2021. gada 12. novembrī Saeima pieņēma likumu “Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldības domju deputātu darbam”, kas noteica Saeimas un pašvaldību deputātiem pienākumu no 2021. gada 15. novembra būt vakcinētiem pret Covid-19, ja viņi vēlas turpināt pildīt savus darba pienākumus. Atbilstoši pagaidu regulējumam no 2021. gada 15. novembra Saeimas darbā bija tiesīgs piedalīties tikai tāds Saeimas deputāts, kurš uzrādījis Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai kurš saņēmis klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai konsīlija atzinumu par vakcinācijas atlikšanu uz noteiktu laiku.
Deputātam, kurš saskaņā ar šā likuma noteikumiem nebija tiesīgs piedalīties Saeimas darbā, tiek pārtraukta mēnešalgas un kompensācijas izmaksa.
Likumdevējs pamatoja pagaidu prasību ieviešanas mērķi:
- nodrošināt sabiedrības veselības un drošības interesēm atbilstošu rīcību Covid-19 infekcijas izplatības apstākļos;
- sekmēt uzticēšanos valstī īstenotajai Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības politikai;
- solidarizēties ar pārējo valsts un pašvaldību institūciju, tai skaitā kapitālsabiedrību, amatpersonām un darbiniekiem, nodrošinot taisnīgu attieksmi Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanas pasākumu īstenošanā;
- vairot uzticēšanos valsts un pašvaldību institūciju, tai skaitā Saeimas, darbībai.
Likums zaudēja spēku 2022. gada 1. aprīlī.
Plašāk par tēmu >>
- LV portāls: Pienākums vakcinēties arī Saeimas un pašvaldību deputātiem. Kāda ir prakse citu valstu parlamentos?
Kas vērsās Satversmes tiesā?
Satversmes tiesā pēc 13. Saeimas deputātes konstitucionālās sūdzības tika ierosināta lieta Nr. 2022-20-01 “Par likuma “Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldības domju deputātu darbam” 2. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam un 101. panta pirmajai daļai”.
Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka ar minētā likuma 2. pantu viņai ir aizskartas Satversmes 96. pantā ietvertās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kā arī Satversmes 101. panta pirmajā daļā iekļautās tiesības piedalīties valsts darbībā.
Atbilstoši apstrīdētajai normai Saeimas deputātam, lai viņš no 2021. gada 15. novembra varētu piedalīties Saeimas darbā, bija jāiesniedz Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai konsīlija atzinums par vakcinācijas atlikšanu uz noteiktu laiku kopā ar sertifikātu par negatīvu Covid-19 testa rezultātu.
Pieteikuma iesniedzēja neiesniedza ne sertifikātu, ne konsīlija atzinumu, tādēļ viņai tika ierobežota iespēja piedalīties Saeimas un tās komisiju attālinātajās un klātienes sēdēs.
Likuma “Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldības domju deputātu darbam”
No 2021. gada 15. novembra Saeimas darbā ir tiesīgs piedalīties tikai tāds Saeimas deputāts, kurš šajā likumā noteiktajā kārtībā ir uzrādījis sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, kā arī deputāts, kurš saņēmis klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai konsīlija atzinumu par vakcinācijas atlikšanu uz noteiktu laiku un uzrādījis sadarbspējīgu sertifikātu par negatīvu veiktā testa rezultātu.
Latvijas Republikas Satversme
Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. |
Ko vērtēja Satversmes tiesa?
Izskatot lietu, Satversmes tiesa vispirms vērtēja, vai apstrīdētajā normā deputātam noteiktais liegums piedalīties Saeimas darbā atbilst Satversmes 101. panta pirmajā daļā ietvertajām tiesībām piedalīties valsts darbībā.
Kādi bija Satversmes tiesas galvenie secinājumi?
Vērtējot apstrīdētajā normā ietverto pieteikuma iesniedzējas tiesību ierobežojumu, kas viņai liedza piedalīties Saeimas un tās komisiju attālinātajās sēdēs, Satversmes tiesa secināja, ka šis liegums bija vērsts uz vakcinācijas aptveres palielināšanu, lai panāktu ar Covid-19 inficējušos personu skaita samazināšanos, tādējādi atvieglojot slimnīcu noslodzi un visu veselības aprūpes sistēmu.
Tātad apstrīdētajā normā paredzētā ierobežojuma leģitīmais mērķis bija sabiedrības labklājības aizsardzība. Satversmes tiesa vērsa uzmanību tam, ka, lai gan solidarizēšanās ar sabiedrību Covid-19 krīzes pārvarēšanā un sabiedrības uzticēšanās Saeimai un valstī īstenotajai Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības politikai ir būtiskas vērtības, tās tomēr nevar tikt atzītas par leģitīmu mērķi, kura dēļ būtu ierobežojamas Saeimas deputāta tiesības piedalīties Saeimas darbā.
Secīgi Satversmes tiesa vērtēja, vai nelabvēlīgās sekas, kas pieteikuma iesniedzējai radās viņas pamattiesību ierobežošanas rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma guva sabiedrība kopumā.
Satversmes tiesa secināja, ka ikvienam Saeimas deputātam ir īpaša loma Latvijā kā parlamentārā demokrātijā.
Arī tāds viedoklis, ko pauž tikai viens vai daži Saeimas deputāti, ir būtisks Saeimas darbā.
Saeimas deputāts var pārstāvēt tautu, tostarp paust tautas gribu, tikai tad, ja viņam tiek nodrošināta iespēja izmantot tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs, runas tiesības un tiesības balsot. Kaut arī pieteikuma iesniedzējai daļa no deputāta tiesībām tika saglabātas, tomēr iespēja tās īstenot nav pielīdzināma iepriekš minētajām deputāta tiesībām.
Vērtējot apstrīdētajā normā noteikto ierobežojumu piedalīties Saeimas klātienes sēdēs, Satversmes tiesa secināja, ka tā leģitīmais mērķis ir citu cilvēku tiesību aizsardzība.
Vienlaikus Satversmes tiesa konstatēja, ka ārkārtējā situācija tika izbeigta ar 2022. gada 1. martu un līdz ar tās izbeigšanu tika atcelta arī virkne ierobežojumu, tostarp attiecībā uz nodarbinātību.
Prasība pēc vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta līdz 2022. gada 31. martam tika saglabāta tikai četrām nodarbināto grupām. Ministru kabinets jau 2022. gada 15. februārī, pamatojoties uz ekspertu atzinumiem, prognozēja, ka situācija uzlabosies.
Attiecīgi Satversmes tiesa atzina, ka likumdevējam bija pienākums bez kavēšanās reaģēt uz situācijas izmaiņām saistībā ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu.
Covid-19 krīzes apstākļos bija nepieciešama koordinēta valsts varas institūciju rīcība. Turklāt bija jāņem vērā katra Saeimas deputāta īpašā loma demokrātiskā tiesiskā valstī un tas, ka ar apstrīdēto normu tika ierobežotas tādas Saeimas deputāta tiesības, kurām ir izšķiroša nozīme Saeimas deputāta darbā. Vēl jo vairāk, arī pati Saeima jau 2022. gada 28. februārī, Saeimas Prezidijam lemjot par to, ka Saeima 2022. gada 3. martā sanāk uz sēdi klātienē, bija atzinusi, ka epidemioloģiskās drošības prasības ir iespējams mīkstināt, saglabājot prasību lietot medicīnisko masku un ievērot distanci starp personām.
Ko nosprieda Satversmes tiesa?
Satversmes tiesa atzina, ka laikā, kad atbildīgās institūcijas vairs nesaskatīja nepieciešamību saglabāt tikpat stingras epidemioloģiskās drošības prasības, kādas tās bija 2021. gada rudenī, nebija saskatāms arī objektīvs pamats joprojām ierobežot Saeimas deputāta tiesības piedalīties Saeimas klātienes sēdēs.
Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa nosprieda, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 101. panta pirmajai daļai.
Tā kā apstrīdētā norma atzīta par neatbilstošu Satversmes 101. panta pirmajai daļai, Satversmes tiesa atzina, ka izvērtēt šīs normas atbilstību Satversmes 96. pantam nav nepieciešams.
Satversmes tiesa atzina apstrīdēto normu par spēkā neesošu no 2021. gada 15. novembra, proti, no brīža, kad pieteikuma iesniedzējai tika liegtas tiesības pilnvērtīgi piedalīties Saeimas darbā.
