Kā liecina Pasaules Bankas pētījums Doing Business, darbojoties pagaidām spēkā esošā Būvniecības likuma tiesiskā regulējuma ietvaros, vidējas sarežģītības būves ar pieslēguma tīkliem saskaņošanai Latvijā līdz šim ir nepieciešamas 187 dienas un 25 procedūras. Savukārt, piemēriem, Dānijā šāds process aizņem 69 dienas un vajadzīgas sešas procedūras. Arī tepat kaimiņos, Igaunijā, saskaņošanas process risinās 118 dienas, kuru laikā tiek veiktas 14 procedūras.
Jāvirzās uz priekšu
Viens no galvenajiem principiem, kas tika ievērots likumprojekta sagatavošanas laikā, ir atklātība un caurskatāmība, atklājot konferenci, uzsvēra ekonomikas ministrs Artis Kampars. Jaunajā likumprojektā ir panākts līdzsvars interešu saskaņošanā starp būvniecības dalībniekiem – pasūtītāju, izpildītāju, uzņēmēju un pašvaldību. Pašlaik šis process diemžēl nav apmierinošs.
Svarīgs jaunā likuma elements ir drošuma princips, kas attiecināms gan uz pašu būvi, gan būvizstrādājumiem un būvniecības procesu, kā arī vides saglabāšanas jautājumi, informēja A. Kampars. Protams, pastiprināta uzmanība pievēršama būvniecības konkurētspējas paaugstināšanai, jo šī industrija darbojas atklātā tirgū. Savu varēšanu ārvalstīs jau ir pierādījušas vairākas Latvijas būvfirmas.
"Pastiprināta uzmanība pievēršama būvniecības konkurētspējas paaugstināšanai. "
Krīzes laikā būvniecība bija viena no Latvijas tautsaimniecības sektoriem, kas pārdzīvoja pat katastrofālu kritumu 2009. gada beigās un 2010. gada sākumā. Šobrīd tā atkopjas daudz grūtāk nekā citas nozares; pasūtījumu grozu galvenokārt veido ēku siltināšanas, industriālie projekti un privātie pasūtījumi.
Spriežot par likumprojektu, vissliktākā metode būtu stāvēt uz vietas un nevirzīties uz priekšu, uzsvēra ministrs. "Tieši tāpēc esam sanākuši kopā, lai vienotos, ka vismaz 90 procenti no jaunā regulējuma ir atbalstāmi, bet atlikušo daļu risināsim soli pa solim. Ilgtspējīgas būvniecības nozares attīstībai ir nepieciešami resursi, un to galvenā sastāvdaļa ir struktūrfondu līdzekļi. Paredzams, ka šogad būvdarbiem un infrastruktūrai tiks novirzīti par 175 miljoniem latu vairāk nekā pērn."
Būvniecības saskaņošana būs īsāka
"Viens no galvenajiem jaunā Būvniecības likuma uzdevumiem ir vienkāršot un saīsināt būvprojektu saskaņošanu jeb mazināt birokrātiskos šķēršļus," saka EM Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša. Šobrīd esošo 25 procedūru vietā turpmāk paredzētas 20 procedūras, kuru risināšanai 187 dienu vietā tiks atvēlētas 70 dienas.
Likumprojektā ir ietverta arī jauna norma, kas paredz būves iedalīt četrās grupās (7. pants). Minētā iedalījuma pamatā ir būvju būvniecības sarežģītības pakāpe un iespējamā ietekme uz vidi, kā arī riska faktors, stāvu skaits un citi tehniskie raksturojumi, lietošanas veids un potenciālais cilvēku daudzums, kas šīs būves izmantos.
Pirmajā grupā iekļautas būves, kuras lielākoties ir teritorijas labiekārtojumu papildinošas būves vai arī pastāv kā palīgēkas pie esošām būvēm. Šajā grupā ietilpst jau šobrīd zināmās mazēkas, kuru apbūves laukums, kā līdz šim, tiek saglabāts 25 m2 platībā. Šādu būvju celtniecībai, būvvaldē saskaņojot novietni, nebūs nepieciešams būvprojekts.
Otrajā grupā faktiski iekļautas visas privātmājas, kā arī nelielas noliktavas, ražotnes un tām līdzīgas būves. Vienlaikus, ņemot vērā, ka šīs grupas būvēm paredzēta vienkāršāka celtniecības kārtība, tajā iekļauti arī šobrīd vienkāršotā kārtībā būvējamie inženiertīklu pievadi un iekšējie inženiertīkli.
Trešajā grupā ietilpst daudzdzīvokļu mājas, inženiertīkli, transportbūves, meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves, kā arī citas būves, kas nav minētas pirmajā, otrajā vai ceturtajā grupā. Šo būvju būvniecība notiks vispārējā kārtībā bez īpašiem atvieglojumiem vai papildu prasībām.
Savukārt ceturtajā grupā ietilpst būves, kuras šobrīd apzīmē ar terminu "sabiedriski nozīmīgas būves" un kuru būvniecībai Vispārīgajos būvnoteikumos tiks noteiktas stingrākas prasības attiecībā uz projektēšanu un būvdarbiem.
"Svarīgs jaunā likuma elements ir drošuma princips, kas attiecināms gan uz pašu būvi, gan būvizstrādājumiem un būvniecības procesu."
Diskusijas dalībnieki gan uzskata, ka šīm būvju grupām nepieciešams noteikt iespējami skaidrākas un pārskatāmākas prasības. Piemēram, būve, kura vienā pašvaldībā var būt saimnieciski nozīmīga ēka, citā var tikt pielīdzināta privātmājai.
Cita starpā debates radījis jautājums, kāds izglītības līmenis nepieciešams projektētājiem, būvinženieriem un būvdarbu vadītājiem, kā arī šo speciālistu sertifikācija. Šiem speciālistiem tā varētu būt augstākā vai vidējā speciālā, I. Oša rosināja diskusiju.
Šeit jāteic, ka būvinženieru un arhitektu sertifikācijas atcelšanu, ko arī nosaka likumprojekts, speciālisti vērtē ļoti pretrunīgi.
Aktuāla ir pašvaldību loma būvniecības kontrolē un uzraudzībā, uzsvēra I. Oša. "Kā zināms, pērn tika likvidēta Valsts būvinspekcija. Aizvadītajos mēnešos esam saņēmuši visai daudz sūdzību un iebildumu gan par to, kā šī kontrole notiek vai vispār nenotiek, kā arī par būvinspektoru un tehniskā aprīkojuma trūkumu. Būvinspektori sūdzas arī par neatkarības ierobežošanu, kad viņiem jākontrolē savas pašvaldības objekti. Acīmredzot vajadzētu uzsākt domu apmaiņu par būvniecības kontroles problemātiku. Ļoti iespējams, ka būvinspekcijas vajadzētu veidot plānošanas reģionu ietvaros, lai būvinspektoru un darba devēju intereses šajā kontroles procesā nenonāktu pretrunās."
Projektu sabiedriskā apspriešana
Kā zināms, būvniecība ir teritorijas plānošanas ideju īstenošana dabā, konferencē sacīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns. Tas nozīmē, ka būvniecības process ir cieši saistīts ar teritorijas plānojumu, kā arī ietekmes uz vidi novērtējumu. Tās ir darbības, kas veicamas, lai investors varētu ieguldīt resursus nākotnes projektos.
"Raugoties no investoru skatupunkta, aktuāls ir jautājums par sabiedrības līdzdalību projektu apspriešanā un šajā procesā iesaistīto institūciju savstarpējo interešu saskaņošanu. Sabiedriskās apspriešanas principiem ir jābūt skaidriem un saprotamiem. Teritorijas plānošanā tā ir viena no vissvarīgākajām procedūrām, kuras laikā pamatos tiek izlemts - būt jaunbūvei vai nebūt. Šajā procesā jāpiedalās visām ieinteresētajām pusēm – iedzīvotājiem, pašvaldībām, zemes īpašniekiem, investoriem, lai saprastu, ko konkrētajā teritorijā varētu attīstīt," uzsver Ģ. Greiškalns.
"Otrs svarīgs sabiedriskās apspriešanas posms ir saistīts ar diskusiju par jaunbūves ietekmi uz vidi. Bet trešajā posmā tiek runāts jau par konkrēto būvobjektu, apspriežot, piemēram, celtnes jumta un fasādes risinājumus.
Diemžēl esam sastapušies ar gadījumiem, kad šī procedūra it kā ir veikta, jau sākts darbs pie skiču projektiem, bet pašvaldība pēkšņi paziņo, ka iebilst pret šādu būvi," tā Ģ. Greiškalns. Tieši tāpēc likumprojekts paredz savlaicīgu būvniecības apstrīdēšanu pašā būvniecības procesa sākumstadijā, kad būvvaldē iesniegti dokumenti būvatļaujas saņemšanai. Tie ļaus precīzi konstatēt, kāda būve un kurā vietā atradīsies, kādi būs tās izmēri. Tieši šajā būvniecības procesa posmā ieceri varēs apstrīdēt. Ja tiks pieņemts negatīvs lēmums, tas investoram neradīs būtiskus zaudējumus.
Ja neviens pret iecerēto būvniecību nav iebildis sākumstadijā, būvdarbi varēs noritēt pēc plāna. Tādējādi topošais likums ļaus pasargāt investorus no pēkšņiem negatīviem lēmumiem un iespējamiem zaudējumiem.
Likumprojektā ietvertais būvniecības procesa regulējums būs daudz vienkāršāks un pieņemamāks gan komersantiem, gan iedzīvotājiem, jo paredzēts atcelt prasību saņemt saskaņojumus no valsts un pašvaldības iestādēm. Līdz ar to tiks samazināts patērētais laiks būvatļaujas saņemšanai.
Likumprojektā ir noteikts termiņš, kurā būvvaldei ir jāpieņem lēmumi būvniecības procesā, un tās ir desmit darbdienas. Atbilstoši reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, būvniecības procesa tiesiskumu un norisi nodrošinās būvvalde, kuras darbu turklāt ir iecerēts organizēt pēc vienas pieturas aģentūras principa.
"Nozīmīgs ir arī jautājums par būvniecības attīstību regulējošiem dokumentiem pašvaldībās," uzskata Ģ. Greiškalns. "Tiem vajadzētu būt savstarpēji saskaņotiem. Piemēram, teritorijas plānojumam jābūt saskaņotam ar attiecīgās pašvaldības attīstības stratēģiju. Visai bieži šajos dokumentos ir ievērojamas pretrunas. Apspriežot jaunu būvniecības iniciatīvu, tās var radīt šķēršļus jaunu objektu celtniecībai."
Citi redzējumi
"EM, strādājot pie jaunā likumprojekta, ir atradusi risinājumus strīdīgām problēmām," vērtē Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume. "Bet, ja līdztekus likuma pieņemšanas procesam netiek veidoti Būvniecības noteikumi, grūti saprotams, kā tiks īstenotas daudzas jaunā likuma nostādnes. Vispirms tas attiecas uz virkni būvnormatīvu jeb LBN, kuros nāksies izdarīt izmaiņas. Neapšaubāmi pozitīvs ir dialogs starp profesionālajām organizācijām un Ekonomikas ministriju, kas devis zināmus rezultātus, taču ir vēl daudz problēmu. Piemēram, būvniecības un ar to saistīto procesu precīzas definīcijas trūkums neļauj sakārtot citu nozaru likumisko bāzi.
Tepat kaimiņos, Igaunijā, pēc augstskolas diploma saņemšanas var iegūt darba atļauju, bet ar zemāko līmeni. Pēc tam speciālistam būvprakses laikā jāapgūst papildu iemaņas un tikai pēc tam viņš iegūst atbilstošu diplomu. Jaunajā likumā šim risinājumam ir jābūt vienam, bet nevis daudzveidīgam. Piemēram, reglamentētajās – inženierizpētes, projektēšanas, būvekspertīzes, tajā skaitā būvju apsekošanas, būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības - jomās pastāvīgas arhitekta prakses vai būvprakses tiesības fiziskai personai var tikt reģistrētas, ja to profesionālo kompetenci ir izvērtējusi un akceptējusi atbilstoša neatkarīga profesionāla institūcija.
"Būvinženieru un arhitektu sertifikācijas atcelšanu, ko arī nosaka likumprojekts, speciālisti vērtē ļoti pretrunīgi."
Savukārt daži jaunajā projektā minētie termini var izraisīt pat tādu kā ķēdes reakciju, kas var novest pie likuma nepareizas interpretācijas un apšaubāmas būvniecības procesa kvalitātes."
Konferences dalībnieki uzsvēra nepieciešamību pabeigt Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) veidošanu. Par tās nepieciešamību tiek spriests jau gadiem ilgi. BIS nodrošinātu elektronisku būvniecības dokumentācijas apriti, informētu sabiedrību par būvniecības procesiem, nodrošinātu vienādu pieeju lēmumu pieņemšanā. Jo tad dokumenti būtu elektroniskā formā, tādējādi arī saziņa starp uzraudzības iestādēm, pasūtītāju un būvkomersantu norisinātos elektroniski.
Būvniecības likumu varētu pieņemt šovasar
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs Arvils Ašeradens uzskata, ka galvenais darbs, saskaņojot viedokļus, gaidāms, gatavojot Būvniecības likumprojektu pirmajam lasījumam Saeimā.
"EM izstrādātais likumprojekts varētu kļūt par pamatu turpmākajam darbam," secina Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs. "Taču joprojām redzam septiņas astoņas normas, kuras, mūsuprāt, Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļiem būtu rūpīgi jāizvērtē, un mēs gribētu, lai viņi ieklausītos mūsu priekšlikumos. Uzskatu, ka vairākiem formulējumiem vajadzētu būt elastīgākiem, jo galu galā taču vēlamies, lai būvniecības nozare būtu sakārtota."
A. Ašeradens paredz, ka jauno likumu Saeima varētu pieņemt šovasar.
