Šā projekta īstenotāja ir Tiesu administrācija (TA), sadarbības partneri - Augstākā tiesa un Ieslodzījumu vietu pārvalde. Tā mērķis - tiesu sistēmas kvalitātes uzlabošana un tās pakalpojumu pieejamības paplašināšana. Projekta kopējās izmaksas ir 9,4 milj. Šveices franku jeb aptuveni 4,4 milj. latu. Lielāko daļu (85%) šīs summas sedz Šveices valdības finansējums, bet atlikušo - Latvijas valsts budžeta līdzekļi.
Vairāk reģistru, vairāk datu
Pavisam nesen, 3.oktobrī, tika atklāta un darbu sāka modernizētā un uzlabotā Tiesu informatīvā sistēma (TIS), kas tiesu darbiniekiem ne tikai nodrošina ērtāku un mūsdienīgāku darba vidi, bet arī ļauj daudz efektīvāk organizēt sava darba procesu. Šis TIS papildinājumu projekts tika uzsākts pērn decembrī.
TIS ir valsts informācijas sistēma, kas ietver vienotu tiesu lietvedības programmatūru un tiesvedības datubāzi tiesu darba vajadzībām. Tajā iekļautai informācijai galvenokārt ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss. TIS lietotāji ir Latvijas tiesu darbinieki un citas valsts iestādes, kurām TIS dati nepieciešami likumā noteikto funkciju veikšanai.
TIS tagad ir pieejamas ziņas arī no Valsts zemes dienesta kadastra reģistra, Ceļu satiksmes drošības direkcijas Transportlīdzekļu reģistra, Vienotās migrācijas informācijas sistēmas, kā arī papildināta datu apmaiņa ar valsts vienoto datorizēto Zemesgrāmatu un Sodu reģistru.
Kristīne Vinte-Korme, TA Tiesu un zemesgrāmatu departamenta Tiesu informācijas sistēmas nodaļas vadītāja, LV portālam skaidro, ka TIS jau iepriekš bija pieejami vairāki citi reģistri – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Vienotā migrācijas informācijas sistēma, kā arī Uzņēmumu reģistra un Sodu reģistra dati.
Šis jauninājums uzlabos ne tikai tiesu iekšējo darbu, bet nākotnē var pozitīvi ietekmēt arī tiesas procesu norisi.
"Tas varētu atvieglot tiesvedību administratīvajā procesā, jo administratīvajām tiesām ir objektīvais izmeklēšanas princips, tiesa drīkst pati vākt pierādījumus. Savukārt civilprocesu un kriminālprocesu tas šobrīd ietekmēs mazāk, jo cilvēkiem tāpat (sevišķi civillietās) pašiem ir jāvāc pierādījumi un jāpierāda savi argumenti un prasījumi.
Tiesu administrācija strādā pie normatīvās bāzes grozījumiem, lai paredzētu iespēju, ka "parastās" tiesas, ielūkojoties šajos reģistros, nepieciešamības gadījumā varētu tur iegūt kādus papildu pierādījumus.
Šobrīd izmaiņas TIS paredzētas, lai atvieglotu tiesu darbu, lai tās varētu pārliecināties par iesniegto dokumentu patiesumu, pārbaudīt neskaidru kopiju datus. Ja kādu izskatāmās lietas dalībnieku ir grūti atrast, tiesas darbinieki var izmantot PMLP reģistru. Taču tas, protams, ir atkarīgs no personu godaprāta: ja viņi ir deklarējuši faktisko dzīvesvietu," stāsta K.Vinte-Korme.
Automatizēti nolēmumi un citas veidlapas
"Svarīgākais ir tas, ka TIS jauninājumi patiešām atvieglo tiesu darbinieku ikdienu: šeit ir sagrupēta tiesu informācija, iestrādāta virkne šablona veidlapu, un tādējādi sistēma no tajā reģistrētajiem datiem ģenerē jau gatavu dokumentu; tiesas darbiniekam nav nepieciešams attiecīgo dokumentu izstrādāt atsevišķi.
Piemēram, ir nodrošināta iespēja sistēmā ģenerēt pavadvēstuli, kas adresēta atbildētājam, ar informāciju par lietas ierosināšanu un lūgumu sniegt savus paskaidrojumus vai iebildumus pret prasību. Ir nodrošināta arī dokumentu skenēšana, kas ļauj sistēmā jau reģistrētai lietai ne tikai pievienot skenētus dokumentus, bet arī skenēt un atpazīt specializētās veidlapas, un datus automatizēti pievienot sistēmai," jaunās iespējas skaidro Tiesu informācijas sistēmas nodaļas vadītāja.
"Projekta kopējās izmaksas ir 9,4 milj. Šveices franku jeb aptuveni 4,4 milj. latu."
Pēc "lielās pirmizrādes" oktobra sākumā TIS gadījās arī kļūmes – neizdevās uzreiz pieslēgties visiem reģistriem, šo to nācās pielabot. Pie jaunās sistēmas ir jāpierod arī darbiniekiem.
"Konkursā par TIS papildinājumu izstrādi uzvarēja SIA "Lursoft IT", ar kuru ilgus gadus sadarbojamies sistēmas izstrādē un uzturēšanā arī ārpus šā projekta. Tas īstenībā ir saspringts komandas darbs, kurā kopā strādājam mēs, Tiesu administrācijas TIS nodaļa, Informācijas tehnoloģiju nodaļa un "Lursoft IT"."
K.Vinte-Korme paldies saka arī visiem tiem tiesnešiem un tiesu darbiniekiem, kuri piedalījās darba grupās TIS papildinājumu izstrādei.
TIS attīstība ir jāaplūko ciešā saistībā ar otru – Datu izplatīšanas sistēmu (DIS), kas arī top Šveices sadarbības projekta ietvaros un ko paredzēts nodot lietošanai nākamā gada maijā. Arī šoreiz konkursā uzvarēja "Lursoft IT", un uzņēmuma speciālisti jau ķērušies pie DIS projekta īstenošanas.
Publiskajā sistēmā pieejamās darbības un informācija
DIS jau būs publiska elektronisko pakalpojumu sistēma, kura tiks iekļauta interneta vietnē www.tiesas.lv un kurā ikvienam interesentam būs pieejami anonimizēti tiesu nolēmumi no TIS, elektroniski aizpildāmas un tiesām iesniedzamas veidlapas un cita tiesvedības gaitas informācija.
Veidlapu saturs jau izstrādāts. Tās atliek vien ievietot Tiesu informatīvajā sistēmā un pēc tam Datu izplatīšanas sistēmā, kur personas veidlapas varēs aizpildīt elektroniski un šādā formātā iesniegt tiesā.
"Veidlapas varēs arī izdrukāt, tās būs jāaizpilda ar drukātiem burtiem. Un, ja cilvēks izvēlēsies pats šos dokumentus iesniegt tiesā, tie tiks skenēti un nonāks TIS," informē K.Vinte-Korme. "Sistēma šos skenētos datus automātiski atpazīs un attiecīgi ģenerēs tos sistēmā. Lai cilvēkam būtu vienkāršāk saprast, kā aizpildāms iesniegums tiesai, informācija būs sagrupēta pa blokiem. Obligāti norādāmā informācija būs skaidri definēta, bet atsevišķa vieta būs atvēlēta viņa viedoklim vai argumentiem.
Personas elektroniski varēs nokārtot arī ar tiesas procesu saistītos maksājumus. Ievadot noteiktu informāciju nodevu kalkulatorā, DIS informēs, cik liela ir nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Ja persona ir maznodrošināta, tad tā noteiktā ailē atzīmēs, ka lūdz atbrīvot no valsts nodevas samaksas, citā sadaļā pamatojot, kādēļ ir iekļauts no maksas atbrīvojamo grupā.
"Izmaiņas Tiesu informatīvajā sistēmā paredzētas, lai atvieglotu tiesu darbu. "
Šobrīd tiek plānots, ka būs vismaz trīs identifikācijas mehānismi, kā personas varēs iekļūt DIS. Viens varētu būt līdzīgi kā tautas skaitīšanā – identificējoties caur interneta banku, otrs – ar elektroniskā paraksta palīdzību, trešais, līdzīgi kā jau šobrīd ir TIS, – savas lietas (un tikai savas lietas!) tiesvedības gaitu izsekot būs iespējams, ievadot sistēmā savas tiesas pavēstes numuru vai kādu citu identifikatoru. (Šī prasība vēl līdz galam nav definēta.)"
Ne visi vēlēsies un varēs sazināties ar tiesu elektroniski, no personiskā datora. Tādēļ programma ietver vēl kādu aktivitāti: tiesās uzstādīt informācijas kioskus (pašlaik ir noslēgts līgums par kiosku piegādi un uzstādīšanu).
Aija Vule, TA Tiesu un zemesgrāmatu departamenta projektu vadītāja, stāsta: "Tāpat kā pie bankām ir i-banku aparāti, kur cilvēks var aplūkot savus kontus, līdzīga sistēma būs tiesās, kur klienti varēs izsekot savai tiesvedības gaitai un redzēt, kādā procesā iesniegums atrodas; tas tiks identificēts ar unikālu kodu.
Šajos kioskos varēs arī noformēt iesniegumu tiesai un citus dokumentus."
Kad un kā lietos videokonferences iekārtas
Septembra beigās Iepirkumu uzraudzības birojs Tiesu administrācijai ar SIA "Lattelecom" atļāva slēgt 2,4 milj. latu vērtu iepirkumu par videokonferences un ierakstu iekārtu piegādi, uzstādīšanu un uzturēšanu tiesu un ieslodzījuma vietu vajadzībām.
Arī šis vērienīgais pasākums ir viena no projekta "Tiesu modernizācija Latvijā" aktivitātēm. Kopumā plānots iegādāties 81 videoiekārtu - gan stacionārās, gan mobilās iekārtas tiesām un Ieslodzījuma vietu pārvaldei.
A.Vule skaidro: "Videoiekārtas nepieciešamas tādēļ, lai cilvēks, kuram nav iespējas būt klāt tiesas sēdē, tomēr tajā varētu piedalīties ar videokonferences starpniecību. Ja, piemēram, ieslodzītais atrodas slimnīcā vai tiek skatīta pārrobežu lieta, kurā kāds no tiesas procesa dalībniekiem atrodas ārpus valsts robežām.
Stacionārās iekārtas tiks uzstādītas tiesas sēžu zālēs un ieslodzījuma vietās, bet būs arī mobilās iekārtas, kuras Tiesu administrācija pēc vajadzības un saskaņojot ar tiesnesi varēs uzstādīt konkrētā vietā. Ja cilvēks tiešām pamatotu iemeslu dēļ nevarēs ierasties tiesā, kurā tiek skatīta ar viņu saistīta lieta, viņam būs jādodas uz tuvējo tiesu, kur atrodas stacionārā videokonferences aparatūra.
"Cilvēks, kam nav iespējas būt klāt tiesas sēdē, tajā varēs piedalīties ar videokonferences starpniecību."
Mobilās iekārtas galvenokārt paredzētas gadījumiem, kas saistīti ar ieslodzījuma vietu slimnīcām. Ja cilvēks var inficēt pārējos vai viņu ir bīstami pārvietot, tad tiks uzstādītas šīs mobilās iekārtas.
Līdz šim ir bijuši gadījumi, ka tiesas sēde jāatceļ, jo tiesas dalībniekam ir atklātā tuberkuloze un tiesas konvoja dalībnieki atsakās viņu konvojēt. Tādēļ stacionārās iekārtas atradīsies arī ieslodzījuma vietās, lai ieslodzītie nav jāved uz tiesas sēdi, tādējādi ietaupot izdevumus konvojam."
Vispirms iekārtas uzstādīs tiesās, kuras izskata visvairāk lietu. Jau tagad ir skaidrs, ka vispirms tās būs Rīgas tiesas, pēc tam pienāks kārta lielajām pilsētām, kurās ir arī cietumi, stāsta A.Vule.
Tiesas sekretāre protokolu ar roku vairs nerakstīs
Līdz ar Šveices programmas īstenošanu pagātnē aizies ierastā aina, ka arī datoru laikmetā tiesas sekretāre sēdes gaitu protokolē rakstveidā uz papīra. Iepriekš minētajā iepirkumā Tiesu administrācija iegādāsies 295 skaņu ierakstu iekārtas tiesu vajadzībām.
A.Vule informē: "Kriminālprocesa likumā un Administratīvā procesa likumā jau ir iestrādāta iespēja fiksēt tiesas sēdi ar tehniskiem palīglīdzekļiem, bet Civilprocesa likumā šo grozījumu vēl nav, pie tiem strādā darba grupa.
Fiksējot tiesas sēdi ar tehniskiem palīglīdzekļiem, sekretāres darbs mazināsies, jo viņa izstrādās tā dēvēto īso protokolu, fiksējot, kura persona kad ir sākusi un beigusi runāt. Šos ierakstus nevajadzēs atšifrēt, ar roku pārrakstīt – tie glabāsies elektroniskā formātā.
Kopumā Latvijas un Šveices sadarbības programmas projektā "Tiesu modernizācija Latvijā" ir paredzētas deviņas aktivitātes. Vairākas no tām jau minētas iepriekš, taču nozīmīgas ir arī pārējās. Piemēram, kā stāsta A.Vule, tiesu izmaksu pārvaldības uzlabošana. "Plānojam uzsākt pētījumus par tiesvedības procesa pašizmaksu, lai izstrādātu metodi, kā kontrolēt un vadīt izmaksas. Ar tiesvedības procesu saistītie izdevumi tiks sakārtoti pa grupām, lai varētu noteikt, kuri no tiem ir dārgākie un kā tos padarīt efektīvākus.
Šis Šveices instruments ir nodrošinājis finansējumu tiem nolūkiem, kam vienmēr ir pietrūcis naudas. Protams, valsts katru gadu iespēju robežās ir piešķīrusi līdzekļus uzlabojumu veikšanai, bet tā bija tāda ielāpu lāpīšana."
