TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
29. septembrī, 2020
Lasīšanai: 14 minūtes
3
3

Stiprina Satversmes tiesas neatkarību

Stājas spēkā 29.09.2020.

Līdz šim Satversmes tiesas likums paredzēja tikai tādu tiesneša garantiju, ka gadījumā, ja persona par Satversmes tiesas tiesnesi apstiprināta saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, tai pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru izbeigšanās ir tiesības atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā, ja tā nav sasniegusi tiesneša amata pildīšanai noteikto maksimālo vecumu.

FOTO: Ieva Lūka, LETA

Otrdien, 29. septembrī, stājas spēkā grozījumi likumā “Par tiesu varu” un grozījumi Satversmes tiesas likumā, kas paredz stiprināt Satversmes tiesas neatkarību, nosakot tiesnešu sociālās garantijas pēc pilnvaru termiņa beigām, budžeta autonomiju, administrācijas vadītāja vietas izveidi, kā arī juridiskās palīdzības sniedzēja pilnvarojumu lietās, kad juridiskās palīdzības saņēmējam tiek sniegta valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība. Ar šiem grozījumiem bija jāstājas spēkā arī saistītajiem grozījumiem Valsts civildienesta likumā, taču tie vēl nav izskatīti Saeimā galīgajā lasījumā.

īsumā
  • Satversmes tiesas likuma un ar to saistīto likumu grozījumi paredz Satversmes tiesas tiesnešu sociālās garantijas pēc pilnvaru termiņa beigām, Satversmes tiesas budžeta autonomiju un administrācijas vadītāja vietas izveidi.
  • Papildus noteikts: ja persona atstājusi Satversmes tiesas tiesneša amatu, lai pildītu amatu starptautiskā tiesā vai pārstāvētu Latvijas valsti, ieņemot amatu starptautiskā institūcijā, un kopš Satversmes tiesas tiesneša amata atstāšanas nav pagājuši vairāk nekā 10 gadi, personu var atkārtoti apstiprināt uz atlikušo pilnvaru termiņu.
  • Satversmes tiesas tiesneša, starptautiskās tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša pieredze un zināšanas nav salīdzināmas ar citu Augstākās tiesas tiesneša amata pretendentu pieredzi un zināšanām.
  • Kriminālprocesu pret Satversmes tiesas tiesnesi drīkst uzsākt tikai ģenerālprokurors.
  • Atcelta ST tiesneša imunitāte administratīvo pārkāpumu lietās līdzīgi kā vispārējās jurisdikcijas un administratīvo lietu tiesnešiem. 
  • Juridiskās palīdzības administrācijas izsniegtais norīkojums par juridiskās palīdzības nodrošināšanu ir dokuments, kas apliecina juridiskās palīdzības sniedzēja pilnvarojumu, un citi dokumenti, piemēram, advokāta orderis vai pilnvara, tam papildus nav nepieciešami.
  • Satversmes tiesa jāfinansē tādā veidā, lai tiktu nodrošināta tās neatkarība un efektīva konstitucionālās uzraudzības funkcijas veikšana.

Likuma “Par tiesu varu” 1. pantā noteikts, ka Latvijā līdzās likumdošanas un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara, kas tiek īstenota atbilstoši tiesiskuma principam, un ka tiesnesis ir neatkarīgs un pakļauts tikai likumam. Latvijā tiesu vara pieder rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai (AT) un Satversmes tiesai (ST), bet izņēmuma stāvokļa vai kara laikā – arī karatiesām. Savukārt katrai personai ir tiesības uz tiesas lietas iztiesāšanu likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā.

Uzdevums sekmēt sabiedrības uzticēšanos tiesu varai, kas balstīta uz tiesiskuma nostiprināšanu un tiesu sistēmas prestiža paaugstināšanu, jeb uzdevums apzināt un izstrādāt nepieciešamos likumprojektus, lai stiprinātu ST neatkarību jautājumos par ST tiesneša statusam nepieciešamajām garantijām pēc amata termiņa beigām, kā arī par ST administratīvo pārvaldību un ST budžeta garantijām, tika noteikts jau Ministru kabineta (MK) rīkojuma Nr. 210 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” 174.2. pasākumā, kas stājās spēkā 2019. gada 7. maijā.

ST likuma un ar to saistīto likumu grozījumi paredz:

  • ST tiesnešu sociālās garantijas pēc pilnvaru termiņa beigām;
  • ST budžeta autonomiju;
  • ST administrācijas vadītāja vietas izveidi;
  • juridiskās palīdzības sniedzēja pilnvarojumu lietās, kad juridiskās palīdzības saņēmējam tiek sniegta valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība.

Noteiktas ST tiesneša garantijas pēc pilnvaru termiņa beigām

ST likums ir papildināts ar 7.1 pantu, kas turpmāk nosaka:

  • ST tiesnesim pēc pilnvaru termiņa izbeigšanās ir tiesības likumā “Par tiesu varu” noteiktajā kārtībā pretendēt uz vakantu AT tiesneša amatu, ja viņš nav sasniedzis tiesneša amata pildīšanai noteikto maksimālo vecumu (atbilstoši likuma “Par tiesu varu” 63. pantam tiesneša amata pildīšanas maksimālais vecums ir 70 gadi);
  • ST tiesnesim pēc pilnvaru termiņa izbeigšanās ir tiesības gada laikā tikt ieceltam vakantā valsts civildienesta ierēdņa amatā atbilstoši attiecīgās amata vietas pretendentam noteiktajām prasībām;
  • ja līdz apstiprināšanai par ST tiesnesi persona ieņēma ierēdņa amatu atbilstoši Valsts civildienesta likumam, tad pēc ST tiesneša pilnvaru izbeigšanās iestāde nodrošina tai tiesības ieņemt līdzvērtīgu amatu;
  • ja par ST tiesnesi apstiprināta persona, kas saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” apstiprināta par tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, tai pēc ST tiesneša pilnvaru izbeigšanās ir tiesības atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā, ja tā nav sasniegusi tiesneša amata pildīšanai noteikto maksimālo vecumu;
  • atlaišanas pabalstu ST tiesnesim pēc pilnvaru termiņa izbeigšanās nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 17. pantam.

Līdz šim ST likums paredzēja tikai tādu tiesneša garantiju, ka gadījumā, ja persona par ST tiesnesi apstiprināta saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, tad tai pēc ST tiesneša pilnvaru izbeigšanās ir tiesības atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā, ja tā nav sasniegusi tiesneša amata pildīšanai noteikto maksimālo vecumu. Citas garantijas pēc ST tiesneša amata pilnvaru termiņa beigām ST likums neparedzēja, teikts ST likuma grozījumu anotācijā.

Izmaiņas Valsts civildienesta likumā vēl nav stājušās spēkā

Jānorāda, ka saistošais likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” vēl nav stājies spēkā, proti, tas vēl nav izskatīts Saeimā galīgajā lasījumā. Plānots, ka Valsts civildienesta likuma 3. pants tiks papildināts ar sesto daļu, nosakot, ka valsts interesēs ST tiesnesi gada laikā pēc pilnvaru termiņa izbeigšanās, neizsludinot atklātu pretendentu konkursu, varēs iecelt vakantā ierēdņa amatā, ja persona atbildīs amatam izvirzītajām prasībām.

Kā norādīts minētā likumprojekta anotācijā, ar grozījumiem Valsts civildienesta likumā tiks nodrošināts, ka ST tiesnesim pēc pilnvaru termiņa beigām ir iespēja turpināt strādāt valsts labā vai arī uzsākt dienestu valsts civildienestā, tādējādi dodot savu ieguldījumu un pieredzi tiesiskuma stiprināšanā valsts pārvaldē.

Pilnvaru termiņš 10 gadi

Savukārt ST likuma grozījumu anotācijā skaidrots, ka ST tiesneša pilnvaru termiņš ir 10 gadi, līdz ar to valsts interesēs būtu tas, lai pēc pēc ST tiesneša pilnvaru beigām persona šo pieredzi izmantotu valsts labā, jo ne visi ST tiesneši pēc pilnvaru termiņa beigām atbilst pensionēšanās vecumam vai izvēlas pensionēties, ja viņu kopējais izdienas stāžs saskaņā ar Tiesnešu izdienas pensiju likuma 3. pantu ir vismaz 20 gadi.

Vienlaikus grozījumi ir papildinājuši arī ST likuma 7. panta pirmo daļu, nosakot: ja persona atstājusi ST tiesneša amatu, lai pildītu amatu starptautiskā tiesā vai pārstāvētu Latvijas valsti, ieņemot amatu starptautiskā institūcijā, un kopš ST tiesneša amata atstāšanas nav pagājuši vairāk nekā 10 gadi, personu var atkārtoti apstiprināt uz atlikušo pilnvaru termiņu.

LV portāls jau rakstīja, ka līdzšinējā ST priekšsēdētāja Ineta Ziemele tika apstiprināta vakantajā Eiropas Savienības Tiesas (EST) tiesneša amatā. Kā norādīts ST mājaslapā, I. Ziemele 2020. gada 2. oktobrī atstās ST tiesneša amatu, lai sāktu pildīt EST tiesneša pienākumus uz atlikušo bijušā EST tiesneša Egila Levita pilnvaru termiņu līdz 2024. gada 6. oktobrim. Atbilstoši ST tīmekļvietnē sniegtajai informācijai par ST priekšsēdētāju I. Ziemele ievēlēta 2017. gada 8. maijā.

AT tiesneša amata kandidātu atlase

Saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 54.2 panta pirmo daļu AT tiesneša amata kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību nosaka Tieslietu padome, un tā tiek publicēta oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Stājoties spēkā grozījumiem likumā “Par tiesu varu” 54.2 pants ir papildināts ar 1.1 daļu, turpmāk nosakot, ka iepriekšminētā atlase tiek rīkota tikai tad, ja šā likuma 54. panta trešajā daļā minētās personas (personas, kuras ir bijušas ST tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā un kuras saņēmušas pozitīvu AT departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu) nav izteikušas vēlmi pretendēt uz AT tiesneša amatu vai ir izteikušas vēlmi pretendēt uz AT tiesneša amatu, bet nav saņēmušas pozitīvu AT departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu.

Kā skaidrots likuma “Par tiesu varu” grozījumu anotācijā, bijušā ST tiesneša, starptautiskās tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša pieredze un zināšanas nav salīdzināmas ar citu šajā likumā minēto AT tiesneša amata pretendentu pieredzi un zināšanām. Savukārt, ja uz vakanto AT tiesneša amatu vienlaikus pieteiksies vairāki šāda ranga tiesneši, tad kārtība, kādā jāizvēlas piemērotākais, nosakāma konkursa uz AT tiesneša amatu nolikumā.

Tāpat anotācijā norādīts, ka spēkā stājušās izmaiņas neparedz termiņa ierobežojumu, kādā ST tiesnesis, starptautiskas tiesas tiesnesis un pārnacionālas tiesas tiesnesis pēc pilnvaru termiņa beigām var pretendēt uz vakanto AT tiesneša amatu.

Precizēta ST tiesneša neaizskaramība

Kā līdz šim, tā arī turpmāk ST likuma 35. panta pirmā daļa paredz, ka kriminālvajāšanas uzsākšana pret ST tiesnesi, kā arī viņa apcietināšana nav pieļaujama bez ST piekrišanas, turklāt šāda lēmuma pieņemšanai nepieciešams visa tiesnešu sastāva absolūtais balsu vairākums.

Vienlaikus minētā panta daļa ir papildināta ar jaunu pirmo teikumu, nosakot, ka kriminālprocesu pret ST tiesnesi drīkst uzsākt tikai ģenerālprokurors.

Papildus no ST likuma ir izslēgts 36. panta pirmās daļas 4. punkts, kas paredzēja, ka ST tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības par administratīvu pārkāpumu. Saskaņā ar Saeimas Preses dienesta sniegto informāciju tas nozīmē, ka ir atcelta ST tiesneša imunitāte administratīvo pārkāpumu lietās līdzīgi kā vispārējās jurisdikcijas un administratīvo lietu tiesnešiem

Novērstas šaubas par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēja pilnvarojumu

ST likuma grozījumu anotācijā skaidrots, ka Juridiskās palīdzības administrācijas izsniegtais norīkojums par juridiskās palīdzības nodrošināšanu ir dokuments, kas apliecina juridiskās palīdzības sniedzēja pilnvarojumu un citi dokumenti, piemēram, advokāta orderis vai pilnvara, tam papildus nav nepieciešami.

Līdz ar to, lai nodrošinātu vienotu izpratni un neradītu šaubas par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēja pilnvarojumu ST procesā, ST likuma 23. pants ir papildināts ar normu, kas noteic, ka valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēja pilnvarojumu juridiskās palīdzības sniegšanai apliecina attiecīgs atbildīgās valsts institūcijas izdots norīkojums.

Noteiktas budžeta garantijas

Līdz šim ST likuma 37. pants noteica tikai to, ka ST finansē no valsts budžeta.

Kā norādīts minētā likuma grozījumu anotācijā, lai nodrošinātu ST kā konstitucionālam varas orgānam un augstākajai tiesu varas institūcijai absolūtu tās budžeta neatkarību un pastāvību, piemēram, lai izslēgtu iespēju samazināt ST budžetu, nodrošinātu ST rīcības brīvību, plānojot un izlietojot savu budžetu, ST tiesas likuma 37. pants ir papildināts ar jaunu teikumu, paredzot, ka ST jāfinansē tādā veidā, lai tiktu nodrošināta ST neatkarība un efektīva konstitucionālās uzraudzības funkcijas veikšana.

Administratīvos jautājumus risinās administrācijas vadītājs

Atbilstoši ST likuma 40. panta pirmajai daļai ST priekšsēdētājs budžeta ietvaros nosaka ST iekšējo struktūru, amatpersonu un darbinieku amatu sarakstu, kā arī amatpersonu, kas nodrošina tiesas administratīvo darbu, t. i., lietvedības organizēšanu, personālvadību, finanšu vadību, materiāltehnisko nodrošinājumu u. tml., kā arī atbild par to. Savukārt minētā likuma 13. panta pirmā daļa noteic, ka ST priekšsēdētājs vada ST sēdes, organizē tiesas darbu un pārstāv ST.

“Proti, tiesas darba vadīšana ietver arī saimniecisku un organizatorisku jautājumu risināšanu, piemēram, tādu kā iestādes rēķinu apmaksa, preču un pakalpojumu līgumu kontrole u. c., kas savukārt var radīt ST neatkarības apdraudējumu,” skaidrots ST likuma grozījumu anotācijā.

Lai ST priekšsēdētāja tiešajos pienākumos neietilptu dažādu ar ST saistītu administratīvu jautājumu risināšana, ST likuma 40. pants ir papildināts ar 1.daļu, kas turpmāk noteic, ka ST administratīvo darbu organizēs un nodrošinās administrācijas vadītājs, kura padotībā būs visas ST uz darba līguma pamata strādājošās amatpersonas un darbinieki. Kā norādīts ST likuma grozījumu anotācijā, ST priekšsēdētājs noteiks administrācijas vadītāja kompetenci iekšējā regulējumā.

Vienlaikus administrācijas vadītājam tiks nodotas paraksta tiesības administratīvos jautājumos, kas paredzēs tiesības slēgt līgumus, pieņemt un atlaist amatpersonas un darbiniekus u. tml., teikts ST likuma grozījumu anotācijā. Tāpat tajā skaidrots, ka šādas izmaiņas bijušas nepieciešamas, “lai iezīmētu ST likuma 40. panta deleģējuma plašo raksturu, proti, to, ka administrācijas vadītājs ir nevis atsevišķa struktūrvienība ST, bet gan vadītājs, kuram padoti visas uz darba līguma pamata strādājošās amatpersonas un darbinieki un kurš atbild ST priekšsēdētājam”.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU