Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Konkursa mērķis ir SEG emisiju samazināšana, nodrošinot transporta pielāgošanu atjaunojamiem energoresursiem.
FOTO: Ansis Starks, A.F.I
Atbalstāmie pasākumi ir rindoti saskaņā ar Komisijas 2008. gada 6. augusta Regulu (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu1. Bet SEG emisiju samazinājuma koeficienti noteikti saskaņā ar 2009. gada 23. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu2.
Potenciālie projektu iesniedzēji var būt Latvijā reģistrēti komersanti, arī valstij un pašvaldībai piederošie, kā arī tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes (piemēram, Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Vides inspekcija u.tml.). Projektu īstenošanas laiks ir līdz 2012. gada 1. maijam.
Kādiem nolūkiem domāts konkurss
Šī konkursa mērķis ir SEG emisiju samazināšana, nodrošinot transporta pielāgošanu atjaunojamiem energoresursiem, tas ir:
Tiks atbalstīta transportlīdzekļu pielāgošana šādas no atjaunojamiem resursiem iegūtas degvielas lietošanai:
Šā konkursa ietvaros neatbalstīs bioloģiskas izcelsmes degvielas ražošanas iekārtu uzstādīšanu, bet atbalstu varēs gūt, uzstādot biogāzes uzpildes iekārtas. „Aparatūra, ko izmanto, lai iegūto biogāzi lietotu transportam, ir specifiska – biogāze ir attiecīgi jābagātina līdz biometāna līmenim un jāiepilda transportā,” skaidro E. Cilinskis.
"Projektu īstenošanas laiks ir līdz 2012. gada 1. maijam."
Latvijā jau labu laiku ražo gan tīru rapšu eļļu, gan biodīzeļdegvielu, gan bioetanolu. Bet biogāzes ražošanā tik pārliecinošu rezultātu vēl nav. „Latvijā biogāzi iegūst, bet pašlaik to pārsvarā izmanto, sadedzinot un ražojot elektrību un/vai siltumu. Biogāzes savākšana atkritumu poligonā ir obligāts nosacījums,” stāsta E. Cilinskis. „Bet jāteic, ka jaunajos noteikumos savā veidā parādās „vistas vai olas” dilemma: kurā brīdī komersanti var būt spējīgi pieteikties šāda veida transporta projektiem un kurā brīdī atbalsts būtu jānosaka normatīvajos aktos. Tālab, lai veicinātu atjaunojamo resursu izmantošanu arī šim nolūkam, paralēli vēl strādājam pie projekta „Atbalsts atjaunojamo energoresursu ražošanai”, kurš atbalstīs atjaunojamo energoresursu (AER) iegūšanu. Šajā projektu konkursā varēs arī pieteikt biogāzes iegūšanas un bagātināšanas iekārtas. Šobrīd konkursa nolikums izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, strādājam pie saņemto priekšlikumu apkopošanas. Gribu gan teikt, ka jau pašlaik ir ieinteresēti komersanti, kuri vēlētos savu transportu darbināt ar pašu ražoto biogāzi.”
Finansējums apstiprinātajiem projektiem
Konkursā pieejamais finansējums ir 3 522 621 lats, kas Klimata pārmaiņu finanšu instrumentā iegūti no emisiju tirdzniecības ar Spāniju un Portugāli.
Vienam projektam pieejamais minimālais finansējums ir 15 000, bet maksimālais – 350 000 latu. Atbalsta maksimālā iespējamā intensitāte ir:
Finansējums uz vienu konkursam pieteikto transporta līdzekli nedrīkst pārsniegt 10 000 latu, bet siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājuma izmaksu rādītājs ir līdz 50 LVL/tCO2 ekvivalenta. Noteikumu pielikumā ir noteikts, kā šo rādītāju aprēķināt.
"Valsts budžeta iestādēm ļoti vajadzētu apsvērt savas iespējas šajā projektu konkursā piedalīties tieši patlaban, nākamā gada budžeta veidošanas laikā."
Noteikumi arī paredz, ka komersantiem no publiskās naudas pieejams avansa maksājums. Pretendents, kas nav valsts budžeta iestāde, var saņemt:
Komersants avansa maksājumu var saņemt, ja ir iesniedzis Vides investīciju fondā avansa maksājuma pieprasījumu un arī kredītiestādes avansa maksājuma garantijas vēstuli par pilnu avansa summu, turklāt kredītiestādes garantijas termiņš nedrīkst būt īsāks par projekta īstenošanas termiņu.
Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta programmu vadītājs gan teic: „Avansa maksājuma saņemšana patiesībā ir diezgan problemātiska tādēļ, ka komersanta izmaksas, saņemot avansa nodrošinājumu, ir tikpat lielas, kā saņemot kredītu bankā. Tādēļ komersanti biežāk izvēlas ņemt kredītu, nevis avansa maksājumu no projekta līdzekļiem.”
Lūgums komersantiem neklusēt
Projekts tiks izsludināts par visu pieejamo sabiedrisko finansējumu, tātad – vienā kārtā. Bet, ja aktivitāte nebūs pārlieku liela, tad iespējams pagarināt projektu iesniegšanas termiņu vēl uz vienu mēnesi.
„Lēmumu par konkursa termiņa pagarināšanu noteikti nepieņemsim konkursa pēdējā dienā. Tas notiks vismaz trīs nedēļas vai mēnesi pirms termiņa beigām,” teic E. Cilinskis. „Tādēļ lūgums visiem komersantiem, kuri nolēmuši piedalīties konkursā, bet kuriem pietrūkst laiks sagatavoties, mūs par to informēt laikus ar vēstuli vai iesniegumu. Tas palīdzēs apzināt situāciju un ļaus konkursa termiņu laikus pagarināt.”
Kam domāts garantijas naudas nodrošinājums
Konkursa nolikums paredz, ka projekta iesniegumam jāpievieno arī kredītiestādes vēstule par konkursa nodrošinājuma summas izmaksāšanu par labu atbildīgajai iestādei un 1000 latu garantijas naudas nodrošinājums. Kādēļ tas nepieciešams?
„Jā, tiesa, šādas prasības nav visiem konkursiem, un jāteic, ka cilvēki bieži vien domā: 1000 latu ir maksa par projekta iesniegšanu. Tā tas nav!” skaidro programmu vadītājs. „Šis ir garantijas tūkstotis, kura fizisko esību kontā apliecina kredītiestāde, un tas nepieciešams, lai projekta iesniedzējs atbildīgi izturētos pret konkursu un savu iesniegto projekta pieteikumu. Var rasties situācija, ka iesniegums no pretendenta ir saņemts, projekts ir pat apstiprināts, bet pretendentam pašam vēl nav īstas skaidrības, kur viņš ņems naudu projekta realizēšanai. Lai izvairītos no šādām situācijām, nepieciešama kredītiestādes garantijas vēstule un arī pretendenta kontā esošais 1000 latu nodrošinājums.”
Ja projekta līgums, neraugoties uz ministrijas pozitīvu lēmumu, netiek noslēgts, tad pretendentam 1000 latu ir zuduši, jo tos kredītiestāde pārskaitīs Vides ministrijai, bet ministrija savukārt - valsts budžetā. Bet, ja projekts tiks apstiprināts vai arī līgums tiks noslēgts, tad šī nauda pretendenta kontā arī paliks un iekļausies paša pretendenta finansējumā, nekādus zaudējumus komersantam neradot. Naudu var zaudēt tikai tie, kas savlaikus nepārliecinās par savām iespējām projektu arī realizēt.
„Mēs ļoti ceram, ka pretendenti būs godprātīgi un reāli apsvērs savas iespējas,” nopietnu attieksmi pret konkursu vēlas E. Cilinskis.
Uzmanību valsts budžeta iestādēm!
Konkursā uz atbalstu var pretendēt arī valsts budžeta iestādes. Bet valsts budžeta plānošana notiek ļoti laicīgi. Ja valsts budžeta iestāde iesniegs projektu šim konkursam un kvalificēsies atbalstam, projekta īstenošana, visticamāk, sāksies tikai nākamajā gadā. Tātad jau šajā gadā nākamā gada izdevumos ir jāparedz nepieciešamais finansējums. Vai budžeta iestādes to var paspēt izdarīt?
„Jā, šī prasība ir tā, par kuras realizējamību ne vienmēr varam galvot,” atzīst Einārs Cilinskis. „Bet – ja valsts budžeta iestāde patiešām vēlēsies šādu projektu īstenot, tad iespēju, kā iegūt līdzfinansējumu, var atrast. Tādēļ valsts budžeta iestādēm ļoti vajadzētu apsvērt savas iespējas šajā projektu konkursā piedalīties tieši patlaban, nākamā gada budžeta veidošanas laikā.”
Kas būs neatkarīgie eksperti
Noteikumi paredz, ka nepieciešamības gadījumā projektu izvērtēšanā ir atļauts pieaicināt neatkarīgus ekspertus. Kas tie var būt?
„Piemēram, augstskolu mācībspēki, zinātnieki, šajā jomā specializējušies cilvēki, kas CO2 aprēķinus saprot un orientējas transporta pārbūvē,” lēš E. Cilinskis. „Pieļauju, ka ekspertu atrašana nebūs vienkārša, bet tas, izvirzot prasības, ir iespējams, un Vides ministrija to arī darīs. Ekspertu kontraktēšana var sākties tikai pēc tam, kad būs zināma reālā situācija - kādi un cik projekti iesniegti.”
"Lūgums visiem komersantiem, kuri vēlas piedalīties, bet pietrūkst laika sagatavoties, par to informēt savlaikus."
Līdz šim kompleksajos ēku energoefektivitātes projektos Vides ministrija kā ekspertus piesaistīja sertificētus energoauditorus, kuri paši nebija piedalījušies konkrēto projektu sagatavošanā. Nepieciešamības gadījumā tiek nolīgti arī sertificēti būvinženieri vai juristi. Tādēļ ekspertus arī šā konkursa izvērtēšanai, ja nepieciešams, atrast būs iespējams, ir pārliecināts programmu vadītājs.
Vai atbalstīs arī elektroautomobiļus?
Satraukumu par to, ka šajā konkursā „Atjaunojamo energoresursu izmantošana transporta sektorā” uz atbalstu nevar cerēt elektrotransporta pārbūves uzņēmumi, izteikusi Latvijas Elektrotransporta asociācija. Vai Vides ministrija iecerējusi kādu projektu konkursu arī elektromobiļu atbalstam?
„Konkurss būs, un pavisam noteikti!” apstiprina E. Cilinskis. „Bet - ne tikai atsevišķi elektroautomobiļiem.” Konkursa „Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu tehnoloģiju attīstīšana un pilotprojektu īstenošana” nolikums jau ir izstrādes stadijā. Pašlaik iecerēts, ka atbalstāmās darbības būs:
Tehnoloģijas, kas tiks atbalstītas šajā pilotprojektā, ir pietiekami aprobētas, uzskata programmu vadītājs. Pilotprojekta konkursā varētu tikt atbalstīta arī atsevišķu elektromobiļu iegāde, īpaši, ja projektā būs ietverta jaunās tehnikas demonstrācijas komponente.
Vai sagaida daudz projektu
Oktobrī projektu konkurss „Atjaunojamo energoresursu izmantošana transporta sektorā” tiks izsludināts. Jāteic, ka šis konkurss ir sava veida „pirmais kucēns”, tādēļ atsaucību ir pat neiespējami prognozēt.
„Pieļauju, ka lielas konkurences nebūs. Neņemos arī apgalvot, ka šim mērķim tiks izlietots viss publiskais finansējums. Ceru, ka visu naudu spēsim apgūt šim mērķim, bet ja ne – finansējumu operatīvi pārvirzīsim uz jomām, kur lielāks pieprasījums,” piebilst E. Cilinskis.
1. http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2008:214:0003:01:LV:HTML
2. http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2009:140:0088:0113:LV:PDF
