 2014.gada 1.oktobra, kad stājās spēkā jaunais Būvniecības likums. Savukārt būvvaldes pabeigtu būvniecības kontroli objektiem, kuri būvatļauju saņēmuši līdz šim datumam.

Ja likumdevēji lems citādi, mēs esam gatavi uzsākt kontroli, jo birojs šobrīd jau ir sasniedzis atbilstošu kapacitāti. 

Taču šie nav vienīgie pagrieziena punkti jūsu vadītās iestādes pilnveidē. No nākamā gada 1.janvāra birojam jānodrošina būvspeciālistu kompetences novērtēšana un pastāvīgās prakses uzraudzība būvekspertīzes speciālistiem.

Paredzams, ka būvspeciālistu kompetences novērtēšana un pastāvīgās prakses uzraudzība būvekspertīzes speciālistiem aizņems aptuveni divdesmit procentu no biroja darba apjoma.

Jāuzsver, ka līdz šim laikam būvekspertiem nebija atsevišķas obligātās sertifikācijas. Tas nozīmēja, ka par ekspertu varēja strādāt ikviens speciālists, kurš ieguvis atbilstošu arhitekta prakses vai būvprakses sertifikātu.

Turpmāk, lai būvspeciālists kļūtu par ekspertu, piemēram, ēku būvekspertīzē, viņam vispirms vajadzēs iegūt sertifikātu ēku būvdarbu vadīšanā vai ēku būvuzraudzībā.  

Būvekspertīzes speciālista eksāmenu varēs kārtot tikai tie, kuri šādu sertifikātu pirms tam ieguvuši, piemēram, Latvijas Būvinženieru savienībā. Kad nokārtoti eksāmeni BVKB, šis cilvēks varēs saņemt otro – būveksperta sertifikātu.

Kopumā būveksperta sertifikātu varēs iegūt piecpadsmit dažādās projektēšanas un deviņās dažādās būvdarbu jomās, kuras nosaka MK noteikumi Nr.610 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi".

Svarīgi, ka eksperta uzdevums ir pārliecināties, vai projektā ietvertās prasības un būvdarbu laikā izpildītais darbs atbilst būves būtiskajām prasībām, kuras noteiktas Būvniecības likuma 9.pantā. Jāpiebilst, ka pagaidām speciālisti nav veikuši attiecīgas ekspertīzes atbilstoši šīm prasībām.

Kas notiks ar tiem speciālistiem, kuri būveksperta sertifikātu saņēmuši līdz šā gada beigām, kad to izsniedza citas organizācijas? 

Būvniecības likuma pārejas noteikumu 11.punkts nosaka, ka līdz 2016.gada 1.janvārim ekspertīzes veikšanas tiesības ir fiziskajām personām, ja tās saņēmušas sertifikātu attiecīgajiem projektēšanas vai būvdarbu veidiem, kā arī būvniecību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētām juridiskajām personām, kuras nodarbina sertificētu speciālistu attiecīgajā jomā.

Diemžēl šajā sakarā likumdevējs nav paredzējis pārejas posmu. Tas nozīmē, ka ar 2016.gada 1.janvāri spēkā būs tikai tie sertifikāti, kurus izdos BVKB. Lai nerastos pārrāvums, būveksperta sertifikātus mēs sāksim izsniegt jau šā gada pēdējā ceturksnī.

Lai pārbaudītu nākamo būvekspertu zināšanas, birojs ir izvēlējies sadarbības partnerus: Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Šo mācību iestāžu pasniedzēji darbosies mūsu biroja eksaminācijas komisijās.

Kad būsim sākuši darbu šajā sektorā, droši varēsim teikt, ka Būvniecības valsts kontroles biroja tapšanas posms ir beidzies un ar pilnu jaudu sākam pildīt mums uzticētos pienākumus.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU