TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Laizāne
LV portāls
18. oktobrī, 2021
Lasīšanai: 8 minūtes
2
2

Izbeigta tiesvedība par normām, kas nosaka publisku ūdeņu statusu ezeriem

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Satversmes tiesa 2021. gada 15. oktobrī pieņēma lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2020-63-01 “Par Civillikuma I pielikuma (1102. pantam) “Publisko ezeru un upju saraksts” 1. nodaļas 34., 53. un 56. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam. Spriedumu LV portālam skaidro Satversmes tiesas tiesnese Daiga Rezevska.

īsumā
  • Satversmes tiesa secināja, ka izskatāmās lietas pamatjautājums ir par to, vai apstrīdētās normas ir uzskatāmas par tiesisku pamatu atsavināt zemi zem Kamenkas, Skirnas un Šķirnates ezeriem.
  • Apstrīdētajās normās minētajiem ezeriem publisko ūdeņu statuss tika noteikts, jo tie ir nepieciešami valsts robežas aizsardzībai, tas ir, šīs ūdenstilpes šķērso valsts robežu, vai arī gar tām iet valsts robeža.
  • Satversmes tiesa vērtēja apstrīdēto normu un citu ar to cieši saistīto tiesību normu mērķi un patieso jēgu.
  • Ezera iekļaušana Publisko ezeru sarakstā pati par sevi neparedz nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
  • Satversmes tiesa nolēma, ka tiesvedība izskatāmajā lietā ir izbeidzama, jo apstrīdētās normas neparedz nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.

Satversmes tiesā ar trim pieteikumiem vērsās Latgales apgabaltiesa. Pieteikumu iesniedzēja lūdza izvērtēt Civillikuma I pielikuma atsevišķu punktu atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam.

Kāda ir lietas būtība?

Pieteikumu iesniedzējas tiesvedībā ir civillietas, kurās prokuratūra valsts interesēs cēlusi prasību pret vairākām privātpersonām par īpašuma tiesību izbeigšanu uz zemi zem Kamenkas, Skirnas un Šķirnates ezeriem un attiecīgo zemesgrāmatas ierakstu grozīšanu.

Pieteikumu iesniedzēja vērsās Satversmes tiesā, jo uzskatīja, ka pēc ezera iekļaušanas Civillikuma I pielikuma (1102. pantam) “Publisko ezeru un upju saraksts” 1. nodaļā ietvertajā Publisko ezeru sarakstā (turpmāk – Publisko ezeru saraksts) īpašuma tiesības uz to pieder tikai valstij. Tomēr likumdevējs, pieņemot šīs normas, neesot īstenojis Satversmei atbilstošu nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas procedūru. Pieteikumu iesniedzēja arī uzskatīja, ka esot nepamatoti aizskarta personu tiesiskā paļāvība, jo īpašuma tiesības uz attiecīgajiem ezeriem jau bija nostiprinātas zemesgrāmatā. Savukārt institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, Saeima, norādīja, ka apstrīdētās normas pašas par sevi nemaz neparedz nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.

Ko šīs lietas ietvaros vērtēja Satversmes tiesa?

Ņemot vērā lietā izteiktos apsvērumus par to, ka apstrīdētās normas neparedz nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām un tādējādi nerada personām Satversmē ietverto pamattiesību aizskārumu, Satversmes tiesa vispirms izvērtēja, vai ir pamats lietā izbeigt tiesvedību.

Ievērojot Pieteikumu iesniedzējas izskatīšanā esošo lietu faktiskos apstākļus un pieteikumā sniegto juridisko pamatojumu, Satversmes tiesa secināja, ka izskatāmās lietas pamatjautājums ir par to, vai apstrīdētās normas ir uzskatāmas par tiesisku pamatu atsavināt zemi zem Kamenkas, Skirnas un Šķirnates ezeriem.

Tādējādi Satversmes tiesa šīs lietas ietvaros izvērtēja, vai apstrīdētās normas paredz nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām Satversmes 105. panta ceturtā teikuma izpratnē. Lai to noskaidrotu, Satversmes tiesa vērtēja apstrīdēto normu un citu ar to cieši saistīto tiesību normu mērķi un patieso jēgu.

Kādi bija Satversmes tiesas galvenie secinājumi?

Satversmes tiesa secināja, ka Publisko ezeru sarakstā tiek iekļauti ezeri, kuriem ir liela valstiska nozīme un kuri ir nepieciešami visai sabiedrībai, ņemot vērā to izmantošanas nolūku un lietošanas veidu. Piemēram, ezeriem ir nozīme valsts aizsardzības nodrošināšanā, tiem ir būtiska nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un zivsaimniecībā, kā arī tie ir nepieciešami dzeramā ūdens ieguvei vai rekreācijai. Savukārt apstrīdētajās normās minētajiem ezeriem publisko ūdeņu statuss tika noteikts, jo tie ir nepieciešami valsts robežas aizsardzībai, tas ir, šīs ūdenstilpes šķērso valsts robežu, vai arī gar tām iet valsts robeža.

Satversmes tiesa arī secināja, un no lietas materiāliem izriet, ka, pieņemot 1998. gada 14. maija likumu “Grozījumi Civillikumā”, likumdevējs apzinājās, ka zeme zem Publisko ezeru sarakstā iekļauta ezera var piederēt privātpersonām, kuru īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā, un likumdevēja nolūks nav bijis atsavināt šādu zemi.

Satversmes tiesa atgādināja, ka likumdevējam ir jārespektē privātpersonu īpašuma tiesības, kas ir nostiprinātas zemesgrāmatā, jo šādas tiesības bauda tiesisko aizsardzību un uz tām attiecināms publiskās ticamības princips.

Kāda ezera iekļaušana sarakstā pati par sevi nav pamats mainīt jau iegūto īpašuma tiesību ierakstu zemesgrāmatā.

Satversmes tiesa secināja –, ja vien atbilstoši publiskās ticamības principam īpašuma tiesības uz zemi zem ezera privātpersonai jau nav nostiprinātas zemesgrāmatā, tad pēc attiecīgā ezera iekļaušanas Publisko ezeru sarakstā tas kļūst par valsts īpašumu.

Satversmes tiesa secināja, ka, iekļaujot kādu ezeru Publisko ezeru sarakstā, tam tiek piešķirts publiskas lietas statuss. Tas norāda uz ezera nepieciešamību un nozīmi visai sabiedrībai. Likumdevējam ir jāregulē publisko ūdeņu izmantošana visas sabiedrības interesēs, tostarp ņemot vērā vides aizsardzības prasības.

Satversmes tiesa norādīja, ka valsts interešu nodrošināšanai ir izveidota saskanīga normatīvo tiesību aktu sistēma, kurā noteikta publisko ūdeņu kā resursa izmantošana, kā arī noteikta kārtība, kādā valsts var iegūt īpašuma tiesības uz zemi zem publiskajiem ūdeņiem.

Zemes pārvaldības likumā ir noteikts, ka gadījumā, ja privātpersonas īpašumā ir zeme zem publiskajiem ūdeņiem un tā tiek pārdota, tad valstij ir pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo zemi. Savukārt kārtība, kādā valsts šīs īpašuma tiesības iegūst, ir konkretizēta Ministru kabineta noteikumos.

Ko nosprieda Satversmes tiesa?

Satversmes tiesa nolēma, ka tiesvedība izskatāmajā lietā ir izbeidzama, jo apstrīdētās normas neparedz nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām un tādējādi neveido Satversmes 105. panta ceturtajā teikumā ietverto pamattiesību aizskārumu.

Kāda ir šī nolēmuma nozīme un ietekme uz sabiedrību?

Satversmes tiesa šajā nolēmumā norādīja, ka ezera iekļaušana Publisko ezeru sarakstā pati par sevi neparedz nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.

Savukārt atbilstoši Civillikuma 1103. pantam, ja, privātus ūdeņus ieskaitot publiskajos ūdeņos, kādai personai tiek nodarīti zaudējumi, tad viņai pienākas samērīga atlīdzība no valsts.

Gadījumā, ja valsts vēlas iegūt īpašuma tiesības uz kādu privātpersonai piederošu ezeru, tam paredzēta cita procedūra, kas noteikta Zemes pārvaldības likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos. Vienlaikus ir iespējams īstenot arī Satversmes 105. panta ceturtajam teikumam atbilstošu procedūru nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanai sabiedrības vajadzībām.

Satversmes tiesas nolēmumā ietvertie secinājumi noderēs tiesību normu piemērotājiem, lai pareizi un vienveidīgi piemērotu tiesību normas.

Video ir informatīva nozīme, un tajā atspoguļotas Satversmes tiesas nolēmuma svarīgākās atziņas. Sprieduma teksts ar izvērstu argumentāciju pieejams oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” (www.vestnesis.lv) un Satversmes tiesas mājaslapā (www.satv.tiesa.gov.lv).

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI