Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Viena no visvairāk krīzes laikā cietušajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm ir būvniecība.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības un mājokļu politikas departaments sava darba prioritātes pamatos ir mantojis no aizvadītajiem gadiem. Taču par aktualitātēm laikposmam no 2011. gada līdz 2016. gadam stāsta departamenta direktore Ilze Oša. Viena no tām - EM top vidēja termiņa plānošanas dokuments "Būvniecības politikas pamatnostādnes".
Pamatnostādnes, standarti, nacionālie pielikumi
Būvniecības politikas pamatnostādnēs īpaši tiks uzsvērtas jomas, kuras nozares speciālisti definējuši kā problemātiskākās. Kā viena no pirmajām jāmin būvnieku izglītība, kas prasa ievērojamus uzlabojumus. It sevišķi tas attiecināms uz profesionālās sagatavotības līmeņa paaugstināšanu. Šim dokumentam vajadzēs atbildēt uz jautājumu – vai būvnieka izglītība atbilst mūsdienu tirgus prasībām, vai augstskolas beidzējs ir pietiekami sagatavots, lai sekmīgi strādātu ar jauniem materiāliem un tehnoloģijām. Protams, pamatnostādnes iezīmēs iespējamos risinājumus arī citām aktualitātēm.
"Lai veidotu šo redzējumu, galvenokārt izmantojam statistikas materiālus, tirgus pētījumus un, protams, mūsu sadarbības partneru - būvnieku profesionālo organizāciju – ieteikumus," stāsta I. Oša. "Kā līdz šim, arī turpmāk liels darba lauks būs Eiropas Savienības direktīvu ieviešana mūsu valsts normatīvajā bāzē. Šie dokumenti galvenokārt gan ir attiecināmi uz būvniecības standartizācijas jomu, piemēram, Eirokodeksu ieviešana. Šeit darba ir daudz - jāizstrādā standarti, nacionālie pielikumi."
Kamēr projekts pārtop par likumu
Jau ilgāku laiku ar lielām cerībām tiek gaidīts jaunais Būvniecības likums. Taču tas arvien kavējas, un I. Oša skaidro likuma tapšanas ceļu.
"Runājot par likumdošanu – šajā procesā ir vairāki nozīmīgi posmi: projekta sagatavošana, saskaņošana, akceptēšana Ministru kabinetā un darbs ar likumprojektu Saeimā.
Viskarstākās diskusijas notiek likumprojekta sagatavošanas pirmajā fāzē jeb darba grupās, pirms tas vēl nosūtīts vērtēšanai citām institūcijām (jeb saskaņošanai).
Šādās darba grupās likumprojekta apspriešanā parasti darbojas ministriju, nevalstisko un citu ieinteresēto organizāciju pārstāvji, komersanti.
"EM top vidēja termiņa plānošanas dokuments „Būvniecības politikas pamatnostādnes”."
Kad darbs pie projekta izstrādes ir pabeigts, tas, kā mēdz teikt, nokļūst "apritē" jeb tiek sākta tā oficiālā saskaņošanas procedūra, pēc tās ir Ministru kabineta lēmums par projekta iesniegšanu Saeimā, kur tas tiks vēl skatīts trīs lasījumos, ļaujot izteikt priekšlikumus un papildinājumus.
No prakses jāteic, ka Saeimā lielākās diskusijas par jebkuru likumprojektu parasti norisinās starp pirmo un otro likumprojekta lasījumu. Šajā laikā tiek meklēts "zelta vidusceļš" starp visu ieinteresēto pušu redzējumiem. Piemēram, saistībā ar Būvniecības likumu ir aktualizējusies diskusija par būvniecības speciālistu sertifikāciju. Precizējot Būvniecības likumprojekta statusu, jāteic, ka Saeimā tas bija iesniegts jau pagājušā gada vasarā, bet diemžēl dažādu apstākļu dēļ to iepriekšējais sasaukums neizskatīja. Tagad valdībai šis projekts vēlreiz jāvirza uz Saeimu. Domājams, ka mūsu likumprojekts parlamentā atkārtoti nokļūs jau pēc pāris nedēļām. Deputāti jauno Būvniecības likumu ir apņēmušies pieņemt jau šovasar."
Izmanto radušos starpbrīdi
Minētās pauzes laikā EM Būvniecības likuma projektu papildināja ar vairākām jaunām nostādnēm.
"Vispirms jāmin pašvaldības kompetences paaugstināšana būvniecības procesā," uzsver I. Oša. Iepriekšējā projekta variantā šāda regulējuma nebija.
Tagad pašvaldības šajā procesā tiek iesaistītas, sākot no būvniecības ieceres līdz būves nodošanai ekspluatācijā un tās uzturēšanai, lai ēka būtu droša un videi draudzīga. Šo ideju atbalstīja arī nozares speciālisti.
Jaunais likumprojekts paredz Būvniecības padomes izveidošanu. Līdzīga struktūra darbojās arī iepriekš, bet kopdarbs starp šo padomi un valsts pārvaldi īsti nevedās, un tas izraisīja visai plašas diskusijas par šāda veidojuma lietderību. "Mēs gribētu, lai padome ģenerētu idejas un turpmāk kļūtu par nozīmīgāko ministrijas sarunu partneri, arī sagatavojot normatīvos aktus," uzskata I. Oša. "Mūsu partneri aicināja likuma ievadā iekļaut daudz dažādu definīciju. Taču pērn, strādājot pie projekta, no šāda priekšlikuma atteicāmies un izvēlējāmies citu risinājumu. Tagad definīcijas ir ietvertas likuma pantos. Piemēram, ja runa ir par būvniecības uzraudzību, tad šajā pantā tiek definēts arī būvniecības uzraudzības jēdziens. Taču pagaidām ar nozares speciālistiem mums arvien vēl ir atšķirīgs viedoklis. Neskatoties uz iebildumiem, devām priekšroku sākotnējai iecerei, jo uzskatām, ka šīs definīcijas nevajadzētu iznest ārpus likuma pantiem un līdz ar to konceptuāli mainīt likuma garu."
"Ir aktualizējusies diskusija par būvniecības speciālistu sertifikāciju."
Arvien vēl aktuāla ir būvniecības speciālistu sertifikācijas problēma. Diskusija grozās ap jautājumu – vai šajā nozarē strādājošos būvniecības speciālistus ir jāsertificē vai ne. Ministrija uzskata, ka īpašu sertifikātu izsniegšana nav nepieciešama, taču, lai persona varētu veikt noteiktas darbības šajā nozarē, tai ir jāapliecina sava atbilstība un zināšanas.
Jāpiebilst, ka šī jaunā likuma nostādne izraisīja diskusiju arī nesen notikušajā konferencē "Kvalitatīva būvniecība 2020". Turklāt debašu laikā daudzi "meta akmeni" būvekspertīzes vai būvuzraudzības "dārziņā". "Šī kritika, šķiet, arī apstiprina domu, ka būvniecības speciālistu sertifikācijas sistēma salīdzinājumā ar to, kāda tā ir pašlaik, būtu jāpilnveido," spriež I. Oša. Attiecīgā būvniecības speciālista atbilstības vērtējums būtu nepieciešams gadījumos, ja viņš vēlētos strādāt par būvuzraugu vai veikt ekspertīzes.
Līdztekus Būvniecības likumam top arī Vispārīgie būvnoteikumi. Šā dokumenta pirmā redakcija, kas tika sagatavota aizvadītā gada rudenī, sniedz vispārēju priekšstatu par tā saturu. Tajā tiks atspoguļoti arī Būvniecības likumprojektā iekļautie papildinājumi. Savukārt daži regulējumi no Vispārīgajiem būvnoteikumiem pārceļos uz jauno likumprojektu. Piemēram, "būvniecības iecere" tagad būs definēta likumā. Tas pats sakāms arī par būvniecības veidiem, tai skaitā vienkāršotu būvniecību un citām definīcijām.
Jānodrošina būvinspektoru neatkarība
"Valsts kontrole pērnā gada rudenī, pētot būvniecības sektora problēmas, secināja, ka būvinspektori, kuri uzrauga būvniecību pašvaldības teritorijā, nav neatkarīgi no saviem darba devējiem jeb pašvaldībām," saka I. Oša. Tas īpaši raksturīgs gadījumos, kad tiek īstenoti projekti, kuru pasūtītājs ir pašvaldība.
"Būvniecības un mājokļu politikas departaments meklē mehānismus, kas nodrošinātu būvinspektoru neatkarību. Ļoti iespējams, ka vajadzētu radīt veidojumu, kas līdzinātos jau likvidētajai Valsts būvinspekcijai," spriež I. Oša. "Taču šādas idejas īstenošanu šobrīd ierobežo finansējuma trūkums.
Iespējams, ka risinājums būtu rodams, izmantojot struktūrfondu resursus.
"Deputāti jauno Būvniecības likumu ir apņēmušies pieņemt jau šovasar."
Der atgādināt, ka jebkuru būvprojektu, kuru realizē ar Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, jau šobrīd uzrauga ne tikai vietējais būvinspektors, bet arī naudas devēji jeb valsts, jo pašvaldības pašlaik būvē, galvenokārt izmantojot ES līdzfinansējumu."
Labs palīgs būvinspektoriem, protams, arī visiem būvniecības procesā iesaistītajiem būtu elektroniskā Būvniecības informācijas sistēma (BIS), kuras veidošana ievilkusies daudzu gadu garumā. Šis projekts paredz, ka BIS pasūtītājiem un būvniecības uzraudzības iestādēm – pašvaldību būvvaldēm, kā arī citām ieinteresētajām pusēm - sniegs visu informāciju par ikvienu konkrētu būvi, nodrošinot elektronisku būvniecības dokumentācijas apriti.
"Lai arī šo sistēmu sagatavo cits ministrijas departaments, mēs to gaidām kā iespēju paaugstināt pakalpojumu pieejamību," uzskata I. Oša. "Tās daļa būs arī Būvkomersantu reģistrs, kuru nozare vēlas saglabāt. Pagaidām reģistrs gan ir visai arhaisks, jo tajā, piemēram, izmantojot internetu, nav iespējams veikt izmaiņas. Būvkomersantu reģistrs ir jāuzlabo, lai taupītu naudu un laiku gan uzņēmējiem, gan valsts un pašvaldības iestādēm."
Par iekļaušanu Būvkomersantu reģistrā turpmāk būs jāmaksā
No 26. februāra ir stājušies spēkā 2011. gada 22. februārī Ministru kabinetā (MK) pieņemtie noteikumi Nr. 137 "Noteikumi par valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par reģistrācijas darbībām Būvkomersantu reģistrā". Tie paredz valsts nodevas maksājumus par būvkomersanta reģistrāciju, atkārtotu reģistrāciju gadījumos, kad komersants uz laiku pārtraucis darbību, kā arī atkārtotu reģistrāciju, ja komersants laikus nav iesniedzis ziņas vai nenodarbina būvniecības speciālistu, kas atbilst MK 28.06. 2005. noteikumu Nr. 453 "Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi" prasībām, kā arī par izmaiņu par komersantu un tā nodarbinātajām personām reģistrēšanu Būvkomersantu reģistrā.
Ja komersants pārtraucis uz laiku darbību pēc savas iniciatīvas un vēlas atjaunot ierakstu Būvkomersantu reģistrā, tad reģistrācijas un atkārtotas reģistrācijas nodevas lielums ir 50 latu. Savukārt atkārtota reģistrācija, ja komersants izslēgts no Būvkomersantu reģistra par laikus nesniegtu informāciju, izmaksās 250 latu.
Ziņu izmaiņas, kas saistītas ar komersanta nodarbinātajiem speciālistiem, – viņu reģistrēšana, izslēgšana, informācijas papildināšana, kā arī komersanta firmas vai veida maiņas nodeva – turpmāk būs 10 latu. Taču par ikgadējās informācijas atjaunošanu nodeva nav paredzēta.
"Būvkomersantu reģistrs ir jāuzlabo, lai taupītu naudu un laiku gan uzņēmējiem, gan valsts un pašvaldības iestādēm"
Lēmumu par ieraksta izdarīšanu Būvkomersantu reģistrā, atteikumu izdarīt šādu ierakstu vai ieraksta atlikšanu reģistra iestādes amatpersona pieņem septiņu darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.
Lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu reģistra iestādes amatpersona pieņem, ja nav ievērotas normatīvajos aktos noteiktās prasības publiskās pārvaldes jomā un būvkomersantu reģistrācijas noteikumi. Minētajā lēmumā norāda konstatētos trūkumus un termiņu to novēršanai. Lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu iestādes amatpersona pieņem, ja lēmumā par ieraksta izdarīšanas atlikšanu norādītajā termiņā nav novērsti tajā minētie trūkumi.
Reģistra iestādes amatpersonas lēmumu var arī pārsūdzēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.
Četrpadsmit dienu laikā izslēdz no reģistra
Reģistrā šobrīd ir atrodami 4200 būvkomersantu, kuru skaits, neraugoties uz krīzi, ir pat nedaudz pieaudzis. "Mēs visu laiku saņemam arī jaunus pieteikumus," uzsver I. Oša. "Taču īpaši vēlos pievērst būvkomersantu uzmanību tam, ka atbilstoši regulējumam par laikus neatjaunotu ikgadējo informāciju attiecīgā persona mums 14 dienu laikā ir jāizslēdz no reģistra. Savukārt atkārtotas reģistrācijas gadījumā vajadzēs šķirties no visai lielas naudas summas. Šobrīd no reģistra ir izslēgti komersanti, kas par sevi nav devuši ziņu kopš pagājušā gada rudens. Mūsu departaments turpmāk sūtīs komersantiem arī atgādinājumus, ka tuvojas pārreģistrācijas termiņš.
Vēl būvkomersantam, reģistrējot speciālistu, iepriekš vajadzētu pārliecināties, vai viņš jau nav reģistrēts trīs citos uzņēmumos. Ja iepriekš būvspeciālists savu sertifikātu varēja reģistrēt kaut vai divdesmit būvniecības firmās, tad tagad šis skaits ir ierobežots ar trīs uzņēmumiem.
Starp citu, EM ir noslēgusi arī vienošanos ar Valsts ieņēmumu dienestu, kas ļaus pārbaudīt, vai būvspeciālists ir noslēdzis darba līgumu ar attiecīgo būvkomersantu. Domājams, ka šie pasākumi uzlabos ne tikai Būvkomersantu reģistra procedūras, bet arī tā kvalitāti, un mazinās šīs nozares ēnas pusi.
