Kopš 2016. gada 1. septembra Inga Reine ir Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (Vispārējā tiesa) tiesnese. Pēc Vispārējās tiesas reformas, kas paredzēja dubultot Vispārējās tiesas tiesnešu skaitu, viņa tika atkārtoti iecelta Vispārējās tiesas tiesneša amatā uz vēl vienu termiņu – līdz 2025. gada 31. augustam.
I. Reine ieguvusi tiesību zinātņu maģistra grādu un, pirms ieņēma tiesneses amatu Vispārējā tiesā, no 2003. līdz 2012. gadam bijusi juriste Latvijas Ārlietu ministrijā, pārstāvot Latvijas valdību starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, kā arī bijusi Eiropas Padomes Cilvēktiesību koordinācijas komitejas (CDDH) valdes locekle. 2012. gadā I. Reine tika iecelta par Latvijas Pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā nodaļas vadītāju un ieņēma šo amatu līdz 2015. gadam, vienlaikus pildot arī juridiskās padomnieces pienākumus.
Kāds, jūsuprāt, ir nozīmīgākais EST pienesums Latvijai? Kā Latvijas iedzīvotājs var redzēt EST darbu ikdienas dzīvē?
Būdama tiesnese Vispārējā tiesā, gribētu uzsvērt tieši šīs tiesas pienesumu Latvijai un tās saikni ar Latvijas iedzīvotājiem.
Vispārējā tiesa ir viena no divām Eiropas Savienības tiesu instancēm. Tā nodrošina tiesiskās aizsardzības līdzekli privātpersonām un uzņēmumiem, kas vēlas apstrīdēt kādu Eiropas Savienības iestādes tiesību aktu, praktisko rīcību vai bezdarbību, kas tiem ir adresēts vai skar tiešā veidā.
Vispārējā tiesa skata arī zaudējumu atlīdzības prasības par Eiropas Savienības iestāžu rīcības vai bezdarbības rezultātā nodarītu kaitējumu.
Tā kā Eiropas Savienības iestādes lēmumus pieņem ļoti daudzās jomās, arī Vispārējās tiesas darbs aptver plašu jomu klāstu. Minēšu vien daļu.
Vispārējā tiesa vērtē Eiropas Komisijas piemērotos naudas sodus par konkurences tiesību pārkāpumiem, tās lēmumus attiecībā uz dalībvalstu sniegtā atbalsta atsevišķiem uzņēmumiem vai nozarēm saderību ar kopējo tirgu un vides un veselības aizsardzības jomā, arī šobrīd aktuālajā enerģētikas jomā.
Vispārējā tiesa skata arī Eiropas Savienības noteiktos ierobežojošos pasākumus (sankcijas), Eiropas Centrālās bankas lēmumus bankas regulējuma jomā, strīdus par Eiropas Savienības preču zīmju aizsardzības jautājumiem, strīdus par Eiropas Savienības iestāžu publisko iepirkumu procedūrām, kā arī piekļuves to rīcībā esošajiem dokumentiem.
Vispārējās tiesas atzinumi ir svarīgi ne tikai lietā iesaistītajām pusēm. Tajos ietvertas vairākas svarīgas transversālas atziņas par Eiropas Savienības tiesību piemērošanu un interpretāciju. Taču, kas ir ne mazāk svarīgi, – tie atstāj praktisku ietekmi uz daudziem Eiropas Savienības iedzīvotāju dzīves aspektiem, kā, piemēram, pieeju noteiktām precēm un pakalpojumiem, cenām produktiem veikalos, pārtikas un medikamentu pieejamību un kvalitāti, preču nosaukumiem un atpazīstamību, banku finansiālo noturību, Eiropas Savienības pārvaldes sistēmas caurskatāmību un labas pārvaldības principa ievērošanu attiecībās ar privātpersonām un uzņēmumiem u. tml.
Kurus EST (Vispārējās tiesas) spriedumus jūs varētu akcentēt kā īpaši svarīgus Latvijai?
Kopumā norādāms, ka ikviena valsts tai pieejamo resursu ietvaros pati zināmā mērā demonstrē sev īpaši būtiskās lietas, kad tā iestājas trešās puses statusā, lai atbalstītu prasītāju(s) vai atbildētāju(s). Šāda iesaiste ir svarīga ne tikai attiecīgajai valdībai, lai paustu pozīciju tai svarīgajā jautājumā. Šāds saturiskais pienesums ir nozīmīgs arī Vispārējai tiesai, jo tas palīdz vispusīgāk apskatīt strīdu.
Kā vienu no nesenākajiem piemēriem, kur Latvija ir iestājusies kā trešā puse, būtu jāmin lieta T-125/22 RT France pret Padomi, kuru tās īpašās nozīmes dēļ skatīja Vispārējās tiesas virspalāta (15 tiesneši). Šajā lietā iesaistījās līdz šim lielākais trešo pušu skaits – Eiropas Komisija, Savienības Augstais pārstāvis kopējās ārējās un drošības politikas jautājumos, kā arī sešas dalībvalstis (Beļģija, Francija, Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija). Šajā lietā Vispārējai tiesai bija jāvērtē Eiropas Savienības Padomes lēmums, ar kuru tika nolemts apturēt Krievijas valdības finansētā televīzijas tīkla Russia Today pārraidi Eiropas Savienībā saistībā ar tās destabilizējošo raksturu pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai.
Vispārējā tiesa, tai skaitā iedziļinoties vārda un informācijas brīvības jautājumā, ar 2022. gada 27. jūlija spriedumu nolēma noraidīt RT France sūdzību. Tā secināja, ka Russia Today saturs demonstrējis atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainas suverēnajā teritorijā, tādējādi lēmums par tās darbības apturēšanu ir nepieciešams un pamatots. Vispārējās tiesas spriedums tika pārsūdzēts, līdz ar to gala risinājums vēl jāgaida. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka ierobežojošie pasākumi tiek noteikti uz īsu laika periodu, kuru ir iespējams pagarināt. Savukārt katru pagarinājumu ir iespējams apstrīdēt Vispārējā tiesā.
Jāņem vērā, ka, attīstoties politiskajai situācijai, arī Eiropas Savienības tiesu pozīcija, vērtējot sankciju kritērijus, evolucionē.
Tāpat Vispārējā tiesā veidojas ļoti nozīmīga judikatūra banku un finanšu sektora uzraudzībā, konkurences tiesību jomā, kā arī, izskatot saistībā ar Covid-19 pieņemtos valsts atbalsta pasākumus.
Piemēram, pēc 2008. gada finanšu krīzes 2014. gadā Eiropas Savienībā tika izstrādāts Vienotais banku uzraudzības mehānisms. Savukārt 2015. gadā izveidotā Vienotā noregulējuma valde vajadzības gadījumā pieņem noregulējuma lēmumus attiecībā uz ES dalībvalstu kredītiestādēm, kurām nav pietiekama nodrošinājuma savai maksātspējai. Šādi lēmumi tika pieņemti arī attiecībā uz dažām Latvijas bankām (ABLV un PNB), kuras apstrīdēja sev nelabvēlīgos vērtējumus. Savukārt Trasta komercbanka apstrīdēja Eiropas Centrālās bankas lēmumu, kuru tā pieņēma kā uzraudzības iestāde Vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros, atņemt tai piešķirto kredītiestādes atļauju.
Pēdējā laikā Vispārējā tiesa izskatīja vairākas lietas par dalībvalstu pieņemtajiem ekonomiska rakstura atbalsta pasākumiem uzņēmumiem vai nozarēm, tostarp Covid-19 sanitārās krīzes ietvaros.
Īpaši interesantas debates notika lietās par Eiropas Savienības dalībvalstu atbalsta pasākumiem nacionālajām lidsabiedrībām saistībā ar noteiktajiem pārvietošanās un ieceļošanas ierobežojumiem, vienlaikus citu valstu lidsabiedrības nesaņēma šādu atbalstu.
Viena no lidsabiedrībām, kura nesaņēma valsts atbalstu, vērsās Vispārējā tiesā, lai pārbaudītu, cik tiesiski bijuši Eiropas Komisijas lēmumi, ar kuriem minētie valsts atbalsta pasākumi tika atzīti par saderīgiem ar Eiropas Savienības kopējo tirgu.
Šīs lietas radīja jaunus izaicinājumus Eiropas Savienības kopējam tirgum, jo arvien grūtāk ir savstarpēji nošķirt nacionālo un pārnacionālo elementu, kas ir raksturīgs ne tikai transporta sektoram, bet arī, piemēram, enerģētikas jomai.
Par kādām aktuālām tendencēm ES tiesiskajā telpā liecina EST ierosinātās un izskatītās lietas?
Pēdējos gados ir vērojama tendence, ka izskatāmās lietas kļūst arvien sarežģītākas un iezīmē iepriekš neskatītus juridiskos jautājumus.
Reaģējot uz šo situāciju, Vispārējā tiesa izmanto ieguvumu no 2016. gadā īstenotās reformas (tika nolemts, ka turpmāk sastāvā būs divi tiesneši no katras ES dalībvalsts) un biežāk skata lietas paplašinātā tiesnešu sastāvā, kas ir pieci tiesneši, iepretim pamatsastāvam, kuru veido trīs tiesneši.
Savukārt šīgada 30. novembrī EST iesniedza leģislatīvo priekšlikumu, ierosinot nodot Vispārējai tiesai daļu no savām kompetencēm prejudiciālo jautājumu izskatīšanā, tostarp pievienotās vērtības nodokļa, muitas kodeksa un pasažieru tiesību ievērošanas jautājumos.
Kāpēc Latvijas iedzīvotājiem būtu jāseko līdzi EST aktualitātēm?
Katrā no jomām, kuru izskata Vispārējā tiesa, var runāt par svarīgiem nolēmumiem konkrētu tiesību un interešu aizsardzībai gan no satura, gan procedūras aspekta. Ar šo aizsardzību saistītie jautājumi ir nonākuši līdz Vispārējai tiesai, jo tie ir bijuši aktuāli kādam Eiropas vai ārpus Eiropas esošam iedzīvotājam vai uzņēmumam.
Kā jau minēju, Vispārējās tiesas secinājumi ietver svarīgus pavedienus, kurus var izmantot ierēdņi un juristi, kuri piemēro Eiropas Savienības tiesību normas. Turklāt Vispārējās tiesas secinājumi rada praktisku efektu uz vairākiem aspektiem ikdienas dzīvē.
Latvijas tiesībpolitikas veidotājiem un iedzīvotājiem ir būtiski, piemēram, patērētāju aizsardzības jautājumi konkurences un preču zīmju lietās, vides un veselības apsvērumu prioritāte pār ekonomiskajām interesēm Eiropas Savienības iestāžu lēmumos par dažādu pesticīdu un medikamentu laišanas tirgū apstiprināšanu, kā arī atziņas darba tiesību jomā Eiropas Savienības civildienesta strīdos.
Latvijas uzņēmumiem būtu jāseko līdzi aktualitātēm, it īpaši Vispārējās tiesas ekonomiska rakstura lietās – konkurences, valsts atbalsta, preču zīmju un banku uzraudzības jomā.
Vērtīgi akcentēt arī lietas par publiskā iepirkuma procedūru, jo ar tajās izskatītajiem materiāltiesiskajiem un procesuālajiem jautājumiem var saskarties arī jebkurš uzņēmums Latvijā, kas piedalās valsts līmeņa iepirkumos. Tāpat ir vērts minēt ES Vispārējās tiesas atziņas par uzņēmumu lūgumiem noteikt kādu informāciju par konfidenciālu komercnoslēpuma dēļ.
Vispārējās tiesas judikatūrā ir rūpīgi analizēti dažādi iespējamie būtisku procesuālo prasību noteikumu pārkāpumi Eiropas Savienības iestāžu lēmumu pieņemšanas procesā – visbiežāk par lietas objektīvu izskatīšanu, tiesībām tikt uzklausītam, tiesiskajā regulējumā iestādei noteikto procedūru, tostarp termiņu, ievērošanu un pienākumu norādīt pamatojumu izpildi.
Kādi ir Latvijas turpmākie izaicinājumi Eiropas tiesiskajā telpā?
Kaut arī Eiropas Savienība turpina vairāk vai mazāk ievērojamu virzību visās savas politikas jomās (no kurām ikvienā ir nepieciešami resursi un uzmanība), karš Ukrainā papildus jau minētajiem sankciju jautājumiem uzmanības centrā ir izcēlis enerģētikas jautājumus. Kara rezultātā Eiropas Savienības enerģijas padeve, samazinot Krievijas dabasgāzes patēriņu, kas Savienības līmenī ir lēšams ap 10%, bet Latvijā – teju 33% –, ir apdraudēta.
Kā Tiesa, ievērojot Vispārējās tiesas nospriesto, nesen atzinusi EST lietā C-848/19 P Vācija pret Poliju, dalībvalstīm ir pienākums solidarizēties gan savstarpēji, gan attiecībā uz Savienības kopējām interesēm un tās īstenoto enerģētikas politiku.
Šajā kontekstā Eiropas Komisija jau ir nākusi klajā ar vairākiem normatīvajiem risinājumiem un solījusi 2023. gada pirmajā ceturksnī sniegt priekšlikumu strukturālai Eiropas elektrības tirgus reformai. Kāds būs konkrētais saturs, ir pāragri spriest, tomēr ir skaidrs, ka tam būs vajadzīga ikvienas dalībvalsts ievērojama rīcība.
Ievērojot minēto, kā arī Eiropas Komisijas ambīcijas klimata neitralitātes jautājumos, kas cita starpā iekļauj videi draudzīgu investīciju vairošanu, tuvākajā piecgadē noteikti būs nepieciešama fundamentāla ieradumu maiņa un jaunu infrastruktūru izveide/pārveide, kam nenoliedzami sekos ievērojams daudzums publisko, tai skaitā Eiropas Savienības fondu, līdzekļu.
Ilgtspējīgas ekonomikas mērķi, kaut arī noteikti relatīvi īsiem termiņiem, joprojām prasa ievērot labas likumdošanas priekšnoteikumus.
Tieši balanss starp tiesiski korektu normatīvo regulējumu un efektīvu Eiropas Savienības politiku iestrādi ir vērtējams kā lielākais izaicinājums, kurš Latvijai būs godpilni jāpārvar.
