Latvija beidzot priekšgalā, apsteidzot kaimiņus

Šī patiešām ir pozitīva ziņa, kas rosinās investoru interesi par mūsu valsti, un arī vietējiem komersantiem apliecina, ka pēdējā laikā ir sperti nozīmīgi soļi, lai Latvijā atvieglotu uzņēmējdarbības sākšanu, padarītu to ātrāku un lētāku, vienkāršotu arī virkni ar komercdarbību saistītu procedūru.

Turklāt Pasaules Bankas "Doing Business" 2012.gada pētījumā Latvija no 31.pozīcijas gadu iepriekš ir paaugstināta uz 21.vietu, pirmo reizi šajā reitingā apsteidzot Lietuvu un Igauniju. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka Latvija jaunākajā "Doing Business" pētījumā ierindota starp tām 12 pasaules valstīm, kas pērn un šogad īstenojusi nozīmīgas reformas uzņēmējdarbības vides sakārtošanā. Uzņēmējiem labvēlīgas vides novērtējumā Latvija atrodas 7.vietā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Četri veiksmes soļi

Kā informē Ekonomikas ministrija, Latvijas kāpumu 2012.gada reitingā galvenokārt nodrošinājuši šādi pasākumi:

• reformas uzņēmējdarbības uzsākšanā, ieviešot iespēju reģistrēt uzņēmumus (sabiedrības ar ierobežotu atbildību) ar samazinātu pamatkapitālu, kā arī nodrošinot iespēju vienlaikus ar pieteikumu par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā iesniegt pieteikumu reģistrācijai PVN maksātāju reģistrā;
• jaunā Maksātnespējas likuma stāšanās spēkā 2010.gadā, kas kopumā ļauj samazināt maksātnespējas procesa ilgumu un izmaksas (rezultāti vēl tiek vērtēti praksē un atstās ietekmi uz 2013.gada "Doing Business" reitingu), kā arī paredz uzņēmumu reorganizācijas iespēju, tādējādi krasi uzlabojot un mainot maksātnespējas jautājumu regulējumu;
• atvieglota nekustamā īpašuma reģistrēšana, kopš 2011.gada visā pilnībā ieviešot iespēju zemesgrāmatu tiesnešiem pārliecināties par nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu tiešsaistes režīmā;
• uzlabots elektroenerģijas pieslēguma process –  2010.gada 1.novembrī stājās spēkā MK noteikumi Nr.1024 "Elektroenerģijas pārvades un sadales būvju būvniecības kārtība", kas nosaka vienkāršotu tehniskā projekta izstrādi elektrotīkla ierīkošanai vai rekonstrukcijai.

Pasaules Bankas vecākais ekonomists Marcins Pjatkovskis (Marcin Piatkowski) saistībā ar "Doing Business 2012" indeksu uzsvēra: "Paveiktais uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā sekmējis ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos Latvijā un ļāvis tai kļūt par paraugu citām reģiona valstīm. Latvija ir viena no desmit pasaules valstīm, kuras ir veikušas reformas, un viena no piecām, kurās tās ir bijušas visefektīvākās."

"Latvija Pasaules Bankas „Doing Business” 2012.gada pētījumā no 31.pozīcijas gadu iepriekš ir paaugstināta uz 21.vietu."

M.Pjatkovskis arī norādīja: šī biznesa vides uzlabošana noved pie izaugsmes, kā arī dod signālu, ka valsts ir pievilcīga investoriem. "Bet jāņem vērā, ka uzņēmējdarbības vide ir tikai viens no faktoriem, vēl ir arī citi. Tie varētu būt makroekonomikas stabilitātes procesi, cilvēkkapitāla kvalitātes paaugstināšana, infrastruktūras uzlabošana, kā arī spēja apgūt jaunās tehnoloģijas un ieviest inovāciju.

Latvijai vēl darāmie darbi – jāuzlabo situācija ar būvniecības atļauju saņemšanas ilgumu, nodokļu maksāšanu un investīciju aizsardzību. "Saistībā ar būvatļauju saņemšanas procedūru ilgumu un sarežģītību Latvija "Doing Business 2012" reitingā pašlaik ir 112.vietā, un šī ir viena reforma, kas Latvijai noteikti būtu jāīsteno. Ticam, ka līdz šim īstenotās reformas jau tuvākajā laikā sekmēs jaunu investīciju ienākšanu un līdz ar to jaunu darbavietu rašanos Latvijā. Pasaules Banka vienmēr atbalstīs jūsu centienus," sacīja M.Pjatkovskis.

Krīzes situācijā iespējams virzīties uz priekšu straujāk

Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pauda gandarījumu par sasniegto: "Pozitīvā ziņa ir tā, ka "Doing Business 2012" Latvija ir pakāpusies par desmit vietām. Šis pētījums ir viens no svarīgajiem indeksiem, uz ko skatās investori un uzņēmēji, pieņemot lēmumus par investīcijām."

Viņš arī uzsvēra, ka savulaik mērķis ir bijis trīs gadu laikā "Doing Business" sasniegt 20.vietu, bet tagad izskatās, ka "šo mērķi varēsim pārskatīt "uz augšu". Protams, valstis nepakāpjas vai nenoslīd indeksā lejup tā vienkārši pašas no sevis – šis rādītājs ir samērā komplekss, kas veidots no dažādiem uzņēmējdarbības vidi ietekmējošiem faktoriem un līdz ar to saistās ar virkni pasākumu, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, un tas ir atspoguļots arī šajā indeksā".

"Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā paveiktais sekmējis ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos Latvijā."

Finanšu ministrs Andris Vilks: "Šī ir ļoti pozitīva ziņa, jo par "Doing Business" indeksu pēdējos gados ir runāts ļoti daudz, un tieši uzņēmēji to ir skandinājuši, atgādinot Latvijas zemās vietas pētījumā, kaut vai salīdzinot ar kaimiņiem un aicinot novērst atpalicības cēloņus. Tagad patiešām ir noticis vēsturisks pagrieziens, un ir jāmēģina iegūto pozīciju noturēt. Šim indeksam, tāpat kā kredītreitingiem, ir ļoti liela nozīme sevišķi šajā brīdī, kad pasaulē veidojas dažādi virzieni un ekonomikā ir liela viļņošanās.

Man pēdējo mēnešu laikā ir bijušas vairāk nekā 70 tikšanās ar ārvalstu investoriem, un ekonomikas jomā vienmēr bijuši divi jautājumu kopumi. Pirmais - kā Latvija spējusi tikt galā ar tik dziļu krīzi; kā rīkojusies valdība; kā uzņēmēji spējuši savā darbā būt tik elastīgi un kā sabiedrība spējusi to visu pieņemt un līdzdarboties. Atbilde ir – nevis demolējot, bet remontējot ekonomiku. Kredītreitingu aģentūras par to mūs ir novērtējušas. Esam guvuši arī apliecinājumu tam, ka krīzes situācijā daudzās jomās ir iespējams pavirzīties uz priekšu daudz straujāk.

Otrs jautājumu kopums saistīts ar uzņēmējdarbības vidi: makroekonomiskos rādītājus esat sakārtojuši, kredītreitingus paaugstinājuši, vai spēsiet šo līmeni noturēt?"

A.Vilks sacīja: uz šo jautājumu neapšaubāmi ir jāatbild ar argumentiem par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, šai videi jābūt ļoti elastīgai. "Un atliek uzdot jautājumu – kāpēc mēs tik ilgi esam iestiguši, piemēram, tajā pašā būvniecības jomā?"

Ne tikai 21., bet arī 112.vieta

Minētajā Pasaules Bankas pētījumā uzņēmējdarbības vide tiek vērtēta desmit dažādos aspektos, piemēram, uzņēmuma dibināšanas un reģistrācijas formalitātes un nosacījumi; būvniecības atļauju izsniegšana; elektrības pieslēgšana; kredītu pieejamība; investoru aizsardzība; nodokļu sistēma. Vērtējums ir ļoti konkrēts – procedūru skaits un tām nepieciešamais ilgums, izmaksas. Kaut arī Latvija kopumā ieguvusi augstu novērtējumu, tomēr ir dažas pozīcijas, kurās tā valstu sarakstā ir gana zemu. Ministru prezidenta minētajā būvniecībā, precīzāk, būvatļauju izsniegšanas procedūru vērtējumā, Latvija ir 112.vietā.

Sarežģītās un ilgās būvniecības procedūras, it īpaši būvatļauju saņemšana, Latvijā ir "sāpju bērns" jau gadiem ilgi. Kā uzsvēra bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars, jaunā Būvniecības likumā šo procedūru ilgums samazināts trīs reizes – no 210 līdz 70 dienām, taču pats likuma projekts, ko valdība akceptēja jau 2009.gadā un iesniedza 9.Saeimā, tagad palicis mantojumā 11.Saeimai. Atliek vien cerēt uz tā ātrāku virzību šajā parlamentā.

Ģirts Greiškalns, Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors, LV portālam sacīja: jautājumi saistībā ar būvniecības procedūru vienkāršošanu ir jārisina neatliekami, bet kompleksi – sākot ar teritorijas plānojumu un beidzot ar būves nodošanu ekspluatācijā, tātad daudz plašāk par vienu Būvniecības likumu. Otrkārt, jānodrošina arī, lai šķīrējtiesas būtu ātras, efektīvas un taisnīgas.

"Sarežģītās un ilgās būvniecības procedūras, it īpaši būvatļauju saņemšana, Latvijā ir „sāpju bērns” jau gadiem ilgi."

"Lai tās netiek izmantotas ļaunprātīgi, procesi netiek tīši vilkti garumā un lēmumus pieņemtu paredzamā laikā. Jo laiks patiešām ir nauda, un katrs termiņš, kas projekta īstenošanā tiek pagarināts, sadārdzina izmaksas un neļauj komersantam īstenot savas ieceres."

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsvēra: "Pie reformām ir jāstrādā visu laiku, un ir ļoti daudz ko darīt: būvniecības, nodokļu joma (tur mēs esam 67.pozīcijā), it īpaši darbaspēka nodokļa samazināšana, kā arī birokrātijas mazināšana dažādu papīru kārtošanā."

Igaunija pētījumā "Doing Business 2012" ieņem 24.vietu, kopš iepriekšējā gada zaudējot pozīciju par sešām vietām, savukārt Lietuva ierindota 27.vietā - par divām pozīcijām zemāk nekā gadu iepriekš.

Tas tiek skaidrots tādējādi, ka šajās valstīs pēdējā gada laikā nav vispār (Igaunija) vai nav pietiekamā kvalitātē (Lietuva) veiktas reformas, kā arī tāpēc, ka citas valstis ir veikušas nozīmīgākas reformas uzņēmējdarbības vides uzlabošanā.