TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
20. jūlijā, 2023
Lasīšanai: 12 minūtes
10
10

EK ziņojumā par tiesiskumu Latvijā norāda uz nepietiekamu ğimeņu aizsardzību

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Freepik

Kopumā tieslietu sistēma turpina darboties efektīvi, un vairāku iniciatīvu mērķis ir uzlabot lietu pārvaldību un tiesu resursu izmantošanas efektivitāti, teikts Eiropas Komisijas (EK) 2023. gada ziņojumā par tiesiskuma situāciju Latvijā. Arī biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” atzinīgi novērtē Latvijas iestāžu paveikto tiesiskuma stiprināšanā, taču norāda: lai pilnīgotu tiesiskuma vidi Latvijā, ilgtermiņā mazinātu korupciju un uzlabotu Latvijas rādītājus “Transparency International” Korupcijas uztveres indeksā, jāturpina ieviest rekomendācijas un novērst trūkumi.

īsumā
  • EK ziņojumā aptverti četri tiesiskuma pīlāri – valsts tiesu sistēma, pretkorupcijas regulējums, plašsaziņas līdzekļu plurālisms un mediju brīvība –, kā arī citi institucionālie jautājumi saistībā ar līdzsvara un atsvara sistēmu.
  • Tieslietu ministrija uzsver, ka pagājušajā gadā turpināts stiprināt tiesu varu, lai nodrošinātu kvalitatīvu tiesu darbu un tiesu pakalpojumu pieejamību.
  • Eiropas Komisija savā ziņojumā iesaka Latvijai veikt pasākumus, lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzību pret neatļautu politisku ietekmi Augstākās tiesas tiesnešu iecelšanas procesā, ņemot vērā Eiropas standartus par tiesu varas pārstāvju iecelšanu amatā.
  • Gan Eiropas Komisija, gan arī “Delna” uzsver tiesībsarga teikto – lai trauksmes cēlēju tiesību aizsardzības mehānisms efektīvi darbotos praksē, jānodrošina trauksmes celšanas regulējuma skaidrība.
  • Eiropas Komisijas ziņojumā norādīts, ka likumdevējs nav veicis pasākumus, lai pilnībā izpildītu Satversmes tiesas spriedumu par visu ģimeņu tiesisko, ekonomisko un sociālo aizsardzību.

EK ziņojumā 30 lappušu garumā ir sniegts izvērtējums par četrām tiesiskuma jomām jeb pīlāriem – valsts tiesu sistēmu, pretkorupcijas regulējumu, plašsaziņas līdzekļu plurālismu un mediju brīvību –, kā arī citiem institucionāliem jautājumiem saistībā ar līdzsvara un atsvara sistēmu.

Novērtējums un ieteikumi

2022. gada ziņojumā par tiesiskumu EK uzsver, ka kopumā iepriekš sniegto ieteikumu īstenošanā Latvija:

  • nav panākusi progresu attiecībā uz procesa sākšanu, lai nodrošinātu pienācīgus aizsardzības pasākumus, kas novērstu neatļautu politisku ietekmi Augstākās tiesas tiesnešu iecelšanas procesā, ņemot vērā Eiropas standartus par tiesu varas pārstāvju iecelšanu amatā;
  • ir pilnībā īstenojusi ieteikumu turpināt centienus ātri pieņemt 2021.–2024. gada rīcības plānu korupcijas novēršanai un panākusi zināmu progresu attiecībā uz ieteikumu to efektīvi īstenot;
  • ir panākusi zināmu progresu attiecībā uz ieteikumu turpināt centienus, lai pieņemtu likumprojektu par lobēšanu, un pēc tam nodrošināt īpaša lobiju reģistra izveidi;
  • ir pilnībā īstenojusi ieteikumu veikt pasākumus, lai palielinātu pilsoniskās sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā vietējā līmenī.

Darbs pie e-lietas un ELT lietderība

Tieslietu ministrija uzsver, ka pagājušajā gadā turpināts stiprināt tiesu varu, lai nodrošinātu kvalitatīvu tiesu darbu un tiesu pakalpojumu pieejamību. Joprojām aktīvi tiek veidota Tieslietu akadēmija (tostarp izstrādāts normatīvais regulējums, kas noteic šīs akadēmijas darbību), kura būs vienots tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu tālākizglītības mācību centrs, kā arī nodrošinās kvalifikācijas pilnveides pasākumus izmeklētājiem starpdisciplināros jautājumos, kas ir būtiski efektīvai tiesas procesu norisei.

Tieslietu ministrija arī norāda, ka 2022. gadā tika strādāts pie tā, lai jau 2023. gadā panāktu tiesu darbinieku atalgojuma palielināšanu un tādējādi nodrošinātu tiesu darba nepārtrauktību un pieejamību sabiedrībai, radot priekšnosacījumus kompetentam tiesu darbinieku sastāvam, kas var efektīvi un kvalificēti atbalstīt un organizēt tiesnešu darbu.

2022. gadā turpinājās darbs pie e-lietas pirmajā posmā ieviesto risinājumu pilnveides un pamatdarbības informācijas sistēmu pielāgošanas integrācijai ar e-lietas platformu. Sadarbībā ar jomas pārstāvjiem tikuši apzināti galvenie veicamie uzdevumi Tiesu informatīvās sistēmās uzlabošanai.

Tieslietu ministrija uzsver, ka pagājušais gads pierādīja specializētās tiesas – Ekonomisko lietu tiesas (ELT) – nozīmi. Tiesas darbības rādītāji liecina, ka ELT spēj kvalitatīvi un ātri izskatīt sarežģītus komercstrīdus, ekonomisko un finanšu noziegumus, kā arī korupcijas lietas, tādejādi nodrošinot lietderīgu un racionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. ELT darbības pirmajā gadā pabeigusi izskatīt 268 lietas, no tām 62 civillietas, 49 krimināllietas, kā arī 157 procesus par noziedzīgi iegūtu mantu.

Lai stiprinātu tiesiskumu valstī, Tieslietu ministrija sadarbībā ar citām iestādēm un sadarbības partneriem pilnveido tiesisko regulējumu, nodrošinot efektīvāku personu tiesību un interešu aizsardzību. Par šī brīža aktualitāti ministrija uzskata grozījumus Krimināllikumā un izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kas paredz nodrošināt iespējami efektīvāku aizsardzību personām, kuras ir cietušas no noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu.

Grozījumi paredz kā prioritāru noteikt tādu kriminālprocesu, kurā tiek izmeklēta vardarbība ģimenē, – šīs izmaiņas sekmēs ātrāku un kvalitatīvāku lietu izskatīšanu.

“Delna” pozitīvi vērtē paveikto tiesiskuma stiprināšanā

Biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” pētnieks Olafs Grigus un direktore Inese Tauriņa atzinīgi novērtē Latvijas iestāžu paveikto tiesiskuma stiprināšanā.

“Delnas” ieskatā atzinīgi vērtējams:

Jānovērš politiskā ietekme

Kādi tiesiskuma aspekti Latvijai būtu pilnveidojami? EK ziņojumā iesaka Latvijai veikt pasākumus, lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzību pret neatļautu politisku ietekmi Augstākās tiesas tiesnešu iecelšanas procesā, ņemot vērā Eiropas standartus par tiesu varas pārstāvju iecelšanu amatā. Arī “Delna” šo min kā vienu no tiesiskuma problēmjautājumiem, kas būtu jāatrisina.

Tieslietu ministrija norāda, ka ir informēta un izprot apstākļus, kas likuši ietvert EK ikgadējā ziņojumā par tiesiskuma stāvokli Eiropas Savienībā minēto rekomendāciju “novērst politisko ietekmi Augstākās tiesas tiesnešu iecelšanas procesā”. Tieslietu ministre šī gada februārī, tiekoties ar Eiropas Savienības komisāru tiesiskuma jautājumos Didjē Reindersu (Didier Reyenders), pārrunājusi nepieciešamību ieviest jaunus nodrošinājuma mehānismus, lai izvairītos no turpmākas politiskās ietekmes tiesnešu apstiprināšanā.

Saeimas lēmums neapstiprināt bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Sanitu Osipovu par Augstākās tiesas tiesnesi bija izņēmuma gadījums, kam sekoja stingrs nosodījums, norāda ministrija. Likuma “Par tiesu varu” 61. pants noteic, ka Augstākās tiesas tiesnešus pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma apstiprina Saeima amatā uz neierobežotu pilnvaru laiku. Tieslietu ministrijas ieskatā situācija, kad S. Osipovu Saeima neapstiprināja Augstākās tiesas tiesneša amatā, nav vērtējama kā sistēmiska problēma tiesnešu iecelšanas vai apstiprināšanas procedūrā, līdz ar to nav vajadzīgs mainīt tiesisko regulējumu. 

Jāatzīmē, ka 14. Saeimā tika apstiprināti divi Augstākās tiesas priekšsēdētāja izvirzītie Augstākās tiesas tiesnešu kandidāti.

Trauksmes cēlēju regulējums

Gan Eiropas Komisija, gan arī “Delna” uzsver tiesībsarga teikto, ka ir jānodrošina pašreizējā trauksmes celšanas regulējuma skaidrība, lai trauksmes cēlēju tiesību aizsardzības mehānisms efektīvi darbotos praksē. Valsts kanceleja atzīmē, ka 2023. gadā iecerēts uzsākt padziļinātu šībrīža tiesiskā regulējuma un tā piemērošanas efektivitātes izvērtējumu, ņemot vērā arī tiesībsarga secinājumus un ieteikumus.

Jāatgādina, ka 2022. gada 4. februārī spēkā stājās otrais Trauksmes celšanas likums.

Valsts kanceleja uzsver, ka veidojas trauksmes celšanas kanāli un tiek noteiktas kontaktpersonas valsts institūcijās un arī katrā pašvaldībā. Iedzīvotāji var celt trauksmi par dažādiem pārkāpumiem savā darba vidē. Tiek veidotas arī iekšējās trauksmes celšanas sistēmas darbavietās publiskajā un privātajā sektorā.

Līdz ar Trauksmes celšanas likuma spēkā stāšanos kopš 2019. gada 1. maija ir gan pienākums nodrošināt pienācīgu trauksmes cēlēja identitātes aizsardzību, gan aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas trauksmes celšanas dēļ. Tomēr, ja nelabvēlīgas sekas rodas, tad likumā ir noteiktas aizsardzības garantijas, kas ietver arī valsts nodrošināto juridisko palīdzību. Tāpat likumā noteikta administratīvā atbildība trauksmes celšanas jomā, kas gan praksē ir maz izmantota.

Nesen publicētais 2022. gada pārskats par trauksmes celšanu Latvijā parāda, ka 44 valsts institūcijās 2022. gadā bija saņemti 396 iesniegumi, no kuriem 111 bija atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem, kas ir mazāk nekā iepriekšējos gados, taču mazinās neapstiprināto ziņojumu īpatsvars.

Aizsargāt visas ģimenes

EK ziņojumā teikts, ka likumdevējs nav veicis pasākumus, lai pilnībā izpildītu Satversmes tiesas spriedumu par visu ģimeņu tiesisko, ekonomisko un sociālo aizsardzību, kā to pieprasa arī Augstākā tiesa. Arī “Delna” aktualizē šo tiesiskuma problēmjautājumu.

Kamēr likums joprojām neatzīst iespēju reģistrēt viena dzimuma savienības, neskatoties uz Satversmes tiesas noteikto termiņu, administratīvās tiesas pieņēmušas vairākus lēmumus par viena dzimuma attiecību juridisku pastāvēšanu, pamatojoties uz individuāliem lūgumiem, teikts EK dokumentā.

Savukārt Saeima vairākkārtīgi ir atlikusi Civilās savienības likuma pieņemšanu.

Tieslietu ministrija uzsver, ka tiek turpināts darbs pie tā, lai pilnībā izpildītu Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedumu lietā Nr. 2019 33 01 par ikvienas ģimenes juridisko aizsardzību un sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumiem.

Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ietverts nozīmīgs mērķis – ikviena cilvēka pamattiesību aizsardzība, kā arī tiesu varas neatkarības un kapacitātes stiprināšana, lai vairotu sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un valstij kopumā. Tieslietu ministrija skaidro, ka ir plānots nodrošināt kopdzīvi veidojošo personu tiesību un interešu aizsardzību neatkarīgi no dzimuma.

Šī uzdevuma izpilde ir saistāma arī ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2023. gada 17. janvāra spriedumā lietā “Fedotova un citi pret Krieviju”, kā arī 2023. gada 23. maija spriedumā lietā “Buhuceanu un citi pret Rumāniju” secināto, ka dalībvalstīm ir jānodrošina tāds tiesiskais regulējums, kas paredz viena dzimuma pāru attiecību reģistrāciju un aizsardzību.

Meklējot tiesiskos risinājumus, Tieslietu ministrija gatavo likumprojektu pakotni Satversmes tiesas sprieduma izpildes mērķu sasniegšanai un izvērtē primāri nepieciešamos tiesību aktu grozījumus. Vispirms tiek meklēts risinājums tam, kā pāri, kuri veido attiecības ārpus laulības tiesiskā regulējuma, varētu tās juridiski nostiprināt. Tāpat tiek spriests par atsevišķiem atbalsta pasākumiem. Plašākas diskusijas par likumprojektu pakotni un tālāka virzība gaidāma 2023. gada otrajā pusē.

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI