Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Paula Čurkste, LETA.
Tieslietu ministrijas un Tieslietu padomes uzraudzībā ir uzsākts projekts “Tieslietu akadēmija”, kas paredz līdz 2025. gadam izveidot vienotu tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un izmeklētāju kvalifikācijas pilnveides mācību centru. Projekta atklāšanas pasākumā, kas norisinājās 12. aprīlī, tika uzsvērta Tieslietu akadēmijas izveides nozīmība, tomēr vēl daudz jāiegulda, lai mācību iestāde sekmīgi uzsāktu darbību.
Tieslietu ministrijas un Tieslietu padomes uzraudzībā Tiesu administrācija sadarbībā ar projekta partneriem – Latvijas Republikas Prokuratūru, Augstāko tiesu un Iekšlietu ministriju – līdz 2026. gadam īstenos Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 6.2.1.3.i. investīcijas “Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide” projektu “Tieslietu akadēmija”.
Projekta rezultātā tiks izveidots vienots tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un izmeklētāju (jautājumos, kas ir būtiski efektīvai tiesas procesa norisei) kvalifikācijas pilnveides mācību centrs – Tieslietu akadēmija.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere projekta “Tieslietu akadēmija” atklāšanas pasākumā
“Šobrīd esam nonākuši līdz tam, ka ir pamatoti noteikta augsta latiņa atlases prasībām jaunajiem tiesnešiem un prokuroriem, tāpat ar vienotā juristu kvalifikācijas eksāmena ieviešanu mēs sagaidām no jaunajiem – jurista kvalifikāciju ieguvušajiem – kolēģiem augstu kvalitāti un profesionalitāti. Taču mūsdienu dinamiskais laiks parāda to, ka arī pieredzējušiem kolēģiem, ekspertiem un lietpratējiem ir sevi nepārtraukti jāpilnveido. Daļu no tiesību piemērotājiem nepieciešamajām zināšanām un prasmēm, protams, var iegūt tikai praksē, bet liela daļa šo zināšanu ir tādas, kuru iegūšanai nepieciešamas īpašas apmācības. Mūžizglītība un profesionālā izaugsme ir kļuvusi par mūsdienu sabiedrības prasību ikvienā profesijā, tomēr tiesu varai piekritīgajās profesijās tas ir īpaši nozīmīgi, jo bez stipras tiesas, prokuratūras un izmeklēšanas nav iespējama ne spēcīga demokrātija, ne laba pārvaldība, ne stabila un ilgtspējīga sabiedrības un valsts attīstība. Tiesības attīstās visās jomās – privāttiesībās, valsts tiesībās un starptautiskajās tiesībās –, tāpēc ir būtiski visiem tiesību piemērotājiem būt klātesošiem šajā attīstībā.”
FOTO: Paula Čurkste, LETA.
“Šobrīd esam nonākuši līdz tam, ka ir pamatoti noteikta augsta latiņa atlases prasībām jaunajiem tiesnešiem un prokuroriem, tāpat ar vienotā juristu kvalifikācijas eksāmena ieviešanu mēs sagaidām no jaunajiem – jurista kvalifikāciju ieguvušajiem – kolēģiem augstu kvalitāti un profesionalitāti. Taču mūsdienu dinamiskais laiks parāda to, ka arī pieredzējušiem kolēģiem, ekspertiem un lietpratējiem ir sevi nepārtraukti jāpilnveido. Daļu no tiesību piemērotājiem nepieciešamajām zināšanām un prasmēm, protams, var iegūt tikai praksē, bet liela daļa šo zināšanu ir tādas, kuru iegūšanai nepieciešamas īpašas apmācības. Mūžizglītība un profesionālā izaugsme ir kļuvusi par mūsdienu sabiedrības prasību ikvienā profesijā, tomēr tiesu varai piekritīgajās profesijās tas ir īpaši nozīmīgi, jo bez stipras tiesas, prokuratūras un izmeklēšanas nav iespējama ne spēcīga demokrātija, ne laba pārvaldība, ne stabila un ilgtspējīga sabiedrības un valsts attīstība. Tiesības attīstās visās jomās – privāttiesībās, valsts tiesībās un starptautiskajās tiesībās –, tāpēc ir būtiski visiem tiesību piemērotājiem būt klātesošiem šajā attīstībā.”
Tieslietu ministrija norādījusi, ka esošā kvalifikācijas celšanas sistēma tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, prokuroriem, prokuroru palīgiem un izmeklētājiem starpdisciplināros jautājumos ir fragmentēta, nav ilgtspējīga un efektīva.
Tieslietu auditā 2021. gadā Valsts kontroles veiktās revīzijas “Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte” rezultātā tika konstatēts, ka vismaz 69% gadījumu no revīzijā analizētajām lietām konstatējams vienotas izpratnes trūkums izmeklētāju un prokuroru vai prokuroru vidū, vai starp prokuroru un tiesu, savukārt vismaz 37% gadījumu fiksējamas pieļautas kļūdas tiesību normu piemērošanā vai nepietiekama izpratne par pierādāmajiem apstākļiem konkrēta noziedzīga nodarījuma sastāva konstatēšanai. Vienotas izpratnes trūkums par Krimināllikuma normu piemērošanu veicina kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem finanšu un ekonomikas jomā ieilgšanu un situāciju, ka līdzīgos vai salīdzināmos apstākļos vienā gadījumā personas tiek sauktas pie kriminālatbildības, savukārt otrā – netiek.1
|
Vairāk par tēmu LV portālā >> |
Projekta “Tieslietu akadēmija” atklāšanas pasākumā Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs skaidroja, ka līdz šim tiesnešu apmācību ļoti labi veicis Tiesnešu mācību centrs, taču centra sabiedriskās organizācijas statuss rada ierobežojumus: “Tie ir ierobežojumi budžeta dēļ, nespēja plānot centra darbību, jo darbu organizācija notiek ar iepirkumiem, kas bieži vien nav prognozējami, bet tiesām vajag stabilitāti, jo tikai stabilitāte var nodrošināt tiesu neatkarību.”
Plānots, ka Tieslietu akadēmija būs pastāvīga un vienota kvalifikācijas pilnveides mācību institūcija, kas tiks veidota kā atvasināta publisko tiesību juridiskā persona.
Akadēmijas uzdevums būs nodrošināt, ka tiesu sistēmas profesionāļiem ir iespēja uzturēt un pilnveidot ar tiešajiem darba pienākumiem saistītas specifiskas zināšanas un prasmes.
Tieslietu akadēmijā ir plānots īstenot kompleksu pieeju tiesu varas profesionālo kompetenču attīstībai, veicinot gan sākotnējās mācības (tai skaitā mācības tiesneša un prokurora amata kandidātiem), gan kvalifikācijas pilnveides programmas, gan inovāciju, pētniecības un starptautiskās sadarbības kompetenci.
A. Strupišs uzsvēra, ka apmācība ir ļoti svarīga tām personām, kuras tikai plāno kandidēt uz tiesneša amatu. Tieslietu padomes pieredze rāda, ka ir grūti atrast piemērotus kandidātus tiesneša amatam, jo bieži vien spējīgākie profesionāļi nemaz nepiesakās. Tāpēc sākotnējās apmācības varētu iedrošināt un arī paplašināt potenciālo kandidātu loku. Jāpiebilst, ka tiesnešu sākotnējā apmācība pat vairākus gadus tiek praktizēta arī citās valstīs.
Savukārt ģenerālprokurors Juris Stukāns akcentēja, ka beidzot Latvijā ir secināts, ka arī prokuroriem ir nepieciešama tālāka zināšanu attīstīšana un kvalifikācijas uzlabošana, jo līdz šim prokuroru kvalifikācijas celšanai nav piešķirti līdzekļi.
Arī Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele norādīja: “Tieslietu akadēmijas veidošana ir jāuztver kā milzīga iespēja risināt tās problēmas, kuras līdz šim esam apzinājuši. Mums ir iespēja skaidri un konkrēti definēt, kāds ir Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts ideālais tiesnesis, prokurors un policijas darbinieks, un Tieslietu akadēmija var saturiski piepildīt ar to, kas nepieciešams, lai nonāktu pie definētā ideāla.”
Projektu pārrauga tieslietu ministra 2022. gada 21. novembrī izveidotā Uzraudzības padome, kas sastāv no Tieslietu ministrijas un Tieslietu padomes pārstāvjiem. Tā pieņem stratēģiskus lēmumus saistībā ar Tieslietu akadēmijas projekta ieviešanu un virzību atbilstoši prioritātēm tieslietu jomā.
Lai nodrošinātu Tieslietu akadēmijas izveidi, projektā plānotas šādas pamatdarbības:
Tiesu administrācijas Attīstības departamenta direktore Anna Skrjabina informēja, ka līdz nākamā gada beigām plānots izveidot nepieciešamo normatīvo bāzi Tieslietu akadēmijas darbībai, tostarp definējot iestādes struktūru, pārvaldību un darbības virzienus, kā arī sagatavot konceptuālos redzējumus par programmu attīstību šādām mērķauditorijām:
FOTO: Paula Čurkste, LETA.
Projekta “Tieslietu akadēmija” atklāšanas pasākumā notika arī tiesību ekspertu diskusija par sabiedrības uzticēšanos tiesu varai, kā rezultātā tika secināts:
Publikācijā izmantoti šī gada 12. aprīlī notikušajā projekta “Tieslietu akadēmija” atklāšanas pasākumā paustie viedokļi.
1 https://www.tm.gov.lv/lv/jaunums/uzraudzibas-padome-apstiprina-tieslietu-akademijas-izveides-projektu
