Par pakalpojumu – ilgstošas sociālās aprūpes iestādi (pansionātu) – var maksāt gan pats klients, gan klients un apgādnieki, gan daļēji pašvaldība. Dažādās prombūtnes situācijās, tostarp jautājumā minētajos noteikumos, runa ir tikai par ēdināšanas izmaksu neieturēšanu vai atlīdzināšanu, nevis visa pakalpojuma maksas samazināšanu, ja klients kādu laiku ir prombūtnē. 

Ministru kabineta noteikumu Nr. 275 “Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta” 12. punktā paredzēts: ja klients prombūtnes dēļ īslaicīgi nesaņem pakalpojumu ilgstošas aprūpes institūcijā, bet pakalpojuma sniegšana viņam nav pārtraukta, ilgstošas aprūpes institūcija samaksu par pakalpojumu samazina par ēdināšanas izdevumu apmēru, izņemot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 29. panta pirmās daļas 3. un 4. punktā paredzētos gadījumus. 

Savukārt likuma 29. panta pirmās daļas trešais punkts nosaka pilngadīga klienta tiesības no viena līdz trim mēnešiem uzturēties ārpus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas citas personas (ģimenes) aprūpē. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, rakstveidā vienojoties ar personu (ģimeni), nosaka uzturēšanās ilgumu, pušu tiesības un pienākumus, kā arī izmaksā klienta uzturnaudu vai uztura pabalstu atbilstoši laikposmam, kādu viņš atrodas citas personas (ģimenes) aprūpē. 

LV portālā savulaik ir skaidrots, ka ar “klienta uzturnaudu vai uztura pabalstu” saprotami finanšu līdzekļi, kas institūcijā tiek izlietoti viena klienta ēdināšanai.