Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Satversmes tiesas tiesneša amatam Saeimas deputāti no “Attīstībai/Par!” frakcijas ir izvirzījuši Inesi Nikuļcevu, Zaļo un zemnieku savienība – Gunāru Kūtri, “Jaunā Vienotība” – Inesi Lībiņu-Egneri, KPV LV – Inesi Druvieti, bet Nacionālā apvienība – Ringoldu Balodi.
LV portāla infografika
Tieslietu padome un Saeima atzinusi par piemērotiem visus piecus Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus. Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietnieka amatā ievēl Aldi Laviņu. Komisija sāk Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu atlasi. Senāts aicina pusgada pieredzes apmaiņā pirmās un otrās instances tiesnešus. Par šiem un citiem notikumiem – LV portāla atskatā uz nedēļas notikumiem tieslietu nozarē.
Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 3. un 4. pantā noteikto Satversmes tiesā ir septiņi tiesneši, kurus apstiprina Saeima. Trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus – pēc Ministru kabineta priekšlikuma un vēl divus – pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma. Augstākās tiesas plēnums izraugās Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus no Latvijas Republikas tiesnešu vidus.
Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņš ir desmit gadi.
Jauns Satversmes tiesas tiesnesis jāapstiprina, jo līdzšinējā Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele ir iecelta Eiropas Savienības Tiesas tiesneses amatā. I. Ziemele Satversmes tiesas tiesneses amatā tika apstiprināta pēc Saeimas deputātu priekšlikuma, tāpēc arī nākamā Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus izvirza likumdevējs.
Oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” 9. oktobra laidienā Nr. 196 publicēta Saeimas informācija, ka Satversmes tiesas tiesneša amatam ir izvirzītas piecas kandidatūras:
Šeit var iepazīties ar amata pretendentu profesionālās dzīvesgājumu – CV:
Likuma “Par tiesu varu” 89.11 pants paredz, ka Tieslietu padome uzklausa Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus un sniedz Saeimai viedokli par viņiem.
Tieslietu padome atzinusi par piemērotiem visus piecus kandidātus, bet divus no viņiem – Inesi Lībiņu-Egneri un Inesi Nikuļcevu – par īpaši piemērotiem. Viņām doti atzinumi bez piebildēm. Tieslietu padomes lēmumi nosūtīti Saeimai, bet gala lēmuma pieņemšana ir Saeimas kompetence.
Tieslietu padome sniedza viedokli par kandidātiem, balstoties uz četriem kritērijiem:
Pēc kandidātu uzklausīšanas arī Saeimas Juridiskās komisijas deputāti norādīja, ka Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāti atbilst izvirzītajiem kritērijiem un ir amatam piemēroti.
“Lai pārliecinātos par kandidātu piemērotību vakantajam amatam, komisijas deputāti vērtēja visu saņemto informāciju, tostarp pārspriežot Tieslietu padomes pausto vērtējumu. Izvērtējot iepriekšminēto un uzklausot amatam izvirzītās personas, secināms, ka kandidāti atbilst likumā noteiktajiem formālajiem kritērijiem,” norādīja komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs, informējot, ka Juridiskā komisija balsošanai Saeimā virzīs visus piecus kandidātus.
Latvijas Republikas Satversmes 85. pantā ir noteikts, ka Satversmes tiesas tiesnešus uz likumā noteikto laiku apstiprina Saeima, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.
Tikmēr 28. oktobra Satversmes tiesas sēdē notika Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietnieka vēlēšanas. Par Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietnieku tiesneši no sava vidus vienbalsīgi uz trim gadiem ievēlēja Satversmes tiesas tiesnesi Aldi Laviņu.
Aldis Laviņš Satversmes tiesas tiesneša amatā ir kopš 2014. gada 25. aprīļa. No 2014. gada 6. maija līdz 2017. gada 6. maijam bijis Satversmes tiesas priekšsēdētājs.
Foto: Edijs Pālens, LETA
Satversmes tiesas likuma 12. pants paredz, ka Satversmes tiesas priekšsēdētāju un viņa vietnieku, aizklāti balsojot, ievēlē Satversmes tiesas tiesneši no sava vidus ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu uz trim gadiem.
Vēlēšanas notiek atklātā tiesas sēdē. Tiesas priekšsēdētāja vietnieka amata kandidātus izvirza sēdes laikā. Ikviens kandidāts paziņo, vai viņš piekrīt savas kandidatūras izvirzīšanai.
Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks palīdz Satversmes tiesas priekšsēdētājam pildīt amata pienākumus un aizstāj Satversmes tiesas priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā.
Informācija par Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietnieku Aldi Laviņu pieejama šeit.
22. oktobrī darbu sākusi Tieslietu padomes izveidotā Rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu tiesnešu amata kandidātu atlases komisija. Par komisijas priekšsēdētāju ievēlēta Augstākās tiesas senatore Dzintra Balta, par priekšsēdētājas vietnieci – Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja Ilze Freimane, un komisija vienojusies par turpmāko darba kārtību.
Jau nākamajā dienā komisija ķērās pie pirmā uzdevuma – Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu atlases. Tiesu administrācija komisijai nodevusi 96 kandidātu pieteikumus, un komisija sāks atlases pirmo kārtu – pieteikumu izvērtēšanu, pārbaudot formālos kritērijus: vai pretendents atbilst likumā “Par tiesu varu” noteiktajām prasībām tiesneša amata kandidātam, un vai nav kādi likumā noteiktie ierobežojumi, lai ieņemtu tiesneša amatu.
Komisijas priekšsēdētāja un vietniece tikušās arī ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju Aigaru Strupišu un Tiesu administrācijas direktoru Andri Mundu un speciālistiem, lai pārrunātu nākamo četru atlases kārtu organizatoriskus jautājumus. Tiek meklēti risinājumi, kā epidemioloģisko ierobežojumu laikā organizēt kandidātu profesionālo zināšanu pārbaudes testu un kāzusu risināšanu un aizstāvēšanu. Komisijai arī jāizstrādā testu un kāzusu saturs.
Tiesnešu amata kandidātu atlases komisijas priekšsēdētāja Dzintra Balta ir gandarīta par komisijas locekļu apņēmību produktīvam darbam, lai īsā laikā, kāds palicis līdz Ekonomisko lietu tiesas darba sākumam 2021. gada 1. janvārī, atlasītu tiesnešus šai tiesai. Ņemot vērā, ka tiesneša amata kandidātu atlases kārtība ir jauna, praksē līdz šim nerealizēta, komisijai tas būs liels izaicinājums. “Darīsim maksimāli labāko, kas iespējams, strādāsim līzdsvaroti, kvalitatīvi, nepakļaujoties laika spiedienam,” uzsver Dzintra Balta.
Tiesnešu amata kandidātu atlases komisija ir izveidota uz trīs gadiem. Tajā ievēlēti 9 locekļi – trīs Augstākās tiesas senatori, trīs apgabaltiesu tiesneši un trīs rajona (pilsētas) tiesu tiesneši. Komisijas darbā ar padomdevēja tiesībām var piedalīties arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona.
Senāts izsludinājis iespēju rajona (pilsētu) tiesu, administratīvās rajona tiesas un apgabaltiesu tiesnešiem pieteikties pieredzes apmaiņā Administratīvo lietu departamentā, Civillietu departamentā vai Krimināllietu departamentā.
Pieredzes apmaiņas ietvaros tiesnesis, ņemot vērā viņa izteikto vēlēšanos apgūt konkrēto pieredzi, tiks norīkots darbā Senāta Administratīvo lietu, Civillietu vai Krimināllietu departamentā. Katrā departamentā ir viena vieta. Pieredzes apmaiņas laikā tiek saglabāts tiesneša atalgojums, un nostrādātais laiks tiek ieskaitīts tiesneša darba stāžā.
Pieredzes apmaiņas ietvaros tiesnesim būs iespēja analizēt judikatūras attīstības tendences, sagatavot atzinumus par tiesību jautājumiem, sagatavot nolēmumu projektus un piedalīties tiesu prakses apkopojumu sagatavošanā un pētījumu izstrādāšanā.
Plānotais pieredzes apmaiņas norises laiks ir no 2021. gada 4. janvāra līdz 2. jūlijam. Pieteikuma dokumenti jāiesniedz līdz 13. novembrim.
Satversmes tiesa sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Tiesu administrāciju izsludinājusi konkursu, kurā vispārējās jurisdikcijas un administratīvo tiesu tiesnešiem tiek dota iespēja pieteikties pieredzes apmaiņā Satversmes tiesā.
Tās laikā vienam no minēto tiesu tiesnešiem būs iespēja sešus mēnešus (no 2021. gada 1. februāra līdz 2021. gada 31. jūlijam) pildīt Satversmes tiesas padomnieka pienākumus.
Kā uzsver Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova, pieredzes apmaiņas programma tiesnešiem Satversmes tiesā ir viens no tiesu dialoga veidiem.
“Pieredzes apmaiņas ietvaros vienam tiesnesim būs iespēja profesionāli pilnveidoties Satversmes tulkošanas, Satversmes tiesas procesa un cilvēktiesību aizsardzības jautājumos. Tiesneša profesija prasa nepārtrauktu profesionālo zināšanu un prasmju attīstīšanu. Tikai prasmīgs un kompetents tiesnesis spēj celt sabiedrības uzticību tiesu varai. Demokrātiskā tiesiskā valstī tas ir ļoti nepieciešams,” skaidro S. Osipova.
Vispārējās jurisdikcijas un administratīvo tiesu tiesnešu pieredzes apmaiņas programma Satversmes tiesā tika uzsākta 2017. gada septembrī ar Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas atbalstu. Satversmes tiesas padomnieka amata pienākumus jau ir pildījuši Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Valdis Vazdiķis un Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama tiesnese Līga Biksiniece-Martinova.
Konkursa nolikums pieejams šeit.
29. oktobrī Satversmes tiesa sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos pasludināja nolēmumu lietā Nr. 2019-29-01 “Par likuma “Par valsts budžetu 2019. gadam” programmu 03.00.00 “Augstākā izglītība”, 02.03.00 “Augstākā medicīnas izglītība”, 20.00.00 “Kultūrizglītība” un apakšprogrammas 22.02.00 “Augstākā izglītība”, ciktāl tās neparedz Augstskolu likuma 78. panta septītajā daļā noteikto ikgadējo valsts finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 66. pantam”.
Lieta ierosināta pēc trīsdesmit viena 13. Saeimas deputāta pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēji norāda uz Augstskolu likuma 78. panta septīto daļu, kurā noteikts, ka “Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, tajā paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās, kas nav mazāks par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta”. Kopš minētās normas spēkā stāšanās, sākot ar 2014. gadu, ikgadējais valsts finansējuma apmērs studijām valsts dibinātās augstskolās neesot ticis palielināts par tajā noteikto apmēru. 2019. gadā šis finansējums esot pieaudzis vien par aptuveni 0,007% no iekšzemes kopprodukta.
Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka likumdevējs nav ievērojis un attiecīgi paredzējis Augstskolu likuma 78. panta septītajā daļā ietverto valsts budžeta likumā nepieciešamo finansējuma studijām valsts dibinātās augstskolās pieaugumu. Tādēļ apstrīdētās likuma “Par valsts budžetu 2019. gadam” programmas un apakšprogramma neatbilst Satversmes 1. pantā nostiprinātajiem vispārējiem tiesību principiem – tiesiskuma principam, tiesiskās drošības principam un labas likumdošanas principam. Turklāt, nepiešķirot pietiekami finansējumu augstākās izglītības attīstībai, kas esot ļoti nozīmīga valsts izaugsmei, neesot ievērots Satversmes 66. pantā ietvertais ilgtspējas princips.
Satversmes tiesa nosprieda atzīt Augstskolu likuma 78. panta septīto daļu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 66. panta pirmajam teikumam. Vienlaikus Satversmes tiesa atzīst likuma “Par valsts budžetu 2019. gadam” 4. pielikuma programmu 03.00.00 “Augstākā izglītība”, programmu 02.03.00 “Augstākā medicīnas izglītība”, programmu 20.00.00 “Kultūrizglītība” un apakšprogrammu 22.02.00 “Augstākā izglītība” dotācijas valsts augstskolām par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 66. panta pirmajam teikumam.
Pilns sprieduma teksts ir pieejams šeit.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns Madonā tikās ar Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju Edīti Knēgeri un Vidzemes rajona tiesas priekšsēdētāju Jāni Grīnbergu. Sarunās ar tiesu pārstāvjiem J. Bordāns apsprieda tiesu organizatoriskās vadības jautājumus, kā arī nepieciešamo piesardzības pasākumu nodrošināšanu tiesu darbā Covid-19 izplatības ierobežošanai.
Tieslietu ministrs norādīja, ka, pateicoties līdzšinējiem ieguldījumiem tieslietu nozares modernizācijā, lielā mērā tehniski un digitāli tiesas ir sagatavotas darba organizēšanai šajos īpašajos apstākļos. Tas bez kavēšanās ļauj pielāgoties Covid-19 pandēmijas izplatību ierobežojošajiem nosacījumiem.
Salīdzinot laika periodu no 10. jūnija pēc ārkārtas situācijas beigām ar tādu pašu laika posmu 2019. gadā, civillietu sēžu skaits videokonferences režīmā ir palielinājies par 53% pirmajā instancē un par 7% otrajā instancē, savukārt krimināllietu sēžu skaits – par 145% pirmajā instancē un par 98% otrajā instancē. Savukārt videokonferences savienojumu laiks Vidzemes apgabaltiesas Madonas tiesu namā ir palielinājies par 32,4%, visās apgabaltiesās kopumā – par 26,5%.
Vienlaikus ministrs uzsver, ka jāturpina darbs pie jaunu digitālu rīku ieviešanas un līdz šim ieviestie pagaidu risinājumi ir jānostiprina ilgtermiņā, lai mazinātu krīzes ietekmi uz tiesu darbu, tostarp izvairītos no piesardzības apsvērumu dēļ neizskatīto lietu sastrēgumiem, un atvieglotu personu piekļuvi tiesām.
Vizītes laikā Madonas tieslietu namā tieslietu ministrs ieradās arī Valsts probācijas dienesta Madonas nodaļā. Lai ievērotu ar Covid-19 izplatību noteiktos piesardzības pasākumus un nodrošinātu nepārtrauktu funkciju īstenošanu, arī VPD ir pārorganizējis savu ikdienas darbu. Lai mazinātu sabiedrības veselības drošības riskus, ar katru konkrēto klientu VPD sazinās un strādā individuāli pielāgotā formā, tostarp arī attālināti, izmantojot tiešsaistes rīkus.
Lai novērstu riskus tiesu apmeklētāju un tiesas personāla veselībai un pielāgotu tiesu darbu valstī noteiktajiem piesardzības pasākumiem, Tieslietu ministrija noteikusi vadlīnijas rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu darba organizācijai laikā, kamēr spēkā ir Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums.
Tiesa izvērtēs, vai lietu var izskatīt rakstveida procesā, kā arī iespējas to organizēt attālināti. Ja nav iespējama lietas izskatīšana ne rakstveida procesā, ne attālināti, tad, organizējot tiesas sēdi, nodrošina Ministru kabineta noteiktos piesardzības pasākumus attiecībā uz publisku pasākumu rīkošanu telpās. Starp personām tiesas zālē un ārpus tiesas zāles nodrošināma nepieciešamā fiziskā distance, izņemot gadījumus, kad personas var neievērot šo prasību atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, piemēram, personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā. Uzturoties tiesas zālē, ievērojams noteiktais maksimālais personu skaits telpā. Ja tiesas sēde paredzēta ilgāka par 2 stundām, tiks nodrošināts tiesas sēdes pārtraukums, kura laikā tiks vēdināta tiesas zāle un veikta telpas virsmu dezinficēšana.
Dalībniekiem, kas pieteikuši savu dalību tiesas sēdē, jānodrošina sev medicīniskās sejas maskas, nemedicīniskās (higiēniskās vai auduma) sejas maskas vai sejas mutes un deguna aizsegs, kas lietojams tiesas apmeklējuma laikā.
Tiesas telpās nedrīkst atrasties personas, kurām noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai izolācija vai kurām ir elpošanas ceļu infekcijas pazīmes. Ja lietas dalībniekam vai lieciniekam ir jāierodas tiesas sēdē, bet ir noteikta pašizolācija vai mājas karantīna, ir akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes, nekavējoties jāinformē tiesa par šiem apstākļiem.
Plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem un klausītājiem piedalīšanās tiesas sēdē jāpiesaka Tiesu administrācijas tiesu iestāžu sabiedrisko attiecību speciālistam vai tiesas sēžu sekretāram. Žurnālisti un klausītāji var tikt ielaisti tiesas zālē, ja ir iespējams nodrošināt Ministru kabineta noteiktos ierobežojumus attiecībā uz pulcēšanos iekštelpās.
Ja atklāta tiesas sēde plānota attālināti, tad plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus un klausītājus, kas Tiesu administrācijas tiesu iestāžu sabiedrisko attiecību speciālistam vai tiesas sēžu sekretāram pieteikuši savu dalību, Tiesu administrācijas tiesu iestāžu sabiedrisko attiecību speciālists vai tiesas sēžu sekretārs informēs par iespēju vērot tiesas sēdes norisi, ja tehniski būs iespējams nodrošināt šo personu piedalīšanos procesā attālināti.
Tiesu kancelejas dokumentus no privātpersonām pieņem un tām izsniedz pārsvarā attālināti (tajā skaitā zemesgrāmatu jautājumos). Tiesas dokumenti tiek izsniegti, izmantojot pastu, e-pastu vai tiešsaistes sistēmu (likumā noteiktajos gadījumos). Tiesu administrācija nodrošina, ka dokumentus var iesniegt arī, atstājot īpašā pastkastītē pie tiesas (dokumentu atstāšanas punktā). Ja tiesas pakalpojumu nav iespējams sniegt attālināti, pakalpojums tiks sniegts pēc iepriekšēja pieraksta. Šādā gadījumā veiks pakalpojuma saņēmēju uzskaiti (vārds, uzvārds, kontakttālrunis), lai būtu iespējams apzināt un brīdināt kontaktpersonas Covid-19 infekcijas gadījumā. Tiesas darbiniekam ir tiesības atteikties no kontakta ar personu, kurai ir acīmredzamas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes.
Tiesu kontaktinformācija: www.tiesas.lv.
1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi.
Tā stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, uz pirmo sēdi sanākot 1. Saeimai.
Uzzini vairāk >>
Vienkārši par konstitucionālā ranga aktiem >>
Filma "Atver Satversmi"
Žurnāls "Jurista Vārds" – 51 eseja par Latvijas konstitūciju
