SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
02. jūlijā, 2013
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Būvniecība
7
7

Būvatļaujas vairs „neiesaldēs”

Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Latvijā būvniecības sezona ir īsa – vien pusgadu, tādēļ svarīga ir katra diena.

FOTO: Edijs Pālens/ LETA

Saeima 13.jūnijā steidzamības kārtā pieņēmusi grozījumus Būvniecības likumā, kuri ļaus neaizkavēt būvniecības procesu sezonas laikā. Tie stājās spēkā ar 1.jūliju. Šo grozījumu rosinātājas galvenokārt bija Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), kas parlamentā iesniedza kopīgi sagatavotus ieteikumus.
īsumā
  • 1.jūnijā stājās spēkā Saeimas pieņemtie grozījumi Būvniecības likumā. Tie noteica, ka būvatļauju vai atteikumu izsniegt būvatļauju apstrīdēt vai pārsūdzēt var Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas.
  • Tādējādi aktīvākajā būvniecības sezonā, kas Latvijā ilgst vien aptuveni pusgadu, būvniecības process tiek apstādināts uz veselu mēnesi.
  • Pret to iebilda pašvaldības un citas institūcijas, kas saistītas ar būvniecību.
  • Saeima 13.jūnijā steidzamības kārtībā pieņēma jaunus grozījumus Būvniecības likumā, kas svītro normu, ka būvniecības darbus faktiski var sākt tikai mēnesi pēc būvatļaujas izsniegšanas neatkarīgi no tā, vai būvatļauja ir vai nav apstrīdēta vai pārsūdzēta.
  • Grozījumi ļaus sākt būvniecības darbus uzreiz pēc būvatļaujas saņemšanas.

Grozījumi izsludināti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" svētdien, 30.jūnijā, un tie stājās spēkā pirmdien, 1.jūlijā.

Jaunie grozījumi paredz, ka būvatļauju var sākt izpildīt ar tās spēkā stāšanās brīdi, savukārt tās darbība tiek apturēta likumā noteiktajā kārtībā tikai tad, ja tā ir apstrīdēta vai pārsūdzēta.

Lēmums ar negatīvām sekām būvniekiem

Priekšvēsture, kādēļ bija nepieciešamas steidzamas izmaiņas, ir šāda.1.jūnijā stājās spēkā iepriekšējie Saeimas pieņemtie grozījumii Būvniecības likumā, kas noteica, ka būvatļauju vai atteikumu izsniegt būvatļauju apstrīdēt vai pārsūdzēt var Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas.

Būvatļauju var sākt izpildīt pēc tam, kad beidzies tās apstrīdēšanas termiņš un būvatļauja nav apstrīdēta vai beidzies administratīvā akta pārsūdzēšanas termiņš, un tas nav pārsūdzēts. Kamēr tiek izskatīts iesniegums par būvatļaujas apstrīdēšanu vai pieteikums par administratīvā akta pārsūdzēšanu, būvatļaujas darbība ir apturēta, ja likumā nav noteikts citādi vai tiesa likumā noteiktajā kārtībā nav lēmusi citādi.

Praksē tas nozīmē, ka aktīvākajā būvniecības sezonā, kas Latvijā ilgst vien aptuveni pusgadu, būvniecības process tiek apstādināts uz veselu mēnesi. Šāds regulējums negatīvi ietekmētu būvatļaujas saņēmēja intereses, ja nav uzsākts strīds par būvniecības procesa tiesiskumu. Tas nelabvēlīgu iespaidu atstāstu arī uz uzņēmējdarbības vidi, kā arī kavētu Eiropas Savienības līdzfinansēto būvniecības projektu īstenošanu un finansējuma apguvi.

"Negatīvās sekas šādiem grozījumiem ir grūti pat prognozēt," uzskata Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume. "Pasūtītāji nebija sagatavoti tādam pavērsienam, ka mēneša laikā, kamēr būvatļauja tiek pārsūdzēta, projektā ieguldītie līdzekļi var būt izšķiesti nelietderīgi.

"Grozījumi paredz, ka būvatļauju var sākt izpildīt ar tās spēkā stāšanās brīdi. "

Taču galvenais, būtiski varētu kavēties, piemēram, ceļu būvniecība. Šīs pārmaiņas var skart arī lielu objektu būvniecību, kuros darba kvalitātes nodrošināšanai ir vajadzīga pozitīva temperatūra. Varētu ciest arī mācību iestāžu rekonstrukcijas projekti, kurus ierobežo noteikts laiks, precīzāk - 1.septembris."

Pašvaldību būvvalžu sniegtā informācija gan liecina, ka pēdējos divos gados būvatļaujas pārāk bieži nav apstrīdētas. Piemēram, 2011.gadā no Rīgā izsniegtajām 995 būvatļaujām apstrīdētas deviņas jeb 0,9%, bet pērn no 1114 būvatļaujām apstrīdētas 15 jeb 1,3 procenti. Savukārt Daugavpilī 2011.gadā sūdzības iesniegtas par piecām no kopumā izsniegtajām 197 būvatļaujām. Taču šāds strīds var mazināt uzņēmēju, it sevišķi ārvalstu investoru, interesi par iecerētā objekta realizāciju..

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas informāciju, apstrīdēto būvatļauju skaits kopumā veido aptuveni 2,5% no kopējā izsniegto būvatļauju skaita.

Likuma grozījumu normu lūdza pārskatīt

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) kopīgi ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju (LLPA) aicināja Saeimu pārskatīt jaunos grozījumus Būvniecības likumā un atgriezties pie iepriekšējā regulējuma, ka būvatļauju var sākt izpildīt no tās spēkā stāšanās brīža. Taču tās darbība var tikt apturēta tikai likumā noteiktajā kārtībā, ja to apstrīd vai pārsūdz.

Tāpat LPS un LLPA aicināja izvērtēt iespēju pēdējos grozījumus Būvniecības likumā, kas saistīti ar noteikto regulējumu stāšanos spēkā būvatļauju izpildes uzsākšanai, neattiecināt uz 2013.gada vasaru jeb aktīvākajā būvniecības sezonā izdotām būvatļaujām. Kā vēl viena alternatīva izvērtējama arī iespēja samazināt noteikto termiņu laikposmam, kuram beidzoties ir iespējams likumīgā kārtā uzsākt būvatļaujas izpildi.

"Pašvaldību būvvalžu sniegtā informācija liecina, ka pēdējos divos gados būvatļaujas pārāk bieži nav apstrīdētas. "

Šajā sakarā LPS vēstulē uzsvērts: "Izskatot pašvaldību ierosinājumus, secināms, ka piedāvātais regulējums saistībā ar sabiedrības informēšanu būvniecības procesā radīs haosu būvniecībā, jo šādas izmaiņas stājas spēkā būvdarbu sezonas vidū, kad ir noslēgti būvdarbu līgumi vai izsludināti iepirkumu konkursi. Izmaiņas Būvniecības likumā un Vispārīgajos būvnoteikumos lielākajai daļai pasūtītāju un būvuzņēmēju ir gluži negaidītas un nesaprotamas. Uzņēmēji un pasūtītāji ir patiesi neapmierināti ar šo situāciju."

Savukārt LLPA izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis vērsa uzmanību, ka pēc 1.jūnija pilsētu būvvaldes attapās situācijā, ka būvatļaujas ir izsniegtas, bet jaunākie likuma grozījumi būvniekiem mēnesi neļauj strādāt. "Pašlaik ir aktīvs būvdarbu periods, un vislielākās bažas ir tieši par Eiropas Savienības finansējumu," uzsvēra M.Kučinskis.

Piemēram, Būvniecības likumā noteiktais regulējums Jēkabpils pilsētas pašvaldībā aizkavētu Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētu maģistrālo siltumtrašu rekonstrukcijas projektu, kura izmaksas pārsniedz miljonu latu, kā arī piecu miljonu latu lielo ielu rekonstrukcijas projektu. Ciestu arī 23 miljonus latu vērtā Liepājas pilsētas pašvaldības daudzfunkcionālā centra "Lielais Dzintars" būvniecība, kurai piesaistīts ES struktūrfondu līdzfinansējums, kā arī citi līdzīgi projekti vairākās Latvijas pašvaldībās.

Bažas par Būvniecības likuma grozījuma sekām izteikuši arī ceļu būvnieki, jo izmaiņas ievērojami apgrūtinātu ceļu remontus. Turklāt daudzmiljonu projekti jāsaskaņo ar Ministru kabinetu, kas arī kavē darbu sākumu.

Atgriežas pie iepriekšējā Būvniecības likuma formulējuma

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti, ņemot vērā LPS, LLPA un citu ieinteresēto pušu priekšlikumus un argumentāciju, vienojās virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Būvniecības likumā, piedāvājot svītrot normu, ka būvniecības darbus faktiski var sākt tikai mēnesi pēc būvatļaujas izsniegšanas neatkarīgi no tā, vai kāds to ir vai nav apstrīdējis vai pārsūdzējis.

Saeima priekšlikumus pieņēma 13.jūnijā, otrajā un galīgajā lasījumā atbalstot jaunus grozījumus Būvniecības likumā, kas svītro normu, ka būvniecības darbus faktiski var sākt tikai mēnesi pēc būvatļaujas izsniegšanas neatkarīgi no tā, vai būvatļauja ir vai nav apstrīdēta vai pārsūdzēta.

Grozījumi tagad ļaus sākt būvniecības darbus uzreiz pēc būvatļaujas saņemšanas. Likuma izmaiņas paredz saglabāt pašreizējo regulējumu, ka būvatļaujas apstrīdēšanas iesniegums iestādei jāizskata ne ilgāk kā divu mēnešu laikā. Tāpat noteikts pienākums personai savā iesniegumā par apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu pamatot administratīvā akta prettiesiskumu.

"Tas attieksies arī uz būvatļaujām, kas izdotas no šā gada 1.jūnija," skaidro atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš. "Aktīvākajā būvniecības sezonā būvniecības darbi nebūs uz mēnesi apturēti, kā to paredzēja līdzšinējais regulējums arī gadījumos, kad strīdu par būvatļaujas tiesiskumu nav. Tāpat netiks aizkavēta Eiropas Savienības fondu līdzfinansētu projektu īstenošana, par ko bija nobažījušās pašvaldības. Likuma grozījumi mazinās šķēršļus uzņēmējdarbības vidē."

 "Citādi šis jautājums tiks risināts jaunajā Būvniecības likumā," skaidro M.Straume. "Par iespējām saņemt būvatļauju investors informāciju saņems, pirms šajā projektā būs ieguldījis līdzekļus. Apspriešanai, izmantojot internetu vai būvtāfeli, tiks izvirzīta iecere, ka šajā vietā paredzēts būvēt, piemēram, veikalu vai kādu citu objektu. Kad pagājis noteikts laika sprīdis, var sākties projekta īstenošana – izpēte, projektēšana utt. Saņemot būvatļauju, investors būs pārliecināts, ka objekta būvniecību vairs nekas nekavēs."

Taču līdz brīdim, kad stāsies spēkā jaunais Būvniecības likums, būvniekiem nāksies nedaudz paciesties, jo pašlaik norisinās darbs pie tā formulējumu pēdējiem precizējumiem.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU