Aicina uz diskusiju par tiesiskumu festivālā “Lampa”
Augstākā tiesa šī gada festivālā “Lampa” aicina uz diskusiju “Kopā celt tiesiskumu”, kas norisināsies 3. septembrī plkst. 17.30–18.30 festivāla Gaismas pils studijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Diskusiju varēs vērot gan tiešraidē festivāla mājaslapā, gan klātienē (bez iepriekšējas reģistrācijas, apmeklētājus aicinās ieņemt vietas dzīvās rindas kārtībā).
Tiesiskums ir pamats tam, lai cilvēks valstī justos droši. Kā veidojas tiesiskums? Kāda ir katras varas loma tiesiskuma nodrošināšanā, vai tiesiskumu var nodrošināt tiesas vienas pašas? Par to diskutēs pārstāvji no tiesu varas, lēmējvaras un izpildvaras – Valsts prezidents Egils Levits, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere, kā arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs un Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele. Diskusiju vadīs žurnāla “Jurista Vārds” galvenā redaktore Dina Gailīte.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs uzsver, ka šodienas apstākļos, kad trūkumi tiesiskuma nodrošināšanā ir atklāti redzami, ir svarīgi saprast, vai valsts augstākās amatpersonas spēj vienoties par fundamentālo valsts pastāvēšanas pamatjautājumu un jēgu – sabiedrības drošības un kārtības nodrošināšanu, kas nav iespējama bez efektīvas tiesiskās sistēmas. “Tiesībaizsardzības iestāžu sistēma ilgus gadus ir turēta bada maizē, noplicinot tās kapacitāti. Ja šī sistēma nedarbosies efektīvi, nestrādās arī citi valsts darbības virzieni. Ir svarīgi vienoties par kopēju izpratni tiesiskuma celšanā, tādējādi paaugstinot arī cilvēku ticību valstij un tās likumiem,” norāda Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
Aicina pieteikties kandidātus Ekonomikas lietu tiesas tiesnešu amatiem
Ekonomikas lietu tiesa darbu uzsāks no nākamā gada 1. janvāra. Šobrīd norit svarīgs sagatavošanās posms – līdz 28. augustam notiek pretendentu pieteikšanās tiesnešu amatiem. Par kandidātu atlasi un plānoto apmācību plašāk var lasīt LV portāla publikācijā “Ekonomisko lietu tiesa – bez papildu finansējuma, ar intensīvu apmācību”.
Šogad spēkā stājusies jauna tiesnešu atlases kārtība, radot efektīvu atlases procedūru arī Ekonomisko lietu tiesas izveidei, atgādina Tiesu administrācija.
Informācija par amata konkursu ir pieejama šeit.
Satversmes tiesā arī gada otrajā pusē turpināsies intensīvs darbs
Pirmajā pusgadā Satversmes tiesā ierosinātas 40 lietas, būtiski pārsniedzot pagājušajā gadā ierosināto lietu kopskaitu. Tādējādi Satversmes tiesā turpināsies intensīvs darbs arī gada otrajā pusē. Šobrīd Satversmes tiesā sagatavošanas stadijā atrodas 21 lieta. Sagatavotas izskatīšanai ir 11 lietas. Augusta beigās tiesa uzsāks trīs lietu izskatīšanu.
Jau šobrīd tiesa lēmusi skatīt vēl divas lietas tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos. Trīs lietās Satversmes tiesa ir vērsusies Eiropas Savienības Tiesā, vēloties noskaidrot vairākus Eiropas Savienības tiesību jautājumus.
Satversmes tiesas tiesneši un darbinieki, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus un valstī noteiktās rekomendācijas Covid-19 izplatības ierobežošanai, iespēju robežās pilda amata pienākumus klātienē. Lai novērstu riskus tiesas darbinieku un apmeklētāju veselībai, tiesas apmeklētājiem tiek saglabāti tiesā noteiktie ierobežojumi.
Sekojot situācijai valstī saistībā ar Covid-19 izplatību un ievērojot tiesā pieejamās iespējas, tiesa var lemt par tiesas sēžu noturēšanu attālināti, izmantojot videokonferences režīmu. Tiesas sēdes ar lietas dalībnieku piedalīšanos, nolēmumu pasludināšanu un pēc tam rīkotās preses konferences interesenti arī turpmāk varēs vērot tiešraidē Satversmes tiesas mājaslapā un tiesas “Youtube” kanālā.
Potenciālie pieteikumu iesniedzēji, lietas dalībnieki un pieaicinātās personas joprojām aicināti izmantot elektroniskās saziņas iespējas. Visa publiski pieejamā informācija par tiesvedību un citām tiesas aktualitātēm ir pieejama Satversmes tiesas mājaslapā.
Valsts zemes dienesta ģenerāldirektores amatā apstiprināta Vita Narnicka
11. augustā Ministru kabinets Valsts zemes dienesta ģenerāldirektores amatā apstiprināja Vitu Narnicku.
Vita Narnicka
Publicitātes foto
Pamatojoties uz atklāta konkursa rezultātiem, tieslietu ministra J. Bordāna izveidotā Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora amata pretendentu vērtēšanas komisija pieņēma lēmumu V. Narnicku virzīt Ministru kabinetam iecelšanai minētajā amatā.
V. Narnicka atbilst Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora amata aprakstā izvirzītajām prasībām, kā arī ir ieguvusi visaugstāko vērtējumu pretendentu vērtēšanas mutvārdu intervijā un vadības kompetenču novērtēšanā.
V. Narnickas līdzšinējā darbavieta ir Valsts ieņēmumu dienests (VID), kur viņa no 2013. gada ir bijusi Informātikas pārvaldes direktore un pēdējos četrus gadus – arī ģenerāldirektora vietniece, liecina Valsts kancelejas sniegtā informācija. Šajā laikā V. Narnicka piedalījusies VID reorganizācijā, tostarp pārveidojot dokumentu pārvaldību par pilnībā digitālu un ieviešot kopdarbošanās platformu VID iekšējo sistēmu pārvaldībai.
Pirms tam nākamā Valsts zemes dienesta vadītāja četrus gadus bijusi direktora vietniece pētniecības un IT jautājumos Valsts reģionālās attīstības aģentūrā, kur nodrošināja centrālo e-pārvaldes risinājumu izveidi, uzturēšanu un attīstīšanu. No 2006. gada līdz 2008. gadam V. Narnicka vadījusi E-pakalpojumu attīstības nodaļu Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā. Pirms tam V. Narnickas darbavieta četrus gadus bijusi Iepirkumu uzraudzības birojs, kur vadīta Iepirkumu sistēmas pilnveidošanas daļa un pēdējo gadu ieņemts arī direktora vietnieces amats. Līdztekus minētajiem amatiem V. Narnicka no 2005. gada līdz 2009. gadam bijusi arī lektore Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikācijas fakultātē.
Nākamā Valsts zemes dienesta vadītāja Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikācijas fakultātē ieguvusi maģistra grādu telemātikā, turpat arī aizstāvējusi doktora disertāciju.
Aicina spert konkrētus soļus tiesiskās drošības stiprināšanai
Tieslietu ministrija iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto jautājumu risināšanai.
Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns norāda, ka, pildot ministra pienākumus, ir konstatējis nepieciešamību uzlabot noteiktus institucionālos aspektus, un aicina valdības kolēģus tos apzināties un spert konkrētus praktiskus soļus jautājuma risināšanai – izveidojot darba grupu vai padomi.
Šo jautājumu Tieslietu ministrija aicina izskatīt Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā. Ņemot vērā, ka izskatāmais jautājums skar nacionālo drošību, pagaidām tā statuss ir klasificēts.
