EST sastāvā ietilpstošās Tiesas sastāvā ir 27 tiesneši, t. i., pa vienam tiesnesim no katras Eiropas Savienības dalībvalsts, un Latvijas pārstāve EST kopš 2020. gada 6. oktobra ir tiesību zinātņu doktore, profesore Ineta Ziemele.
EST tiesneša amatam kandidātus izvirza attiecīgā dalībvalsts, bet tiesneša amatā ieceļ dalībvalstu valdības. Ar Eiropas Savienības Padomes 2020. gada 2. septembra lēmumu Nr. (ES) 2020/1251 I. Ziemele tika iecelta EST tiesneša amatā uz atlikušo bijušā EST tiesneša, pašreizējā Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita pilnvaru termiņu līdz 2024. gada 6. oktobrim.
I. Ziemele pirms kļūšanas par EST tiesnesi laikposmā no 2005. līdz 2015. gadam ir bijusi tiesnese Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā, kā arī no 2015. līdz 2020. gadam bijusi Latvijas Republikas Satversmes tiesas tiesnese, tostarp no 2017. gada pildot Satversmes tiesas priekšsēdētājas amata pienākumus. I. Ziemele kopš 2017. gada ir korespondētājlocekle Latvijas Zinātņu akadēmijā, ar kuru sadarbojas, veicot pētniecības darbu tiesību zinātnes jomā.
Kāds, jūsuprāt, ir nozīmīgākais EST pienesums Latvijai? Kā Latvijas iedzīvotājs var redzēt EST darbu ikdienas dzīvē?
Latvijas likumdošana lielā mērā balstās Eiropas Savienības tiesību aktos, jo Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Eiropas Savienības Tiesas (EST) kompetencē ir nodrošināt vienotu Eiropas Savienības tiesību aktu izpratni visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Nevar būt tā, ka šie tiesību akti tiek dažādi interpretēti un piemēroti Latvijā un, piemēram, Igaunijā.
EST pienesums gan Latvijā, gan visās dalībvalstīs ir vienotas tiesību izpratnes nodrošināšana un Eiropas Savienības pilsoņu, tostarp Latvijas pilsoņu, tiesību vienlīdzīga aizsardzība. Tā kā latviešu valoda ir viena no oficiālajām Savienības institūciju darba valodām, EST un pārējo Eiropas Savienības institūciju informācija Latvijas iedzīvotājam ir viegli pieejama. Visi EST spriedumi tiek tulkoti latviešu valodā.
Kurus EST spriedumus jūs varētu akcentēt kā īpaši svarīgus Latvijai? Kāpēc?
Minēšu vadošos spriedumus trīs jomās.
Līguma par Eiropas Savienības darbību 4. panta otrais punkts ietver principu, ka Savienība respektē nacionālo identitāti. Lietā C-391/20 (“Cilēvičs un citi”), kurā Satversmes tiesa uzdeva EST prejudiciālo jautājumu, EST skaidroja, kā samērot Eiropas Savienības pamatos esošo uzņēmējdarbības brīvību un nacionālo identitāti, kas Latvijā pamato, ka privātajās augstskolās ir jāpiedāvā mācību programmas latviešu valodā.
Personas datu aizsardzības jomā pēc Satversmes tiesas jautājumiem lietā C-439/19 (“Sodu punktu lieta”) EST sniedza būtisku skaidrojumu par Datu aizsardzības regulas attiecināmību uz Latvijas sodu punktu reģistru.
Visbeidzot apcietinājuma lēmuma jomā Eiropā ir jānorāda uz būtisku attīstību, piemēram, lietā C-216/18 PPU, kas nosaka, ka, izpildot pieprasījumu par personas nodošanu otrai Eiropas Savienības dalībvalstij, situācijā, kad pastāv bažas par tiesu sistēmas neatkarību, izpildes valsts atbildīgajai institūcijai ir jāpiemēro divu soļu tests. Proti, jāņem vērā informācija, kas attiecas uz problēmām lēmuma pieņēmējā valstī, kā arī jāsaņem informācija no nododamās personas, ka vispārīga rakstura problēmas skartu tieši konkrēto personu.
Minētās lietas parāda, ka Eiropas Savienības tiesības attiecas uz katru Latvijas iedzīvotāju pavisam ikdienišķās situācijās.
|
Uzzini vairāk >> |
Par kādām aktuālām tendencēm Eiropas Savienības tiesiskajā telpā liecina EST ierosinātās un izskatītās lietas?
EST skatāmās lietas liecina par to, ka pieaug Eiropas Savienības tiesību tvērums, kā arī detalizācijas pakāpe. Arvien vairāk Eiropas Savienības pilsoņu pārvietošanās brīvība, tostarp uzņēmumu, kapitāla un preču brīva kustība, prasa no Eiropas Savienības likumdevēja vienotu likumdošanas piemērošanu.
Līdz ar to pilsoņi aizstāv savas tiesības nacionālajās tiesās, kuras ir pirmās, kas piemēro Eiropas Savienības tiesību aktus. Šiem procesiem ir pieaugoša dinamika.
Papildus tam pilsoņi prasa savu pamattiesību ievērošanu, līdz ar to Eiropas Savienības Pamattiesību hartas piemērošana paplašinās.
Kāpēc Latvijas iedzīvotājiem būtu jāseko līdzi EST aktualitātēm?
Tas ir saistīts ar tēzi “zini savas tiesības”! Tā kā EST izskaidro bieži vien ļoti sarežģītos Eiropas Savienības tiesību labirintus, spriedumi ir nenovērtējams informācijas avots.
Kādi ir Latvijas nākotnes izaicinājumi Eiropas tiesiskajā telpā?
Lai Latvijas eksperti un pilsoņi varētu gan dot savu ieguldījumu Eiropas Savienības attīstībā, gan pilnvērtīgi izmantot vienotas tiesiskās telpas sniegtās iespējas biznesā, izglītībā un citās dzīves jomās, ir jāmaina Latvijas izglītības sistēma, īpaši augstākās izglītības saturs, metode un prasības. Latvijas iedzīvotājiem, līdzīgi kā, piemēram, Luksemburgā, būtu jāpārvalda vismaz vēl divas citas Eiropas Savienības dalībvalstu valodas.
Uzzini vairāk par EST
- EST tīmekļvietnē
- Twitter kontā: @EUCourtPress
- YouTube kanālā: @CourtofJusticeEU
