Top izmaiņas būvniecības likumā. Būvatļaujas apstrīdēšanai jauna kārtība

Ar situāciju nav apmierināti būvnieki un jo vairāk - lielie investori. Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi Būvniecības likuma grozījumus, kurus otrajam lasījumam patlaban gatavo Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Karstas debates par iecerētajiem grozījumiem šobrīd norisinās ne tikai parlamentā. Par šiem jautājumiem tika spriests arī diskusijā, kuru rīkoja portāls "Politika.lv" un Konrāda Adenauera fonds.

Apstrīdētas būvatļaujas – Damokla zobens būvniekiem

Šā brīža tiesiskais regulējums būvniecības jomā paredz būvatļaujas darbības apturēšanu ar tās apstrīdēšanas dienu.

"Pašlaik ikviens iedzīvotājs būvatļauju var apstrīdēt ar vienu iesniegumu un bez tiesas lēmuma, kas gan nav pareizi, jo apstrīdēšanas process ir pārāk ilgs un investoriem rada tiesisku nenoteiktību. Ir svarīgi gan pašu, gan ārvalstu investoriem radīt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi," sacīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis 20.februāra komisijas sēdē, kurā sprieda par regulējumu būvatļaujas pārsūdzēšanai tiesā un sabiedrības informēšanas kārtību par būvniecību.

Signāli par nepieciešamajām izmaiņām jau ilgāku laiku nāk no Ārvalstu investoru padomes (ĀIP) un arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK). Turklāt pastāv draudi, ka tad, ja būvniecības procesā netiks veikti uzlabojumi, ievērojamas investīcijas no Latvijas var pāriet uz kaimiņvalstīm, kur būvniecības jautājumi ir sakārtoti ievērojami labāk.

V.Dombrovskis uzsvēra, ka pēc Pasaules Bankas Doing Business reitinga būvatļauju izsniegšanas jomā Latvija ir tikai 113.vietā, bet mūsu kaimiņi Lietuva ir 48.vietā un Igaunija – 35.vietā.

Pašvaldību būvvalžu sniegtā informācija gan liecina, ka būvatļauju apstrīdēšanas gadījumu skaits pašvaldībās pēdējos divos gados nav bijis īpaši liels. Piemēram, 2011.gadā no Rīgā izsniegtajām 995 būvatļaujām apstrīdētas deviņas jeb 0,9%, bet no pērn 1114 būvatļaujām apstrīdētas 15 jeb 1,3 procenti. Savukārt Daugavpilī no 197 (2011.g.) būvatļaujām sūdzības iesniegtas par piecām. Tomēr atsevišķos gadījumos strīds par būvniecību var mazināt teritorijas pievilcību uzņēmējiem un liegt tiem īstenot plānotos projektus, kas nodrošinātu darbavietu skaita palielināšanos un teritorijas attīstību kopumā.

Atbalstu priekšlikumam par būvniecības darbu turpināšanu, kad tiesā tiek apstrīdēta būvatļauja, pauda Ekonomikas ministrija, Latvijas Būvinženieru savienība, LTRK, ĀIP Latvijā, kā arī Latvijas Pašvaldību savienība.

"Pašlaik ikviens iedzīvotājs būvatļauju var apstrīdēt ar vienu iesniegumu bez tiesas lēmuma."

SIA "YIT celtniecība" valdes priekšsēdētājs Andris Božē uzsver: šī nav tikai investoru problēma, kā tas līdz šim nereti izskanējis. Pašlaik joprojām atklāts ir jautājums, kā labāk veikt grozījumus likumā, jo izmaiņām ir jāskar vesels dokumentu kopums.

Galvenie iebildumi pret grozījumiem Būvniecības likumā saistīti ar to, ka, neapturot būvatļauju pēc tās izsniegšanas, ja būvatļaujas likumība ir apstrīdēta tiesā, tiek nodarīti neatgriezeniski zaudējumi videi. Šajā saistībā Jūrmalas aizsardzības biedrības valdes loceklis Guntis Grūbe min vairākus visai apšaubāmus būvniecības risinājumus Jūrmalā, kuru laikā tika noraktas pat kāpas.

Zaudējumi būvniekiem, arī pašvaldībai un videi var rasties arī tad, ja būvniecība tiek turpināta laikā, kamēr būvatļauja tiek izskatīta tiesā, bet rezultātā būvatļauja ar tiesas lēmumu tiek atzīta par nelikumīgu.

Tieši tāpēc aktuāls, likumdevējiem risināms ir jautājums – kā saskaņot būvniecības un sabiedrības intereses.

Būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš varētu būt viens mēnesis

Grozījumi Būvniecības likumā, kurus sagatavojusi EM, piedāvā svītrot no likuma paredzēto būves publiskās apspriešanas procedūru būvniecības procesā. Tāpat plānots saīsināt būvatļaujas apstrīdēšanas termiņu, nosakot, ka to būtu iespējams veikt vienu mēnesi no būvatļaujas izsniegšanas brīža, ja būvniecības ierosinātājs nodrošinājis pienācīgu trešo personu informēšanas procedūru.

Pašreizējais būvniecības regulējums paredz, ka būvniecības procesā izdotu administratīvo aktu likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu iestādē, vai pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu tiesā. Praksē apstrīdēšanas gadījumu izskatīšana var ilgt no viena mēneša līdz pat vairāk nekā vienam gadam.

Šeit gan jāpiebilst, ka minētie grozījumi nenovērš iespēju, ka persona, iesniedzot pieteikumu, var apturēt būvatļauju, tomēr tie nodrošina ātrāku jautājuma izskatīšanu pašvaldībā.

"Pēc Doing Business reitinga, būvatļauju izsniegšanas jomā Latvija ir tikai 113.vietā; mūsu kaimiņi Lietuva ir 48. un Igaunija – 35.vietā."

EM uzskata, ka grozījumi Būvniecības likumā atvieglotu un veicinātu gan pašu, gan ārvalstu komersantu investīciju piesaistīšanu Latvijā. Vienlīdz būvniecības process būtu padarīts vienkāršāks, paredzamāks un neradītu risku apturēt uzsākto investīciju projektu un zaudēt jau veiktos ieguldījumus.

Saeimas atbildīgā komisija 27.februārī izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā atbalstīja Būvniecības likuma grozījumus, kas paredz noteikt īsākus termiņus būvatļaujas apstrīdēšanai – visos gadījumos būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš būs viens mēnesis. Kā speciālo regulējumu būvniecībā paredzēts noteikt, ka iestāde administratīvo lietu izskata mēneša laikā, bet, ja nepieciešams papildu izvērtējums, termiņu varēs pagarināt, nepārsniedzot kopējo izskatīšanas termiņu − četrus mēnešus.

Lielāka atbildība jāuzņemas pašvaldībām un to būvvaldēm

Pašvaldības būvvalde un tās amatpersonas ir atbildīgas par būvniecības atbilstību likumu un citu normatīvo aktu, piemēram, 1997.gada 25.jūnija Ministru kabineta (MK) ieteikumi Nr.2 "Būvvaldes paraugnolikums", un saistošo apbūves noteikumu prasībām savas teritorijas robežās. Būvniekam, kas pašvaldībā saņēmis būvatļauju, tādējādi vajadzētu būt pārliecinātam, ka izsniegtajai atļaujai ir jāatbilst visiem likumiem un normatīvajiem aktiem. Tātad viņš droši var sākt būvniecību, nebaidoties, ka kāds to mēģinās apstrīdēt.

Tātad būvatļaujas apstrīdēšana ir strīds starp iedzīvotāju, kurš vēlas aizstāvēt savas publiskās tiesības, un pašvaldību, kas izdevusi administratīvu aktu un atļāvusi veikt būvniecību trešajai personai. Pašu būvnieku šāds strīds skar vienīgi tiktāl, cik tiek ierobežotas viņa tiesības brīvi rīkoties ar īpašumu. Faktiski būvniekam būtu piemērojams tā dēvētais labticīgā ieguvēja aizsardzības princips.

Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS pētniece Agnese Lešinska komisijas sēdē pauda viedokli, ka šajā gadījumā galvenā problēma, pirmkārt, ir tā, ka pašvaldības strādā pārāk lēni, otrkārt, tās turpina izdot nekvalitatīvus lēmumus. Jāvērtē būtu arī, kāpēc pašvaldības izsniedz nelikumīgas būvatļaujas. Agnese Lešinska nepiekrita priekšlikumam par būvniecības darbu turpināšanu būvatļaujas apstrīdēšanas gadījumā.

"Visos gadījumos būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš būs viens mēnesis."

Savukārt EM parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis ir pārliecināts, ka grozījumu mērķis ir veidot prognozējamu būvniecības procesu. Piemēram, šobrīd investors var iegādāties zemi rūpnieciskās apbūves zonējumā. Tālāk viņš saņem būvatļauju un uzsāk būvdarbus. Taču ikviens ar iesniegumu tiesā var šo būvatļauju apstrīdēt. Turklāt ilgās tiesāšanās laikā būvnieks var pat bankrotēt.

Lai veicinātu šādu pretenziju izskatīšanu, ir izskanējis priekšlikums, ka vajadzētu veidot īpašu Administratīvas tiesas struktūru, kas šādus iesniegumus izskatītu paātrinātā kārtībā.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja arī izmaiņas sabiedrības informēšanas kārtībā, nosakot, ka būvniecības pasūtītājam par saņemto būvatļauju turpmāk trīs darba dienu laikā būs jāinformē nekustamo īpašumu īpašnieki, kuru īpašumi robežojas ar būvniecībai plānoto zemes gabalu, nosūtot paziņojumu ierakstītā pasta sūtījumā uz deklarēto dzīvesvietas vai juridisko adresi un arī izvietojot zemesgabalā informējošu būvtāfeli.

Tāpat saskaņā ar jauno regulējumu pašvaldībai būs pienākums trīs darba dienu laikā savā mājaslapā publicēt informāciju par saņemto būvniecības iesniegumu. Pašlaik likums noteic, ka pašvaldībām šāda informācija jāpublicē vismaz reizi mēnesī savā mājaslapā vai vietējā laikrakstā.

Plānots, ka par Būvniecības likuma grozījumiem, kas paredz noteikt īsākus termiņus būvatļaujas apstrīdēšanai un izmaiņas sabiedrības informēšanas kārtībā, otrajā lasījumā Saeima lems 7.martā.

Līdztekus minētajiem grozījumiem Tautsaimniecības komisija strādā arī pie otrā lasījuma redakcijas apjomīgām izmaiņām citos būvniecības nozares tiesību aktos, kas paredz krietni paātrināt būvniecības procesu un mazināt administratīvo slogu būvniekiem.

Taču galvenais darbs - jaunā Būvniecības likuma, kura projekts Saeimā iesniegts 2011.gada 22.novembrī, sagatavošana un pieņemšana – parlamentāriešiem vēl priekšā. Jaunajā Būvniecības likumā iecerēta norma, kas nosaka: diskusiju par iespēju būvēt objektu kādā noteiktā teritorijā vajadzēs organizēt jau ieceres stadijā. Ja šāda diskusija ir notikusi, būvniecību apstrīdēt vairs nedrīkstēs.