Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Santa Sausiņa: „Mūsu kapitālsabiedrības gadījumā ir svarīgi pieejamos finanšu resursus pēc iespējas labāk ieguldīt ēku attīstībā un uzturēšanā, nevis gūt iespējami lielāku peļņu. Mēs to apzināmies un tā arī darām. Privātas sabiedrības gadījumā tomēr viens no būtiskākajiem rādītājiem, kas interesē daļu īpašnieku, ir iespējami lielāka peļņa.”
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Valsts akciju sabiedrībai "Tiesu namu aģentūra" nosaukumā ir ietverts citu juridisko statusu nosakošs vārds "aģentūra". Kā skaidrojams šāds dīvains salikums? Vai jums nemēdz uzdot jautājumus par iestādes statusu un jo būtiskāk patlaban - finansējuma veidu - budžeta dotācijas vai uzņēmuma nopelnīti līdzekļi?
Tiesu namu aģentūra (TNA) ir dibināta 1997. gadā kā bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība. Vārds "aģentūra" tobrīd vēl nebija definēts ar to nozīmi, ko saprotam šodien Publisko aģentūru likuma izpratnē. Es piekrītu, ka šodien tas var tikt pārprasts, taču vienlīdz jāatzīst, ka uzņēmums savā jomā – tiesu namu apsaimniekošanā un pārvaldīšanā - darbojas jau 14 gadus un ir atpazīstams kā zīmols. Tādēļ, visticamāk, nosaukuma maiņu īsti nav iemesla pārskatīt.
Varbūt nākotnē ir plānota uzņēmuma juridiskā statusa maiņa, piemēram, to pārveidojot par valsts aģentūru?
Jāteic, ka juridiskā statusa maiņa, tāpat arī nosaukuma maiņa ir akcionāru kompetences jautājums. Es nesaskatu nepieciešamību juridiskā statusa maiņai, jo TNA ir saimnieciska rakstura uzdevumi, kam vairāk ir piemērota kapitālsabiedrības forma ar elastīgu iespēju plānot līdzekļu pārvaldīšanu un ieguldīšanu.
TNA, kā vēstīts mājaslapā, valsts ir deleģējusi trīs atšķirīgas funkcijas. Kura no funkcijām patlaban ir uzskatāma par prioritāro un kāpēc?
Savulaik TNA dibināja ar mērķi nodot tiesu ēku apsaimniekošanu viena uzņēmuma pārziņā.
Laika gaitā klāt nākuši arī pārējie darbības veidi. Proti, tiesu vienotās IT infrastruktūras uzturēšana un tiesu nolēmumu indeksācija un apkopošana. Šobrīd mēs nodrošinām IT infrastruktūras uzturēšanu arī Tieslietu ministrijai un Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai.
No pērnā gada TNA ir uzdots līdz 2014. gadam Tieslietu ministrijā un visās tās padotības iestādēs ieviest vienotu datu centra principu, kā arī pārņemt apkalpošanā iestāžu IT infrastruktūru. Visi šie uzdevumi ir vienlīdz svarīgi un nozīmīgi mūsu pakalpojumu saņēmējiem - tiesām un iestādēm, tādēļ nevar izdalīt vienu jomu, kura būtu svarīgāka par citām. Ikdienas darbā ir būtiski sabalansēt resursus, lai attīstītu visas šīs jomas.
Pēc pamatkapitāla apjoma TNA ir vidējā valsts kapitālsabiedrība. Tās vadību kapitāldaļu turētājs ir uzticējis valdei vienas personas sastāvā. Nav šaubu, ka tas ir racionāli, bet vai arī efektīvi no vadības, atbildības un lēmumu pieņemšanas viedokļa, īpaši šobrīd, kad Ekonomikas ministrija rosinājusi atjaunot valsts uzņēmumu padomes?
Domāju, ka jā, jo lēmumus var pieņemt operatīvi, arī administratīvās izmaksas, protams, ir mazākas. Tomēr tā ir liela atbildība, tāpēc šādā situācijā ārkārtīgi svarīgi, lai būtu pareizi izveidota uzņēmuma struktūra un sakārtotas iekšējās procedūras un lai katrā jomā strādātu kompetenti un pieredzējuši speciālisti, uz kuru viedokli var paļauties. Kā katrā uzņēmumā – ja ir vēlme sasniegt labu rezultātu, ir nepieciešama spēcīga komanda.
Vai TNA šāda spēcīga komanda strādā?
Jā, un to apliecina mūsu darba rezultāti.
Kas veido TNA šodien - darbinieku skaits, saimnieciskā struktūra?
Šobrīd uzņēmumā strādā 83 darbinieki, neskaitot tos, kas veic sezonālos darbus, piemēram, kurinātāji atsevišķos objektos. Uzņēmuma struktūra ir veidota atbilstoši galvenajiem pamatdarbības veidiem – tās ir nekustamo īpašumu apsaimniekošanas, informācijas tehnoloģiju un tiesiskās informācijas un izdevējdarbības daļas, un, protams, valde un administrācija, kas veic atbalsta funkcijas finanšu, personālvadības un citās organizatoriskās lietās.
Jāatzīst, ka darbinieku skaits pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis ir minimāli, kaut gan, piemēram, 2005. gadā apsaimniekojām uz pusi mazāk nekustamo īpašumu objektus un štatā bija 60 darbinieki. Šobrīd TNA apsaimnieko jau 45 nekustamos īpašumus un, kā jau minēju, strādā 83 cilvēki.
"Mēs neturam brīvas komercplatības, kas nav nepieciešamas valsts funkciju īstenošanai un tāpēc nestu zaudējumus."
Tā kā šogad plānots uzsākt atbalsta sniegšanu IT infrastruktūras uzturēšanai vēl piecām Tieslietu ministrijas padotības iestādēm, noteikti nāksies papildināt IT darbinieku skaitu. Šobrīd mēs faktiski sniedzam atbalstu vairāk nekā 2000 datorizētām darba vietām visā Latvijas teritorijā. Pēc standartiem tiek pieņemts, ka nepieciešams viens administrators uz aptuveni 130 lietotājiem, mūsu gadījumā vienam administratoram apkalpošanā ir vairāk par 200 lietotājiem. Skaidrs, ka mums ne tikai jāpilnveido savas iekšējās procedūras, ko mēs šobrīd arī veicam, bet nepieciešams papildināt darbinieku skaitu ar IT speciālistiem.
TNA saimnieciskās darbības pēdējo trīs gadu pārskati liecina, ka uzņēmums stabili strādā ar peļņu. Kas ir šī veiksmes pamatā? Vai tas ir vairāk saistīts ar nemainīgiem un izdevīgiem klientiem valsts iestāžu personā vai godīgāku un pārskatāmāku uzņēmējdarbības vidi salīdzinājumā ar privāto sektoru?
Kopš TNA dibināšanas tā ir strādājusi ar peļņu. Un mums vienmēr ir bijis svarīgi, lai uzņēmuma finansiālā stāvokļa novērtējums būtu pozitīvs. Domāju, ka būtisks rādītājs ir tas, ka pēdējo triju gadu laikā uzņēmumam vienmēr ir bijusi spēja pilnā apmērā norēķināties par savām saistībām. Par to liecina arī 2007. gadā un 2010. gadā veiktā jauno tiesu būvniecības projektu realizācija, ieguldot gan savus līdzekļus, gan spējot piesaistīt no kredītiestādēm aizņemtos finanšu līdzekļus.
Raidījumā "De facto", diskutējot par nekustamo īpašumu apsaimniekošanu, izskanēja apšaubījums valsts spējām to darīt labā kvalitātē un finansiāli izdevīgi. Ko nozīmē efektīva valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošana? Cik lielā mērā tas ir menedžmenta, cik tomēr konjunktūras jautājums?
Es nevaru komentēt minēto izteikumu raidījumā "De facto", jo to neredzēju, taču varu apgalvot, ka mūsu gadījumā esmu pilnībā pārliecināta, ka spējam to darīt daudz efektīvāk, nekā to darītu vairākas privātas sabiedrības. Savu darbību sākām ar piecām apsaimniekojamām tiesu ēkām Rīgā. Vēl ne tik sen – 2005. gadā – rūpējāmies par 22 namiem. Šobrīd mūsu valdījumā esošo apsaimniekojamo objektu skaits ir 45, un tie atrodas visā Latvijā. Visās šajās ēkās ir izvietotas tieslietu sistēmas iestādes, izņemot ieslodzījuma vietas.
Pārņemot savā pārziņā šīs ēkas, saskārāmies ar situāciju, ka nereti ēkām trūka dažādu īpašumu apliecinošu dokumentu, tāpēc nācās tos meklēt arhīvos un nokārtot to ierakstīšanu attiecīgos reģistros. Tāpat pārņemtie objekti bija un joprojām vēl ir ļoti dažādā tehniskajā stāvoklī. Visiem ir nepieciešami kapitālie ieguldījumi, un tas nav izdarāms ne viena, ne divu gadu laikā, jo vienlaicīgi nav tik daudz resursu. Mēs varam lepoties arī ar diviem pilnībā no nulles uzsāktiem un realizētiem projektiem. Tā ir Jūrmalas tiesas ēka un Administratīvā apgabaltiesa Rīgā.
"Neredzu nepieciešamību nodot darbus ārpakalpojumā tikai tādēļ, ka šobrīd tas ir populārs uzstādījums."
Nenoliedzu, tādēļ, ka esam valsts akciju sabiedrība un apzināmies, ka mūsu pakalpojumu saņēmējs ir valsts, strādājot ir nepieciešama divtik liela modrība. Turklāt mums ir ļoti svarīgs uzņēmuma prestižs. 97% mūsu apsaimniekojamo ēku nomnieku ir tiesas vai citas tieslietu sistēmas iestādes. Turklāt mēs neturam brīvas komercplatības, kas nav nepieciešamas valsts funkciju īstenošanai un tāpēc nestu zaudējumus.
Par pakalpojumiem mums pamatā maksā Tiesu administrācija un citas iestādes, kuru budžetā ir paredzēti līdzekļi telpu nomai. Vidēji šī maksa ir 2 lati par 1 kvadrātmetru, ieskaitot arī apsaimniekošanu. Tas, kā saprotat, nav dārgi, turklāt pēdējos gados mūsu valdījumā ir nonākušas arī tādas tieslietu sistēmas ēkas, par kurām nomas maksa nav paredzēta. Ne tikai man būtu grūti iedomāties privāto uzņēmēju, kas, apzinoties šādus nosacījumus, spētu par šo summu apsaimniekot tiesu vajadzībām atbilstošāk.
Vai tas nozīmē, ka jūsu klienti ir pieticīgi savās vajadzībās?
Tā nu gan nevar teikt! Arī šobrīd iestāde var izvēlēties nomāt citas telpas, ja mēs nespējam nodrošināt atbilstošus apstākļus. Mūsu kapitālsabiedrības gadījumā svarīgi pieejamos finanšu resursus pēc iespējas labāk ieguldīt ēku attīstībā un uzturēšanā, nevis gūt iespējami lielāku peļņu. Mēs to apzināmies un tā arī darām. Privātas sabiedrības gadījumā tomēr viens no būtiskākajiem rādītājiem, kas interesē daļu īpašnieku, ir iespējami lielāka peļņa.
Tomēr noteikti ir jomas, ko arī jūs esat uzskatījuši par finansiāli izdevīgāk nododamām ārpakalpojumā, tādējādi ļaujot pelnīt arī privātajiem.
Mēs ņemam ārpakalpojumus jomās, kur nav pietiekama noslodze un TNA štatā turēt šādus speciālistus neatmaksājas. Piemēram, elektrotīklu, vājstrāvu ierīkošanas darbi, kas katru dienu nav pieprasīti. Tāpat ārpakalpojumā esam nodevuši ēku teritoriju sakopšanas darbus Rīgā un arī atsevišķos objektos citur Latvijā. Kaut gan nevarētu teikt, ka nodoti ārpakalpojumā šie darbi mums finansiāli izmaksā lētāk, esam sarēķinājuši, ka izmaksu ziņā tas ir tikpat, cik izmaksātu štatā esošie sētnieki. Tāpat arī darbu kvalitāte ir dažāda - atkarīga no konkrētā izpildītāja, un atsevišķos objektos mums pašiem nākas veltīt pietiekami daudz laika darba izpildes kvalitātes uzraudzībai, it sevišķi ziemas sezonā.
Tāpēc pirms nodot ārpakalpojumā kādus no darbiem izvērtējam, vai tas ir lietderīgi un racionāli. Ja mums pašiem ir savi cilvēkresursi, kuri var veikt darbu profesionāli un kompetenti, tad es neredzu nepieciešamību to darīt tikai tādēļ, ka šobrīd tas ir populārs uzstādījums.
Vai var teikt, ka šodien mūsu valsts tiesas ir nodrošinātas ar mūsdienu prasībām atbilstošām darba telpām un strādā ar mūsdienīgu informācijas apstrādes sistēmu?
Jebkuri attīstības jautājumi tiek laikus plānoti un saskaņoti gan ar konkrēto tiesu, gan Tiesu administrāciju, kas atbild par tiesu darbības nodrošinājumu, kā arī ar Tieslietu ministriju. Un jebkuri uzlabojumi un izmaiņas vienmēr ir cieši saistīti ar finanšu plānošanu. Ikdienas vajadzības – infrastruktūras sagatavošana jaunām darba vietām, telpu pārplānošana situācijās, kad, piemēram, tiek palielināts tiesnešu sastāvs – tiek apmierinātas pirmām kārtām. Līdztekus esam centušies iespēju robežās padarīt pārraudzībā esošo infrastruktūru maksimāli ērtu gan tiesu darbiniekiem, gan neapšaubāmi tiesu klientiem.
Protams, ir kaut kādi apstākļi, kurus ietekmēt ir ierobežotas iespējas. Piemēram, tiesas ēka konkrētā pilsētā atrodas vietā, kur līdzās nav atbilstoša zemes gabala, lai ierīkotu tiesas klientiem autostāvvietu. Vai nepieciešams ierīkot gaisa kondicionēšanu ēkās, kur pēc būtības tāda nav paredzēta, tādā situācijā tas prasa arī vairāk līdzekļu. Šogad, piemēram, ir iecerēts pabeigt tiesu ēku pielāgošanu klientu ar īpašām vajadzībām normālai piekļuvei.
Kas pieņem lēmumu par remontu, aprīkojuma un citu uzlabojumu nepieciešamību?
Šādus lēmumus, īpaši apjomīgāku ieguldījumu gadījumā, mēs nepieņemam vienpersoniski. Kā jau minēju, tas saistīts ar attīstības plānošanu un racionālu naudas ieguldīšanu. Remontdarbu plānu veidojam tikai ciešā sadarbībā ar tiesām, Tiesu administrāciju un Tieslietu ministriju. Mums ir būtiski, lai veicamie darbi būtu akceptēti kā nepieciešami klientiem.
Ēkas atrodas visā Latvijas teritorijā un, protams, dažādā stāvoklī. Citas ir padomju laika būves, citas – krietni senākas. Vajadzības ir dažādas un saistītas ne tikai ar ēku fizisku apsaimniekošanu, bet arī, piemēram, mainoties tiesnešu sastāvam, ir nepieciešams veikt telpu pārdali un komunikāciju infrastruktūras izveidošanu darba vietām. Ja runa ir par kādu lielāku ieceri, TNA kompetence ir izstrādāt projektu un aizstāvēt to Tieslietu ministrijā, bet vajadzība, piemēram, pēc jauna tiesu nama būvniecības konkrētā reģionā parasti tiek iniciēta ministrijas līmenī. Nepieciešamības gadījumā TNA ir tiesīga ar akcionāra akceptu aizņemties trūkstošo naudu kredītiestādē, taču vienlīdz ir jābūt Tiesu administrācijas akceptam, ka viņu rīcībā būs finanšu līdzekļi, lai veiktos ieguldījumus nomas maksu veidā apmaksātu.
Šodien jebkura valsts struktūra saskaras ar darbības efektivitātes pārskatīšanu, piemērojot tik loģisko, bet dažādi izprasto jēdzienu "strukturālās reformas". Kā strukturālās reformas ir saistītas ar TNA?
Runājot par šodien bieži piesauktajām strukturālajām reformām, reāls piemērs ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošās struktūras ietvaros valdības lēmums līdz 2014. gada janvārim IT infrastruktūras uzturēšanu un apkalpošanu nodot TNA pārraudzībā. Šāds uzdevums tika dots visām ministrijām - resursu efektīvai izmantošanai atrast vienu konkrētu IT sistēmu pārraugu.
Patlaban, pēc manā rīcībā esošās informācijas, TM ar šo optimizācijas uzdevumu ir tikusi vistālāk. Kāds būs ieguvums? Esam jau apkopojuši informāciju par visu tieslietu sistēmā esošo iestāžu IT infrastruktūru un līdzšinējo pieredzi ar tās apkalpošanu saistītajiem resursiem, risinājumiem. TNA pārraudzībā būs visas tieslietu sistēmas padotības iestāžu IT infrastruktūras uzturēšana – vienota lietotāju autentifikācija, datorlietotāju atbalsts, serveru uzturēšana, rezerves kopiju nodrošināšana, esošo IT infrastruktūru pārvietošana uz vienotu datu centru.
"Valsts mērķis ir ne tikai atbalstīt uzņēmējdarbību, bet arī sekot efektīvai savu resursu izmantošanai."
Tieslietu ministrija jau ir izveidojusi vienotu datu centru, kurā uz serveriem tiks glabāta visu iestāžu informācija un, piemēram, katrai iestādei nebūs jāuztur sava servera telpa un jāiepērk atsevišķi tehnika. Pārmaiņu process nebūs vienkāršs, ar to mēs jau saskaramies tagad. Ietaupījums būs nozarei kopumā, piemēram, uz serveru, licenču, elektroenerģijas rēķina, jo visas aktivitātes IT jomā būs vienotas un saskaņotas, TM varēs vienoti visai nozarei plānot IT politikas attīstību.
Ko TNA praktiski nozīmē IT infrastruktūras apkalpošana TM padotības iestādēs?
1998. gadā Tieslietu ministrija uzdeva TNA būt par projekta vadītāju tiesu informatizācijas sistēmas izstrādei. TNA uzdevums bija izstrādāt nepieciešamās specifikācijas sistēmai, ņemot vērā normatīvo aktu un tiesu prasības, sistēmas programmēšanas. Testēšanas un uzstādīšanas darbus veica SIA "Lursoft". TNA uzdevums bija vadīt un pārraudzīt šo projektu. Šī sistēma tika ieviesta, tā darbojas arī šodien un nodrošina visu ar tiesu procedūru saistīto informācijas apriti. Pēc projekta ieviešanas un līguma noteikto darbu izpildes sistēmas pārraudzība tika nodota Tiesu administrācijas pārziņā, un šobrīd Tiesu administrācijas kompetencē ir sistēmas attīstība. TNA pienākumos jau vairāk nekā 10 gadus ietilpst tiesu informācijas tehnoloģiju infrastruktūras nodrošināšana. Proti, tiesu darbiniekiem un tiesnešiem nepieciešamā aprīkojuma, programmatūras uzstādīšana, apkalpošana, datorlietotāju atbalsts. Jau otro gadu šie pienākumi tiek veikti arī TM.
Arī IT infrastruktūras joma tiek uzskatīta par pateicīgu publiskās un privātās partnerības īstenošanā. Turklāt valsts pieredze sadarbībā ar privātajiem uzņēmējiem IT un tieši tieslietu sistēmā ir bijusi ilglaicīga un bez asām publiskām domstarpībām. Kādēļ, jūsuprāt, TM tomēr izvēlējusies šo jomu paturēt savā pārraudzībā?
Uzskatu, ka valsts mērķis ir ne tikai atbalstīt uzņēmējdarbību, bet arī sekot efektīvai savu resursu izmantošanai. Mēs novērtējam TM izrādīto uzticību un vienlīdz apzināmies, ka mūsu vairāk nekā 10 gadu pieredze un uzkrātā kompetence bijusi pietiekams apliecinājums spējai to realizēt turpmāk visas nozares ietvaros. TNA nepretendē uz valsts nozīmes informācijas sistēmu izstrādi, bet gan resursu, uz kuriem darbojas informācijas sistēmas, uzturēšanu un datorlietotāju tehnisko atbalstu.
Nav noslēpums, ka daudzus gadus un jo īpaši IT jomā valsts pārvaldē strādājošie, uzkrājuši pieredzi, tika pārpirkti privātās kompānijās. Vai TNA IT jomas cilvēkresursi ir konkurētspējīgi prasmēs un arī darba samaksā?
Piekrītu, ka zināmā mērā tā ir problēma un arī TNA ir ar to saskārusies. Arī šobrīd mēs, apzinoties priekšā stāvošos uzdevumus, meklējam speciālistus ar atbilstošām prasmēm, diemžēl tas nav viegli. Vienlīdz jāatzīst, ka kopumā mūsu uzņēmumā darbinieku mainība šajā jomā ir salīdzinoši neliela. Iespējams tādēļ, ka darbinieku atalgojums valsts kapitālsabiedrībās ir augstāks nekā valsts pārvaldē, taču zemāks nekā privātajā sektorā. Tieši šobrīd varu teikt, ka aktualitāte numur viens speciālistu ziņā ir tāda, ka atrast labus IT speciālistus patiešām ir ļoti sarežģīti.
Šobrīd ļoti populārs ir uzskats, ka valstij nav jānodarbojas ar uzņēmējdarbību, tas jādara privātajam sektoram. Kāpēc TNA Latvijas valstij ir nepieciešama?
Es teiktu, ka tādēļ, ka tas ir saimnieciski lietderīgi - vienas nozares ietvaros uzturēt vienu sistēmu, uzticēt vienam atbildīgajam un prasīt no tā konkrētu kvalitāti par uzticēto pienākumu izpildi. Atslēgas vārdi varētu būt ilgtspējīga un plānveidīga attīstība. Tā tas ir patlaban – tiesu ēkas un to apsaimniekošana ir pārredzama, jo atrodas viena pārrauga – TNA – redzeslokā. Mēs esam atbalsts gan Tieslietu ministrijai, gan tiesām saimnieciskajos jautājumos. Arī TNA kā valsts kapitālsabiedrība dod cilvēkiem iespēju strādāt, maksā atalgojumu un jo svarīgāk – atšķirībā no privātā sektora – visus nodokļus.
Vai, solidarizējoties ar valsti krīzes laikā, arī TNA tika samazināti štati un darbinieku atalgojums?
Neapšaubāmi mums nācās to darīt. Visiem darbiniekiem tika samazināts atalgojums, kā arī, protams, nav prēmiju, piemaksu, nav arī darbinieku veselības apdrošināšanas, kas tika uzskatīts par bonusu. Administratīvās izmaksas ar katru gadu samazinās, jo štatu samazināšana tika veikta tieši vadības līmenī. Darbiniekus gan mēs neatbrīvojām, neredzu, kur valsts vai mūsu uzņēmums būtu ieguvis, to darot, jo darba apjoms ir tikai pieaudzis.
"TNA kā valsts kapitālsabiedrība dod cilvēkiem iespēju strādāt, maksā atalgojumu un jo svarīgāk – visus nodokļus. "
Ja "Latvenergo" jauno tarifu kontekstā par vāji īstenotu pārraudzību šobrīd lielākos pārmetumus saņem valsts Ekonomikas ministrijas personā, cik lielā mērā valsts Tieslietu ministrijas personā ir ietekmējusi TNA darbību?
Tieslietu ministrija ir TNA akciju turētāja. Līdz ar to likumsakarīgi, ka ministrija kā kapitāla daļu turētāja nosaka galvenos darbības veidus. TNA tomēr ir cita rakstura akciju sabiedrība nekā "Latvenergo", mums tikpat kā nav ārējo klientu. TNA ir radīta ar mērķi sniegt saimnieciska rakstura un infrastruktūras atbalsta pakalpojumus Tieslietu ministrijai un tiesām, proti, atslogot ministriju un iestādes no saimnieciskiem jautājumiem. Kā jau minēju, 97 procentus no iznomātajām telpām aizņem Tieslietu ministrijas iestādes un tiesas. Ministrija nenosaka TNA nomas maksu apmēru brīvajām platībām, tāpat arī grāmatu cenas nosakām paši. Tomēr mūsu ienākumi ir saistīti ar nozares budžetu, jo mēs varam administrēt līdzekļu ieguldīšanu esošajos objektos un investēt attīstībā tikai tik daudz, cik saņemam par pakalpojumu sniegšanu.
TNA ir arī viena no dažām Latvijas juridiskās literatūras grāmatu izdevniecībām. Cik rentabla ir šo grāmatu ražošana?
Uz juridiskās literatūras izdošanu jāskatās tiesiskās informācijas pieejamības kontekstā. Tiesiskā informācija jeb informācija par tiesībām nenozīmē tikai informāciju par normatīvajiem aktiem. Tā ir arī izglītojoša, zinātni un tiesību attīstību veicinoša informācija. Bez tam jāņem vērā, ka tiesībskaidrojošo publikāciju izdevumi ir ļoti nepieciešami tiesību piemērotājiem – valsts pārvaldes ierēdņiem, tiesnešiem, prokuroriem u.c. – viņu tiešo darba pienākumu kvalitatīvai veikšanai. Šādai informācijai ir augstas kvalitātes prasības – tai jābūt pilnīgai un ticamai.
Ņemot vērā Latvijas kā mazas valsts finansiālās iespējas un nelielo literatūras latviešu valodā apgrozījumu, īpaši šā brīža ekonomisko situāciju, augstvērtīgas literatūras izdošana ne vienmēr ir komerciāli izdevīga. Prakse, kad valsts uzņēmums daļu no savas citā darbībā gūtās peļņas iegulda valsts funkcijas – sabiedrības informēšanā par tiesībām – nodrošināšanai, neprasot papildu budžeta līdzekļus, manuprāt, vērtējama atzīstami. Bez tam TNA izdevās pagājušajā gadā realizēt savu plānu gada ietvaros strādāt bez zaudējumiem šajā jomā.
