TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Laizāne
LV portāls
09. oktobrī, 2020
Lasīšanai: 21 minūte
3
3

Teritoriālo reformu apstrīdējuši 14 novadi. Atskats uz nedēļas notikumiem tieslietu nozarē

FOTO: Freepik

Par administratīvi teritoriālo reformu Satversmes tiesā ierosinātas jau 12 lietas, viena noraidīta, bet viena atrodas izskatīšanā tiesas kolēģijā. Turpina izskatīt lietu par bērna mātes partneres tiesībām doties bērna kopšanas atvaļinājumā. Svinīgi atzīmēta Augstākās tiesas Senāta 25. gadskārta. Tiesībsargs ir nācis klajā ar viedokli, ka atsevišķi lēmumi labklājības jomā ir pretrunā ar Satversmes tiesas spriedumos lemto. Par šiem un citiem notikumiem – LV portāla atskatā uz nedēļas notikumiem tieslietu nozarē.

īsumā
  • Līdz šim Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu apstrīdējušas 14 novada domes, ir ierosinātas 12 lietas. Izskatot lietas, Satversmes tiesa vērtēs arī labas likumdošanas principa ievērošanu.
  • Satversmes tiesa sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos turpināja izskatīt lietu par normu, kas bērna bioloģiskās mātes partnerei neparedz tiesības uz atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas.
  • Tikšanās laikā ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci Augstākās tiesas priekšsēdētājs uzsvēra caurskatāma likumdošanas procesa nozīmi. Proti, lai sabiedrībai, tostarp tiesnešiem, būtu pieejama informācija par likumu grozījumu mērķiem, it īpaši tām normām, kuras iekļautas likumā vēlākos lasījumos.
  • Pirms 25 gadiem – 1995. gada 3. oktobrī – Latvijas tiesu sistēmā tika atjaunota kasācijas instance: Augstākās tiesas Senāts. Tas bija nozīmīgs notikums gan tiesību laukā, jo izveidoja trīspakāpju tiesu sistēmu, gan valsts vēsturē, jo atjaunoja tiesu sistēmu, kāda Latvijā bija pirms okupācijas 1940. gadā.
  • Administratīvi teritoriālā reforma neizbēgami skars arī pašreizējo bāriņtiesu turpmāko darbību. Kāds ir plāns bāriņtiesu darbībai arī pēc reformas, un kā pārmaiņas skars bāriņtiesu darbiniekus – šiem jautājumiem ir jābūt skaidriem un saprotamiem.
  • Tiesībsarga ieskatā minimālo ienākumu līmeņa pārskatīšana reizi trijos gados nenodrošinās Satversmes tiesas atziņas ieviešanu. Tā vietā šāds valdības lēmums ir Satversmes tiesas sprieduma klaja nepildīšana.

Novadi apstrīd administratīvi teritoriālo reformu 

Satversmes tiesa informē, ka līdz šim Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu apstrīdējušas 14 novada domes: Alsungas, Carnikavas, Iecavas, Ikšķiles, Inčukalna, Jaunjelgavas, Kandavas, Limbažu, Mazsalacas, Rugāju, Rundāles, Salacgrīvas, Salas un Varakļānu novada domes.

Šobrīd Satversmes tiesā ir ierosinātas 12 lietas, pieņemts viens lēmums par atteikšanos ierosināt lietu, savukārt viens pieteikums atrodas izskatīšanā tiesas kolēģijā.

Kā informē Satversmes tiesa, pirmās ierosinātās lietas sagatavošanas termiņš ir 16. decembris. Tad būs zināms, kā procesuāli tiesa virzīsies uz priekšu. “Lietu sagatavošanas stadijā par to spriest ir pāragri. Izskatot lietas, Satversmes tiesa arī vērtēs labas likumdošanas principa ievērošanu. To darīs arī šajā lietās, tostarp saistībā ar e-Saeimas formātā veikto likumdevēja darbu,” iepriekš norādīja bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele, kas šonedēļ uzsāka darbu Eiropas Savienības Tiesā.

Intervijā LV portālam, atbildot uz jautājumu, ko Satversmes tiesa šajā jautājumā var vērtēt, ja reforma atspoguļo likumdevēja gribu un ir politisku lēmumu rezultāts, bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja I. Ziemele atbildēja: “Satversmē ir ietverts pašvaldības princips, ko Satversmes tiesa jau ir piemērojusi vairākās citās lietās. Pašvaldību principa jēga ir tajā, ka cilvēkam svarīgi lēmumi tiek pieņemti pēc iespējas viņam tuvāk. Ir pilnīgi skaidrs, ka nacionālās valdības līmenī lokālos jautājumus efektīvi risināt ir grūti. Taču nacionālā līmenī ir jānodrošina ietvars, lai vietējie un valsts līmeņa jautājumi tiktu risināti pareizā līdzsvarā un kopumā efektīvi īstenotu iedzīvotāju tiesības un brīvības. Tas ir valsts konstitucionālās iekārtas jautājums. Satversmes tiesas kompetencē ir raudzīties, kā šī iekārta funkcionē visatbilstošāk Satversmē ietvertajām vērtībām un principiem. Tagad būs jauns modelis ar samazinātu pašvaldību skaitu, un tā, protams, ir zināma izmaiņa valsts konstitucionālajā iekārtā, kas skatāma caur Satversmes prizmu.”

“Skatot katru lietu, tiesa vērtē, vai ir radies konstitucionālo tiesību ierobežojums. Nākamais solis – vai šis ierobežojums ir noteikts ar likumu. Likumam ir formālas prasības un arī saturiskās prasības. Saturiskās prasības atklāj labas likumdošanas princips. Tostarp to, kādas ir bijušas demokrātiskās debates likuma tapšanas gaitā. Arī šajā lietā, pat ja tā notiek ārkārtējā situācijā, tiesa skatīs to pašu – labas likumdošanas principa ievērošanu,” skaidroja I. Ziemele.

Pilns intervijas teksts pieejams šeit – “Ineta Ziemele: Valsts pastāv cilvēka dēļ”.

Satversmes tiesā pēc 12 pieteikumiem ir ierosinātas šādas lietas:

  • Nr. 2020-55-0106 par Lazdukalna pagasta un Rugāju pagasta pievienošanu Balvu novadam. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2021. gada 1. marts;
  • Nr. 2020-54-0106 par Rundāles novada pievienošanu Bauskas novadam. Lietas sagatavošanas datums ir 2021. gada 18. februāris;
  • Nr. 2020-51-0106 par Salacgrīvas novada pievienošanu Limbažu novadam. Lietas sagatavošanas datums ir 2021. gada 14. februāris;
  • Nr. 2020-48-0106 par Kandavas novada pievienošanu Tukuma novadam. Lietas sagatavošanas datums ir 2021. gada 4. februāris;
  • Nr. 2020-47-0106 par Mazsalacas novada pievienošanu Valmieras novadam. Lietas sagatavošanas datums ir 2021. gada 3. februāris;
  • Nr. 2020-46-0106 par Iecavas pilsētas un Iecavas pagasta pievienošanu Bauskas novadam. Lietas sagatavošanas datums ir 2021. gada 3. februāris;
  • Nr. 2020-45-0106 par Murmastienes pagasta, Varakļānu pagasta un Varakļānu pilsētas pievienošanu Rēzeknes novadam. Lietas sagatavošanas datums ir 2021. gada 3. februāris;
  • Nr. 2020-43-0106 par Vangažu pilsētas pievienošanu Ropažu novadam un Inčukalna pagasta pievienošanu Siguldas novadam. Lietas sagatavošanas datums ir 2021. gada 27. janvāris;
  • Nr. 2020-42-0106 par Carnikavas pagasta pievienošanu Ādažu novadam. Lietas sagatavošanas datums ir 2021. gada 27. janvāris;
  • Nr. 2020-41-0106 par Salas pagasta un Sēlpils pagasta pievienošanu Jēkabpils novadam. Lietas sagatavošanas datums ir 2021. gada 27. janvāris;
  • Nr. 2020-38-0106 par Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam. Lietas sagatavošanas datums ir 2021. gada 4. janvāris;
  • Nr. 2020-37-0106 par Skultes pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam. Lietas sagatavošanas datums ir 2020. gada 16. decembris.

Pašlaik Jaunjelgavas novada domes pieteikums līdz 28. oktobrim atrodas izskatīšanā kolēģijā. Ja tiks ierosināta lieta, par to tiks publicēta informācija Satversmes tiesas mājaslapā un izsūtīta preses relīze.

Satversmes tiesas likums noteic, ka pašvaldības domei pieteikumā ir jāpamato, ka apstrīdētā norma rada vietējās pašvaldības tiesību aizskārumu. Kolēģija, izvērtējot Alsungas novada domes pieteikumu, lēma atteikt lietas ierosināšanu juridiskā pamatojumu trūkuma dēļ.

Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu Satversmes tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas. Satversmes tiesas process shēmā pieejams šeit.

Turpina skatīt lietu par bērna mātes partneres tiesībām doties bērna kopšanas atvaļinājumā

6. un 7. oktobrī Satversmes tiesa sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos turpināja izskatīt lietu par normu, kas bērna bioloģiskās mātes partnerei neparedz tiesības uz atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas (lietas Nr. 2019-33-01 “Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam”).

Līdz šim Satversmes tiesa bija uzklausījusi un izjautājusi lietas dalībniekus, kā arī lietā pieaicinātās personas – Tieslietu ministrijas – pārstāvjus.

Tiesas sēdes sākumā Satversmes tiesa lēma par izteiktajiem lūgumiem. Satversmes tiesa pēc pieteikuma iesniedzējas pārstāvja Matīsa Šķiņķa lūguma nolēma pievienot lietas materiāliem Dr. psych. Diānas Zandes atzinumu, kā arī nolēma atzīt Dr. psych. Diānu Zandi par pieaicināto personu izskatāmajā lietā.

Satversmes tiesa turpināja uzklausīt un uzdot jautājumus lietā pieaicinātajām personām vai to pārstāvjiem: Labklājības ministrijai, tiesībsargam, lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienībai “Mozaīka” un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras asociētajai profesorei Dr. iur. Kristīnei Dupatei.

Tiesas sēde turpināsies otrdien, 13. oktobrī, plkst. 10.00. Nākamajā tiesas sēdē Satversmes tiesa turpinās uzklausīt un uzdot jautājumus lietā pieaicinātajai personai Dr. psych. Diānai Zandei. Plānots uzklausīt arī tiesas debates un replikas.

Videoieraksts no tiesas sēdes 7. oktobrī redzams šeit.
Videoieraksts no tiesas sēdes 6. oktobrī redzams šeit.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja vēlēšanas notiks 14. oktobrī

14. oktobrī plkst. 10.00 sasaukta Satversmes tiesas sēde, kurā notiks Satversmes tiesas priekšsēdētāja vēlēšanas.

Ņemot vērā valstī joprojām noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, Satversmes tiesas priekšsēdētāja vēlēšanas notiks attālināti videokonferences režīmā.

Tiešraide no tiesas sēdes būs redzama Satversmes tiesas mājaslapā un tiesas “Youtube” kontā šeit.

Atziņas pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju

Cilvēkiem Latvijā ir lielāka vēlme pēc taisnīguma. Tiekoties 6. oktobrī, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece apsprieda, kā to stiprināt, informēja Augstākā tiesa.

.

Foto: Ieva Ābele, Saeima

Saeimas priekšsēdētāja un Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir vienisprātis – tiesiskuma un taisnīguma nodrošināšana nav tikai likumdevēja vai tikai tiesu uzdevums: tā ir sistēmiska problēma, kas tā arī risināma. Līdz ar to nepieciešama ciešāka visu varas atzaru sadarbība.

Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra Tieslietu padomes būtisko lomu tiesiskuma stiprināšanā.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, kas ir arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs, norādīja: jārod risinājums, kā Tieslietu padomei, pārstāvot tiesu sistēmu, būt līdzvērtīgam sarunu partnerim budžeta veidošanā un citos nozares politikas jautājumos.

Foto: Ieva Ābele, Saeima

“Tiesa nevar būt politisko sarunu partneris, jo tiesai nav līdzekļu un mehānisma politiskiem kompromisiem, lai “tirgotos”, piemēram, koalīcijas padomē,” sacīja Tieslietu padomes priekšsēdētājs. Saeimas priekšsēdētāja kā iespējamu centru politisko viedokļu stabilizācijai saredz Valsts prezidenta rosināto Valsts padomi.

Runājot par tiesiskuma nodrošināšanu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs uzsvēra caurskatāma likumdošanas procesa nozīmi. Proti, lai sabiedrībai, tostarp tiesnešiem, būtu pieejama informācija par likumu grozījumu mērķiem, it īpaši tām normām, kuras iekļautas likumā vēlākos lasījumos. Priekšsēdētājs uzsvēra nepieciešamību pēc skaidra lobēšanas procesa regulējuma Saeimā.

Savukārt kā tiesu sistēmas darbības pilnveides svarīgāko posmu Augstākās tiesas priekšsēdētājs norādīja izglītību. Tiesnešu, prokuroru un izmeklētāju apmācībai jābūt stratēģiskai prioritātei, kam nepieciešamas gan organizatoriskas, gan saturiskas apmācības sistēmas pārmaiņas, īpaši attiecībā uz ekonomisko un koruptīvo noziegumu izpratni.

Atjaunotajam Augstākās tiesas Senātam – 25

Pirms 25 gadiem – 1995. gada 3. oktobrī – Latvijas tiesu sistēmā tika atjaunota kasācijas instance: Augstākās tiesas Senāts. Tas bija nozīmīgs notikums gan tiesību laukā, jo izveidoja trīspakāpju tiesu sistēmu, gan valsts vēsturē, jo atjaunoja tiesu sistēmu, kāda Latvijā bija pirms okupācijas 1940. gadā.

Katras institūcijas, arī tiesas, pamats ir cilvēks. Senāta pamats ir senators – tiesnesis, kas spriež tiesu kasācijas instancē. Tādēļ svētku centrālais pasākums bija diskusija “Senatora personība”, kurā piedalījās visi atjaunotās Latvijas Republikas Augstākās tiesas (Senāta) priekšsēdētāji – Gvido Zemrībo, Andris Guļāns, Ivars Bičkovičs un Aigars Strupišs.

Lai saglabātu tiesas vēstures liecības nākamajām tiesnešu un tiesas darbinieku paaudzēm, Augstākajā tiesā tika atklāta bijušo tiesas priekšsēdētāju portretu galerija.

Augstākās tiesas Senāta vēsture īsumā

  • 1918. gadā, veidojot jaunās Latvijas valsts tiesu sistēmu, par augstāko jeb kasācijas instanci tika izveidots Latvijas Senāts. Tas darbojās līdz 1940. gada novembrim, kad padomju okupācijas vara to likvidēja.
  • Atjaunotās Latvijas Republikas tiesu sistēmas pamatlikumā – 1992. gada likumā “Par tiesu varu” – tika noteikts, ka Augstākās tiesas struktūrā veidojams Senāts kā kasācijas instance un tiesu palātas kā apelācijas instance.
  • Ar Augstākās tiesas plēnuma 1995. gada 3. oktobra lēmumu Nr. 5 “Par Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta departamentu un tiesu palātu izveidošanu” izveidota jaunā Augstākās tiesas struktūra. Senātā bija divi departamenti – Civillietu un Krimināllietu departaments. Administratīvo lietu departaments darbu sāka 2004. gada 6. aprīlī. 
  • 2013. gadā sākta lielākā tiesu reforma – pāreja uz tīro trīspakāpju tiesu sistēmu. Augstākās tiesas tiesu palātas tika likvidētas, un kasācijas instancei atņemts Senāta vārds.
  • Kopš 2017. gada 1. janvāra Augstākā tiesa ir tikai kasācijas instance. 2018. gada novembrī tai atdots vēsturiskais Senāta nosaukums.
  • 2020. gada 3. oktobris – atjaunotās Augstākās tiesas Senāta 25. gadadiena.

Kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas tiesu sistēmai, arī Senātam, izaicinājumu nav trūcis, bet tā bijusi laba iespēja uzturēt Senātu veselīgā tonusā, atjaunotā Senāta 25 gadu svinīgajā pasākumā sacīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs A. Strupišs.

Ir mainījusies Senāta struktūra, senatoru skaits un sastāvs. Senāts izgājis cauri vairākām reformām. Zaudējis un atkal atguvis savu vēsturisko nosaukumu. Mainījusies tiesību sistēma un izpratne par tiesvedības principiem, aizvien lielāku lomu spēlē pārnacionālie un starptautiskie tiesību akti. Lietas kļūst sarežģītākas, nāk jaunas lietu kategorijas, procesa dalībnieki kļūst izglītotāki un izmanīgāki. Mainās sabiedrība.

“Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, Senāts ir saglabājis to kasācijas instances garu, kas tika ielikts tā pamatos nu jau vairāk nekā pirms 100 gadiem un atjaunots pirms 25 gadiem. Un esmu drošs, ka tas tiks saglabāts arī turpmāk,” uzsvēra Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Katram laikam savi izaicinājumi – un par tiem svētku diskusijā runāja bijušie Augstākās tiesas priekšsēdētāji Gvido Zemrībo, Andris Guļāns un Ivars Bičkovičs. Diskusijas vadītāja senatore Veronika Krūmiņa iezīmēja svarīgākos notikumus katra priekšsēdētāja amata laikā un aicināja viņus vērtēt, kā šie notikumi ietekmējuši Senāta vērtības, kāda bijusi senatoru kā personību loma šajos notikumos. Savukārt pašreizējais Augstākās tiesas priekšsēdētājs A. Strupišs tika aicināts raksturot 21. gadsimta senatora personības vērtības.

“21. gadsimta senators ir un paliek cilvēks. Profesionalitāte un cilvēciskums, cieņa pret cilvēku – tās ir nemainīgas vērtības. Taču mainās sabiedrība un sabiedrības prasības pret tiesu – tagad senators vairs nevar noslēpties aiz mantijas formālās autoritātes, tiesai jābūt sabiedrībai redzamai un saprotamai,” rezumēja Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Augstākā tiesa

Skaidrībai par bāriņtiesu darbību jābūt pirms administratīvi teritoriālās reformas

Ceturtdien, 8. oktobrī, tieslietu ministrs Jānis Bordāns ar Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdi apsprieda turpmāko rīcības plānu, lai praktiski atbalstītu turpmāko bāriņtiesu darbību saistībā ar gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu, informē Tieslietu ministrija.

Bāriņtiesas ir galvenais sadarbības partneris tiesu iestādēm ģimenes tiesību lietās, tāpēc, pēc tieslietu ministra domām, bāriņtiesu reformas novilcināšana rada risku tiesiskuma nodrošināšanai un tiesu darbības nepārtrauktībai.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Administratīvi teritoriālā reforma neizbēgami skars arī pašreizējo bāriņtiesu turpmāko darbību. Kāds ir plāns bāriņtiesu darbībai arī pēc reformas, un kā pārmaiņas skars bāriņtiesu darbiniekus – šiem jautājumiem ir jābūt skaidriem un saprotamiem. Bērni nevar kļūt par ķīlniekiem neskaidrai situācijai un īslaicīgiem risinājumiem atsevišķu resoru interesēs. Efektīvai bērnu interešu aizsardzībai ir nepieciešami ilgtermiņa risinājumi, lai sakārtotu bērnu tiesību aizsardzības sistēmu un nodrošinātu tās kvalitāti.”

Runājot par sasniedzamajiem rezultātiem, tieslietu ministrs J. Bordāns norādīja, ka pārmaiņu laikā pirmais izaicinājums būs bāriņtiesu iestāžu apvienošana un kvalificētu speciālistu profesionāla sagatavošana, kā arī jaunizveidoto iestāžu funkcionālā pārraudzība pēc administratīvi teritoriālās reformas beigām.

Tiesībsargs vērtē valdības ieceres ieviest Satversmes tiesas paustās atziņas

“Neskatoties uz dažiem pozitīviem risinājumiem mazāk aizsargāto iedzīvotāju labklājības uzlabošanā, atsevišķi valdības soļi vērtējami kā strīdīgi un potenciāli neatbilstoši Satversmes tiesas spriedumos paustajam,” teikts Tiesībsarga biroja izsūtītajā informācijā medijiem. 

Šovasar Satversmes tiesa ir spriedusi par vairākām normām labklājības jomā kā neatbilstošām Satversmei, piemēram:

Tiesībsargs Juris Jansons atgādina, ka Satversmes tiesa trijos spriedumos norādījusi uz nepieciešamību veikt sistēmiskus un būtiskus uzlabojumus labklājības jomā. “Satversmes tiesas spriedumu izpilde nebeidzas ar dažu šīs sistēmas elementu izmaiņu, pārmaiņai ir jābūt vispusīgai un pilnīgai, kas var dot pārliecību par šīs jomas sakārtošanu pēc būtības,” viņš uzsver.

Viņaprāt, sākotnējās darba rezultātu vēsmas, lai arī ar dažām kritiskām piezīmēm, šķita visnotaļ cerīgas: “Valdība beidzot reāli piedāvāja ieviest minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanu pēc vienotas metodoloģiskas pieejas. Valdība ir definējusi garantētā minimālā ienākuma pabalsta (GMI) mērķi jeb tās pamatvajadzības, kam tas ir paredzēts, nošķirot atsevišķi dzīvokļa pabalstu un pabalstu atsevišķu izdevumu (piemēram, veselības aprūpes) segšanai. Tāpat gan GMI, gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts (VSNP) tiek palielināts arī naudas izteiksmē.

Strīdīgs, protams, ir jautājums, kāpēc valdība par pietiekamu vistrūcīgāko un vienlaikus visievainojamāko Latvijas iedzīvotāju izdzīvošanai ir atzinusi līmeni, kas atbilst 20% no ienākumu mediānas, kas naudas izteiksmē ir 109 eiro, nevis, piemēram 25%. Te jāatzīmē, ka Satversmes tiesa ir īpaši uzsvērusi: valsts rīcības brīvība, lemjot par sociālās palīdzības minimumu, ir ierobežota. Valstij sava izvēle sociālās palīdzības minimuma noteikšanā un šajā sakarā izdarītā konceptuālā izšķiršanās ir pienācīgi jāpamato, arī ar empīriskiem un zinātniskiem atzinumiem.”

Tomēr tiesībsargs neslēpj vilšanos par šī gada 30. septembra Ministru kabineta ārkārtas sēdē nolemto – Labklājības ministrijai katru gadu minimālā ienākuma sliekšņa pārskatīšana būtu jāpiedāvā kā prioritārais pasākums budžeta diskusiju gaitā un tas tiek pārskatīts ne retāk kā reizi trijos gados.  

Sākumā bija iecerēts, ka minimālā ienākuma slieksnis, kas ir piesaistīts vidējā ienākuma mediānai, automātiski tiek pārskatīts katra gada 1. jūlijā, kas deva cerības, ka sistēma tiek veidota ciešā sasaistē ar sociālo realitāti. “Manuprāt, tas nokauj visus labos nodomus, loģiski veidota sistēma atkal tiek sasaistīta ar politisko tirgu. Minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana ne retāk kā reizi trijos gados nozīmē, ka mēs esam turpat, kur bijām. Gribu atgādināt, ka jau līdz šim GMI bija jāpārskata katru gadu, tāpat arī VSNP bija jāpārskata katru gadu atbilstoši ekonomiskajai situācijai valstī. Līdz šim tas netika pildīts. Kas mainīsies nākotnē?” jautā tiesībsargs.  

Svarīgi atgādināt, ka Satversmes tiesa ir uzsvērusi: izraudzītajai metodei jābūt tādai, kas šo minimālo apmēru padarītu atkarīgu no ekonomiskajiem rādītājiem, nevis no politiskā tirgus vienošanās, tādējādi atspoguļojot sociālo realitāti un patieso ekonomisko situāciju valstī.  

Tiesībsarga ieskatā minimālo ienākumu līmeņa pārskatīšana reizi trijos gados nenodrošinās šīs atziņas ieviešanu. 

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU