Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Prasības biodegvielas atbilstībai ir ļoti stingras – tai jāatbilst 25 kritērijiem, bet parastai degvielai - tikai sešiem kritērijiem.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Lai iespējami precīzi skaidrotu biodegvielas piejaukuma daudzumu pārdošanā esošajā dīzeļdegvielā un mītus atgrieztu atpakaļ realitātē, ir jāatskatās nesenā pagātnē – kā tad Latvijā vispār sākās biodegvielas izmantošana, un kas to noteica.
Eiropas Parlaments un Padome 2003.gada 8.maijā pieņēma Direktīvu 2003/30/EK "Par biodegvielas un citu atjaunojamo degvielu izmantošanas veicināšanu transportā". Tā paredzēja Eiropas Savienības dalībvalstīs transporta nozarē patērējamās biodegvielas minimālo procentuālo orientējošo daudzumu līdz 2010.gada 31.decembrim – 5,75% no šajā nozarē izmantojamās degvielas.
Mūsu Ministru kabinets 2003.gada 19.decembrī pieņēma Latvijas programmu "Biodegvielas ražošana un pielietošana Latvijā (2003-2010)". Neraugoties uz to, Latvija 2005.gada martā saņēma ES brīdinājuma vēstuli par soda procedūras uzsākšanu pret Latviju, ja netiks aktivizēta biodegvielas attīstība Latvijā.
2005.gada 15.aprīlī Saeima pieņēma Biodegvielas likumu, kura 4.pants paredzēja noteikt pasākumus, kas nodrošinātu, ka līdz 2010.gada 31.decembrim biodegviela mūsu valstī veidotu ne mazāk kā 5,75% no kopējā transportā izmantojamā degvielas daudzuma.
"Katrai degvielas partijai, kuru ved pārdošanai, kopā ar pavadzīmi līdzi ir arī atbilstības sertifikāts."
Iedzīvinot Biodegvielas likumu, Ministru kabinets 2005.gadā pieņēma virkni lēmumu biodegvielas attīstības veicināšanai, tanī skaitā paredzot gan tiešo, gan netiešo atbalstu. Tostarp 2005.gada 18.oktobrī pieņemtie noteikumi Nr.772 "Noteikumi par biodegvielas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu, tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanas kārtību" noteica
Tomēr vēl 2007.gadā biodegvielas daudzums Latvijā veidoja tikai 0,14% no visa transportā izmantojamā degvielas daudzuma, lai gan likums paredzēja, ka jau 2005.gadā ir jābūt 2 procentiem. Tā rezultātā 2009.gada 3.jūlijā stājās spēkā MK 2009.gada 25.jūnija noteikumi Nr.648 "Grozījumi MK 2000.gada 26.septembra noteikumos Nr.332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu"", kas noteic, ka no 2009.gada 1.oktobra Latvijā ir atļauts realizēt:
Kas un kā Latvijā kontrolē degvielu
Kā jau minēju iepriekš, apzināti uzskaitot virkni lēmumu, prasību un kontroles mehānisms mūsu valstī tika noteikts jau ar pirmajiem normatīvajiem dokumentiem.
Pretēji autobraucēju sabiedrībā dzirdētajām runām, 3% biodegvielas piejaukums nekad nav bijis noteikts, jo bija iecerēts, ka stimulējošie pasākumi nodrošinās biodegvielas attīstību, to lietojot gan tīrā veidā, gan piejaucot pēc brīvas izvēles atbilstoši normatīviem. Tomēr tā nenotika, un tad noteica obligātos 5 procentus piejaukuma.
Kā kontrolē degvielas un 5% biodegvielas piejaukumu?
Katrai degvielas partijai, kuru ved pārdošanai, kopā ar pavadzīmi līdzi ir arī atbilstības sertifikāts. Bez šī sertifikāta degvielu pārdot nedrīkst. Šo sertifikātu izdod Latvijas sertifikācijas centrs (LATSERT) uz degvielas parauga pārbaudes pamata, ko iesniedz ražotājs. Šo sertifikātu degvielas uzpildes stacijā var pieprasīt parādīt katrs autobraucējs, ja ir šaubas par iegādātās degvielas kvalitāti. Sertifikātā arī ierakstīti procentuālie piejaukumi, kas pirms tam pārbaudīti laboratorijā LATSERT. Un nevar būt nekādi 8% vai citādi piejaukuma procenti, tikai 5%, jo to nosaka noteikumi.
"Pilna biodegvielas parauga pārbaude izmaksā 250–300 latu."
Prasības biodegvielas atbilstībai ir ļoti stingras – tai jāatbilst 25 kritērijiem, bet parastai degvielai - tikai sešiem kritērijiem. Atbilstība kritērijiem ir viens no biodegvielas dārdzības iemesliem. Pilna biodegvielas parauga pārbaude izmaksā 250–300 latu.
Teiksit, ka laboratorijas paraugs ir viens, bet pārdod citu? To kontrolē Valsts ieņēmumu dienesta speciālās pārvietojamās laboratorijas, kas braukā pa visu Latviju un veic pārbaudi degvielas uzpildes stacijās. Ja kaut kur pārdošanas pistolē konstatē degvielu, kas neatbilst sertifikātam (noteikumiem), tad degvielas partija tiek konfiscēta, noteikts sods un atkārtotā gadījumā atņemta tirdzniecības licence. Ar to degvielas bizness ir beidzies. Vai ar to riskēs biznesmenis?
