TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Laizāne
LV portāls
25. septembrī, 2020
Lasīšanai: 15 minūtes
3
3

Augstākā tiesa dalās pieredzē ar Ukrainas tiesām. Atskats uz nedēļas notikumiem nozarē

FOTO: Freepik

No 1. oktobra darbu uzsāks Rīgas pilsētas Pārdaugavas prokuratūra, apvienojot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūru un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona prokuratūru. Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs sagatavojis detalizētu pārskatu par Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietām, kurās skarts ilgas tiesvedības jautājums. Tikmēr Augstākā tiesa šonedēļ rīkoja divus vebinārus par darba organizēšanu pandēmijas laikā vairāk nekā 90 tiesnešiem un 150 tiesu darbiniekiem no visu līmeņu Ukrainas tiesām. Par šiem un citiem notikumiem – LV portāla nedēļas atskatā.

īsumā
  • No 1. oktobra darbu uzsāks Rīgas pilsētas Pārdaugavas prokuratūra.
  • Nākamajā Tieslietu padomes sēdē būtu jārisina jautājumi par apgabaltiesu tiesnešu amata kandidātu konkursa kārtību un vakanču pārdali starp tiesām. Pirms pārdales ir jābūt skaidriem kritērijiem, kā tiek rēķināta tiesu un tiesnešu slodze.
  • Sagatavoti ziņojumi Tieslietu padomei, kuros ne tikai analizēti ilgo tiesvedību iemesli civillietās, krimināllietās un administratīvajās lietās un izstrādāti iespējamie risinājumi, bet arī vērtēts tas, kā uzlabot tiesvedību efektivitāti kopumā.
  • Arī Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs ir sagatavojis detalizētu pārskatu par Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietām, kurās skarts ilgas tiesvedības jautājums.
  • Cita starpā ziņojumos secināts, ka īpaši svarīga ir procesā iesaistīto personu izglītošana: gan tiesību un pienākumu skaidrošana tiesas procesa dalībniekiem, gan sankciju pārskatīšana, ja tiek kavēta tiesvedība.
  • Šonedēļ Augstākā tiesa rīkoja divus vebinārus par tiesas darba organizēšanu pandēmijas laikā. Vebinārā piedalījās visu līmeņu Ukrainas tiesu darbinieki un tiesneši.

Lai nodrošinātu racionālāku valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, no 1. oktobra darbu uzsāks Rīgas pilsētas Pārdaugavas prokuratūra, apvienojot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūru un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona prokuratūru.

Kā norāda ģenerālprokurors Juris Stukāns, šāda abu rajona līmeņa prokuratūru apvienošana ļaus ne tikai ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo tiks likvidēta virsprokurora amata vakance, bet arī veidos saskaņotu izpratni, jo šobrīd jau ir Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa. Būtiski uzsvērt, ka pēc reorganizācijas visi strādājošie darbu saglabās.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas prokuratūra atradīsies tajās pašās telpās, kur līdz šim atradās abas prokuratūras, proti, Rīgā, Kalnciema ielā 14.

Diskutē par apgabaltiesu tiesnešu atlases kārtību

Turpinot informācijas un viedokļu apmaiņu ar tiesu priekšsēdētājiem, Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs un Senāta departamenta priekšsēdētāji 21. septembrī uz tikšanos aicināja rajona (pilsētu) tiesu priekšsēdētājus. Tāpat kā tiekoties ar apgabaltiesu priekšsēdētājiem, tika atzīts par lietderīgu šādu dialogu veidot pastāvīgi.

Tika uzklausīti tiesu priekšsēdētāju viedokļi par jautājumiem, kas risināmi nākamajā Tieslietu padomes sēdē, – apgabaltiesu tiesnešu amata kandidātu konkursa kārtību un vakanču pārdali starp tiesām.

Jautājumā par atlases kārtību uz apgabaltiesu tiesnešu vakancēm tika diskutēts par to, vai pirms atklāta konkursa rīkošanas saglabājams konkurss starp tiesnešiem vai arī tiesneši konkursam piesakās ārējā konkursā līdz ar citiem kandidātiem. Pirmajā situācijā tiek dota lielāka iespēja rajona tiesnešiem veidot karjeru tiesu sistēmā, otrā situācija dod iespēju tiesu sistēmā ienākt tiesnešiem ar citu profesionālo pieredzi. Katram risinājumam ir savi plusi un mīnusi, un tie jāņem vērā pirms lēmuma pieņemšanas.

Savukārt, apspriežot jautājumu par tiesneša amata vakanču pārdali starp tiesām, priekšsēdētāji norādīja, ka pirms pārdales ir jābūt skaidriem kritērijiem, kā tiek rēķināta tiesu un tiesnešu slodze. Jārod saprotams un taisnīgs mehānisms lietu “svēršanai”, lai pieņemtu objektīvus lēmumus. Nav pieņemams, ka tiesu priekšsēdētāji ir spiesti “tirgoties” ar izpildvaru par tiesnešu amata vietu skaitu tiesās.

Risinājums slodžu izlīdzināšanai starp tiesām un lietu ātrākai izskatīšanai var būt Civilprocesa likuma 32.1 panta regulējums, kas ļauj pārsūtīt lietas no vienas tiesas uz citu. Lielākās daļas pirmās instances tiesu priekšsēdētāju skatījumā šis pants, kas likumā ieviests uz noteiktu laiku, jānoteic kā pastāvīga norma, taču tas jāizmanto saprātīgi.

Liela uzmanība diskusijā tika pievērsta rajona (pilsētas) tiesām aktuālam jautājumam – vienveidīgas tiesu prakses nodrošināšanai gan tiesību normu piemērošanas, gan procesuālajos jautājumos. Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Senāta departamentu priekšsēdētāji, kas arī piedalījās sarunā, aicināja tiesas aktīvāk vērsties Augstākajā tiesā ar lūgumu sniegt Senāta departamentu senatoru kopsapulces viedokli aktuālu tiesību jautājumu interpretācijā, kā arī jautāt Senāta departamenta priekšsēdētāju sapulces viedokli lietu piekritības jautājumos.

Augstākā tiesa dalās pieredzē ar Ukrainas tiesām par darbu pandēmijas laikā

Šonedēļ Augstākā tiesa rīkoja divus vebinārus par tiesas darba organizēšanu pandēmijas laikā. Vebināros piedalījās vairāk nekā 90 tiesnešu un 150 tiesu darbinieku no visu līmeņu Ukrainas tiesām. Pasākumi rīkoti projekta “E-risinājumu pielietošana tiesas darba un procesu pārvaldē Ukrainā Covid-19 krīzes laikā” ietvaros sadarbībā ar Tiesu administrāciju, Ukrainas Augstāko tiesu un Ukrainas Valsts tiesu administrāciju.

Pirmajā vebinārā, kas bija paredzēts tiesnešu auditorijai, par Latvijas pieredzi stāstīja Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, senatore Jautrīte Briede un Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja Anita Zikmane.

Ukrainas kolēģiem tika stāstīts par Administratīvo lietu departamenta darba organizāciju pandēmijas laikā, attālināto tiesas sēžu un darba sanāksmju organizēšanas īpatnībām, elektroniskā paraksta lietošanu un citiem jautājumiem. Senatore Jautrīte Briede prezentēja Augstākās tiesas praksi ar Covid-19 saistītā tiesiskā regulējuma jautājumos, kā arī informāciju par Lietuvas un Igaunijas tiesu pieredzi darba organizācijā pandēmijas laikā.

Savukārt Anita Zikmane sniedza ieskatu par pandēmijas laika vispārējo tiesisko regulējumu Latvijā, kā arī Latvijas pieredzi cilvēktiesību nodrošināšanā kriminālprocesos Covid-19 krīzes laikā. Vebināra dalībnieki arī atbildēja uz Ukrainas kolēģu jautājumiem, piemēram, par darba laika organizācijas izmaiņām, attālināto tiesas sēžu organizēšanā izmantotajām tehnoloģijām, attālinātu tiesas sēžu dalībnieku identificēšanu un dažādu aizsarglīdzekļu izmantošanu tiesās.

Otrs vebinārs bija paredzēts tiesu darbiniekiem, tajā tika runāts par praktiskiem tiesu pārvaldības un darba organizācijas jautājumiem. Pieredzē dalījās Augstākās tiesas administrācijas vadītāja Sandra Lapiņa, Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja Anita Zikmane, IT nodaļas vadītājs Pāvels Veļeckis un projektu vadītājs Jānis Supe.

Tika stāstīts par Augstākās tiesas pieredzi elastīgā darba laika un attālinātā darba ieviešanā, atskaišu sistēmas veidošanā, drošības pasākumu ieviešanā, klientu apkalpošanā ārkārtējās situācijas apstākļos, kā arī darba organizēšanā, lai pandēmijas laikā nodrošinātu visu tiesas funkciju izpildi. Ukrainas kolēģus īpaši interesēja tas, kā Latvijas speciālisti izmantojuši drošas informācijas tehnoloģijas, lai veiktu darbu attālināti. Tāpat plaši runāts par komunikācijas nodrošināšanu ierobežojumu apstākļos, piemēram, to, kā žurnālistiem tika attālināti pārraidīta Augstākās tiesas plēnuma sēde un Tieslietu padomes sēdes, kā arī komunikāciju tviterī.

Augstākā tiesa uzsākusi īstenot projektu “E-risinājumu pielietošana tiesas darba un procesu pārvaldē Ukrainā Covid-19 krīzes laikā”. Augstākās tiesas Administrācijas un Tiesu administrācijas kopīgi veidotais projekta pieteikums ir guvis atbalstu Ārlietu ministrijas Attīstības sadarbības grantu projektu konkursā. Projekta mērķis ir dalīties ar Ukrainas Augstākās tiesas un Ukrainas Valsts tiesu administrācijas kolēģiem e-risinājumu izmantošanas pieredzē tiesu darba un procesu pārvaldē Covid-19 krīzes laikā, īpaši izceļot tādas tēmas kā e-vēlēšanu rīkošana, darba laika uzskaite un tiesas darba organizēšana krīzes apstākļos. Projekts saņēmis Ārlietu ministrijas finansējumu 2020. gadā no attīstības sadarbības budžeta.

Ziņojumi par faktoriem, kas ietekmē tiesvedību ilgumu

Augstākajā tiesā tikās darba grupas locekļi, lai vienotos par ziņojumiem Tieslietu padomei, izpildot tās 2020. gada 10. februāra lēmumu, ar kuru tā aicinājusi Augstāko tiesu izveidot darba grupu, kura analizētu ilgo tiesvedību cēloņus civillietās, krimināllietās un administratīvajās lietās, izstrādātu atbilstošus priekšlikumus ilgās tiesvedības cēloņu novēršanai, kā arī izpētītu Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumos izteiktās atziņas tiesvedības ilguma jautājumos.

Darba grupā, piedaloties katra Senāta departamenta pārstāvim, Ģenerālprokuratūras un Zvērinātu advokātu padomes pārstāvim, kā arī Latvijas pārstāvim starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, ir sagatavoti trīs ziņojumi par katru tiesvedības procesa regulējumu (administratīvajā procesā, civilprocesā un kriminālprocesā). Šajos ziņojumos iekļauti ierosinājumi Tieslietu padomei gan par tās kompetences jautājumiem, gan arī jautājumiem, kuru risināšanā nepieciešams aicināt iesaistīties citus, piemēram, atsevišķus valdības locekļus.

Lai sniegtu neitrāla vērotāja viedokli, komentārus ziņojumam papildus sagatavojusi bijusī Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnese Ingrīda Labucka, kura bijusi arī Tieslietu ministre 1998.–2002. gadā, kad tapa tiesvedības procesuālais regulējums.

Izpildot Tieslietu padomes doto uzdevumu, Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs ir sagatavojis detalizētu pārskatu par Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietām, kurās skarts ilgas tiesvedības jautājums, kā arī vispārīgas Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas ilgas tiesvedības problemātikas jomā.

Katrā procesuālajā regulējumā (administratīvajā procesā, civilprocesā un kriminālprocesā) tika ne tikai analizēti ilgo tiesvedību iemesli un iespējamie risinājumi, bet arī vērtēts, kā uzlabot tiesvedību efektivitāti kopumā. Tika ieteikta pārdomāta un jēgpilna digitālo iespēju ieviešana, tiesnešu mūžizglītības pilnveidošana, īpašu vērību pievēršot tiesneša kā procesa vadītāja profesionālajām kompetencēm un prasmēm, un tiesu personāla izglītošana, apsverot iespēju uzdot tiem noteiktus procesuāli lemjamus uzdevumus.

Atsevišķi izdalāma procesā iesaistīto personu izglītošana, proti, gan tiesību un pienākumu skaidrošana tiesas procesa dalībniekiem, gan arī sankciju pārskatīšana, ja tiek kavēta tiesvedība. Papildus uzsvērta nepieciešamība pārdomāt un uzlabot lietpratēju un ekspertu institūta izmantošanu kvalitatīvas tiesvedības nodrošināšanā.

Papildus minētajiem aktuālajiem kopējiem jautājumiem ziņojumos norādīts arī uz katrā procesā apzinātajām problēmām, ierosinājumiem un to risinājumiem.

Satversmes tiesā

  • Satversmes tiesa turpina izskatīt lietu par 2019. gada valsts budžetā noteiktā finansējuma apjoma studijām valsts dibinātās augstskolās atbilstību Satversmei.

23. septembrī Satversmes tiesa sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos turpināja izskatīt lietu Nr. 2019-29-01 “Par likuma “Par valsts budžetu 2019. gadam” programmu 03.00.00 “Augstākā izglītība”, 02.03.00 “Augstākā medicīnas izglītība”, 20.00.00 “Kultūrizglītība” un apakšprogrammas 22.02.00 “Augstākā izglītība”, ciktāl tās neparedz Augstskolu likuma 78. panta septītajā daļā noteikto ikgadējo valsts finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātajās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 66. pantam”.

Šī lieta ir ierosināta pēc trīsdesmit viena 13. Saeimas deputāta pieteikuma. Tiesas sēdē piedalījās un pieteikuma iesniedzēja viedokli attālināti pauda zvērināts advokāts Lauris Liepa un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Andrejs Stupins.

Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, lietas izskatīšana tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos notika attālināti videokonferences režīmā. Līdz šim Satversmes tiesa bija uzklausījusi un izjautājusi lietas dalībniekus, kā arī vairākas lietā pieaicinātās personas.

Trešdien Satversmes tiesa turpināja uzklausīt un uzdot jautājumus lietā pieaicinātajām personām vai to pārstāvjiem: Tieslietu ministrijai, Rektoru padomei, konstitucionālo tiesību ekspertam Mg. iur. Edgaram Pastaram un Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes lektorei, pētniecei Mg. oec. Līgai Leitānei.

Nākamajā tiesas sēdē Satversmes tiesa plāno uzklausīt vēl šādas lietā pieaicinātās personas: Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Arvilu Ašeradenu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru. Plānots uzklausīt tiesas debates un replikas.

Tiesas sēde turpināsies otrdien, 29. septembrī, plkst. 9.00. Tiešraide no tiesas sēdes norises būs redzama šeit.

  • Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele sāks pildīt EST tiesneša amata pienākumus 6. oktobrī.

Ar Eiropas Savienības Padomes 2. septembrī pieņemto lēmumu Nr. (ES) 2020/1251 Ineta Ziemele tika iecelta Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) tiesneša amatā uz atlikušo bijušā EST tiesneša Egila Levita pilnvaru termiņu līdz 2024. gada 6. oktobrim.

Ineta Ziemele šā gada 2. oktobrī atstās Satversmes tiesas tiesneša amatu, lai sāktu pildīt EST tiesneša pienākumus. Ineta Ziemele EST tiesneša amatā stāsies pēc svinīgā solījuma došanas šā gada 6. oktobrī.

Pēc 2. oktobra Satversmes tiesas priekšsēdētājas pienākumus pildīs Satversmes tiesas priekšsēdētajas vietniece Sanita Osipova. Atbilstoši Satversmes tiesas likumam priekšsēdētāja vietnieks vajadzības gadījumā stājas priekšsēdētāja vietā un veic viņa amata pienākumus. Satversmes tiesas reglaments noteic, ka trīs dienu laikā, kad tiesas priekšsēdētājs nolicis savas pilnvaras, vietnieks ar rīkojumu nosaka tās tiesas sēdes vietu un laiku, kurā notiks jauna tiesas priekšsēdētāja vēlēšanas.

Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus aicina izvirzīt līdz 8. oktobrim.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU