VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portāls
19. septembrī, 2011
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: LV portāls jautā
TĒMA: Ekonomika
11
11

Lūk, jautājums: vajag vai nevajag valsts būvinspekciju?

LV portālam: GATIS ĀBELE, EM valsts sekretāra vietnieks, AINO SALMIŅŠ, LPS padomnieks, MĀRTIŅŠ STRAUME, Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs, MĀRCIS NIKOLĀJEVS, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents
Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Kopš Valsts būvinspekcijas likvidēšanas pagājuši divi gadi; par šīs iestādes lietderību vienotu viedokļu nav.

FOTO: Boriss Koļesņikovs

Grozījumi Būvniecības likumā, kas likvidēja Valsts būvinspekciju (VBI), stājās spēkā 2009. gada 1. jūlijā. VBI funkcijas tika sadalītas starp vairākām institūcijām – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru un Iekšlietu ministriju, vienlaikus nosakot, ka būvniecības kontroli turpmāk veiks tikai pašvaldību būvinspektori. Šo pārmaiņu rosinātāja – Ekonomikas ministrija – reformu pamatoja ar to, ka jaunā kārtība ļaus sakārtot būvniecības kontroles sistēmu valstī, vienlaikus mazinot birokrātiskos šķēršļus šajā nozarē.

Pagājuši divi gadi, un 15. augustā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis iesniedza Saeimā priekšlikumus likumprojektam "Būvniecības likums" ar ierosinājumu atjaunot reorganizēto Valsts būvinspekciju. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzskata, ka VBI likvidēšana nav nesusi gaidīto efektivitāti, pašvaldību inspektoru veikto pārbaužu skaits bijis par vairāk nekā 70% mazāks, nekā iepriekš veikusi valsts inspekcija. "Virkne gadījumu ir pierādījusi, ka šis eksperiments nav attaisnojies un vēlamo rezultātu nav devis. Pašvaldību būvinspektori nespēj pietiekami labi kontrolēt būvniecību situācijā, kad pašas pašvaldības ir tās, kas arī izsniedz būvatļaujas," atzīmē R. Vējonis.

Ministra iesniegtie priekšlikumi paredz atjaunot VBI, kas turpmāk veiktu kontroli būvniecības jomā, pārbaudītu šīs jomas tiesību aktu normu ievērošanu, veiktu ēku energoauditu un ekspluatācijas kontroli.

LV portāls jautā: "Vai Latvijā ir nepieciešams atjaunot Valsts būvinspekciju?"

Būvniecības kontrolē problēmas ir. VBI atjaunot nav lietderīgi

Gatis Ābele, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks:

Kā zināms, Valsts būvinspekcija tika reorganizēta, lai pilnveidotu būvniecības kontroles sistēmu, novēršot funkciju dublēšanos starp valsti un pašvaldībām. Attiecīgā funkcija kā autonoma joprojām jāpilda pašvaldībām. Kontrole tātad jārealizē, izveidojot būvvaldi un slēdzot attiecīgu līgumu ar pašvaldību būvinspektoriem.

Taču gan Valsts būvinspekcijas darbības laikā, gan pašlaik vairākās pašvaldībās būvniecības kontroles efektivitāte ir tālu no vēlamā, un biežāk sastopamās problēmas ir nepietiekams būvinspektoru skaits, materiāli tehniskais nodrošinājums efektīvas kontroles veikšanai. Tāpat jāatzīmē, ka ne vienmēr būvniecības kontroles jēdziens tiek saprasts tā plašākajā nozīmē – ir gadījumi, kad būvinspektors būvi redz tikai tad, kad tā jau gatava. Šāda pieeja konstatēta atsevišķu pašvaldību teritorijās pretstatā vairāku citu pašvaldību pieejai, kur būvvalde nodarbina vairākus būvinspektorus, kas kontrolē būvniecības procesu gan dokumentu saņemšanas brīdī, gan visā būvdarbu veikšanas laikā. Šajās pašvaldībās būvinspektoram tiek piešķirts arī nepieciešamais materiāli tehniskais nodrošinājums kontroles veikšanai.

Ekonomikas ministrija (EM) pēc funkciju pārdales pastiprinājusi būvinspektoru uzraudzību un metodisko vadību. Šobrīd EM ir tiesības sūdzību gadījumā pārbaudīt faktus un uzdot būvinspektoram nodrošināt vienu vai citu normatīvo aktu prasību, bet būvinspektora atkārtotu pārkāpumu gadījumos arī atņemt tam valsts piešķirtās būvniecības kontroles tiesības.

Taču ir vairāki faktori, kuru dēļ joprojām pastāv augsti riski, ka būvniecības kontrole netiek veikta pienācīgi. Šīs situācijas risinājumi var būt vērsti uz esošās sistēmas pilnveidošanu, t.i., piemēram, risinot jautājumu par pilnas slodzes būvinspektora nodrošināšanu katrā pašvaldībā ar noteiktu tehnisko nodrošinājumu.

Otrs aplūkojamās problēmas risinājuma modelis būtu būvniecības kontroli noteikt par valsts funkciju un deleģēt tās izpildi pašvaldībām. Tādējādi tiktu stiprināta valsts ietekme būvniecības procesa uzraudzībā pēc vienotiem nosacījumiem, kā arī būvinspektoru neatkarība par to objektu uzraudzību, kas tiek īstenoti attiecīgās pašvaldības teritorijā.

Vienlaikus vēlamies uzsvērt, ka VBI atjaunošana būtu nelietderīga un nesekmēs būvniecības kontroles procesā konstatēto nepilnību risināšanu.

Ieguvums mazāks nekā zaudējumi. Bet VBI jābūt gluži citādai

Aino Salmiņš, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks:

Valsts ieguvums, likvidējot VBI, manuprāt, kopumā ir daudz mazāks nekā ar to radītie zaudējumi. Valsts budžeta konsolidācijas vārdā tiek rēķināti tikai skaitļi, nevis attiecīgas rīcības netiešā ietekme.

Kaut gan jāsaka, ka tā VBI, kas tika likvidēta, faktiski nenodarbojās ne ar ko un kategoriski bēga no atbildības. Ja, šo institūciju atjaunojot, tiek definēta tās vieta un atbildība, nedublējot funkcijas, ko veic citas iestādes, tad inspekcija būtu jāatjauno.

Tātad, no vienas puses, tās likvidēšana bija nepareiza, no otras puses, tāda iestāde, kā tā strādāja, nebija vajadzīga. Bet jādomā, ka krīze beigsies un tiks būvēti sarežģīti objekti, kuru mērogiem pašvaldību būvvaldes būs par vāju. VBI līdzdalība būtu vajadzīga arī saistībā ar valsts pasūtījumu izpildi, jo ir jābūt struktūrai, kas šos procesus vērtē profesionāli, bet ar atbildību, nevis tikai "papīru trenkāšanu", kā bija iepriekš. Tādēļ arī pašvaldību attieksme pret VBI bija ļoti dažāda un daudzas uzskatīja, ka šāda iestāde patiešām nav vajadzīga.

Pilnīgi noteikti esam pret ideju, ka VBI sastāvā varētu iekļaut pašreizējos pašvaldību būvvalžu būvinspektorus. Jau iepriekš bija doma vispirms likvidēt būvinspekciju un pēc tam "nacionalizēt" šos pašvaldību būvinspektorus. Bet tad Labklājības ministrija varētu tāpat "nacionalizēt" pašvaldību sociālos darbiniekus, Satiksmes ministrija – komunālo pakalpojumu sektora speciālistus, pašvaldību policiju...

Taču tas būtu pilnīgi aplams ceļš. Būvvalde ir pašvaldības institūcija, tās augstākais priekšnieks un rīkotājs ir dome, un nekāda valsts iestāde tās darbā iejaukties nav tiesīga. Un, kamēr vien būs Pašvaldību savienība, tas netiks pieļauts.

Ja VBI tiks atjaunota, tā jāveido uz citiem pamatiem, ar citu atbildības un kompetences līmeni. Tad tā būs derīga.

Būvinspekcija noteikti vajadzīga. Varbūt pēc Lietuvas parauga

Mārtiņš Straume, Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs:

Valsts būvinspekcija Latvijā noteikti ir vajadzīga. Piemēram, Lietuvā 2009. gada 4. janvārī šāda institūcija ar 263 speciālistiem tika izveidota, balstoties uz reģionālajām būvinspekcijām. Šī VBI īsteno vienotu valsts būvniecības politiku, rīko regulāras apmācības saistībā ar aktualitātēm likumdošanā. Materiāli tehnisko nodrošinājumu šai jaunajai struktūrai nodrošināja faktiski caur reģioniem, pārņemot gan personālu, gan tehnisko aprīkojumu, gan telpas. Kā es saprotu, tad novadu pašvaldības šīs izmaiņas labprātīgi atbalstīja, jo inspektori taču arī turpmāk strādās šo novadu labā.

Latvijā pašlaik būvniecībā ir sarežģīta situācija: mums ir 110 novadi un deviņas republikas pakļautības pilsētas, un katrā no tām sakarā arī ar to, ka algu būvinspektoriem maksā pašvaldības, tiek īstenotas 119 politikas. Bet valstij taču ir jārūpējas par vienotas politikas esamību, kas pašlaik subjektīvu apstākļu dēļ nav iespējams. Būvniecības likums to nespēj nodrošināt, jo aiz šā likuma vēl nāk vispārīgie būvnoteikumi un vēl astoņi speciālie noteikumi. Un tad vēl ir 29 citi LBN, kas mainīsies. Lai izpratni par šo normatīvo aktu prasībām novadītu līdz izpildītājiem visā valstī, tas ir ļoti nopietns darbs. Kādam ar to ir jānodarbojas.

Tas, ka vairs nav VBI, noteikti ir radījis kaitējumu. Jo šajā iestādē strādāja pieredzējuši speciālisti ar atbilstošu izglītību, viņi labi pārzināja normatīvos aktus, izskatīja konfliktus likumos noteiktajā kārtībā.

Daudzu pašvaldību būvinspektoru profesionālā sagatavotība neatbilst tam līmenim, ko mēs gribētu redzēt. Tas ir viens trūkums. Otrs ir tas, ka inspektoram algu maksā pašvaldība un līdz ar to viņam arī pašvaldības priekšniecība jāklausa uz vārda. Ja nav neviena, kas šos inspektorus izglīto un arī papildus kontrolē, tad nav labi. Tādēļ es pilnīgi atbalstu ministra R. Vējoņa ieteikto risinājumu.

Jā, arī novadu un pilsētu saimniekiem gribas būt lieliem un vareniem, saimniekot gan jūras un ezeru krastos, gan ostās, un patiešām gribas, lai valsts ar savām prasībām viņus netraucē.

Inspektoriem zināšanu netrūkst. Bet kurš kodīs rokā maizes devējam?

Mārcis Nikolājevs, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents:

Savulaik Latvijā bija trīs veidu būvniecības kontrole: pašvaldību būvinspektori, reģionālie būvinspektori un VBI Rīgā. Kad sākās šīs sistēmas reforma, Būvnieku asociācija ierosināja likvidēt reģionālo posmu, jo tas patiešām bija lieks. Bet, kā jau tas mūsu valstī mēdz notikt, pie viena likvidēja arī VBI. Tā kā mūsu viedoklis netika ņemts vērā, šajās norisēs ieturējām diezgan neitrālu pozīciju.

Visu nosaka finansējums. Pašvaldības būvvaldes inspektors algu saņem no pašvaldības budžeta. Un ir jābūt lielai uzņēmībai un drosmei, lai kostu rokā savam maizes devējam. Zinām gadījumus, ka būvinspektori, kuri nav pildījuši negodprātīgu pašvaldību vadītāju rīkojumus, ir palūgti aiziet no darba.

Domājam, ka VBI, pārskatot tās funkcijas, vajadzētu atjaunot. Par to esam rakstījuši arī Ekonomikas ministrijai. Šādai institūcijai ar sīkumiem nevajadzētu nodarboties, bet veikt uzraudzību īpaši svarīgu objektu būvniecībā, uzņemties arbitra pienākumus, ja radušies konflikti, ja kaut kas nav veikts pietiekami kvalitatīvi, atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Bet, ja šādu reformu sāk, tad finansējumu reģionālajiem būvinspektoriem vajadzētu rast no valsts budžeta. Nedomāju, ka viņiem trūkst zināšanu. Viņi zina vairāk nekā kāds kungs, kas sēž Rīgā; viņi labi pārzina situāciju savas pašvaldības teritorijā, nereti personiski pazīst arī būvētājus, jo izsniedz būvatļaujas. Bet galvenais šķērslis principiālai attieksmei pret pārkāpumiem, kā jau minēju, ir tieši atalgojuma avots. Šāds neatkarīgs, no valsts budžeta algots speciālists varētu būt būvvaldes sastāvā, uzraudzīt būvvaldes darbību.

Taču būsim reālisti: pašreizējais taupības režīms, kad valstij nav naudas, to, visticamāk, neļaus izdarīt.

Labs saturs
11
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU