Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Inese Kalniņa: „Zemesgrāmatu nodaļas bija pirmās valsts iestādes, kas savus lēmumus pieņēma elektroniskā veidā, neizdrukājot papīra formātā, ikreiz neliekot zīmogus un neparakstoties.”
FOTO: Kalvis Kalsers
Tiesu administrācija (TA) ir valsts pārvaldes iestāde, kas nodarbojas ar personāla lietvedību tiesās un zemesgrāmatu nodaļās, plāno tiesu un zemesgrāmatu nodaļu budžetu un rīkojas ar piešķirtajām finansēm, nodrošina tiesas un zemesgrāmatu nodaļas ar materiāli tehniskajiem līdzekļiem, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru. Aiz šā lakoniskā uzskaitījuma slēpjas ne tikai ikdienas rutīnas darbs, bet gluži revolucionāri administratīvie un tehniskie jauninājumi, kas pēdējos gados ieviesti tiesu sistēmā, ne tikai padarot daudz efektīvāku tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbu, bet arī piedāvājot ievērojami plašāku pakalpojumu klāstu iedzīvotājiem.
Tiesu administrācija šajās dienās atzīmē savas pastāvēšanas desmitgadi, un par jau paveikto un nākotnē darāmajiem darbiem LV portāla saruna ar šīs iestādes direktora vietnieci attīstības un juridiskajos jautājumos INESI KALNIŅU.
Kāpēc vajadzēja dibināt Tiesu administrāciju? Vai Tieslietu ministrijai kļuva par grūtu pārvaldīt plašo saimniecību?
Sākotnēji šīs funkcijas tiešām neprasīja lielus resursus. Protams, bija vajadzīga plaša grāmatvedība, jo visas darbinieku un tiesnešu algas un personāla lietas "gāja" caur ministriju, bet nebija nekādu informācijas sistēmu, kas prasītu milzīgas rūpes, un arī visas procedūras bija vienkāršākas: nebija sarežģītu publisko iepirkumu, tik daudz administratīvo aktu, un šo funkciju izpilde neprasīja tik lielu cilvēku ieguldījumu. Taču laika gaitā šie darbi ieguva arvien lielāku apjomu, un dabiski radās nepieciešamība pēc kardināliem administratīviem un tehniskiem uzlabojumiem. Tādēļ tika lemts, ka tiesām nepieciešama īpaša iestāde, kas ar to visu nodarbosies.
Tiesu administrācijai ir arī dažas, es teiktu, neraksturīgas funkcijas, kas it kā iziet ārpus tiesu darba – tiesu izpildītāju sistēmas uzturēšana un tiesu ekspertu padomes sekretariāta loma. Bet pamatā mūsu darba mērķauditorija ir tiesas.
Noteikti jau iepriekš ir bijuši kādi plānošanas dokumenti šajā jomā, bet, ja ielūkojamies, piemēram, Tiesu attīstības pamatnostādnēs 2009.-2015.gadam, kuru apjoms pārsniedz 100 lappušu, ir redzams gan detalizēts esošo problēmu izklāsts, gan konkrēti pasākumi tiesu procesa modernizācijai un arī zemesgrāmatu elektronizācijai.
Jā, un šie lielie mērķi pamatvilcienos ir sasniegti. Pērn 31.decembrī noslēdzās Latvijas un Šveices sadarbības programmas projekta "Tiesu modernizācija Latvijā" īstenošana. Programmas ieviešanas svarīgākie instrumenti ir tiesvedības informācijas sistēmu attīstība, tiesvedības procesu efektivitātes pilnveidošana, videokonferenču aparatūras un audioprotokolu ieviešana, tiesvedības veidlapu digitalizācija, datu izplatīšanas sistēmas pilnveidošana, elektronisko pakalpojumu izveide.
Tiesāsies ne katrs (kaut arī Latvijā tā ir diezgan iecienīta nodarbe), bet teju ikvienam mūsu valsts iedzīvotājam ir nācies saskarties ar zemesgrāmatu (ZG) lietām. Deviņdesmito gadu sākumā kļuva slikti ap sirdi jau iedomājoties vien, ka nāksies doties uz Valsts zemes dienestu vai ZG nodaļu nīkt bezgalīgās rindās un, visticamāk, meklēt atkal kādas trūkstošas izziņas. Tagad viss sakārtots – telpas plašas un ērtas, saņem savu kārtas numuriņu, iesniedz īpašuma nostiprinājuma lūgumu un pēc dažām dienām apliecība jau gatava. Divdesmit gadu garumā notikušas patiešām kardinālas pārmaiņas. Kā tās vērtējat jūs?
Te noderēs statistika: 1993.gadā zemesgrāmatās tika ierakstīti 340 nekustamie īpašumi, 2003.gadā - 74828, bet 2013.gadā šis skaitlis pārsniedza miljonu vienību. Visas zemesgrāmatu procedūras tagad norisinās elektroniskā veidā, un ir gādāts, lai katra minūte būtu iespējami efektīvi izmantota. Zemesgrāmatu nodaļas bija pirmās valsts iestādes, kas savus lēmumus pieņēma elektroniskā veidā, neizdrukājot papīra formātā, ikreiz neliekot zīmogus un neparakstoties. Tā kā viss darba rezultāts glabājas šajā digitālajā informācijas sistēmā, arī cilvēkiem ir iespēja elektroniski ielūkoties nepieciešamajos datos.
Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata darbojas jau desmito gadu; par oficiālo tās atklāšanas dienu uzskatām 2001.gada 5.jūliju, kad tika publiski atvērta mājaslapa www.zemesgramata.lv. Tajā var iepazīties ar zemesgrāmatu nodaļu statistiku, uzzināt jaunumus, nodaļu adreses un pieņemšanas laikus, iegūt informāciju par maksājumiem, dokumentiem, kas nepieciešami, un svarīgākais – ziņas par katru zemesgrāmatā ierakstīto īpašumu, īpašnieku, apgrūtinājumiem un hipotēkām.
Interneta vietnē, izvēloties sadaļu "Meklēt īpašumu zemesgrāmatā", varam ievadīt adresi un pārliecināties, vai attiecīgais īpašums ir vai nav nostiprināts zemesgrāmatā, un šis pakalpojums ir bez maksas. Mēs taču zinām – ja nekustamais īpašums ir ierakstīts zemesgrāmatā, tad kļūst pievilcīgāks gan pircējiem, gan arī ir skaidri visi nosacījumi, tiesības un pienākumi.
Nākamais – ja redzam, ka īpašums ir nostiprināts zemesgrāmatā, varam spert nākamo soli - kļūt par šīs sistēmas lietotājiem uz līguma pamata vai izmantojot savu identifikācijas karti, e-parakstu vai bankas karti, un iegūt ziņas par interesējošiem īpašumiem – kopējo platību, apgrūtinājumiem un tamlīdzīgi (tie ir dati, kas atrodami arī apliecībā). Tos var aplūkot jebkurš, izmantojot parametru – nekustamā īpašuma adrese vai kadastra numurs, vai zemesgrāmatas nodalījums. Bet šis jau ir maksas pakalpojums. Internetā sistēmā gada laikā vidēji apskata 2,6 miljonus īpašumu.
Vai tā var iegūt arī ziņas par īpašniekiem?
Jā, tikai ieskatoties nekustamā īpašuma nodalījumos, savukārt ieskatīties nekustamā īpašuma lietā var tikai tās personas, kuras minētas MK noteikumos "Kārtība, kādā valsts iestādes un amatpersonas iegūst informāciju no valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas". Tās ir tiesībsargājošās iestādes, Valsts zemes dienests, bāriņtiesas – visi tie, kuriem šāda informācija nepieciešama darbam.
Elektroniski nostiprinājuma lūgumu vēl iesniegt nevar?
To var izdarīt tikai hipotēkas dzēšanai, ja cilvēks aizņēmies bankā kredītu un īpašums parāda dēļ ieķīlāts bankā. Kad saistības ar kredītiestādi nokārtotas, banka atsūta zemesgrāmatu nodaļai nostiprinājuma lūgumu dzēst hipotēku, un tas tiek izdarīts. To izdara elektroniski, un cilvēkam nav nekādu rūpju. Piemēram, pērn ir bijis 3577 šādu lūgumu. Bet citu līdzīgu pakalpojumu šobrīd nav.
Bet diezgan sen ir sagatavoti grozījumi Zemesgrāmatu likumā, kur šis nostiprinājuma lūdzēju loks, kuri varēs iesniegt elektroniski nostiprinājuma lūgumus, tiek paplašināts – esam domājuši par tiesu izpildītājiem, maksātnespējas administratoriem, tādiem publiskiem subjektiem kā valsts un pašvaldību iestādes, notāri. Pagājušā gada vidū grozījumu likumprojekts tika iesniegts Saeimā, tas ir akceptēts pirmajā lasījumā, tagad iesniegti priekšlikumi otrajam lasījumam, un gaida Juridiskās komisijas sēdi.
Vai tas atkal vienkāršos cilvēku dzīvi?
Jā, ja klients aizies pie notāra ar sagatavotiem dokumentiem, tad viņš varēs nekustamā īpašuma nostiprinājuma lūgumu elektroniskā veidā atsūtīt zemesgrāmatu nodaļai.
Pamatnostādnēs ir teikts, ka iedzīvotājiem ir jāmazina "pastnieka" funkcijas, ZG nodaļās vairs nepieprasot tādus datus, kuri ZG darbiniekiem pieejami valsts reģistros. Ciktāl šis uzdevums īstenots?
Faktiski tas ir izdarīts. Pirmām kārtām mums bija jāizstrādā vadlīnijas, lai informācija internetā cilvēkiem ļautu izprast savu situāciju un novērtēt, kā jārīkojas. Šīs pamācības mājaslapā ir, un cilvēks var pārliecināties, ka viņam tiešām nekur nevajag iet. Ja cilvēks šobrīd pērk vienotu īpašumu, tad viņam jāvēršas vienīgi pašvaldībā saistībā ar pirmpirkuma tiesībām. Visu pārējo kadastra informāciju un inventarizācijas lietu zemesgrāmatu nodaļa jau iegūst nepastarpināti, tāpat kā visus maksājumus no Valsts kases.
LV portālam lasītāji ir uzdevuši jautājumu – vai notariālais apliecinājums, nostiprinot īpašumu ZG, arvien ir vajadzīgs?
Likumā ir noteikti gadījumi, kad nostiprinājuma lūgums nav jāapliecina pie notāra – tas ir tad, ja to pamato kāds publisks dokuments, piemēram, privatizācijas līgums vai tiesas nolēmums, un tālab nav šaubu, ka darījumā nav otras puses, kura nav izteikusi gribu par īpašnieku maiņu. Šajos gadījumos klients pats var atrast mājaslapā nostiprinājuma veidlapu, aizpildīt un izdrukāt, un zemesgrāmatu nodaļā to apliecinās. Tas, protams, ir daudz lētāk, nekā pie notāra, un arī vienkāršāk.
Varu ieteikt cilvēkiem internetā rūpīgi iepazīties ar šiem nosacījumiem, lai lieki netērētu laiku un naudu. Bet, ja cilvēks zemesgrāmatu nodaļā ierodas galīgi nesagatavojies, tās darbinieks to izdarīs, bet nelabprāt. Jo šīs formalitātes tomēr ir attiecināmas uz privātajām tiesībām, un cilvēkam pašam ir jāiegulda savs laiks, lai sakārtotu nepieciešamos dokumentus un iepazītos ar visu procedūru. Privātās tiesības tomēr nebūtu valsts rūpju lokā, ar tām saistītajām darbībām jābūt paša cilvēka atbildībā, un viņam ir jābūt tik apzinīgam, lai savus pienākumus izpildītu.
Vai ZG nodaļu pakalpojumu uzlabošanā ir vēl uz ko tiekties?
Svarīga ir šo jau minēto likuma grozījumu pieņemšana, kur pirmais izmaiņu kopums, kā jau teicu, ir par nostiprinājuma lūgumu elektronisku iesniegšanu. Nākamās izmaiņas likumprojektā ir attiecībā uz starpinstitucionālo sadarbību – ja cilvēks, piemēram, ierodas Valsts zemes dienestā (VZD) un vēlas sadalīt savu īpašumu mazākās parcelēs, tad likums jau paredzētu, ka informāciju par šo sadali VZD nosūtīs zemesgrāmatu nodaļām un tās ieviesīs šīs izmaiņas arī zemesgrāmatā. Cilvēkam vairs nebūs jādodas uz divām, bet vienu iestādi.
Tāpat paredzēts, ka cilvēkam vairs nebūs ZG nodaļā jāiesniedz zemesgabala robežplāns, jo to iegūsim no VZD; tātad patiešām virzāmies uz to, lai cilvēkam būtu jāapmeklē arvien mazāk iestāžu, jo tās vairāk sadarbosies savā starpā.
Trešais bloks likuma grozījumos ir ZG nodalījumā esošās informācijas vienkāršošana. Ja ZG ir bijušas daudzas transakcijas, nekustamajam īpašumam bijis daudz īpašnieku, zemesgabalam nepārtraukti mainījies sastāvs vai ēkas atdalītas kā patstāvīgi īpašumi, tad ZG nodalījums ir ļoti garš un nepārskatāms. Ir jāiegulda daudz laika, lai saprastu, kurš ir vecais, kurš jaunais īpašnieks. Tālab likuma grozījumi virzīti uz to, lai ZG tas viss būtu vienkāršāk izlasāms.
Piemēram, tagad Rīgas pilsētā ir tādi sarežģīti īpašumi, kur transakcijas aizņem desmit divdesmit lapas. Mūsu iecerētais aktuālais skats jeb esence no īpašuma ar aktuālajām tiesībām būs apkopota vienā divās lapās. Jūs varat izlasīt visu nodalījumu ar vēsturi vai arī tikai aktuālo esenci jeb kopsavilkumu un daudz ātrāk nonākt pie secinājumiem.
Tātad visiem uzlabojumiem bremze ir tas, ka šis likumprojekts vēl nav pieņemts?
Jā, tā ir.
Zemesgrāmatu nodaļām lielākais klientu rosības laiks, kad notikuši visvairāk īpašuma darījumu, bija 2006.gads - tad reģistrēti 400 tūkstoši nostiprinājuma lūgumu, bet vēlāk ilgstoši noturējies uz pusi mazāks skaits.
Tas tikai liecina, ka pirmskrīzes laikā cilvēki, visticamāk, neizvērtēja savas iespējas nopirkt īpašumu, un vēlāk aizdevuma atmaksa bankai izvērtās par nepanesamu slogu. Tolaik bija ļoti pieejami it kā lēti kredīti, cēlās algas un radās priekšstats, ka visa dzīve nepārtraukti ies uz augšu, bet īpašumi tai laikā bija ļoti sadārdzināti. Jā, bet "burbulis" nāca un aizgāja, un kopš 2009.gada ZG nodaļu darba noslodze ir izlīdzinājusies un stabilizējusies – tagad ir ap 200 tūkstošiem nostiprinājuma līgumu un lēmumu.
Kopš 2012.gada ZG nodaļas ir iekļautas rajona (pilsētu) tiesu sastāvos un to kompetencē nodotas lietas par saistību bezstrīdus piespiedu izpildi un saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā. Kā tas ietekmē ZG tiesnešu darbu un pakalpojumus?
Tieslietu ministrija kā politikas izstrādātāja un ieviesēja nāca klajā ar uzstādījumu, ka tiesām ir pārāk liela noslodze, savukārt ZG nodaļām, kā liecina arī jūsu minētie skaitļi, parādījās mazliet vairāk brīva laika, un starp tiesu iestādēm notika darba apjoma izlīdzināšana. Zemesgrāmatu tiesnešiem tika nodotas lietas, ko izskata rakstveida procesā vienkāršotā procedūrā.
Kādus pakalpojumus Tiesu administrācija vēl nodrošina iedzīvotājiem? Te acīmredzot jāatgādina - ko cilvēks var uzzināt Latvijas tiesu portālā "Tiesas.lv".
Pirmām kārtām mēs centāmies vienkāršā valodā pastāstīt gan par tiesvedības procesiem, gan to veidiem, kā arī par tiesu sistēmu mūsu valstī. Cilvēks var uzzināt tiesu darbības teritorijas, kur atrodas tiesas, kartē var atrast konkrētu to atrašanās vietu un pat atpazīt ēku, uzzināt apmeklētāju pieņemšanas darba laiku, arī pārējo kontaktinformāciju. Nozīmīga sadaļa ir e-pakalpojumi. Ja cilvēks vēlas pienācīgi sagatavoties tiesai, mēs piedāvājam standarta e-veidlapas, kuras var izmantot ne visos, bet aptuveni 80 gadījumos.
Ja cilvēks nezina, kas pieteikumā tiesai ir jānorāda, tad, piemēram, par bezstrīdus piedziņu var lejuplādēt attiecīgo veidlapu un aizpildīt. Tā kā veidlapā parādās visas nepieciešamās prasības, faktiski nav iespējams kļūdīties un pieteikumā tiks iekļauta visa informācija, ko tiesa prasa.
No portāla lejuplādētu un aizpildītu veidlapu elektroniski nosūtīt uz tiesu nav iespējams. Tas ar lieliem burtiem atgādināts arī portālā.
Katrā ziņā drošāk ir šo dokumentu aizpildīt, izdrukāt, personiski parakstīt un tad nogādāt tiesā. Pagaidām šīs veidlapas ir izmantojamas kā paraugi, nevis procesa dokumenti.
Gatavojoties tiesai, ļoti derīgi ir ielūkoties sadaļā "Judikatūra", kur pieejami daudzi simti tiesas spriedumu, salikti tādās tēzēs. Tādējādi var iepazīties ar interesējošo jomu – kā līdzīgos gadījumos tiesas ir risinājušas šo jautājumu. Ja tiesas līdz pat Augstākajai tiesai ir vienveidīgi risinājušas cilvēku interesējošo jomu, tad var paļauties uz to, ka līdzīgā gadījumā risinājums sagaidāms līdzīgs. Var izmantot tos tiesu nolēmumus, ko tiesas jau ir definējušas.
Trešais nozīmīgais pakalpojums, manuprāt, ir anonimizētie spriedumi, kur cilvēki var atrast sev nepieciešamo informāciju. Meklēšanas parametru ir ļoti daudz; taču spriedumu publicēšanā ir divi nosacījumi: tās visas ir jau izspriestas lietas, kur spriedumi ir stājušies spēkā; otrkārt – šīs tiesu sēdes ir bijušas atklātas.
Visvairāk tas varētu interesēt juristus, tieslietu studentus.
Kā jau minēju, tas varētu būt noderīgi arī cilvēkiem, kuri gribētu gūt pārliecību, kā skatīs viņa lietu, ja apstākļi sakrīt, un tādējādi prognozēt tiesas rezultātu. Tad viņš arī var gūt priekšstatu, vai vērts tiesāties, kā tas ir jādara un kuriem argumentiem ir jāpievērš uzmanība.
Cik plaša informācija pieejama cilvēkiem, kuri jau iesaistīti tiesvedības procesā?
Tiesu portālā, izmantojot saiti uz Tiesu informācijas sistēmu (TIS), cilvēks var izsekot viņu interesējošās lietas izskatīšanas gaitai, ja ievada savas lietas vai pavēstes numuru. Un tad ir pēdējais posms – "Mani dati", kur, izmantojot e-parakstu, var iekļūt, piemēram, advokāti, kuri piedalās konkrētās lietas izskatīšanā un kuriem TA ir piešķīrusi lietotājvārdu un paroli. Lieta gan joprojām tiek vesta papīra formātā, jo TA nepietiek resursu, lai visus dokumentus ieskenētu (kaut gan tehniski ir tādas iespējas) - lietas, kā zināms, mēdz būt apjomīgas. No otras puses, civilprocesā šī elektroniskā komunikācija visā pilnībā vēl nav tiesiski noregulēta. Bet šāds regulējums tiek gatavots, un kopumā virziens katrā ziņā ir tāds, ka tiesas pakāpeniski pāriet uz elektronisko dokumentu apriti.
Tiesu procesa modernizācija notikusi arī tādējādi, lai nodrošinātu audio un video konferences kriminālprocesos, kur objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams ieslodzītos konvojēt uz tiesu. Vai videokonferences tiek izmantotas arī civilprocesā (kā minēts pamatnostādnēs)? Manuprāt, tas cilvēkiem ļoti atvieglotu dzīvi.
Katrā ziņā cilvēkam būtu jāizvērtē, vai viņš var aizbraukt uz tiesas sēdi vai ne. Ja, piemēram, no Daugavpils uz Rīgu ir grūti izbraukāt, tad cilvēks (ja viņš varbūt ir liecinieka statusā) var lūgt tiesai, kurā šī tiesas sēde ir nozīmēta, izskatīt jautājumu videokonferences režīmā.
Civilprocesā no 1.janvāra ir ieviestas izmaiņas, kas ļauj tiesām, ja tās uzskata, ka cita tiesa tiesas sēdi var nozīmēt ātrāk, caur augstāku instanci nosūtīt lietu šai tiesai. Rīgas tiesas patiešām jau vairākas reizes ir izmantojušas šo iespēju. Rīgas lietas ir nosūtītas, piemēram, uz Bausku, Ventspili un Madonu. Līdz ar to šajos gadījumos, ja cilvēks saņem ziņu, ka viņa lieta, kas bijusi Rīgas rajonā, ir pārsūtīta uz Ventspili, protams, var lūgt, lai viņam līdzdalību tiesas sēdē nodrošina ar videokonferences starpniecību.
Droši vien šāda iespēja netiek plaši izmantota – jo šī kārtība ir jauna un ne visi par to ir informēti?
Gribētu atkal teikt – arī civillietas ir cilvēka privātās tiesības, un arī te pašam ir jābūt aktīvākam - jāinteresējas par savām tiesībām un savā labā arī jārīkojas. Tāpēc jāizmanto vai nu savas zināšanas, vai jāpieaicina kāds jurists.
Tiesu administrācijas kompetencē ir arī tiesnešu apmācības. Viņi spēj sekot līdzi šai tehniskajai revolūcijai?
Jebkuriem tehniskajiem jauninājumus pavada arī apmācība. Ja ieviešam videokonferences, tad notiek tiesu darbinieku apmācība šajā jomā.
Šķiet, mūsu cilvēki nav tam pietiekami sagatavoti – viņi it kā gaida, ka kāds (valsts) rīkosies viņu personisko interešu aizstāvībā un problēmu kārtošanā?
Daudzos gadījumos valsts patiešām nav tēvs un māte, kam par tevi jārūpējas teju līdz mūža galam. Pašam tomēr ir jāpapūlas, lai kaut ko uzzinātu, izdarītu. Civillieta (piemēram, parāda atgūšana) pirmām kārtām ir šā cilvēka vajadzība un pienākums pret sevi, nevis valsts problēma. Tāpēc tas kaut ko arī maksā, tāpēc ir jāizlasa likumi vai jāpalūdz, lai kāds tos izskaidro; nevar gaidīt, lai to dara tiesa. No šādas nezināšanas savā veidā arī rodas dažādas aizplīvurotas aizdomas par tiesas taisnīgumu un visu tiesvedības procesu kopumā. Tāpēc varu ieteikt vien biežāk ieskatīties tiesu portālā, jo, kā jau teicu, tur var atrast ļoti daudz derīga.
Svarīgs praktisks aspekts ir valsts nodevas aprēķināšana, iekasēšana un atmaksa, ja lietas izskatīšana atteikta vai spriedums bijis iesniedzējam labvēlīgs. Tiesu attīstības pamatnostādnēs teikts, ka nodevu aprēķināšanas mehānisms ir salīdzinoši sarežģīts un nav noteikti precīzi kritēriji un vienota sistēma šai procedūrai, kā dēļ bieži radušās kļūdas. Kā ir patlaban?
Tagad ir izveidots nodevu kalkulators, kas, ievadot nosacījumus, automātiski aprēķina nodevas apmēru. Ja cilvēks to nevēlas darīt, tad šo summu aprēķinās tiesā, kad tiks iesniegti dokumenti. Taču vienota sistēma ir ieviesta – šāds kalkulators ir gan ZG nodaļās, gan tiesās. Ja cilvēkam ir mazturīgā statuss, viņš var prasīt tiesai valsts nodevas samazinājumu.
Tiesās skaidru naudu vairs nepieņem – var iepriekš norēķināties internetbankā, tiesā - ar maksājumu kartēm. Ja cilvēkam nav pieejama ne interneta banka un nav arī maksājumu kartes, tad diemžēl būs jādodas maksāt uz tuvējo banku.
