EST ietilpstošajā Tiesā, līdztekus 27 tiesnešiem no katras dalībvalsts, darbojas arī 11 ģenerāladvokāti, kuru pienākums ir sniegt EST objektīvus un neatkarīgus secinājumus lietās, kurās tiek apspriesti jauni vai īpaši aktuāli tiesību jautājumi. Vācijai, Francijai, Itālijai, Spānijai un Polijai ir pastāvīgi ģenerāladvokāti, savukārt pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm atlikušajiem sešiem ģenerāladvokāta amatiem rotācijas kārtībā jāizvirza savi kandidāti.
2021. gadā Latvijai bija iespēja pirmo reizi virzīt savu pretendentu EST ģenerāladvokāta amatam, kā rezultātā kopš 2021. gada 7. oktobra kā pirmā Latvijas pārstāve EST ģenerāladvokāta amatā ar sešu gadu pilnvaru termiņu ir iecelta Laila Medina.
L. Medina ir ieguvusi Eiropas Savienības tiesību maģistra grādu Rīgas Juridiskajā augstskolā un Kopenhāgenas Biznesa skolā, no 1995. līdz 2002. gadam strādājusi Latvijas Republikas Satiksmes ministrijā kā Juridiskās nodaļas vadītāja un Jūrlietu departamenta direktora vietniece, vēlāk ministrijā kļūstot par valsts sekretāra padomnieci Eiropas lietās. No 2004. līdz 2005. gadam L. Medina bija Latvijas Republikas Valsts kancelejas Eiropas lietu biroja vadītāja vietniece, savukārt 2005. gadā uzsāka darbu Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā, kurā ieņēmusi Politikas plānošanas departamenta direktores amatu, bijusi valsts sekretāra vietniece nozaru politikas jautājumos un valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos.
Kāds, jūsuprāt, ir nozīmīgākais EST pienesums Latvijai? Kā Latvijas iedzīvotājs var redzēt EST darbu ikdienas dzīvē?
Jautājumu par Eiropas Savienības tiesas lomu nevar skatīt atrauti no Latvijas dalības Eiropas Savienībā. EST ir viena no Eiropas Savienības institūcijām, kas atbilstoši Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteiktajai kompetencei piedalās Eiropas Savienības funkcionēšanas nodrošināšanā. Savā ikdienā EST ir tiesiskuma un Eiropas Savienības vērtību sargs, un mūsdienu nestabilajā pasaulē, kad jebkas var tikt pakļauts iznīcības riskam, šāds vērtību sargs ir nozīmīgs avots kaut nelielai stabilitātes izjūtai.
Nedrīkst aizmirst, ka Latvijas tiesu sistēma ir Eiropas Savienības vienotās tiesību telpas sastāvdaļa, un Latvijas tiesām ir pienākums piemērot Eiropas Savienības tiesības savā ikdienas darbā. Lai Latvijas tiesas spētu nodrošināt Latvijas iedzīvotāju tiesību aizsardzību vienlīdzīgi ar citu dalībvalstu iedzīvotājiem, EST ir pienākums atbildēt uz Latvijas tiesu prejudiciālajiem jautājumiem par Eiropas Savienības tiesību interpretāciju. Šis Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteiktais nacionālo tiesu un EST dialogs dod iespēju Latvijas iedzīvotājam paļauties, ka strīdi, kas skar Eiropas Savienības tiesības, tiks risināti vienveidīgi, neatkarīgi no tā, kurā Eiropas Savienības valstī šāds strīds būs radies.
Ikdienā vislabāk EST darbu var vērtēt pēc tās spriedumiem un ģenerāladvokātu secinājumiem.
Spriedumos un ģenerāladvokātu secinājumos iekļautās atziņas ne tikai sniedz atbildes konkrētajā lietā, bet arī palīdz interpretēt un piemērot Eiropas Savienības tiesības līdzīgās situācijās arī turpmāk.
Izmantojot iespēju, vēlos pievērst uzmanību ģenerāladvokātu secinājumu pienesumam Eiropas tiesību telpai. Ģenerāladvokāts ir neitrāls tiesas padomdevējs, kurš palīdz tās funkciju izpildē, kurš, izmantojot neatkarīgu un objektīvu juridisko analīzi, sniedz argumentos balstītu skatījumu, kādam vajadzētu būt lietas risinājumam. Ģenerāladvokātam ir iespēja secinājumos detalizēti izvērst analīzi, aplūkojot lietas būtību no dažādiem skatpunktiem. Secinājumi ir nozīmīgs avots tiesību zinātniekiem un Eiropas Savienības tiesību ekspertiem, lai aktualizētu diskusijas par Eiropas Savienības tiesību attīstību.
Kurus EST spriedumus jūs varētu akcentēt kā īpaši svarīgus Latvijai? Kāpēc?
Pēdējos gados EST ir pievērsusi lielu uzmanību tiesiskuma, tiesu varas neatkarības un dalībvalstu konstitucionālās identitātes jautājumiem. Spriedumi, kas ir vērtējuši tiesu varas spēju darboties Eiropas Savienības tiesību telpas ietvarā vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, izgaismo pamatnosacījumus Eiropas Savienības kā tiesiskuma kopienas pastāvēšanai. Tie ir – likuma vara, savstarpēja uzticēšanās un pamattiesību aizsardzība. Šajā jomā tieši Latvijai būtisks ir spriedums par valsts valodas aizsardzību izglītības procesā (C-391/20), kurā EST atzina valsts valodas aizsardzību kā būtisku Latvijas konstitucionālās identitātes sastāvdaļu.
Pēdējos gados EST ir pievērsusi lielu uzmanību tiesiskuma, tiesu varas neatkarības un dalībvalstu konstitucionālās identitātes jautājumiem.
Tomēr gribu uzsvērt, ka EST spriedumi skar faktiski visas dzīves jomas. Vienotais tirgus, pamatbrīvības, vienota tiesiskuma telpa, datu aizsardzība, vides aizsardzība – šo sarakstu varētu vēl ilgi turpināt.
Ja tomēr jānosauc viens piemērs, es gribētu pievērst uzmanību Porr Bau lietai (C‑238/21), kas iezīmē tiesas pievēršanos ilgtspējas jautājumiem (konkrētajā lietā – atkritumu apstrādes jomā), sniedzot savu ieguldījumu aprites ekonomikas domāšanas iedzīvināšanai.
Par kādām aktuālām tendencēm ES tiesiskajā telpā liecina EST ierosinātās un izskatītās lietas?
EST redzeslokā nonāk tie paši jautājumi, kas ir aktuāli sabiedrībai kopumā. Tiesai ir iespēja ar zināmu laika nobīdi izvērtēt dalībvalstīs radušos strīdus un Eiropas Savienības regulējuma neskaidrības, atminoties tās vērtības, kuras Eiropas Savienības līgums ir ielicis Eiropas Savienības funkcionēšanas pamatā. Kā spilgtu piemēru varu minēt jautājumu par datu aizsardzību. Pēc sarežģītām diskusijām Eiropas Savienības Padomē un Parlamentā Datu regula (2016. gada 27. aprīļa regula 2016/679) pēc tās pieņemšanas izraisīja vētrainas diskusijas Latvijā un citviet Eiropas Savienībā.
Šobrīd datu aizsardzības jautājumi, it īpaši personu datu aizsardzības salāgošana ar politikas mērķiem, kas izvirzīti dažādās tiesību jomās, ir tiesas “karstie” jautājumi.
Vispārīgi apskatot tiesas spriedumus, tiesiskums, pamatvērtību un procesuālo garantiju aizsardzība un vienota Eiropas Savienības tiesiskuma telpa varētu būt lielākie virsraksti, kas dažādos kontekstos parādās teju katrā spriedumā. Papildus es varētu ieskicēt ilgtspējas ienākšanu tiesas dienaskārtībā. Kā jau minēju, atbildot uz pirmo jautājumu, šodienas realitāte ir kara un iepriekš piedzīvoto krīžu radītā nestabilitāte un saistītās tiesvedības, sākot ar jautājumiem par sankcijām un beidzot ar Covid-19 apkarošanas pasākumiem.
Kāpēc Latvijas iedzīvotājiem būtu jāseko līdzi EST aktualitātēm?
Es atbildētu pavisam īsi –, jo Eiropas Savienības tiesa interpretē Eiropas Savienības tiesības, kas regulē mūsu ikdienu dažādās dzīves jomās. Latvijas Republikas Satversme garantē tiesības zināt savas tiesības, bet, lai likumos iekļautais palīdzētu rast risinājumu tiesību aizskāruma gadījumā, par tiesību saturu ir jāinteresējas. EST skaidro, kāds ir Eiropas Savienības tiesību saturs, un, tā kā Eiropas Savienības tiesības ir neatņemama Latvijas tiesību sistēmas daļa, EST spriedumi, līdzīgi kā Satversmes tiesas un Augstākās tiesas spriedumi attiecībā uz Latvijas tiesībām, ir būtiskākais avots tiesību satura noskaidrošanai.
Latvijas iedzīvotāji ir pilnvērtīgi Eiropas Savienības pilsoņi, tāpēc mēs nevaram dzīvot tikai savā nacionālajā tiesību ietvarā.
Latvijas iedzīvotājiem ir jālūkojas plašāk – uz Eiropas tiesisko telpu –, atceroties, ka Latvijas nacionālās tiesības un Eiropas Savienības tiesības ir nesaraujami saistītas dažādās dzīves jomās. Sekošana līdzi aktualitātēm palīdz veidot kritisko domāšanu un izdarīt savus secinājumus par to, kas ir aktuāls Eiropas Savienībā un kā Eiropas Savienības tiesības katram no mums var palīdzēt.
Īpašs pienākums sekot līdzi EST aktualitātēm ir Latvijas juristu saimei. Kā jau minēju, Latvija ir Eiropas Savienības tiesību telpas sastāvdaļa, un Eiropas Savienības tiesības nosaka virkni būtisku tiesību un pienākumu, kas ir svarīgi Latvijas iedzīvotājiem viņu ikdienā. Juristu pienākums ir palīdzēt izprast Eiropas Savienības tiesībās noteikto un izmantot tās ikdienā. Svarīgi, lai sabiedrībai būtu ērti pieejama aktuālā informācija tai saprotamā valodā, tāpēc uzteicams ir gan likumi.lv jaunais projekts piesaistīt likumiem būtiskākos EST spriedumus, gan “Jurista Vārda” un LV portāla sniegtā Eiropas Savienības tiesību analīze.1
Kādi ir Latvijas nākotnes izaicinājumi Eiropas tiesiskajā telpā?
Nozīmīgākais izaicinājums ir Latvijas tiesību sistēmas kvalitāte, lai tā veiksmīgi darbotos simbiozē ar Eiropas Savienības tiesību attīstību. Lai tas notiktu, katram ķēdes posmam, kas ir iesaistīts likumdošanas procesā un tiesību piemērošanā, ir jārūpējas par sava darba kvalitāti.
Otrs izaicinājums ir juristu un juridiskās domas nepārtraukta izaugsme.
Mūsdienu sabiedrības funkcionēšana ir sarežģīts process, un tādi neizbēgami ir arī likumi, kas regulē šos procesus.
Likumi un tiesu prakse ir savstarpēji cieši saistīti un atrodas nepārtrauktā dinamiskā attīstībā. Lai iekļautos un būtu saderīgs ar attīstības ritmu, juristam ir jābūt ar izciliem izglītības pamatiem, kā arī prasmēm un spēju katru dienu pētīt un mācīties to, kas notiek Latvijā, Eiropas Savienībā un pasaulē. Neaizmirsīsim, ka papildus Latvijas un Eiropas Savienības ikdienai pastāv procesi, kas norit Eiropas Padomē, OECD, ANO un tās specializētajās aģentūrās u. c. Arī tas veido Latvijas tiesību saturu un būtiski ietekmē tiesību attīstības tendences. Politiskā nestabilitāte un tiesību attīstības dinamika prasa iekšēju stabilitāti, un, manā skatījumā, lietas, kas var dot iekšējo stabilitāti, ir pārliecība par tiesiskumu, zināšanas un atvērtība attīstībai.
Uzzini vairāk par EST
- EST tīmekļvietnē
- Twitter kontā: @EUCourtPress
- YouTube kanālā: @CourtofJusticeEU
1 Vietnes – likumi.lv, portāls “Cilvēks. Likums. Valsts” (www.lvportals.lv) un žurnāls “Jurista Vārds” (www.juristavards.lv) – ir oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” uzturētās valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformas daļas.
