TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
28. augustā, 2020
Lasīšanai: 11 minūtes
1
1

Atskats uz nedēļas notikumiem tieslietu nozarē. 28. augusts

FOTO: Santa Sāmīte

Parakstīts memorands par sadarbību Latvijas valstspiederīgo cilvēktiesību aizsardzībai ārvalstīs starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības ietvaros. Augstākā tiesa papildinājusi elektroniski pieejamo vēsturisko Augstākās tiesas plēnuma lēmumu krātuvi ar 1990.–2000. gada plēnuma lēmumiem likumu piemērošanas jautājumos. Stājies spēkā mūža ieslodzījums jaunam vīrietim par grūtnieces slepkavību. Apkopoti pētījuma dati par Latvijas iedzīvotāju skatījumu uz Satversmes tiesu. Par šiem un citiem notikumiem – LV portāla atskatā.

īsumā
  • Pētījumā par Satversmes tiesu tika skaidrots, kāda ir sabiedrības informētība par tiesas darbu un kuros informācijas avotos iedzīvotāji visbiežāk uzzina jaunumus par Satversmes tiesas aktualitātēm.
  • Augstākās tiesas plēnuma lēmumi ir vēsturiska liecība tiesu prakses atziņām.
  • Ar Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta lēmumu stājies spēkā piespriestais mūža ieslodzījums jaunam vīrietim apsūdzībā par grūtnieces slepkavību 2018. gada februārī Ādažos.

Šīs nedēļas noslēgumā Satversmes tiesā notika preses konference, kurā Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele un tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš iepazīstināja ar pirmo reizi veiktu pētījumu, kurā Latvijas iedzīvotāji snieguši viedokli par Satversmes tiesu un dažādiem tās darbības aspektiem.

Pētījuma ietvaros aptaujāti 1009 Latvijas iedzīvotāji vecumā no vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Pētījumā skaidrots, cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji uzticas Satversmes tiesai, kādas ir sabiedrības zināšanas par Satversmes tiesas funkcijām un ko iedzīvotāji domā par Satversmes tiesas spriedumu izpildi. Tāpat pētījumā tika vērtēts, kāda ir sabiedrības informētība par tiesas darbu un kuros informācijas avotos iedzīvotāji visbiežāk uzzina jaunumus par Satversmes tiesas aktualitātēm.

Iegūtie rezultāti rāda, ka Satversmes tiesai uzticas (drīzāk uzticas) kopumā 51% aptaujāto respondentu, 25% aptaujātie Satversmes tiesai neuzticas (drīzāk neuzticas), savukārt 24% norādījuši atbildi “grūti pateikt”.

Respondenti pamatojuši savu uzticēšanos Satversmes tiesai, norādot, ka Satversmes tiesa aizstāv sabiedrības un personas intereses, ir pieņemti kvalitatīvi tiesas spriedumi, kā arī tiesa analizē un kvalitatīvi skaidro pieņemtos spriedumus. Savukārt neuzticēšanās Satversmes tiesai pamatota ar neuzticību tiesu varai kopumā, lielajiem tiesāšanās izdevumiem, kā arī negatīvu viedokli par korupcijas līmeni visā tieslietu sistēmā.

Iespējas aizstāvēt savas tiesības tiesā respondenti vērtē kā nepietiekamas vai drīzāk nepietiekamas. Aptaujas dalībnieki norādījuši, ka iespējas aizstāvēt savas tiesības tiesā pret privātpersonām ir lielākas nekā iespējas aizstāvēt savas tiesības pret valsti par Satversmei neatbilstošiem normatīvajiem aktiem (likumiem, noteikumiem u. c.).

Vienlaikus 68% aptaujāto norādījuši, ka nav informēti par Latvijas Republikas Satversmes saturu kopumā, 65% nav informēti par savām tiesībām, kas izriet no Satversmes, un 71% respondentu nav informēti par savām iespējām aizstāvēt savas Satversmē nostiprinātās tiesības tiesā. 70% respondentu norādījuši, ka nav informēti par Satversmes tiesu, tās funkcijām un darbību.

Saskaņā ar likumu Satversmes tiesas spriedumi un tajos iekļautie tiesas secinājumi un atziņas ir saistoši visām valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, amatpersonām, kā arī privātpersonām un organizācijām. Tikai 38% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka, viņuprāt, tiek pildīti vai drīzāk tiek pildīti Satversmes tiesas spriedumi, savukārt 35% uzskata, ka Satversmes tiesas spriedumi netiek pildīti.

“Ja Latvijas cilvēki šaubās par to, cik korekti tiek izpildīti Satversmes tiesas nolēmumi, tad par to būtu jāuztraucas mums visiem. Iespējams, mums cilvēki ir jāinformē vairāk. Jo Satversmes tiesas spriedumi tiek pildīti. Arī šobrīd valdība un parlaments strādā ar Satversmes tiesas jaunākajiem sociālo lietu spriedumiem un mēģina sistēmu sakārtot. Varbūt vaina meklējama informācijas pasniegšanas veidā, ne vienmēr tiek skaidri pateikts, ka ar šo, lūk, mēs pildām Satversmes tiesas spriedumu,” pētījuma rezultātus komentē Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele. 

Ar pilnajiem pētījuma rezultātiem iespējams iepazīties šeit.

Elektroniski pieejami vēsturiskie Augstākās tiesas plēnuma lēmumi likumu piemērošanas jautājumos

Augstākā tiesa papildinājusi elektroniski pieejamo vēsturisko Augstākās tiesas plēnuma lēmumu krātuvi ar 1990.–2000. gada plēnuma lēmumiem likumu piemērošanas jautājumos.

Plēnuma lēmumi ir vēsturiska liecība tiesu prakses atziņām, jo tie aizstāja šobrīd pieejamos elektroniskos Senāta nolēmumu un atziņu katalogus. 

“Plēnuma lēmumi dod ieskatu tiesību piemērošanā, vienlaikus atklājot Latvijas tiesību sistēmas veidošanos un pārejas nodrošināšanu no padomju tiesību sistēmas uz atjaunotās Latvijas tiesību sistēmu,” norāda Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja Anita Zikmane.

Lēmumi ir sakārtoti redakcionāli, pārskatāmi ietverot tajos arī izdarītos grozījumus. Tie sagrupēti pa tiesību nozarēm un procesiem – civiltiesību un civilprocesa jautājumi un krimināltiesību un kriminālprocesa jautājumi.

Līdz 2002. gada 2. decembrim likuma “Par tiesu varu” 49. panta otrā daļa noteica, ka “plēnums pieņem tiesām saistošus izskaidrojumus par likumu piemērošanu”. Tika atzīts, ka Augstākās tiesas plēnuma lēmumi ir vispārsaistošs tiesību avots.

Satversmes tiesa lietā Nr. 2002-06-01 “Par likuma “Par tiesu varu” 49. panta otrās daļas atbilstību Satversmes 1. un 83. pantam” atzina, ka norma, kas pilnvaroja Augstākās tiesas plēnumu izdot tiesām saistošus lēmumus likumu piemērošanas jautājumos, ir pretrunā ar varas dalīšanas principu, ierobežo tiesnešu (tiesas) neatkarību, un tiesu nolēmumi, kuri pieņemti, piemērojot Augstākās tiesas plēnuma saistošos izskaidrojumus, var nonākt pretrunā ar Satversmes 1. pantā ietverto taisnīguma principu.

Plēnuma lēmumi papildina krātuvi, kurā jau bija pieejami Augstākās tiesas vēsturiskie plēnuma lēmumi Latvijas tiesu sistēmai konceptuālos un organizatoriskos jautājumos. Vēsturiski nozīmīgo materiālu pieejamības paplašināšana ir viens no Augstākās tiesas devumiem sabiedrībai šajā gadā, kad atzīmējam neatkarīgās Latvijas Republikas Augstākās tiesas atjaunošanas 30 gadus un Senāta atjaunošanas 25 gadus.

Augstākās tiesas plēnuma 1990.–2000. gada lēmumi pieejami šeit.

Latvijas institūcijas nodrošinās ātrāku un efektīvāku Latvijas valstspiederīgo aizsardzību ārvalstīs

Tieslietu ministrija, Ārlietu ministrija, Ģenerālprokuratūra un Valsts policija parakstīja memorandu par sadarbību Latvijas valstspiederīgo cilvēktiesību aizsardzībai ārvalstīs starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības ietvaros.

Memorands paredz operatīvu informācijas apmaiņu šo Latvijas institūciju starpā un saskaņotu rīcību gadījumos, kad Latvijas valstspiederīgais ir apcietināts vai notiesāts ārvalstī un ir saskatāmi iespējami cilvēktiesību pārkāpumi. Memorands sekmēs Latvijas valstspiederīgo tiesību un likumisko interešu aizsardzību un katrai situācijai atbilstošāko lēmumu pieņemšanu. 

Pēc iespējas agrīnāka kompetento iestāžu rīcības koordinācijas uzsākšana var būtiski sekmēt Latvijas valstspiederīgā interesēm atbilstoša risinājuma panākšanu. 

Stājies spēkā mūža ieslodzījums jaunam vīrietim par grūtnieces slepkavību

Ar Augstākās tiesas (Senāta) Krimināllietu departamenta lēmumu stājies spēkā piespriestais mūža ieslodzījums jaunam vīrietim apsūdzībā par grūtnieces slepkavību 2018. gada februārī Ādažos.

Ar Senāta lēmumu noraidītas apsūdzētā un viņa aizstāvja kasācijas sūdzības par Rīgas apgabaltiesas lēmumu, atstājot negrozītu Rīgas rajona tiesas spriedumu. Ar pirmās instances tiesas spriedumu no apsūdzētā cietušās labā piedzīta arī morālā kaitējuma kompensācija 50 tūkstošu eiro apmērā. Senāta lēmums nav pārsūdzams.

Apsūdzētajam vīrietim apsūdzība celta par to, ka viņš izdarīja slepkavību pastiprinošos apstākļos – mantkārīgā nolūkā ar sevišķu cietsirdību noslepkavoja sievieti, apzinoties, ka viņa ir grūtniecības stāvoklī. Apsūdzībā norādīts: apsūdzētais vīrietis, uzzinot, ka cietusī sieviete no viņa gaida bērnu, nolēma sievieti noslepkavot, jo nevēlējās maksāt uzturlīdzekļus.

Senāts, vērtējot apsūdzētā un aizstāvja iesniegtās kasācijas sūdzības, atzina, ka apelācijas instances tiesas spriedums ir tiesisks un pamatots. Pretēji kasācijas sūdzībās norādītajam abu iepriekšējo instanču tiesas ir motivējušas mūža ieslodzījuma piemērošanu apsūdzētajam.

Senāts lēmumā norāda, ka pirmās instances tiesa atbilstoši Kriminālprocesa likuma prasībām izvērtējusi pierādījumus to kopumā un savstarpējā sakarībā, konstatējusi apsūdzētā darbībās visas nepieciešamās un obligātās Krimināllikuma 117. panta 1., 4. un 9. punktā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes un atzinusi, ka apsūdzētā vainīgums viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā ir pierādīts ārpus saprātīgām šaubām. Pirmās instances tiesa argumentējusi savus atzinumus un pamatojusi tos ar atsaucēm uz tiesību normām, kuras tā ievēroja, un lietā esošajiem pierādījumiem. Savukārt apelācijas instances tiesa, balstoties uz Kriminālprocesa likuma 564. panta sesto daļu, piekritusi pirmās instances tiesas spriedumā sniegtajam pierādījumu un lietā konstatēto faktisko apstākļu novērtējumam.

Pretēji kasācijas sūdzībās norādītajam pirmās instances tiesa ar pierādījumiem ir pamatojusi atzinumu, ka apsūdzētais slepkavību ir izdarījis mantkārīgā nolūkā. Šos pierādījumus ir vērtējusi arī apelācijas instances tiesa. Balstoties uz novērtētajiem pierādījumiem, apelācijas instances tiesa konstatējusi, ka apsūdzētais kontaktus ar sievieti atjaunoja un uz tikšanos, kuras laikā viņu noslepkavoja, aicināja tikai pēc tam, kad uzzināja par viņas nolūku pēc bērna piedzimšanas celt tiesā prasību par uzturlīdzekļu piedziņu.

Par smagas avārijas izraisīšanu piespriež brīvības atņemšanas sodu uz pieciem gadiem

Rīgas rajona tiesa piesprieda reālu brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem vīrietim, kurš šī gada 16. martā izraisīja smagu autoavāriju uz Rīgas apvedceļa, netālu no Upesciema. Valsts apsūdzību uzturēja Rīgas Autotransporta prokuratūras prokurore.

Saskaņā ar apsūdzību vīrietis, būdams alkohola reibumā, brauca pa autoceļu Baltezers–Saulkalne. Viņš pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumus un iebrauca ceļa pretējā kustības joslā, kur izraisīja sadursmi ar pretī braucošo kravas transportlīdzekli. Pēc tam viņš izraisīja sadursmi ar pretī braucošo vieglo automašīnu. Rezultātā vienai cietušajai personai tika nodarīti smagi miesas bojājumi, bet otram cietušajam – vidēja smaguma miesas bojājumi.

Persona atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 262. panta ceturtajā daļā. Personai atņemtas arī transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz septiņiem gadiem. Spriedumu vēl var pārsūdzēt.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU