Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Freepik
17. februārī Tieslietu ministrija (TM) darīja zināmus ceturtā valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena ziemas sesijas rezultātus, kas rāda, ka šoreiz no 139 studentiem to sekmīgi nokārtojuši 36 jeb tikai 26%. Kāpēc eksāmena rezultāti ir šādi un ko no tā var izsecināt?
Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens ir profesionālās maģistra studiju programmas sastāvdaļa, un to nepieciešams kārtot visiem konkrētās studiju programmas studentiem, lai iegūtu jurista profesionālo kvalifikāciju.
Eksāmena norises kārtība ir noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 46 “Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtība”, kurā paredzēts, ka tajā tiek pārbaudītas studējošā zināšanas, prasmes un kompetences šādās jomās:
Eksāmenu veido 2 daļas – teorētiskā, kurā rakstiski jāsniedz izvērstas atbildes uz 15 jautājumiem (trīs jautājumi no katras jomas), un praktiskā daļa, kurā rakstiski jāatrisina 5 praktiski uzdevumi jeb kāzusi (viens uzdevums par katru jomu).
Pirmo valsts vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu 2021. gadā sekmīgi nokārtoja 33% studējošo, otro eksāmenu ziemas sesijā – 32% studējošo, trešo eksāmenu vasaras sesijā nokārtoja 21%, bet ceturto valsts vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu 2023. gada ziemas sesijā sekmīgi nokārtojuši 26% studentu.
Ceturto valsts vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu pavisam kārtoja 139 studenti no piecām augstskolām:
No 139 studentiem, kuri kārtoja eksāmenu:
TM norāda, ka, izvērtējot eksāmena rezultātus, var secināt: vislielākās grūtības šoreiz studentiem bija ar tiesību teoriju, tiesību filozofiju un Latvijas tiesību vēsturi. Vislabāk studentiem veicies krimināltiesībās un kriminālprocesa tiesību jomā.
Informācija par eksāmenu nokārtojušo studentu skaitu ir izsaukusi kritiku par juridiskās izglītības kvalitāti Latvijā. Piemēram, ģenerālprokurors Juris Stukāns paudis1 viedokli, ka Latvijā izglītības sistēma degradējoties, valsts vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu rezultāti esot “graujoši”, un prokuratūra ilgstoši nevarot aizpildīt brīvās prokuroru amata vietas.
LAILA MEDINA
Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena komisijas priekšsēdētāja, Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāte
Foto: Tieslietu ministrija.
Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, ir lietderīgi atsaukt atmiņā iemeslus Augstskolu likuma grozījumiem, pēc kuriem tika ieviests valsts vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens un kas tika pieņemti 2017. gada 20. aprīlī. Likumprojekta anotācijā ir ļoti kritisks vērtējums juridiskās izglītības kvalitātei un tika iezīmēti vairāki iemesli juridiskās izglītības zemajam līmenim.
Vispirms anotācijā ir norādīts, ka lielais augstskolu skaits, kurās var iegūt jurista izglītību, radījis tikai šķietamu konkurenci – augstskolas nevis konkurē ar izglītības kvalitāti, bet gan izglītības cenu. Otrs iemesls anotācijā ir vienotu prasību trūkums zināšanu saturam, kas augstskolās būtu jāmāca, lai to beidzēji tiktu uzskatīti par diplomētiem juristiem. Trešais iemesls, pēc likumprojekta autoru domām, ir vienotu prasību trūkums studenta zināšanu novērtēšanai – cik striktam jābūt vērtējumam, lai uzskatītu, ka students augstskolā mācīto patiešām ir apguvis.
Manā ieskatā šie trīs iemesli – konkurences trūkums izglītības kvalitātei, detalizēta un vienota juridiskās izglītības standarta neesamība un problēma izveidot vienotu vērtēšanas standartu – ir cēlonis rezultātiem, ar kādiem studenti regulāri kārto šos eksāmenus.
Šogad man radies priekšstats, ka augstskolu pasniedzēji studiju procesā ne vienmēr ir pietiekami strikti savās prasībās pret studējošajiem, kā dēļ studijas pabeidz tie, kuri nav pieraduši smagi strādāt (mācīties), lai iegūtu vēlamo rezultātu.
Ja students nevēlas vai nespēj apgūt nepieciešamo, studijas jāpārtrauc vai būtiski jāmaina mācīšanās pieeja.
Ar skatu no ārpuses un strādājot starptautiskā vidē, nākas secināt, ka 2017. gadā paustā kritika joprojām ir pamatota un vēl daudz jāpaveic, lai Latvijas juridiskā izglītība sasniegtu līmeni, ko vēlējās likumdevējs, pieņemot šos likuma grozījumus.
Vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens ir risinājums vienotu vērtēšanas standartu ieviešanai. Eksāmena komisija ir jau ieguvusi pietiekamu pieredzi, un kopā ar TM turpinās studentu zināšanu vērtēšanas procesa pilnveidošanu.
Tomēr, runājot par juridisko izglītību, svarīgi atcerēties, ka eksāmens ir studiju procesa “fināla skrējiens”.
Vērtēšana vien nenozīmē, ka eksāmena rezultāti uzlabosies, bet tā rādīs precīzāku izglītības kvalitātes līmeni.
Vienotais eksāmens varētu būt stimuls augstskolu studiju programmu kvalitātes konkurencei, pieņemot, ka studenti izvēlēsies mācības tur, kur ir vislielākās iespējas sagatavoties noslēguma eksāmenam. Tas varētu motivēt augstskolas uzlabot un pilnveidot mācību piedāvājumu. Šeit nopietna uzmanība jāpievērš tam, lai nepastāvētu juridiskās izglītības “blakusprodukti” – jurista diplomu pēc maģistra studiju pabeigšanas saņem tikai studenti, kuri ir nokārtojuši valsts vienoto jurista eksāmenu.
Visbūtiskākais ir jautājums par mācību procesa un satura kvalitāti. Respektējot Augstskolu likumā noteikto augstskolu autonomiju, eksāmena komisija un atbildīgās ministrijas var šo procesu ietekmēt tikai daļēji, – par izglītības pamatu atbildīga joprojām ir katra augstskola.
Tomēr TM kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju var veidot platformu augstskolu savstarpējam dialogam, tajā skaitā sarunām ar juridisko profesiju pārstāvjiem, lai vienotos, kas ir zināšanu kopums un saturs, kas ir jāzina katram studentam, kurš vēlas apgūt jurista profesiju.
Eksāmena rezultātus ietekmējuši arī Covid-19 ierobežojumi. Attālināta izglītība nav tas pats, kas darbs kopā ar pasniedzēju un aktīva personiska dalība studiju procesā. Tomēr tas ir tikai daļējs attaisnojums, jo juridiskās izglītības process nozīmē tiesību avotu un doktrīnas patstāvīgu studēšanu, ko jāiemācās darīt studiju laikā, jo vajadzība lasīt un apgūt izmaiņas nebeigsies nekad. Bez tā darbs jurista profesijā nav iespējams.
Noslēguma secinājums – juridiskās izglītības kvalitātes uzlabošana ir ilgstošs process, tādēļ nav iespējas sagaidīt tūlītējus uzlabojumus.
Es esmu gandarīta, ka tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere juridiskās izglītības kvalitāti ir noteikusi par vienu no savām prioritātēm. Esmu pārliecināta, ka arī augstskolas “atrota piedurknes”, lai paveiktu savus mājasdarbus. Tāpēc es esmu pārliecināta, ka Saeimas deputātu, kuri ierosināja Augstskolu likuma grozījumus, un TM radītais juridiskais ietvars, kā arī augstskolu un eksāmena komisijas iesāktais darbs pēc ilgāka laika sniegs gaidīto rezultātu.
ANNIJA KĀRKLIŅA
Asoc. prof., Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes prodekāne
Vispirms valsts vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens ir komplicēts – tajā kopā tiek iegūti 20 vērtējumi (15 vērtējumi par teorijas jautājumiem dažādās tiesību apakšnozarēs un 5 par kāzusiem dažādās tiesību apakšnozarēs). Neviens nedrīkst būt negatīvs: ja students pareizi izpilda 19 uzdevumus, bet vienā izkrīt, eksāmens nav nokārtots.
Iepriekšējo rezultātu analīze uzrādīja, ka no mūsu fakultātes liela daļa studējošajiem nevarēja saņemt diplomu viena vai divu nesekmīgu vērtējumu dēļ, tāpēc eksāmenu nācās kārtot nākamajā semestrī. Vēl būtiski, ka studentiem pirms eksāmena nav zināmi jautājumi, kas arī ir labi – eksāmenā ir jādemonstrē izpratne, nevis mehāniska teorija.
Daļa studentu šajā ziemas sesijā valsts vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kārtoja jau trešo reizi, kas nozīmē, iespējams, studējošie nav veltījuši mācībām pienācīgu uzmanību.
Pieļauju, daļai augstskolu studentu arī eksāmena jautājumi bija kā pārsteigums, jo bakalaura programmas pirmajos kursos daļa studējošo, visticamāk, vēl neapzinājās, ka pēc vairākiem gadiem, absolvējot profesionālo maģistra programmu, būs jākārto valsts eksāmens arī par bakalaura programmas 1. kursā apgūtu tematiku, tajā skaitā tiesību vēsturi, tiesību filozofiju u. tml.
Tā kā valsts vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu var kārtot neierobežoti, ir bažas, vai atkārtotie eksāmena kārtotāji, kuri jau pirms kāda laika (varbūt pat pirms vairākiem gadiem) būs pabeiguši studijas augstskolā, pienācīgi turpinās gatavoties šim eksāmenam. Tā kā šie studenti bija izpildījuši studiju plānu un bija atlicis tikai pēdējais solis – valsts vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens, viņi vairs nav saistīti ar savu augstskolu un šim eksāmenam gatavojas individuāli, tādēļ to, cik nopietni šim jautājumam viņi pievēršas, augstskola vairs nespēj pārbaudīt – viņi var būt kā mūžīgie “eksāmena kārtotāji” no konkrētas augstskolas.
No Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes (LU JF) studentiem šajā ziemas sesijā valsts vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kārtoja tikai studējošie, kuri nebija eksāmenu nokārtojuši iepriekšējās kārtošanas reizēs vai bija akadēmiskajos pārtraukumos. Pirmreizēji eksāmena kārtotāji, tajā skaitā budžeta studenti, eksāmenu kārto vasaras sesijā.
Svarīgi apzināties, ka mūsdienās Latvijā ir ļoti viegli uzsākt studijas augstskolās – konkursi ir tikai uz budžeta vietām, un “maksas grupā” uzsākt studijas var jebkurš interesents neatkarīgi no iepriekšējā sekmības rādītāja.
Izanalizējot LU JF studējošo vērtējumu, redzam, ka budžeta grupas studentiem un studējošajiem ar augstām sekmēm valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenā nav negatīvu pārsteigumu.
Taču studējošie, kuru vērtējums jau studiju kursos ir bijis 4 vai 5 balles, veido arī negatīvo valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena statistiku, – pēc vairākiem gadiem kādreiz apgūtais ir vēl vairāk piemirsies, nav sekots aktualitātēm, tādēļ rezultāts ir likumsakarīgs.
LU JF arī sesijā daudzi studējošie starppārbaudījumos un eksāmenos iegūst nesekmīgus vērtējumus un ir spiesti eksāmenus kārtot vēlreiz vai pat apgūt kursu atkārtoti – tas nav nekas ārkārtējs.
Ļoti labi, ka ir ieviests šāds valsts vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens ar stingrām prasībām.
Lai arī šobrīd rezultāti nav spīdoši, gaidām, ka pēc ilgāka laika tie uzlabosies, jo studenti sapratīs: lai nokārtotu eksāmenu, jāstudē nopietnāk, un tas paaugstinās gan juridiskās izglītības prestižu, gan visu tiesisko sistēmu. Arī augstskolām tas noteikti būs iemesls secinājumiem.
Līdzīgs valsts jurista kvalifikācijas eksāmens tiek rīkots arī Vācijā, un arī tur sekmības koeficients nebūt nav augsts – daudziem studējošiem to nākas kārtot vēlreiz.
Valsts vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens tika speciāli ieviests, lai atlasītu vislabākos speciālistus – zinošus juristus.
Jurista kvalifikācija dod tiesības pretendēt uz nozīmīgākajiem juridiskajiem amatiem – tiesnesis, prokurors, notārs u. tml., tādēļ kvalifikācijas ieguves eksāmenam ir jābūt tādam, kur tiek atlasīti zinošākie speciālisti.
Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens ir veids, kā atlasīt labākos no labākajiem, tādēļ šobrīd sliktie rezultāti patiesībā jāuztver kā pareizs solis virzienā uz labu speciālistu atlasi ilgākā laikposmā.
Turklāt objektīvi nav iespējams, ka Latvijā valsts vienā gadā varētu sagatavot vairāk nekā 100 izcilus speciālistus jurisprudencē, tāpat kā citās profesijās.
Šobrīd vēl no TM neesam saņēmuši atzīmju sarakstus par mūsu fakultātes individuālu studentu sniegumu šajā eksāmenā – zinām tikai kopējo augstskolu statistiku un sekmīgo vai nesekmīgo vērtējumu procentuālo rādītāju apakšnozarēs. Pēc rezultātu saņemšanas fakultātē tos analizēsim, un 28. aprīlī esam iecerējuši sarīkot konferenci par šo tematiku.
IVO KRIEVS
Biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes dekāns
Diemžēl vēl līdz šim augstskola no TM nav saņēmusi informāciju par pēdējā eksāmena rezultātiem, – tā ir pieejama tikai no plašsaziņas līdzekļiem. Bet iepriekšējo eksāmenu pieredze rāda, ka eksāmens ir sarežģīts un studentiem jāapzinās, ka sagatavoties tam nepieciešams ilgi.
Protams, vienmēr vairāk var darīt arī augstskola un paši studenti, lai labāk sagatavotos eksāmenam, tomēr, pēc manām domām, būtu nepieciešams diskutēt par eksāmena saturu un tā izmaiņām. Pašlaik publiskajā telpā trūkst diskusijas par juristu, kuru valsts “izlaiž” caur savu sietu.
Ir svarīgi saprast, cik augstu latiņa noliekama, – vai valstij būtu “jāatsijā” visi, kuri nezina katru teorētisko aspektu, vai tomēr pārbaudīt saprātīgu minimālo zināšanu līmeni un ļaut juristiem konkurēt brīvajā tirgū.
Šobrīd redzam, ka jau drīz būs liels juristu deficīts, kas, iespējams, pašreizējiem juristiem atvieglos konkurenci un vienlaikus vēlmi mazāk veltīt laiku mūžizglītībai.
Lai arī atbalstu vienotu pārbaudījumu organizēšanu kvalitātes nodrošināšanai, tomēr vēlētos aktualizēt diskusiju par eksāmena saturu un metodēm un to juristu, kuru vēlamies redzēt. Ja mēs būtu definējuši vēlamā jurista pazīmes, esmu pārliecināts, ka arī eksāmens tiktu veidots citādi, jo, man šķiet, ka šobrīd mēs “atsijājam” arī talantus, kuri būtu augsti pieprasīti speciālisti noteiktās moderno tiesību jomās.
1 Ģenerālprokurors kritizē juridiskās izglītības sistēmu. Jurista Vārds, 28.02.2023., Nr. 9 (1275), 4.lpp. Tiešsaistē: https://juristavards.lv/doc/282846-generalprokurors-kritize-juridiskas-izglitibas-sistemu/
