EST sastāvā esošā Vispārējā tiesa (Vispārējā tiesa) ar laiku ir kļuvusi par vispārējās jurisdikcijas tiesu, kuras kompetencē ir pirmajā instancē izspriest fizisko vai juridisko personu un dalībvalstu celtās prasības (izņemot tās, kuru izskatīšana ir tikai Tiesas kompetencē) vairāk nekā 40 jomās. Kopš 2019. gada 1. septembra Vispārējās tiesas sastāvā ir divi tiesneši no katras dalībvalsts.
2021. gada 27. septembrī par vienu no Latvijas pārstāvjiem Vispārējā tiesā kļuva tiesību zinātņu doktors Pēteris Zilgalvis.
P. Zilgalvis ir ieguvis jurisprudences doktora grādu Dienvidkalifornijas Universitātē. Kopš 2005. gada Pēteris Zilgalvis ir strādājis Eiropas Komisijā – ģenerāldirektorāta (GD CONNECT), Digitālā vienotā tirgus direktorāta Digitālo inovāciju un blokķēdes nodaļas vadītāja amatā, FinTech darba grupas līdzpriekšsēdētāja amatā un citos nodaļas vadītāja amatos.
Kāds, jūsuprāt, ir nozīmīgākais EST pienesums Latvijai? Kā Latvijas iedzīvotājs var redzēt EST darbu ikdienas dzīvē?
EST kā iestādi veido divas tiesu instances – Tiesa un Vispārējā tiesa. Tā kā esmu tiesnesis Vispārējā tiesā, kura tika dibināta 1989. gadā un kurā pārsvarā tiek spriesti ekonomiska rakstura jautājumi, atbildēšu tieši par šo tiesu. Vispārējā tiesā var vērsties privātpersonas un uzņēmumi, lai aizstāvētu savas tiesības Eiropas Savienības līmenī. Saskaņā ar Līgumā par Eiropas Savienības darbību minētajiem kritērijiem un atbilstošo jurisprudenci tie var apstrīdēt Eiropas Savienības iestāžu vai aģentūru pieņemtos tiesību aktus, kā arī vērsties pret to bezdarbību. Vispārējā tiesā izskatītās lietas ietver konkurences noteikumu pārkāpumus, prasības saistībā ar Eiropas Savienības iestāžu izdotajiem tiesību aktiem valsts atbalsta un tirdzniecības aizsardzības pasākumu (“dempinga”) jomā, kā arī ierobežojošo pasākumu (sankciju), preču zīmju un dizainparaugu, banku uzraudzības un civildienesta lietas. Tāpat vairāki svarīgi Vispārējās tiesas spriedumi ir pieņemti saistībā ar apstrīdētiem lēmumiem veselības, vides aizsardzības un datu aizsardzības jomā.
Kurus EST spriedumus jūs varētu akcentēt kā īpaši svarīgus Latvijai? Kāpēc?
Lielākajā daļā gadījumu tieši Vispārējā tiesa ir pirmā tiesu instance, kas vērtē Eiropas Savienības iestāžu un aģentūru pieņemto tiesību aktu likumību. Tādējādi nereti tai jāskata jautājumi, kas pavisam nesen bijuši lēmumu pieņēmēju dienaskārtībā vai apspriesti avīžu virsrakstos. Šajā ziņā īpaši vēlos izcelt lietas, kurās tiek apstrīdēti Eiropas Savienības Padomes pieņemtie ierobežojošie pasākumi (sankcijas).
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Eiropas Savienība ir pieņēmusi astoņas sankciju paketes, un šie lēmumi ir apstrīdēti vairāk nekā 50 lietās.
Vispārējās tiesas 2022. gada 27. jūlija spriedums lietā RT France pret Padomi (T-125/22) ir svarīgs visām dalībvalstīm, it īpaši Latvijai. Šajā lietā Vispārējās tiesas virspalāta apstiprināja, ka Padomes lēmums, kas aizliedz Russia Today pārraidīt saturu visā Eiropas Savienībā, ir likumīgs. Tā uzskatīja, ka saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā Eiropas Savienībai bija pamats aizsargāt pilsoņus pret dezinformāciju, propagandu un nepatiesu informāciju, ko izplata Krievijas kontrolētā preses struktūra. Citiem vārdiem sakot, Vispārējā tiesa nolēma, ka miera un demokrātijas principu saglabāšana attaisno vārda brīvības, kas ir Eiropas Savienības tiesību pamatprincips, ierobežošanu un dezinformācijas aizliegšanu, ko var izmantot kā destabilizācijas un demokrātijas graušanas instrumentu. Šis ir nozīmīgs lēmums, īpaši Latvijai, jo tas līdzsvaro vārda brīvību, demokrātijas aizsardzību un miera saglabāšanu.
Par kādām aktuālām tendencēm ES tiesiskajā telpā liecina EST ierosinātās un izskatītās lietas?
Galvenā tendence, kas novērojama gan Vispārējās tiesas, gan Tiesas judikatūrā, ir to īstenotās tiesiskuma kontroles intensitātes pastiprināšanās, lai vērtētu administratīvu lēmumu likumību.
Tehniskajās, ekonomiskajās un politiskajās jomās tiesa respektē Komisijas vai Padomes rīcības brīvību. Tomēr politiskās rīcības brīvības atzīšana nenozīmē, ka administrācija netiek pakļauta tās lēmumu likumības kontrolei. Proti, tiesa pārbauda, vai administrācija nepārsniedz savas pilnvaras. Tā ir pozitīva attīstība pilsoņiem, uzņēmumiem un arī dalībvalstīm, jo tos var aizsargāt pret patvaļīgu administratīvu darbību. Tā ir pozitīva attīstība arī administrācijai, jo palīdz tai pieņemt tiesiskākus lēmumus.
Kā piemērus varu minēt 2022. gada 23. novembra spriedumu lietā CWS Powder Coatings pret Komisiju (T-279/20), kurā Vispārējā tiesa atcēla Komisijas lēmumu klasificēt titāna dioksīda daļiņas kā pēc būtības bīstamu vielu. Varu minēt arī lietu CCPL pret Komisiju (T-522/15), kurā Vispārējai tiesai tiek lūgts pārskatīt naudas soda aprēķinu, ko Komisija uzlikusi uzņēmumiem, kuri ir sodīti par konkurences tiesību pārkāpumiem.
Kāpēc Latvijas iedzīvotājiem būtu jāseko līdzi EST aktualitātēm?
Digitālajā laikmetā Eiropas Savienību, līdz ar to arī Latvijas pilsoņu ikdienu, tiešā veidā ietekmē lielie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, Google, Amazon, Meta un Twitter. Nereti tiem tirgū ir dominējošs stāvoklis, kas nodrošina ietekmi, kura var sniegties ārpus šo uzņēmumu tiešās darbības jomas. Tāpēc ir īpaši būtiski, lai minētie uzņēmumi ievērotu Eiropas Savienības noteikumus konkurences, personas datu aizsardzības un citās jomās.
Tāpat Latvijas uzņēmējiem ir būtiski, lai citu, nereti turīgāku dalībvalstu uzņēmēji nesaņemtu aizliegtu valsts atbalstu, kas tādējādi kropļotu konkurenci.
Vispārējās tiesas judikatūra preču zīmju jomā var būt noderīga arī uzņēmumiem, kuri apsver iesniegt preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā (EUIPO). Ekskluzīvās tiesības, ko sniedz preču zīmes reģistrācija, ļauj tās īpašniekam baudīt monopolu, tādējādi liedzot to izmantot jebkuram citam konkurentam attiecīgajā tirgū. Šajā ziņā jāuzsver, ka, lai iegūtu aizsardzību, preču zīmei ir jāpiemīt atšķirtspējai. Citiem vārdiem sakot, tā nedrīkst aprakstīt preces vai pakalpojumus, uz kuriem tās reģistrācija tiek pieprasīta, vai to īpašības. Saskaņā ar Vispārējās tiesas judikatūru – jo zemāka ir preču zīmes atšķirtspēja, jo zemāks ir tās aizsardzības līmenis.
Kādi ir Latvijas nākotnes izaicinājumi Eiropas tiesiskajā telpā?
Domāju, ka nozīmīgākie Latvijas nākotnes izaicinājumi Eiropas Savienības tiesiskajā telpā būs saistīti ar jaunajām tehnoloģijām, vides aizsardzību un enerģētiku. Manuprāt, digitālā sfēra, tāpat kā klimata pārmaiņas, būs viena no svarīgākajām jaunajām tiesību nozarēm.
Ir virkne Eiropas Savienības topošo tiesību aktu par digitālajām tehnoloģijām, kuri drīzumā tiks pieņemti vai stāsies spēkā.
Daļa no tiem ir domāti, lai novērstu negatīvās sekas, kuras izraisa digitālās platformas. Citi – ar mērķi veicināt jauno tehnoloģiju vai datu izmantošanu Eiropas Savienības, tās pilsoņu un sabiedrības interesēs.
Pieminēšu Regulu par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē (Digitālo tirgu tiesību akts) un Digitālo pakalpojumu likumu (DMA/DSA), kuru mērķis ir palielināt konkurenci digitālajā jomā, dodot iespēju jaunajiem uzņēmumiem sacensties ar “vārtziņiem“ (ar šo terminu apzīmē dominējošos tehnoloģiju uzņēmumus).
Eiropas Komisijas priekšlikums regulai par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA) aptvers kriptoaktīvus, globālās stabilās kriptomonētas un kriptovalūtas.
Šajā sfērā pēdējā laikā ir bijuši daudzi neviennozīmīgi vērtēti notikumi, kā arī bankroti. Regula ir domāta, lai veicinātu inovācijas, vienlaikus pasargājot klientu intereses.
Datu regulas priekšlikums (priekšlikums regulai par saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu piekļuvi datiem un to izmantošanu) ir mērķēts uz Eiropas datu izmantošanu Eiropas Savienības uzņēmumos, tajā pašā laikā uzturot augstu līmeni datu aizsardzībā.
Priekšlikums regulai, ar ko izveido Eiropas digitālo identitāti, dos iespēju inovatīviem identificēšanas risinājumiem, paaugstinās drošību un pilsoņu kontroli pār saviem datiem. Tā arī attiecas uz autonomo identitāti, izmantojot blokķēdi vai DLT.
Runājot par mākslīgo intelektu (MI), Eiropas Komisijas priekšlikums regulai par mākslīgo intelektu paredz noteikumus attiecībā uz augsto risku MI aplikācijām un regulatoru smilšukastēm, lai veicinātu inovācijas drošos apstākļos. Uzsākot vēl aktīvāku iesaisti virtuālo pasauļu sfērā, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena savas runas “Par stāvokli Savienībā” (2022. g.) nodomu vēstulē paredzēja iniciatīvu par metaversu.
Varu arī paredzēt, ka likuma priekšlikums par Digitālo eiro tiks pieņemts Eiropas Komisijā un iesniegts Eiropas Parlamentā un Padomē 2023. gadā.
Tas ietekmēs visas Eirozonas valstis, tai skaitā Latviju. Ņemot vērā Eiropas Savienības zaļā kursa pieaugošo lomu Eiropas Savienības ekonomikā un likumdošanā, uzskatu, ka tā ieņems arvien svarīgāku vietu tiesiskajā telpā gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā.
Uzzini vairāk par EST
- EST tīmekļvietnē
- Twitter kontā: @EUCourtPress
- YouTube kanālā: @CourtofJusticeEU
