SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
13. septembrī, 2011
Lasīšanai: 9 minūtes
5
5

Par efektīvāku valsts kontrolēto kapitālsabiedrību pārvaldi

Nav šaubu, ka valsts kapitālsabiedrību pārvaldi var padarīt efektīvāku, piemēram, izstrādājot vienotu regulējumu un pakāpeniski virzoties centralizēta modeļa virzienā, kad visu kapitālsabiedrību pārvaldi veic viena pārvaldības iestāde. Ārvalstu investoru padome Latvijā ir izteikusi priekšlikumu valsts uzņēmumu pārvaldības kvalitāti paaugstināt, samazinot uzņēmumu politizāciju. Tāpat izteikts priekšlikums valsts kapitāla daļu pārvaldības kārtību noteikt speciālā likumā.

FOTO: Boriss Koļesņikovs

Pēdējā laika notikumi liecina, ka ar atsevišķu valsts kontrolēto kapitālsabiedrību pārvaldīšanu ir lielas grūtības, līdz ar to – arī problēmas. Tādēļ Ekonomikas ministrija sadarbībā ar ekspertiem ķērusies pie šo kapitālsabiedrību pārvaldības modeļa izstrādes, un viedokļu apmaiņa par minēto jautājumu joprojām turpinās.

Kāpēc nepieciešamas izmaiņas valsts kapitālsabiedrību pārvaldē, un kādas izmaiņas ir vissvarīgākās? Uz šiem jautājumiem var atbildēt no dažādiem skatupunktiem, bet viens no svarīgākajiem – valsts ekonomikas attīstības veicināšana.

Jāsamazina uzņēmumu politizācija

Ģirts Greiškalns, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektors, skaidro: "Ņemot vērā lielo valsts uzņēmumu īpatsvaru ekonomikā un to ietekmi uz vispārējo investīciju klimatu Latvijā, ĀIPL ieteikums ir paaugstināt valsts uzņēmumu pārvaldības kvalitāti, samazinot uzņēmumu politizāciju, izveidojot profesionālu pārraudzības institūciju valsts līmenī un katra individuālā uzņēmuma pārvaldībā piesaistot profesionālu padomi."

Korporatīvās pārvaldības attīstība vai nepietiekama attīstība ir cieši saistīta ar investīciju risku. Laba korporatīvā pārvaldība izšķirīgi ietekmē akcionāru tiesības, bet tās savukārt ir viena no jebkura investora pamatprasībām.

Tāpēc tagad īpaši aktuāli ir tas, ka Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar ekspertiem izstrādā jaunu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modeli, ko plānots pabeigt šā gada beigās. "Valsts kapitālsabiedrību pārvaldi var padarīt efektīvāku, izstrādājot vienotu regulējumu un pakāpeniski virzoties centralizēta modeļa virzienā, kad visu kapitālsabiedrību pārvaldi veic viena pārvaldības iestāde," uzsver Ģ. Greiškalns.

"Korporatīvās pārvaldības attīstība vai nepietiekama attīstība ir cieši saistīta ar investīciju risku."

"Ir pozitīvi, ka daļa no mūsu priekšlikumiem sakrīt ar valdības prioritātēm. Ar nepacietību tiek gaidīta EM izstrādātā Publisko personu komercdarbības koncepcija un Publisko personu īpašumā esošu kapitāla daļu pārvaldības koncepcija."

ĀIPL uzskata, ka nepieciešams uzlabot valsts uzņēmumu caurskatāmību, rosinot attiecināt uz tiem tādas pašas finanšu un saimnieciskās darbības informācijas atklāšanas prasības, kādas pastāv biržā kotētiem uzņēmumiem. Latvijā ir augsta līmeņa biržas infrastruktūra, taču kapitāla tirgus attīstībai un biržas potenciāla izmantošanai ir nepieciešami konkrēti uzlabojumi Latvijas investīciju vidē.

Jāizmanto labākā starptautiskā prakse

Pirms tiek pieņemts lēmums par investīciju veikšanu kādā konkrētā valstī, viens no galvenajiem elementiem, ko ārvalstu investori izvērtē, ir finanšu tirgus attīstība un korporatīvā pārvaldība. ĀIPL aicina valdību piedāvāt investoriem plašākas investīciju iespējas valsts uzņēmumos, vienlaikus nodrošinot procesa caurskatāmību un godīgas konkurences iespējas visplašākajam investoru lokam, tostarp pensiju un ieguldījumu fondiem, līdzekļu pārvaldes sabiedrībām, brokersabiedrībām un cita veida investoriem.

Šā mērķa sasniegšanai investori rekomendē kvalitatīvi un savlaicīgi sagatavot un publiskot detalizētu informāciju par investīciju iespējām, investoru piesaistes procesā iesaistīt starptautiskas investīciju bankas, īstenot pasaulē atzītas investoru piesaistes metodes – tādas kā biržā kotējamu akciju atklāts starptautisks piedāvājums (IPO) un citas. Kotēšanās biržā ir labas korporatīvās pārvaldes kvalitātes apliecinājums. Tas nozīmē, ka varētu salīdzināt uzņēmumus un to darbības efektivitāti.

"Tāpēc bija priekšlikums, ka arī valsts uzņēmumi varētu kotēties biržā. Tādējādi tiktu iegūta profesionāla un caurskatāma pārvalde, samazināta politiskās iejaukšanās iespējamība. Uzņēmums, būdams valsts īpašumā, darbotos atbilstoši labākajai starptautiskajai praksei. Ja tas notiktu, mums tagad nebūtu "airBaltic" problēmas," runājot par valsts kapitālsabiedrību pārvaldes efektivitātes paaugstināšanas nozīmi, secina Ģ. Greiškalns.

Ministrija piedāvā vīziju

Tautsaimniecības padomē tika prezentēti ministrijas priekšlikumi efektīvākai un daļēji centralizētai valsts kapitāla daļu pārvaldībai. Galvenās problēmas, kas saistītas ar valsts kontrolēto kapitālsabiedrību neefektīvo pārvaldi, ir šādas:

  • valsts interešu konflikts (klienta, īpašnieka un nozares politikas veidotāja lomas);
  • zema kapitāla atdeve;
  • nav skaidri definēti sasniedzamie mērķi un nav analizēti, izvērtēti kapitālsabiedrību rādītāji attiecībā uz tiem;
  •  nav nodrošināta vienota un caurskatāma valsts kapitāla daļu pārvaldība;
  • nepietiekami profesionāla valsts kapitāla daļu pārraudzība;
  • nav vienotas pārraudzības sistēmas, kas veicinātu komercdarbības vides uzlabošanu;
  • sadrumstalots un nepilnīgs valsts kapitāla daļu pārvaldības regulējums;
  • ikdienas pārvaldības lēmumu politizācija.

Tautsaimniecības padome bija pirmā ekspertu grupa, kuras vērtējumam EM piedāvāja savu redzējumu par to, kā efektīvāk un mērķtiecīgāk pārvaldīt nozares un kapitālsabiedrības, kas pilnībā vai daļēji ir valsts īpašumā. Tā būtu viena no svarīgākajām strukturālajām reformām, kuras koncepcijas pamatā ir Skandināvijas valstu pieredze.

Publisko personu komercdarbības koncepcijas projektu Ministru kabineta komitejas (MKK) sēdē 6. jūnijā gan tālāk izskatīšanai valdībā nevirzīja, uzdodot EM turpināt skaņot koncepcijas un rīkojuma projektu ar Satiksmes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Tieslietu ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību un Valsts kanceleju, pilnveidojot koncepcijas projektā piedāvātos principus un kritērijus, pēc kuriem izvērtējama publiskas personas darbība privāto tiesību jomā. Kā arī veikt citus uzdevumus, lai pēc tam minētos dokumentus iesniegtu atkārtotai izskatīšanai MKK.

"Arī valsts uzņēmumi varētu kotēties biržā."

Darbs pie Publisko personu īpašumā esošu kapitāla daļu pārvaldības koncepcijas izstrādes ir tikko sākts, plašākas diskusijas plānotas šā gada rudenī, lai līdz gada beigām to varētu izskatīt Ministru kabinetā. Ja kabinets pieņem lēmumu par turpmāko valsts kontrolēto kapitālsabiedrību pārvaldības modeli līdz šā gada beigām, 2012. gads būtu laiks, kad veikt nepieciešamās pārmaiņas, lai 2013. gadā valsts kapitālsabiedrību pārvalde jau notiktu pēc jaunā modeļa.

"Ekonomikas ministrija uzskata, ka valsts kontrolēto kapitālsabiedrību pārvaldi var padarīt efektīvāku, izstrādājot vienotu regulējumu un pakāpeniski virzoties centralizēta modeļa virzienā, kad visu kapitālsabiedrību pārvaldi veic viena pārvaldības institūcija", uzsvēra Juris Pūce, EM valsts sekretārs.

Šobrīd Latvijā ir sektoru (decentralizēts) pārvaldības modelis. Ņemot vērā starptautiskās tendences un aprobētu pieredzi, virzība uz centralizēto modeli Latvijā ir aktuāla. Ilgtermiņā, izvērtējot korporatīvās pārvaldības ieviešanas praksi, starptautiskās tendences, esošās situācijas priekšrocības un trūkumus, pakāpeniski jāievieš centralizētais modelis.

Ministrija rosina sākotnēji Latvijā ieviest daļēji centralizētu valsts kontrolēto kapitālsabiedrību pārvaldību, izveidojot vienu pārvaldības institūciju (jaunu juridisku personu vai uz kādas esošas institūcijas bāzes). Ministrijas piedāvātajā duālajā modelī nozaru ministriju pienākums būtu pārraudzīt nozares attīstību, izstrādāt ilgtermiņa politikas plānošanas stratēģijas, savukārt pārvaldības iestādes uzdevums būtu pārraudzīt kapitālsabiedrību finanšu rezultātus, nodrošināt darbības caurskatāmību, labas pārvaldības principu ieviešanu.

Sistēmiska pieeja un speciāls likums

Tautsaimniecības padomes locekļi atzinīgi novērtēja EM uzsākto darbu kapitālsabiedrību darbības optimizācijai un atzina, ka ir nepieciešams pārskatīt un izanalizēt esošo situāciju, lai atrastu labāko pārvaldības modeli. Tautsaimniecības padomes locekļi apņēmās izvērtēt un tālāko diskusiju laikā sniegt detalizētāku viedokli par to, vai atbalstīt daļēji centralizētu modeli vai tomēr uzreiz virzīties centralizētas pārvaldības virzienā.

Ir izteikts arī priekšlikums, ka valsts kapitāla daļu pārvaldības kārtība jānosaka speciālā likumā, kurā jāietver šādi aspekti: kapitāla daļu pārvaldības principi un kārtība; kapitāla daļu pārvaldības institūcijas izveidošanas kārtība, darbības principi, statuss, funkcijas, padotība, finansēšanas modelis; vadītāja iecelšanas kārtība un kritēriji; sabiedrību dibināšanas, darbības, un likvidācijas kārtība; publiskas personas komercdarbības pamatnoteikumi; interešu konflikta novēršanas, atalgojuma principi, kā arī citi būtiski aspekti pārvaldītajām sabiedrībām.

"Visu kapitālsabiedrību pārvaldi veic viena pārvaldības institūcija."

J. Pūce, runājot par valsts kapitāla daļu pārvaldības institūcijas izveidi, atzīmēja vairākas tās funkcijas:

  • korporatīvās pārvaldības principu ieviešana un pārvaldības prakses pilnveidošana;
  • informācijas atklātības un caurskatāmības nodrošināšana par valsts kapitāla izmantošanu;
  • valdības, nozaru ministriju un kapitālsabiedrību konsultēšana korporatīvās pārvaldības jomā;
  • regulāra valsts līdzdalības saglabāšanas, palielināšanas vai iegūšanas izvērtēšana konkrētajā kapitālsabiedrībā;
  • konkrētu, novērtējamu komercdarbības mērķu (ekonomisko un sociālo) noteikšana, sasniegto rezultātu ikgadēja izvērtēšana;
  • konkrētu kapitālsabiedrību pārvaldība un valsts kapitāla daļu atsavināšana.
Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU