Tiesu modernizācija Latvijā

"Palielinoties tiesu noslodzei un tiesu finansējumam samazinoties vai arī paliekot iepriekšējā līmenī, mums aizvien ir jādomā par jauniem veidiem un metodēm, kā efektivizēt tiesu darbu," norādīja Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis projekta prezentācijas pasākumā.

Plānots, ka projekts "Tiesu modernizācija Latvijā" padarīs tiesas procesus ātrāku, pieejamāku un ekonomiskāku.

Projekts pilnveido Latvijas tiesas

2009.gada 17.augustā Latvija un Šveice noslēdza līgumu par sadarbības projekta "Tiesu modernizācija Latvijā" īstenošanu. M.Lazdovskis norāda, ka, īsi formulējot, projekta mērķis bija - mūsdienīga, efektīva un sabiedrībai pieejama tiesa.

Kas līdz šim izdarīts? Ieviestas modernās tehnoloģijas, un, pateicoties šim vērtīgajam aprīkojumam, pilnveidota Latvijas tiesu pieejamība. Turklāt izveidota Tiesu informatīvā sistēma, izvērtēta tiesvedības procesu pašizmaksa, izstrādāta elektroniskā veidlapa, informācijas kioski un uzlabots tiesu iekšējais portāls.

Projekta ietvaros ne tikai pilnveidoja Latvijas tiesu pieejamību ar modernajām tehnoloģijām, bet arī veica tādas aktivitātes kā: izveidoja Tiesu informatīvo sistēmu, tiesvedības procesu pašizmaksas izvērtēšanu, elektronisko veidlapu izstrādi, informācijas kioskus un tiesu iekšējā portāla uzlabojumus.

Kā liecina Tiesu administrācijas sniegtā informācija, pasākumu kopums paaugstinās tiesu darbības efektivitāti un samazinās procesuālos izdevumus tiesu sistēmā.

"Projekta mērķis – izveidot mūsdienīgu, efektīvu un sabiedrībai pieejamu tiesu."

Šis bija pirmais tiesu modernizācijas projekts Baltijā, uzsvēra Šveices pārstāvniecības Latvijā pilnvarotais lietvedis Bīts Burgi (Beat Bürgi), pastāstot, ka Latvijas piemēram seko kaimiņvalstis: "Pēc Latvijas parauga arī Igaunija un Lietuva nolēmušas izmantot vēl nesadalīto finansējumu savu tiesu modernizācijai. Lietuva projektu līgumu parakstījusi 2010.gadā, bet Igaunija – 2011.gadā," stāstīja B.Burgi.

Projekts "Tiesu modernizācija Latvijā" tika finansēts, izmantojot Latvijas un Šveices sadarbības programmas finansējumu, ko piešķir Šveices Konfederācijas padome. Projekta kopējās izmaksas ir 9 411 765 Šveices franki jeb aptuveni 4,4 miljoni latu. 85% no izmaksām sedz Šveices Konfederācijas padome, un 15% ir Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums.

Videokonferences iekārtas tiesās

"Moderna, mūsdienīga tiesa nav iedomājama bez moderno tehnoloģiju iespējām. Un modernās tehnoloģijas ir arī viens no efektīvas un sabiedrībai pieejamas tiesas stūrakmeņiem," uzsvēra M.Lazdovskis.

Projekta laikā tiesu un cietumu vajadzībām tika piegādātas, uzstādītas un uzturētas videokonferences un ierakstu iekārtas. Par tehnikas nodrošinājumu tiesas zālēs atbildība uzticēta SIA "Lattelecom", kas uzvarēja atklātā konkursā. "Video konferences un ierakstu iekārtu piegāde, uzstādīšana un uzturēšana tiesu un ieslodzījuma vietu vajadzībām projektā "Tiesu modernizācija Latvijā"".

Tiesas sēžu zālēs un ieslodzījuma vietās uzstādītās tehnoloģijas ļauj reizē nodrošināt videokonferenci līdz pat 12 telpām. Tas ne tikai ļauj vienlaicīgi vairākiem cilvēkiem dažādās vietās sekot un piedalīties tiesas procesā, bet arī ieekonomēt.

Tas nozīmē, ka slimība vai ārvalstu ceļojums vairs nebūs par iemeslu, lai atliktu tiesas sēdi, jo būs iespējams nodrošināt vajadzīgās personas klātbūtni tiesā ar videokonferences palīdzību. Lietas dalībniekam atliks tikai ierasties tuvākajā tiesā, nevis doties uz to pilsētas tiesu, kur norisinās lietas izskatīšana.

Tiesu administrācijas prognozē, ka videokonferences tiesas zālēs un ieslodzījuma vietās ļaus samazināt apcietināto personu pārvietošanu jeb konvojēšanu no ieslodzījuma vietas uz tiesu.

Skaņu ierakstu iekārtas tiesās

Vērojot kādu tiesas procesu, nereti ir nācies pamanīt tiesas sekretāri, kas cītīgi rakstveidā protokolē visu procesa norises gaitu. Tiesas zālēs uzstādītās skaņu ierakstu iekārtas atvieglos tiesu sekretāru darbu, jo turpmāk nevajadzēs uz papīra fiksēt pilnīgi visu tiesas zālē notiekošo.

Tiesas sēdes fiksēs skaņu ierakstu iekārtas, sekretārei atliks vien noteikt runātājus – tas samazinās tiesu darba apjomu dokumentu sagatavošanā, jo tie būs elektroniskā formātā. Tāpat iekārtas ļaus tiesas sēdes skaņu ierakstu jeb protokolu lietas dalībniekiem saņemt ātrākā laika posmā pēc tiesas beigām.

Nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos

"Vēlos šo dāvanu salīdzināt ar skaistu limuzīnu, kuru katrā ziņā ir jāiemācās vadīt. Respektīvi, lai šī dāvana – šis tehniskais aprīkojums – varētu sevi pierādīt un lai mēs patiešām izjustu tā vērtību, mums ir nepieciešami procesuālo likumu grozījumi un mums tehniski ir jāapgūst un jāiemācās strādāt ar šīm lietām," atzīst Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

Plānots, ka projekts padarīs ikvienu tiesas procesu ātrāku, pieejamāku un lētāku. Taču, lai iepirktās un uzstādītās tehniskās ierīces varētu izmantot tiesu darbā, ir jāveic grozījumi vairākos normatīvajos aktos.

"Šobrīd videokonferences un skaņu ierakstu iekārtas Latvijas tiesās tiek izmantotas tiktāl, cik to pieļauj Latvijas likumi."

Šobrīd tehnisko līdzekļu izmantošanu pieļauj Kriminālprocesa likums, Civilprocesa likums un Administratīvo pārkāpumu kodekss, bet grozījumi jāveic Administratīvā procesa likumā.

Skaidro Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas un politikas departamenta speciālisti:

• Kriminālprocesa likuma 140.panta pirmā daļa noteic, ka procesa virzītājs procesuālo darbību var veikt, izmantojot tehniskos līdzekļus (telefonkonference, videokonference), ja to prasa kriminālprocesa intereses un procesa virzītājs iztiesāšanas laikā KPL 27.panta otrās daļas 4.punkta izpratnē ir tiesas sastāvs. Tiesnesis, sagatavojot krimināllietu iztiesāšanai tiesas sēdē, ir tas, kas saskaņā ar KPL 491.panta 9.punktu izlemj jautājumu par tehnisko līdzekļu izmantošanu tiesas sēdē.
• Ar grozījumiem Civilprocesa likumā, kas izdarīti ar 2011.gada 8.septembra likumu, ir noteikts, ka tehniskos līdzekļus iespējams izmantot arī civilajā tiesvedībā. Civilprocesa likumā atšķirībā no Kriminālprocesa likuma nav minēts, ka tiesas sēdes gaitu pilnā apjomā fiksē, izmantojot skaņu vai attēlu ierakstus vai citus tehniskos līdzekļus, un tiesas sēdes protokolu noformē saīsinātā formā.
• Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.7 pantā "Tiesas sēde" noteikts, ka rajona (pilsētas) tiesā administratīvā pārkāpuma lietu tiesnesis izskata vienpersoniski.  Šī paša panta turpinājumā likumdevējs ir noteicis, ka tiesa vai tiesnesis var noteikt, ka procesuālās darbības tiesas sēdē tiek veiktas, izmantojot videokonferenci, ja procesa dalībnieks, liecinieks vai eksperts tiesas sēdes laikā atrodas citā vietā (nevis tiesas sēdes norises vietā). Secināms, ka tehniskos līdzekļus, proti, gan skaņu ierakstu, gan videokonferenču iekārtas, ir iespējams izmantot, skatot administratīvo pārkāpumu lietas.
• Administratīvā procesa likuma normatīvajā regulējumā šobrīd nav iekļauta norāde par iespēju administratīvajā tiesvedībā izmantot skaņu ierakstu vai videokonferenču iekārtas. Vienlaikus jāatzīmē, ka Administratīvā procesa likuma grozījumu projektā, kas šobrīd iesniegts apspriešanai Saeimā, ir paredzēts, ka būs iespējams fiksēt tiesas sēdes gaidu, izmantojot tehniskos līdzekļus, izdarot par to atzīmi tiesas sēdes protokolā.

Gadījumos kad kāds no lietas dalībniekiem nevarēs ierasties uz tiesas sēdi, būs iespējams izmantot videokonferenci, tādējādi izvairoties no tiesas sēdes atlikšanas, vienlaikus mazinot atlikto un neizskatīto lietu skaitu, tiesas noslodzi, kā arī tiesai kļūstot vairāk pieejamākai sabiedrībai..

Tas nozīmē, ka šobrīd videokonferences un skaņu ierakstu iekārtas Latvijas tiesās tiek izmantotas tiktāl, cik to pieļauj Latvijas likumi.