TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
04. septembrī, 2020
Lasīšanai: 16 minūtes
1
1

Atskats uz nedēļas notikumiem tieslietu nozarē. 4. septembris

FOTO: Santa Koha

Diskusijās ar Latvijas Tiesnešu biedrības valdi uzsvērta mūsdienu tiesneša loma sabiedrībā, akcentējot – lai celtu tiesas efektivitāti, jāmaina procesa vadības principi. Tieslietu ministrijas informatīvais ziņojums par 2018. gadā veikto likuma grozījumu ietekmi uz kriminālprocesa vienkāršošanu un efektivitāti norāda: pārāk garie izmeklēšanas un tiesvedības procesi jārisina, mainot nevis likumu, bet gan piemērošanas praksi. Jaunai izskatīšanai nodod lietu par mācībām rezidentūrā izlietoto valsts budžeta līdzekļu atmaksas apmēru. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa notiesā personu par komentāriem, ar kuriem rupji noniecinātas Latvijā īstenotās deportācijas. Par šiem un citiem notikumiem – LV portāla atskatā.

īsumā
  • Vakantajā Eiropas Savienības Tiesas (EST) tiesneša amatā apstiprināta Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāja Ineta Ziemele.
  • Lai celtu tiesas efektivitāti un sabiedrības uzticēšanos, jāmaina procesa vadības principi – kļūstot no tiesneša klausītāja par tiesnesi procesa vadītāju. Tas panākams apmācības un tiesnešu atlases ceļā.
  • Joprojām ir izmeklētāji, prokurori un arī tiesneši, kas neizmanto visas likuma dotās iespējas, lai varētu padarīt kriminālprocesu pēc iespējas efektīvāku un ātrāku.
  • Analizējot grozījumu ietekmi uz lietu iztiesāšanas ilgumu, secināts, ka joprojām ir aktuāls jautājums par apsūdzību kvalitāti.
  • Tiesa apstiprinājusi prokuratūras noslēgto vienošanos ar apsūdzēto, kam piemērots piespiedu darbs par interneta vietnē ievietotajiem komentārus, kuros rupji noniecinātas 1941. gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. martā Latvijā īstenotās deportācijas.
  • Prokuratūra nodevusi tiesai krimināllietu, kurā pie kriminālatbildības saukta persona par vairāk nekā četru miljonu eiro liela Eiropas Savienības (ES) finansējuma izkrāpšanas mēģinājumu.

Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāja Ineta Ziemele apstiprināta vakantajā Eiropas Savienības Tiesas (EST) tiesneša amatā, norādīts Eiropas Padomes mājaslapā. I. Ziemele jauno amatu ieņems no 7. septembra, un viņas pilnvaras ilgs līdz 2024. gada 6. oktobrim.

Saeimai tagad nāksies lemt par jauna ST tiesneša iecelšanu, bet ST sastāvam vēl būs jāvēlē jauns priekšsēdētājs. Satversmes tiesas likumā skaidrots, ka ST tiesnešus apstiprina Saeima. Trīs ST tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus – pēc Ministru kabineta priekšlikuma un vēl divus – pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma. Augstākās tiesas plēnums izraugās Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus no Latvijas Republikas tiesnešu vidus.

I. Ziemele atkārtoti ST priekšsēdētājas amatā tika ievēlēta šī gada 6. maijā. Šo amatu viņa ieņem kopš 2017. gada 8. maija. Turpretim Latvijas EST tiesneša vakance ir brīva kopš 2019. gada 17. jūnija, kad to pameta Egils Levits, kurš tika ievēlēts par Latvijas Valsts prezidentu.

Tiesneša loma ir svarīga mūsdienu sabiedrībā

Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Latvijas Tiesnešu biedrības valdes tikšanās laikā tika diskutēts par tiesu sistēmas globālajiem jautājumiem. Īpaši akcentēta tika tiesneša loma mūsdienu sabiedrībā.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs uzsvēra, ka sabiedrība attīstās un tiesai ir jāattīstās līdzi. Mainās izpratne par tiesvedības procesu. Līdz ar to tiesneša loma šobrīd būtiski atšķiras no tās, kas bijusi pirms 20–30 gadiem. Lai celtu tiesas efektivitāti un sabiedrības uzticēšanos, ir jāmaina procesa vadības principi, pārejot no tiesneša klausītāja uz tiesnesi procesa vadītāju. Augstākās tiesas priekšsēdētājs uzskata, ka to var panākt galvenokārt apmācības un tiesnešu atlases ceļā, bet, ja tas nestrādās, tad jāgroza likumi.

“Tiesnesim jāmainās arī tajā ziņā, ka viņš vairs nevar noslēpties aiz mantijas un formālās autoritātes. Tiesneša darbībai, tostarp spriedumiem, ir jābūt saprotamai. Sabiedrības un mediju pieprasītā komunikācija var tiesnešiem radīt diskomfortu, un tas varētu būt Tiesnešu biedrības uzdevums – palīdzēt šiem kolēģiem šo diskomfortu pārvarēt,” aicina Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Tāpat A. Strupišs informēja Tiesnešu biedrības valdi par tuvākajiem Augstākās tiesas un Tieslietu padomes plāniem, kā arī par progresu pārrunās ar Valsts kanceleju tiesnešu amata atlīdzības jautājuma sakārtošanai atbilstoši Satversmes tiesas spriedumiem.

Jau saskatāma Kriminālprocesa likuma vienkāršošanas pozitīvā ietekme

2. septembrī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Tieslietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par 2018. gadā veikto Kriminālprocesa likuma grozījumu ietekmi uz kriminālprocesa vienkāršošanu un efektivitāti. Minētie grozījumi tika pieņemti 2018. gada 20. jūnijā un stājās spēkā 2018. gada 1. septembrī.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsvēra, ka nepieciešams izbeigt garās un nebeidzamās izmeklēšanas un tiesvedības.

“Izvērtējot jau 2018. gadā veikto grozījumu ietekmi, jāsecina, ka joprojām ir izmeklētāji, prokurori un arī tiesneši, kas pagājušajā gadā neizmantoja visas likuma dotās iespējas, lai varētu padarīt kriminālprocesu pēc iespējas efektīvāku un ātrāku. Daži savstarpēji pretrunīgi vērtējumi no tiesām parāda, ka vieni un tie paši instrumenti praksē tiek izmantoti ar atšķirīgām sekmēm. No tā secinām, ka pārmetumi par garajiem izmeklēšanas un tiesvedības procesiem nav tikai likuma izmaiņu jautājums, bet prasa arī piemērošanas prakses maiņu. Esmu pārliecināts, ka to mainīt palīdzēs gan jaunais Augstākās tiesas priekšsēdētājs, gan jaunais ģenerālprokurors.”

Analizējot grozījumu ietekmi uz lietu iztiesāšanas ilgumu, konstatēts, ka joprojām ir aktuāls jautājums par apsūdzību kvalitāti. Proti, tiesneši nevar izskatīt lietas paātrinātā procesa kārtībā bez pierādījumu pārbaudes, ja prokurors uzrāda apsūdzību, kuru vērtējot tiesnesim rodas šaubas par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas faktiskajiem apstākļiem vai kvalifikāciju. Tāpēc nepieciešams pārskatīt līdzšinējo piemērošanas praksi, nodrošinot regulāras apmācības, lai veicinātu vienotu izpratni par tiesību normu piemērošanu starp izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem, uzsvēris tieslietu ministrs.

Lai sekmētu vienotu izpratni tiesnešu, prokuroru un izmeklētāju vidū, Tieslietu ministrija nākamajā gadā ir paredzējusi vairākas apmācības, tostarp sadarbībā ar Amerikas Savienoto Valstu vēstniecību. Tas būs tikai viens no soļiem, lai tiesu darbu padarītu efektīvāku.

Informatīvajā ziņojumā apkopotie viedokļi tiks izmantoti, turpinot efektivizēt kriminālprocesu. Kopš 2019. gada 24. janvāra Tieslietu ministrija ir sagatavojusi 12 likumprojektus par grozījumiem Krimināllikumā vai Kriminālprocesa likumā. No tiem 5 likumprojekti jau stājušies spēkā, vēl 6 likumprojekti šobrīd tiek skatīti Saeimas komisijās, bet viens likumprojekts izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

“Visu šo grozījumu ietekmi uz ātrākiem un taisnīgākiem procesiem mēs redzēsim tuvāko divu gadu laikā, taču dažu grozījumu pozitīvās sekas varēja redzēt jau uzreiz pēc to stāšanās spēkā. Piemēram, 6. jūlijā spēkā stājās grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas deva iespēju tiesai no Lemberga arestētās mantas glabātāja statusa atcelt tādu odiozu personību kā Rūdolfs Meroni,” norāda tieslietu ministrs.

Analizējot tiesībsargājošo iestāžu viedokļus par 2018. gadā veikto grozījumu ietekmi, Tieslietu ministrija ir secinājusi, ka grozījumus izmeklēšanas iestādes un prokuratūra uzskata par efektīviem un noderīgiem. Tika atzīts, ka ar grozījumiem izmeklētāja darbs ir padarīts mazāk birokrātisks. Tāpat arī vairums tiesu pārstāvju grozījumus, tostarp paātrinātā procesa ieviešanu, vērtē pozitīvi, jo ir iespējams ātri un efektīvi izskatīt vienkāršus procesus, tādējādi gan pirmstiesas, gan tiesas izmeklēšanas procesus pabeidzot īsā termiņā. Vienlaikus dažas tiesas aptaujā norādījušas, ka šim paātrinātajam procesam nav izteiktu priekšrocību vai tie nav piemēroti konkrētās tiesas apstākļiem.

Nodod jaunai izskatīšanai lietu par mācībām rezidentūrā izlietoto valsts budžeta līdzekļu atmaksas apmēru

Senāta Administratīvo lietu departaments atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu strīdā par mācībām rezidentūrā izlietoto valsts budžeta līdzekļu atmaksas apmēru. Senāts atzina, ka apgabaltiesa atmaksājamo līdzekļu aprēķinā nav likusi ņemt vērā pieteicēja Latvijā nostrādāto laiku un iespējamo līdzekļu atlikumu no iepriekšējā gada, tāpēc nodeva lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.

Senāts spriedumā atzina par pamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos ietvertajām normām personai, kura nepilda pienākumu pēc rezidentūras beigšanas trīs gadus strādāt Latvijā, ir jāatmaksā visi tās mācībām rezidentūrā izlietotie valsts budžeta līdzekļi, tostarp arī materiāltehniskās izmaksas.

Tomēr Senāts nepiekrita apgabaltiesas secinājumam, ka, aprēķinot atmaksājamos līdzekļus, netiek ņemts vērā personas Latvijā nostrādātais laiks. Senāts atzina, ka šādā gadījumā persona kādu laiku tomēr ir piedalījusies sabiedrības labklājības aizsargāšanā, sniedzot veselības pakalpojumus.

“Varētu teikt, ka nodokļu maksātāji daļēji ir saņēmuši pakalpojumu, par kuru tie maksāja, ar valsts līdzekļiem nodrošinot pieteicēja izglītību. Kaut arī tiesību normas tiešā tekstā neparedz proporcionālu mācībām iztērēto līdzekļu atmaksāšanu, tās to pēc būtības arī neaizliedz,” teikts Senāta spriedumā.

Senāts uzskatījis, ka proporcijas ņemšana vērā būtu taisnīga, ievērojot apstākli, ka studenti, kas par studijām maksāja no citiem līdzekļiem, faktiski arī saņēma publisku, iespējams, daļēji arī valsts (izmantojot infrastruktūru) finansējumu, taču viņiem starpību starp samaksāto un reāli iztērēto atmaksāt neprasa.

Vienlaikus Senāts nepiekrita pieteicējam, ka, aprēķinot Latvijā nostrādāto laiku, būtu jāņem vērā un jāsummē slodzes visās darbavietās, kurās pieteicējs strādājis. Valsts ir noteikusi, ka trīs gadus pēc rezidentūras beigām studējošie strādā Latvijā, tātad valsts paļaujas uz to, ka šos trīs gadus pēc rezidentūras beigām valstī būs attiecīgās jomas speciālisti. Kopsakarā ar šo mērķi izšķirīga nozīme ir tieši nostrādātajam laikam, nevis slodzei.

Lietas faktiskie apstākļi:

Starp pieteicēju un Rīgas Stradiņa universitāti tika noslēgts līgums par studijām valsts budžeta finansētajās vietās. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem un studiju līgumu pēc rezidentūras beigšanas studējošā pamatdarbam trīs gadus jābūt valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādē, savukārt, ja šis nosacījums netiek pildīts, piecu gadu laikā ir jāsedz ar mācībām rezidentūrā saistītos izdevumus. Pieteicējs valsts slimnīcā nostrādāja 7 mēnešus. Tāpēc Veselības ministrija pieteicējam uzlika pienākumu atmaksāt rezidenta mācībām izlietotos valsts budžeta līdzekļus par kopējo summu 29 733,88 eiro.

Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par publisko tiesību līguma izpildes pareizību, prasot atzīt, ka saskaņā ar studiju līgumu ministrija nav tiesīga piedzīt no pieteicēja ar mācībām rezidentūrā saistītos izdevumus, kuri pārsniedz 10 569,74 eiro, kas ir summa, ko konkrētajā laikposmā maksāja studenti, kuri nestudēja par valsts budžeta līdzekļiem

Administratīvā rajona tiesa ar 2019. gada 12. marta spriedumu pieteikumu apmierināja un konstatēja, ka studiju līgums pareizi būtu jāizpilda, nosakot, ka pieteicēja atmaksājamā rezidentūras studijām iztērētā valsts budžeta līdzekļu summa ir 9883,66 eiro.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā, Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu apmierināja daļēji, atzīstot, ka Veselības ministrija, ar lēmumu uzliekot pieteicējam pienākumu atmaksāt rezidenta mācībām izlietotos valsts budžeta līdzekļus 29 733,88 eiro apmērā, studiju līgumu ir izpildījusi nepareizi, jo, aprēķinot atmaksājamo valsts budžeta līdzekļu apmēru, ņēmusi vērā Veselības ministrijas un Rīgas Stradiņa universitātes līgumos noteiktās viena rezidenta mācību plānotās izmaksas, nevis izmaksas, kas faktiski izlietotas viena rezidenta mācībām un kas aprēķināmas, ievērojot Rīgas Stradiņa universitātes pārskatus par piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Notiesā personu par komentāriem, ar kuriem rupji noniecinātas Latvijā īstenotās deportācijas

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apstiprinājusi Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurora noslēgto vienošanos ar apsūdzēto, kam piemērots piespiedu darbs par interneta vietnē facebook.com ievietotajiem komentāriem, kuros rupji noniecinātas 1941. gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. martā Latvijā īstenotās deportācijas.

Saskaņā ar apsūdzību persona iepazinās ar rakstu interneta vietnē facebook.com par cilvēku deportācijām no Latvijas uz Sibīriju. Apsūdzētais zem raksta ievietoja komentāru, kurā minēja, ka 57 549 cilvēki tika izvesti, lai saņemtu izglītību par brīvu, un daļa neatgriezās, jo Sibīrijā viņiem šķita labāk. Tādējādi apsūdzētais, ironizējot un ņirgājoties par deportācijām, rupji noniecināja 1941. gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. martā Latvijā veiktās cilvēku deportācijas, kuras saskaņā ar Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtu 7. pantu ir noziegums pret cilvēci.

Persona apsūdzēta pēc Krimināllikuma 74.1 panta.

Apsūdzētais ir piekritis vienošanās procesa piemērošanai, un viņam ir izskaidrotas tiesības vienošanās procesā un sekas, kas rodas līdz ar vienošanās noslēgšanu. Prokurors atzinis, ka krimināllietā ir noskaidroti apstākļi, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, un apsūdzētais piekrīt viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma apjomam un juridiskajai kvalifikācijai un pilnībā atzīst savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, līdz ar to lieta tika nodota tiesai, lai apstiprinātu vienošanos. Persona sodīta ar 240 piespiedu darba stundām, un spriedums ir stājies spēkā.

Tiesās par ES fondu līdzekļu izkrāpšanas mēģinājumu

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors tiesai nodevis krimināllietu, kurā pie kriminālatbildības saukta viena persona par vairāk nekā četrus miljonus eiro liela Eiropas Savienības (ES) finansējuma izkrāpšanas mēģinājumu un krāpšanas rezultātā iegūto līdzekļu 1,4 miljonu eiro apmērā legalizēšanu.

Apsūdzētais bija kāda uzņēmuma vienīgais valdes loceklis. Viņš vēlējās ar viltu iegūt ES fondu līdzekļus 4 105 381 eiro apmērā. Apzinoties, ka noslēgto līgumu nepildīs, bet imitēs saimniecisko darbību, viņš 2010. gadā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) noslēdza līgumu par karbamīda un NPK (apzīmē slāpekļa, fosfora un kālija saturu minerālmēslos) ražošanu kūtsmēslu utilizācijas procesā. Apsūdzētais organizēja fiktīvu darījumu ķēdi, mākslīgi sadārdzinot projekta izmaksas, imitējot saimniecisko darbību, kā arī izmantojot nepatiesi sastādītus darījumu, attaisnojuma un grāmatvedības dokumentus, un kopsummā nepamatoti pieprasīja no LIAA uzņēmumam 4 105 381 eiro. LIAA uzņēmumam pieprasīto summu izmaksāja daļēji: 2 053 674 eiro apmērā.

Pēc tam viņš veica noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju 1 420 000 eiro apmērā, proti, maskēja finanšu līdzekļu noziedzīgo izcelsmi, mainīdams to piederību un atrašanās vietu.

Ar šādām darbībām apsūdzētais izdarīja noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 15. panta ceturtajā daļā un 177. panta trešajā daļā, kā arī Krimināllikuma 195. panta trešajā daļā.

Lieta nodota Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai. Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU