Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Zilgma Kukle/ LETA
Jā, šī traģēdija atstājusi pēdas sabiedrībā, vienlaikus ir brīdinājums par pašu kļūdām un atbildības trūkumu. Kas atliek? Atliek vien katram savā vietā strādāt un domāt uz nākotni – lai šādu notikumu nekad vairs nebūtu. Pirmām kārtām būvniecības sektorā.
Zolitūdes traģēdija viesa nozīmīgas korekcijas jaunā Būvniecības likuma projektā. Likuma virsuzdevums arī iepriekš bija būvniecības nozares regulējuma sakārtošana, taču vienlaikus mērķis ir arī mazināt administratīvo slogu šajā sektorā un vienkāršot birokrātiskās procedūras. Notikumi lielveikalā "Maxima" skaudri apliecināja – kontrole un atbildība ir jāpastiprina.
Tādējādi jaunajā Būvniecības likumā, kas stājās spēkā šī gada 1.oktobrī, uzsvars likts uz to, lai cilvēkiem, kuri iesaistīti būvniecības procesā, būtu noteikta konkrētāka atbildība: gan projektētāju, gan būvnieku faktiskajā izpildē tagad stingri un skaidri ir nošķirtas atbildības jomas. Palielināta arī būvuzraugu iespēja ietekmēt darbu kvalitāti tieši ar saviem lēmumiem.
Likumā ieviesti svarīgi papildinājumi tieši paša pasūtītāja un būvniecības kvalitātes labā saistībā ar būvdarbu uzraudzību: personām, kuras to dara, ir jānodrošina uzraudzības procedūras dokumentēšana, jāseko līdzi svarīgākajiem būvniecības procesa posmiem, saglabājot visus uzraudzības procesa dokumentēšanas un pierādījumu materiālus.
Ir ieviesta paaugstināta fizisko personu atbildība - tagad atbildīgs ir katrs speciālists, kas atrodas būvlaukumā.
Likuma regulējums ievieš būvniecības speciālistu profesionālās atbildības apdrošināšanu (līdz šim civiltiesiskā apdrošināšana bija obligāta tikai juridiskajām personām). Te vietā uzsvērt, ka ir palielināta atbildība par būvniecības un ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu, ja tādēļ bojā gājuši vismaz divi cilvēki, piemērojot brīvības atņemšanu vainīgajiem līdz astoņiem gadiem līdzšinējo četru gadu vietā.
Vēl jāpiebilst, ka ir paplašinātas sertificēšanas iestāžu pilnvaras, pilnveidots sertifikātu piešķiršanas un anulēšanas process.
Līdz šim spēkā esošais regulējums nekādi neskāra ekspluatācijā nodoto ēku uzraudzību. Pēc Zolitūdes traģēdijas pašvaldību teritorijās tika apsekotas visas publiskās ēkas. Būvniecības likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi tagad šādas funkcijas paredz kā obligātas. Tādējādi ir paaugstināta pašvaldību kompetence būvniecības procesā: tās šajā procesā tiek iesaistītas, sākot no būvniecības ieceres līdz būves nodošanai ekspluatācijā un tās uzturēšanai.
Vēl viena pērnā novembra rūgtā mācība – ir nepieciešama pastiprināta valsts kontrole un uzraudzība pār būvniecības procesu. Tādēļ ir izveidota Ekonomikas ministrijas pakļautībā esoša iestāde – Būvniecības valsts kontroles birojs, kas darbu sāka 1.oktobrī un pakāpeniski izvērš savu darbību.
Birojs īstenos uzraudzību pār ēku, kurās vienlaikus plānots uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem, būvdarbu procesu un pieņems ekspluatācijā minētās ēkas. Šīs iestādes darbība nodrošinās plānveidīgu būvju būvniecības un ekspluatācijas kontroli, kā arī neatkarīgu vērtējumu, vienlaikus ļaujot pašvaldībai efektīvāk nodrošināt tās realizēto uzraudzību pār būvniecības procesu citos būvniecības objektos tās teritorijā. Birojs veiks arī ekspluatācijā nodotu būvju apsekojumus. Pašlaik šādu ēku drošuma jautājums ir tikai īpašnieku ziņā, tomēr pastāv riski, ka būves var ekspluatācijas laikā kļūt nedrošas.
Šos un vēl daudzus citus pienākumus birojs sāks pildīt pakāpeniski laikposmā līdz 2016.gadam.
LV portāls jautā: Kā "Zolitūdes mācība" ietekmējusi tiesisko regulējumu mūsu valstī, un kādas pārmaiņas vēl vajadzīgas?
Būvniecības nozares sakārtošanā nevajadzētu visas cerības likt uz Būvniecības likumu un ar to saistītajiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kas tika pieņemti. Protams, tas ir ļoti svarīgi. Bet, pēc manām domām, labākajā gadījumā būvniecības normatīvā bāze ir 1.oktobrī (kad stājās spēkā jaunais Būvniecības likums - red.) nosvinējusi spāru svētkus. Lielākais darbs vēl ir priekšā. Lielākais darbs ir ne pati likumdošana, ne jaunā kontroles iestāde, bet gan šādi darbi.
Pirmais – Latvijas būvnormatīvi. Tieši būvnormatīvi un standarti ir tie, kas precīzi nosaka kvalitāti un drošību. Būvnieks nestrādā tieši ar likumu: likums nosaka procedūru, tāpat arī dažādi MK noteikumi regulē kārtību, kā jāsagatavo dažādi dokumenti, iegūstamas atļaujas, nosaka dažādus ierobežojumus un daudz ko citu. Būvnieks reāli strādā ar būvnormatīviem, kas regulē tieši, piemēram, materiālu mehānisko stiprību, ugunsdrošību, lietojamību – šīs un daudzas citas lietas.
Bet pašlaik no 29 būvnormatīviem ir pieņemti četri vai pieci. Joprojām ir vecie normatīvi - padomju laika "snipi", tiek piemēroti arī "eirokodi" (bijušās PSRS Celtniecības normas un noteikumi SNiP un Eirokodeksa standarti – red.). Taču labā ziņa ir tā, ka Ekonomikas ministrija beidzot ir atradusi risinājumu, kā to darīt, un domāju, ka nākamajā gadā šo jomu sāks sakārtot. Tas ir liels darbs.
Otrais – kas ir tie, kuri būvē? Būvstrādnieki, būvinženieri, būvdarbu vadītāji. Būvstrādniekiem nav itin nekādu standartu, kvalifikācijas kategoriju, viņus vienkārši pieņem darbā. Katrai būvkompānijai, piemēram, RBSSKALS, ir izstrādāti savi kritēriji, taču ir vajadzīga visā valstī vienota sistēma.
Ir jāizveido atbilstoša profesionālā izglītība, kas spēj sagatavot būvstrādniekus dažādās specialitātēs, un šiem strādniekiem vajag vismaz piecas kategorijas izaugsmei un dažādām algu likmēm – tās lietas arī vēl nav izdarītas. Kas attiecas uz būvinženieriem, tad, protams, ir jāturpina pilnveidot sertifikācijas procesu, bet tomēr nevar palikt pie tā, kas ir pretrunā ar reglamentēto profesiju nosacījumiem - ka sertifikāts tiek izsniegts vienreiz uz visu mūžu.
Ir pareizi, ka būvspeciālistiem ar likumu noteikta prasība par augstāko profesionālo izglītību, bet ir vajadzīgs pārejas posms (kas Būvniecības likuma pārejas noteikumos arī paredzēts). Mums ir ļoti daudz augstas kvalitātes speciālistu bez šīs izglītības, ko tagad prasa likums. Šajā pārejas posmā jaunākie apgūs nepieciešamo izglītību, bet vecākie acīmredzot aizies pensijā.
Bet ir vēl viena joma. Šogad februārī stājusies spēkā jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par publisko iepirkumu. Publiskais iepirkums faktiski ir tas, kas zināmā mērā izvirza publiskās prasības (kaut gan Zolitūdē bija privāts projekts), bet ir jāatrisina pretrunas starp zemāko cenu un Publisko iepirkumu likumu. Jo kvalitāte un drošība – šīs prasības faktiski ir pretrunā ar publiskā iepirkuma nostāju par zemāko cenu. Jaunā direktīva nosaka citus kritērijus – sociālos, ekoloģiskos, saimnieciskā izdevīguma, būvspeciālistu kompetences līmeni, zemāko cenu atstumjot tālākajā plānā. Tāpēc 2015.gadā ir jāizstrādā minētā likuma izmaiņas.
Vai Būvniecības likums nodrošina būvniecības procesa kvalitāti un drošību? Es atbildu – nē. Tas rada pamatu tālākai būvniecības nozares sakārtošanai un lielākais darbs ir nevis aiz muguras, bet vēl priekšā.
Zolitūdes traģēdija mums visiem ir bijis skaudrs pārbaudījums un rūgta mācība, kas aizvadītajā gadā likusi daudz vairāk domāt par cilvēku drošību. Lielākā mērogā aplūkojot paveikto, jāuzsver, ka ir izstrādāts Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likuma projekts, kura mērķis ir maksimāli nodrošināt cilvēka, vides, infrastruktūras, īpašuma drošību un aizsardzību. Valsts civilās aizsardzības plānā ir veikti papildinājumi, kas nosaka jaunu iespējamo apdraudējumu - ēku un būvju sabrukšanu.
No uzraudzības viedokļa ir izmainīts Būvniecības likums, uz kuru balstoties ir laboti un pieņemti vairāki Ministru kabineta noteikumi, tostarp tiesiskajā regulējumā iekļaujot prasības, kas nosaka - ja ēkā augšējos stāvos vai uz jumta notiek būvniecības darbi, kas var ietekmēt nesošās konstrukcijas, nav pieļaujama ēkas ekspluatācija apakšējos stāvos.
Lai sekmētu sabiedrības informētību par nepieciešamo rīcību krīzes situācijās un katastrofās, kopīgi ar Izglītības un zinātnes ministriju ir izstrādāts projekts, kas vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēs līdz 2018.gadam paredz ieviest mācību kursu "Cilvēkdrošība".
Saistībā ar ikdienas darbu pirmām kārtām jāteic, ka ugunsdrošības signalizācijas sistēmas sabiedriskajās ēkās tagad tiek apkalpotas ievērojami labāk – atbilstoši standartu un reglamentu prasībām, līdz ar to viltus trauksmju gadījumu ir mazāk. Piemēram, virtuvēs vairs neuzstāda dūmu detektorus, jo tie var reaģēt arī tad, ja piedegusi panna, bet izmanto siltuma detektorus, kā standarts pieļauj. Veikalos, kur ceptuves atrodas blakus tirdzniecības zālēm, arī tiek meklēti piemēroti risinājumi.
Iepriekš reglamentējošos dokumentos tas viss bija noteikts, bet atbildīgās personas tam īpaši laiku neveltīja: tehnika ir tehnika, tā var nostrādāt pie mazākā puteklīša (it īpaši, ja detektors nav savlaicīgi iztīrīts no putekļiem), tas var nostrādāt arī pie caurvēja plūsmas, un atskan trauksme. Tātad tagad tiek pilnveidotas pašas signalizācijas sistēmas, pārplānotas telpas, lai iespējami samazinātu viltus trauksmes gadījumu iespēju.
Tā kā joprojām var būt bīstamība, ka, atskanot ugunsgrēka izziņošanas sistēmai, cilvēki tomēr nepamet telpas, ir izstrādāti grozījumi Ugunsdrošības noteikumos, kuros paredzēts pienākums ikvienai personai, izdzirdot ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas trauksmes signālu, nekavējoties atstāt ēku. Ja cilvēki šo prasību neizpildīs, par to paredzēts sods. Tāpat noteikumos ir iekļauts detalizēts regulējums, kā apsardzes firmām signalizācijas nostrādāšanas gadījumā pareizi veikt evakuāciju.
VUGD speciālisti, apsteidzot šā normatīvā akta stāšanos spēkā, jau ir apmeklējuši lielākos ķēdes veikalus, izskaidrojuši jaunos MK noteikumus, un var teikt, ka jaunā kārtība pamazām tiek ieviesta praksē.
Pēc Zolitūdes traģēdijas pēc "Maxima Latvija" amatpersonu iniciatīvas VUGD speciālisti sniedza ļoti daudz konsultāciju par ilgtspējīgu drošības sistēmu ieviešanu.
Kopumā ir pārbaudīta visu lielveikalu ugunsdrošība. Diemžēl bija jānotiek tik lielai nelaimei, lai cilvēki paši aptvertu, cik liela nozīme ir drošības noteikumu ievērošanai. Tagad neviens vairs nekurn, ka pārbaudām ugunsdrošības sistēmas darbību kādā objektā, rīkojam mācību trauksmes, jo saprot – tas ir pašu drošības labad.
Zolitūdes traģēdijas sakarā esam saskārušies un konstatējām trūkumus normatīvajā regulējumā saistībā ar informācijas nodošanu. Šobrīd nekur nav atrunāts un skaidrs informācijas nodošanas mehānisms šādās situācijās, nav atrunāts, kādā veidā un kādai iestādei tiek sniegta informācija, kā arī - kura ir tā iestāde, kura sniedz/nodod informāciju pārējām iesaistītām iestādēm. Piemēram, saistībā ar bojāgājušo un cietušo sarakstiem Iekšlietu ministrija atteicās Rīgas Sociālajam dienestam (RSD) sniegt informāciju par cietušajiem, jo RSD nav ārstniecības persona un šo personu datus aizsargā Ārstniecības likums. Šajā situācijā RSD bija svarīgi laikus saņemt informāciju gan par bojāgājušajiem, lai nodrošinātu un pārliecinātos, vai mazi bērni un pilngadīgas personas nav palikuši bez nepieciešamās aprūpes un atbalsta.
Rīgas Sociālais dienests meklēs iekšējos resursus, lai daži sociālie darbinieki, kas strādāja līdz šim ar Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, varētu turpināt darbu ar šo cilvēku grupu, jo noteikti vēl būs jautājumi, ar kuriem jāstrādā.
Tāpat vēl arvien ir atlikumā ziedojumu nauda. Kopš traģēdijas sākuma uz Rīgas domes izveidoto ziedojuma kontu bija pārskaitīti 131 359,81 eiro, izmaksāti 23 540,24 eiro, atlikumā – 107 819,57 eiro. Pašlaik ziedojumi pēdējā laikā nav ienākuši. Ziedotāji varēja norādīt konkrētus cilvēkus, kam vēlas ziedot, bet kā mērķi varēja minēt arī, piemēram, Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, bez vecākiem palikušajiem bērniem, bet vairumā mērķis bija norādīts – traģēdijā cietušajiem. Katru izmaksu izskatīja izveidotā komisija, un ar lēmumu tika pieņemts akcepts vai noraidījums. Arī šī komisija turpinās darbu, kamēr būs izmaksāta visa nauda.
