Tiesu budžeta prioritāte – darbinieku atalgojuma palielināšana

Plānojot nākamo gadu budžetu, Ministru kabinets uzklausa Tieslietu padomes viedokli par tiesu budžeta prioritātēm. Izvērtējot Augstākās tiesas pieteiktos prioritāros pasākumus un Tieslietu ministrijas pieteiktos rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un starpnozaru prioritāros pasākumus 2021.–2023. gada budžetā, Tieslietu padome tos atbalstīja.

Augstākās tiesas prioritātes ir tiesas darbinieku atalgojuma palielināšana un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras mobilitātes attīstīšana. Trešā prioritāte – Senāta Administratīvo lietu departamenta kapacitātes palielināšana, uz diviem gadiem pārceļot Augstākajā tiesā strādāt divus Administratīvās apgabaltiesas tiesnešus un viņu palīgus.

Arī Tieslietu ministrija kā pirmo prioritāti pieteikusi rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu darbinieku mēnešalgu paaugstināšanu. Tālākās prioritātes – tiesnešu un darbinieku kompetenču stiprināšana, nodrošinot nepieciešamās mācības; videokonferenču un datortehnikas infrastruktūras pilnveidošana; drošības sistēmu ieviešana tiesās un apsardzes nodrošināšana; tiesu telpu nomas izmaksu pieauguma segšana, kā arī e-lietas ieviešana tiesvedības procesā un mākoņpakalpojumu licenču atjaunošana un uzturēšana.

Starpnozaru prioritārajos pasākumos paredzēta iestāžu izvietošana jaunuzceltajā tieslietu nozares administratīvajā ēkā Jēkabpilī. Tajā tiks izvietota Zemgales rajona tiesa Jēkabpilī un Valsts zemes dienesta, Uzņēmumu reģistra, Probācijas dienesta un Prokuratūras struktūrvienības.

Zaļā gaisma tiesu ekspertīžu institūta reformai

14. jūlijā valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas informatīvo ziņojumu par tiesu ekspertīžu institūta reformu, kas paredzētu izveidot vienotu tiesu ekspertīžu iestādi Tieslietu ministrijas padotībā – Valsts tiesu ekspertīžu birojam pievienojot Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Ekspertīžu biroju.

Reformu paredzēts veikt divos posmos. Ar valdības lēmumu Tieslietu ministrijai līdz 2021. gada 31. decembrim jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā ziņojums par pasākumu, kas īstenojami līdz 2021. gada 1. jūlijam, rezultātiem un gatavību reformas otrajam posmam, lai izveidotu vienotu tiesu ekspertīžu iestādes infrastruktūru.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns skaidro, ka vienotas tiesu ekspertīžu iestādes izveide būs labs atspēriens turpmākajiem soļiem tiesiskuma veicināšanā valstī. Ministrs uzsvēra, ka arī ģenerālprokurora Jura Stukāna iesaistīšanās un atbalsts ir bijis priekšnoteikums tiesu ekspertīžu institūta reformas īstenošanai.

“Pirmkārt, vienā lietā veikto ekspertīžu kopējais termiņš samazināsies, kas labvēlīgi ietekmēs lietas izskatīšanas termiņus. Otrkārt, uzlabosies kriminālistikas speciālistu atbalsts notikuma vietā, un, treškārt, ievērojami palielināsies tiesu ekspertīzes politikas attīstības potenciāls,” norādīja J. Bordāns.

Reformas uzraudzības padome sāks darboties šī gada augustā, bet vienotas tiesu ekspertīžu iestādes izveide notiktu ne vēlāk kā līdz 2025. gadam.

Tiesai nodod lietu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu

Daugavpils prokuratūras prokurors tiesai nosūtījis krimināllietu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kas ar viltu tika izkrāpti no bankas konta Īrijā. Persona apsūdzēta par 20 000 eiro legalizēšanu.

Saskaņā ar apsūdzību 2014. gada septembrī vīrietis ar izmeklēšanā nenoskaidrotām personām kopīgi vienojās legalizēt noziedzīgi iegūtus naudas līdzekļus, kas ar viltu tika izkrāpti no bankas konta Īrijā. Apsūdzētais piekrita tam, ka noziedzīgi iegūtie līdzekļi tiks ieskaitīti viņa kontos, no kuriem viņš tos nekavējoties izņems skaidrā naudā un nodos nenoskaidrotām personām, saņemot par to atlīdzību. Viņš atvēra divus kontus AS “Citadele banka” un to datus nodeva tālāk, lai attālināti organizētu un kontrolētu noziedzīgi iegūto līdzekļu ieskaitīšanu.

Apsūdzētā kontā tika veikts nelikumīgs naudas pārskaitījums 20 000 eiro apmērā. Viņš no konta izņēma 7800 eiro. AS “Citadele banka” saņēma ziņas no Īrijas bankas par līdzekļu nelegālo izcelsmi un pieņēma lēmumu atturēties no atlikušo finanšu līdzekļu debeta operācijām abos kontos.

Persona apsūdzēta pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas un Krimināllikuma 193.¹ panta pirmajā daļā.

Lieta nodota Daugavpils tiesai.

Par OIK izkrāpšanu piemēro brīvības atņemšanas sodu

Zemgales rajona tiesa (Tukumā), valsts apsūdzību uzturot Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokuroram, piemērojusi brīvības atņemšanu uz trim gadiem vienai personai par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) izkrāpšanu.

2011. gada 1. aprīlī tika iesniegts iesniegums Ekonomikas ministrijā par tiesību piešķiršanu pārdot koģenerācijas procesā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, par kuru ministrijā pieņēma apstiprinošu lēmumu. Tika noslēgts līgums par elektroenerģijas iepirkumu, kura noteikumus apsūdzētais pārkāpa attiecībā uz to, ka iepirka tikai koģenerācijā saražotās elektroenerģijas pārpalikumu. Pavisam laika posmā no 2013. gada līdz 2019. gadam apsūdzētais izkrāpis naudas līdzekļus lielā apmērā, tas ir, 2 544 782 eiro apmērā.

Persona atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā. Savukārt juridiskajai personai piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis – likvidācija. Spriedumu vēl var pārsūdzēt.

Atzīst par pamatotu mikrouzņēmuma darbinieka pienākumu atmaksāt slimības pabalsta pārmaksu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 14. jūlijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pieteicējam uzlikts par pienākumu atmaksāt slimības pabalsta pārmaksu par laiku, kad pieteicējam kā mikrouzņēmumu nodokli maksājoša mikrouzņēmuma darbiniekam ir deklarēti ienākumi. Senāts atzina par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka pieteicēja deklarācijas precizējumos norādītais, ka viņam nav bijuši ienākumi, nav tiesiski saistošs.

Pieteicējs, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju, bija tajā norādījis gan savus, gan vēl četru mikrouzņēmuma darbinieku faktiskos ienākumus no mikrouzņēmuma, kā arī aprēķinājis nodokļu maksājumus. Kaut arī vēlāk minētā deklarācija labota, tajā norādot, ka pieteicējam ienākumi nav bijuši, tomēr pārējiem četriem mikrouzņēmuma darbiniekiem ienākumi joprojām ir reģistrēti, kas liecina, ka mikrouzņēmums savu uzņēmējdarbību šajā periodā ir veicis.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pieteicējam prasīja atmaksāt slimības pabalsta pārmaksu par laiku, kad pieteicējam kā mikrouzņēmumu nodokli maksājoša mikrouzņēmuma darbiniekam ir deklarēti ienākumi. Pieteicējs vērsās tiesā ar pieteikumu par minētā lēmuma atcelšanu.

Senāts spriedumā norāda, ka apgabaltiesa nav apšaubījusi mikrouzņēmuma īpašnieka vai darbinieka tiesības uz darbnespēju, bet ir piemērojusi likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 18. panta 1. punktu, kas noteic, ka slimības pabalstu nepiešķir, ja persona darba nespējas laikā gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais.

Senāts atzina par nepamatotiem pieteicēja argumentus par to, ka mikrouzņēmuma darbinieki tiekot diskriminēti un tiesa esot atņēmusi vienīgo ienākumu avotu, tādējādi pārkāpjot Satversmes 91. un 93. pantu. Senāts norāda, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīms paredz mazāku administratīvo un nodokļu slogu, bet šī atvieglotā nodokļu maksāšanas režīma izmantotājam attiecīgi ir jārēķinās, ka likumdevējs ir noteicis ierobežojumus izmantot mikrouzņēmuma nodokļa deklarācijās veiktos precizējumus sociālās apdrošināšanas pakalpojuma apmēra noteikšanā.

Tādējādi mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam ir pienākums būt atbildīgam un rūpēties par to, lai tā rīcības rezultātā neiestātos tādi apstākļi, kas tam varētu radīt nelabvēlīgas sekas. Senāts spriedumā norāda uz iepriekš jau tiesu praksē nostiprināto atziņu, ka personai ir jāpieņem ne tikai Mikrouzņēmumu nodokļu likumā noteiktās priekšrocības, bet arī samērīgi noteiktie ierobežojumi.

Satversmes tiesā ierosināta lieta par normu, kas nosaka sociāli apdrošināmās personas bezdarba gadījumā

Satversmes tiesas 2. kolēģija 14. jūlijā ierosinājusi lietu “Par likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6. panta piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam”.

Lieta ierosināta pēc Augstākās tiesas pieteikuma. Augstākās tiesas izskatīšanā ir administratīvā lieta, kura ierosināta par pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicēja lūdz bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu. Saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu darba ņēmējs ir tiesīgs izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu līdz pat bērna astoņu gadu vecumam. Tomēr šā atvaļinājuma laikā darba ņēmējs tiek pakļauts apdrošināšanai pret bezdarbu tikai tad, ja bērns vēl nav sasniedzis pusotra gada vecumu.

Augstākā tiesa uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un ir pretrunā arī ar Satversmes 109. pantu. Likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu, neesot ievērojis 91. panta pirmajā teikumā ietverto tiesiskās vienlīdzības principu. Augstākās tiesas ieskatā, tiesiskās vienlīdzības principam neatbilstot situācija, kurā darba ņēmējs, kurš bērna kopšanas atvaļinājumu izvēlas izmantot laikā, kad bērns pārsniedzis pusotra gada vecumu, netiekot apdrošināts pret bezdarbu. Tādējādi esot liegtas arī Satversmes 109. pantā garantētās tiesības uz sociālo nodrošinājumu bezdarba gadījumā.

Satversmes tiesa uzaicinājusi Saeimu līdz 2020. gada 14. septembrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.