Piesardzībai un drošībai būvdarbos ir jābūt noteicošai

Būvniecībā augsts darba vides risks

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāja Latvijā Linda Matisāne norāda, ka būvniecība pieder pie tām nozarēm, kur var atrast pilnīgi visus darba vides riska faktorus. Jo, pirmkārt, būvniecības fāzes ir ļoti atšķirīgas, otrkārt, būvniecības darbi ir ļoti dažādi un, treškārt, vienlaikus būvobjektā darbus veic vairāku uzņēmumu darbinieki.

Augsts darba vides risks nozīmē, ka nelaimes gadījumi darbā var notikt bieži un tādēļ darbiniekiem ir jābūt zinošiem, jāatpazīst bīstamās situācijas un jārīkojas droši, lai nepakļautu sevi un kolēģus nevajadzīgam riskam. Būvniecība atšķiras no citām nozarēm ar to, ka bieži objektos pieļauj kļūdas darba organizācijā, koordinācijā, nav ievērota būvdarbu secība, kā arī ir izteikts laika trūkums. Turklāt būvniecībā bieži netiek ievērotas darba aizsardzības instrukciju prasības un nav izvēlētas piemērotas darba veikšanas metodes, ir secināts informatīvajā brošūrā "Atgādne būvdarbu veicējiem".

L.Matisāne uzsver, ka divas lielākās un būtiskākās problēmas darba vietā, kas Latvijā nes lielāko nāves gadījumu skaitu, ir kritieni no augstuma un nedrošas sastatnes. Otra lielā grupa ir darbs tranšejās. Tostarp ir citi riska faktori, kas izraisa negadījumus būvniecībā,– darbs ar aprīkojumu, netīrība un nekārtība darba vietās, ķīmiskas vielas, vibrācija, putekļi, kā arī bioloģiskie riska faktori.

VDI mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka būvniecībā 2011.gadā statistika ir satraucoša. Nozarē 2011.gadā ir reģistrēti 134 nelaimes gadījumi darbā, no kuriem – 29 smagi un deviņi letāli. Letālo negadījumu skaits būvniecības nozarē pērn, salīdzinājumā ar 2010.gadu, pieaudzis par 80%. Letālie nelaimes gadījumi 2011.gadā visbiežāk ir saistīti ar krišanu no augstuma un sastatnēm, veicot demontāžas darbus, kā arī strādājot nenostiprinātās tranšejās. Pērn nelaimes gadījumos darbā visvairāk cietuši nodarbinātie vecumā no 25 līdz 34 gadiem, ar darba stāžu līdz vienam gadam. Šā gada četros mēnešos būvniecības nozarē izmeklēti 27 nelaimes gadījumi, no kuriem trīs smagi un viens letāls.

Pārbaudē konstatēti pārkāpumi būvobjektos

Būvobjektu tematiskajā pārbaudē VDI apsekoja 216 dažāda lieluma objektus, kopumā pārbaudot 301 apakšuzņēmēju. Par darba aizsardzības normatīvo aktu neievērošanu 132 uzņēmumiem ir izsniegti rīkojumi konstatēto pārkāpumu novēršanai. Par pieļautajiem pārkāpumiem, kas radīja strādājošo veselības un dzīvības apdraudējumu, būvfirmām piemēroja 39 administratīvos sodus, piecu objektu darbību apturēja, bet sešos gadījumos izdeva brīdinājumu par objekta apturēšanu.

"Darbiniekiem ir jāapzinās bīstamās situācijas, lai nepakļautu sevi un kolēģus nevajadzīgam riskam."

L.Matisāne norāda: lai nepārkāptu noteikumus un ievērotu drošības prasības būvobjektos, ir būtiski sakārtot darbinieku dokumentāciju, lai katram darbiniekam, kas strādā būvobjektā, būtu darbinieka apliecība. Tas nodrošina, ka būvobjektā neatrodas svešas un nepiederošas personas. Turklāt būvdarbu vadītājam ir jānodrošina, ka veicamie darbi ir plānoti, koordinēti un darbinieki ir iepazīstināti ar darba vides riska novērtējumu. Darbiniekiem ir jābūt instruētiem, kā noteikto darbu veikt, un tas darbiniekam ir jāapliecina ar savu parakstu. Ir jāpievērš uzmanība arī individuāliem aizsardzības līdzekļiem, lai tie būtu piemēroti katram darba veidam. Būvobjektos obligāti ir nepieciešama ķivere, ir nepieciešami apavi ar triecienizturīgu purngalu un necaurduramu zoli. Lielos būvobjektos ir nepieciešamas atstarojošas vestes, darbā uz jumta - pretkritiena aizsardzības līdzekļi.

Īpašu uzmanību pievērsīs darba veikšanai tranšejās

VDI, apkopojot tematiskās pārbaudes rezultātus būvniecībā, ir nolēmusi turpināt pastiprināti pārbaudīt darbus tranšejās, lai pārliecinātos, vai to sienas ir nostiprinātas tā, lai neradītu nogruvuma risku. Tranšeju sienu nogrūšanas rezultātā visbiežāk notiek nelaimes gadījumi ar letālu iznākumu, turklāt būvniecības pārbaudes laikā nedrošs darbs tranšejās bija viens no biežāk konstatētajiem pārkāpumiem. Ņemot vērā, ka būvniecības nozarē pieaug smago un letālo nelaimes gadījumu skaits, šādos gadījumos VDI arī turpmāk apturēs darbu būvobjektā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.92 "Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus" nosaka prasības zemes un pazemes darbiem, kā arī darbiem akās un tuneļos. Noteikumu 71.punkta 1.apakšpunkts nosaka, ka, strādājot tranšejās, akās, tuneļos vai pazemē, ir jāveic atbilstoši aizsardzības pasākumi:

1. izmanto piemērotus balstus vai nostiprina malas, sienas vai nogāzes;
2. novērš risku, kas saistīts ar nodarbināto, materiālu vai objektu krišanu, kā arī ar applūšanu;
3. nodrošina pietiekamu ventilāciju visās darba vietās, lai gaiss darba vidē nebūtu bīstams un kaitīgs nodarbināto veselībai;
4. nodrošina iespēju nodarbinātajiem nokļūt drošībā ugunsgrēka vai ūdens noplūdes gadījumā, kā arī citās bīstamās situācijās.

Darba aizsardzības prasības būvobjektos

Latvijā darba aizsardzību reglamentē Darba aizsardzības likums, tā 1.pants nosaka, ka darba aizsardzība ir nodarbināto drošība un veselība darbā. Tādēļ būtiski ir darba aizsardzības pasākumi - preventīvi tiesiski, saimnieciski, sociāli, tehniski un organizatoriski pasākumi, kuru mērķis ir izveidot drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi, kā arī novērst nelaimes gadījumus darbā un arodslimības.

"Ja darbs ir nedrošs, ir tiesības no tā atteikties."

Jau minētajā "Atgādnē būvdarbu veicējiem" ir apkopotas prasības, kas darba devējam ir jānodrošina:

1. Ievadinstruktāža, kurā iepazīstina ar uzņēmuma darba organizācijas un darba aizsardzības pamatjautājumiem, tostarp: ar esošiem darba vides riska faktoriem, kuriem darbinieks var būt pakļauts; darba aizsardzības līdzekļiem un drošības zīmēm; ugunsdrošības prasībām un rīcību ugunsgrēka gadījumā; pirmās palīdzības sniegšanu; nodarbināto rīcību, ja ir noticis nelaimes gadījums darbā; darba kārtības noteikumu pamatprasībām. Darba devējam jābūt pārliecinātam, ka darbinieks ir sapratis darba aizsardzības ievadinstrukcijas prasības, tādēļ darbiniekam ir jāparakstās ievadinstruktāžu reģistrācijas žurnālā.
2. Instruktāža darba vietā, kuras gaitā darbinieku iepazīstina ar veicamā darba veida raksturīgajiem darba aizsardzības jautājumiem un praktiski parāda drošas darba metodes un paņēmienus, kā arī iepazīstina ar darba kārtības noteikumiem attiecīgajā būvlaukumā. Par šīs instruktāžas veikšanu darbiniekam ir jāparakstās Darba aizsardzības instruktāžu reģistrācijas žurnālā.
3. Bezmaksas individuālie aizsardzības līdzekļi, kuru izvēle pamatojas uz precīzu darba vides riska faktoru novērtējumu. Darbinieka pienākums ir lietot izsniegtos individuālos aizsardzības līdzekļus, bet ja darba devējs tos neizsniedz – darbiniekam ir tiesības tos pieprasīt.
4. Obligātā veselības pārbaude ārstniecības iestādē un tās atkārtota pārbaude, ja to prasa veicamais darbs un ja darbinieka veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt kaitīgie darba vides riska faktori, vai darbinieks veic darbu īpašos apstākļos. Stājoties darbā, par pirmreizējo obligāto veselības pārbaudi maksā pats nodarbinātais vai pēc savstarpējas vienošanās - darba devējs. Par iepriekšējo vai periodisko obligāto veselības pārbaudi maksā darba devējs.
5. Apmācība pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanā, darbam ar darba aprīkojumu, bīstamajām iekārtām, ķīmiskajām vielām, smagumu pārvietošanā u.c.
6. Sadzīves un atpūtas telpas (apsildītas ģērbtuves ar iespēju žāvēt darba apģērbu un apavus, dušas, tualetes, atpūtas telpas).

L.Matisāne norāda: ir ļoti svarīgi atcerēties, ka darbiniekam, ja darbs ir nedrošs, ir tiesības atteikties no tā veikšanas, taču tas ir jānoformē rakstiski. Ja darbiniekam nav nodrošinātas drošas darba vides prasības, ir jāvēršas pie darba devēja, ja tas neizdodas, tad ar sūdzību var vērsties VDI.

Uzziņai