TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
05. jūnijā, 2020
Lasīšanai: 8 minūtes
1
1

Atskats uz nedēļas notikumiem tieslietu nozarē. 5. jūnijs

FOTO: Freepik

Pie tiesneša amata pienākumu pildīšanas Senāta Civillietu departamentā stājas senators Kaspars Balodis, Satversmes tiesā ierosinātas vairākas jaunas lietas, Tieslietu padome izvērtēs ģenerālprokurora amata kandidātus. Par šiem un citiem notikumiem – LV portāla atskatā uz nedēļas notikumiem.

īsumā
  • Tieslietu padome nākamnedēļ uzklausīs visus ģenerālprokurora amata kandidātus. Apstiprināšanai Saeimā tiks virzīts kandidāts, kurš būs saņēmis Tieslietu padomes locekļu balsu vairākumu.
  • Pēc 10 gadu kalpošanas Satversmes tiesas tiesneša amatā tienesis Kaspars Balodis pievienojas Augstākās tiesas tiesnešu saimei.
  • Satversmes tiesā ierosināta vēl viena lieta par normu, kas liedz organizēt azartspēles interaktīvajā vidē.
  • Satversmes tiesā ierosināta lieta par normu, kas Valsts ieņēmumu dienestam piešķir tiesības aprēķināt un piedzīt soda naudu 100% apmērā no budžetā iemaksājamās nodokļa summas.

Tieslietu padome izvērtēs ģenerālprokurora amata kandidātus

11. jūlijā noslēgsies pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš. Izsludinātajam ģenerālprokurora amata kandidātu konkursam noteiktajā termiņā pieteikušies astoņi kandidāti. Tieslietu padome informē, ka visu kandidātu iesniegtie dokumenti apliecina pretendentu atbilstību Prokuratūras likuma 36. pantā izvirzītajām prasībām un ir saņēmuši pozitīvu Satversmes aizsardzības biroja atzinumu par atbilstību likumā “Par valsts noslēpumu” noteiktajām prasībām speciālās atļaujas saņemšanai pieejai valsts noslēpumam.

Atbilstoši Tieslietu padomes apstiprinātajam Ģenerālprokurora amata kandidātu konkursa, vērtēšanas kritēriju un kārtības nolikumam visu astoņu kandidātu prokuratūras darbības attīstības koncepcijas publicētas arī oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” portālā.

Tieslietu padome uzklausīs ģenerālprokurora amata pretendentus un lems par piemērotāko kandidātu pirmdien, 8. jūnijā, un otrdien, 9. jūnijā.

Iecelšanai ģenerālprokurora amatā tiks virzīts kandidāts, kurš būs saņēmis Tieslietu padomes locekļu balsu vairākumu. Sakarā ar Covid-19 izraisīto ārkārtējo situāciju Tieslietu padomes sēde notiks attālināti.

Valsts prezidents: Augstākā tiesa atjaunojas

2. jūnijā pēc tiesneša zvēresta nodošanas Valsts prezidentam Egilam Levitam pie tiesneša amata pienākumu pildīšanas Senāta Civillietu departamentā stājas senators Kaspars Balodis.

Pildot tiesneša amata pienākumus, Kaspars Balodis zvērēja būt godīgs, taisnīgs un uzticīgs Latvijas Republikai, vienmēr censties noskaidrot patiesību, nekad nenodot to un tiesu spriest stingrā saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un likumiem.

Valsts prezidents Egils Levits pēc zvēresta pieņemšanas uzsvēra: tas ir nozīmīgi, ka pēc 10 gadu kalpošanas Satversmes tiesas tiesneša amatā ar nelielu pārtraukumu Kaspars Balodis pievienojas Augstākās tiesas tiesnešu saimei. “Tas ir nozīmīgi tādēļ, ka Jūs ar savu Satversmes tiesas tiesneša pieredzi varat dot ieguldījumu Augstākās tiesas darbā. Ir būtiski, ka tiesa ir atvērta ietekmēm no citām juridiskajām nozarēm, no citiem juridiskā darba virzieniem,” sacīja Valsts prezidents.

Pieņemot tiesneša zvērestu, E. Levits arī atzīmēja, ka īsā laikā pieņem jau otro Augstākās tiesas tiesneša zvērestu. “Tas nozīmē, ka Augstākā tiesa atjaunojas,” secināja Valsts prezidents, vēršot uzmanību arī uz tiesneša darba zinātnisko būtību. “Uzskatu, ka tiesneša darbs ir vienlaikus arī zinātnisks darbs, jo tiesnesis un juridiskais tiesību zinātnieks strādā ar vienām un tām pašām metodēm. Atšķirība ir tikai tāda, ka tiesnesis strādā un mēģina sagatavot zinātniskiem kritērijiem atbilstošu spriedumu pēc tam, kad gadījums jau ir noticis. Savukārt zinātnieks jau iepriekš izdomā gadījumus vai principus, ko varētu vēlāk praksē piemērot, jo zinātnieks strādā praksei, bet prakse izmanto zinātniskas atziņas.”

Valsts prezidentam Egilam Levitam tiesneša zvērestu dod Augstākās tiesas tiesnesis Kaspars Balodis.

Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

Satversmes tiesā ierosinātas vairākas jaunas lietas

Lieta ierosināta pēc fiziskas personas pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējs atbilstoši Kaitējuma atlīdzināšanas likumam vērsās Tieslietu ministrijā ar iesniegumu par kaitējuma atlīdzināšanu. Lemjot par minēto iesniegumu, Tieslietu ministrija to ir atteikusies izskatīt daļā par nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu, pamatojoties arī uz apstrīdēto normu. Pieteikuma iesniedzējs pārsūdzēja Tieslietu ministrijas lēmumu tiesā, taču tiesvedība attiecīgajā administratīvajā lietā noslēdzās ar viņam nelabvēlīgu nolēmumu, kas pamatots arī ar apstrīdēto normu.

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka tiesiskais regulējums, kas bija spēkā pirms Kaitējuma atlīdzināšanas likuma spēkā stāšanās, paredzēja personas tiesības pieprasīt morālā kaitējuma atlīdzināšanu civiltiesiskā kārtībā desmit gadu laikā no brīža, kad radies šā atlīdzinājuma pieprasījuma tiesiskais pamats. Apstrīdētā norma būtiski samazinot šo termiņu. Tādējādi apstrīdētā norma, ciktāl tā attiecas uz nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu, ierobežojot personai Satversmes 92. panta trešajā teikumā noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu un pārkāpjot Satversmes 1. pantā ietverto tiesiskās paļāvības principu.

Lieta ierosināta pēc Jāņa Pīlāta pieteikuma. Valsts ieņēmumu dienests veicis pieteikuma iesniedzēja nodokļu auditu, pēc kura viņam tika papildus aprēķināti nodokļu maksājumi. Pamatojoties uz apstrīdēto normu, tika aprēķināta arī ar nodokļu maksājumiem saistītā soda nauda 100% apmērā. Pieteikuma iesniedzējs minēto lēmumu pārsūdzēja administratīvajā tiesā, taču lēmums daļā par soda naudu tika atstāts negrozīts.

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētā norma neparedzot tiesību piemērotājam iespēju izvēlēties piemērotāko soda naudas apmēru individuālā gadījumā. Šāds tiesību ierobežojums neesot samērīgs. Tādējādi esot aizskartas viņa tiesības uz īpašumu, kas ietvertas Satversmes 105. pantā.

Lieta ierosināta pēc SIA “Latsson Licensing” pieteikuma. Pamatojoties uz apstrīdēto normu, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija apturēja pieteikuma iesniedzējai izsniegtās azartspēļu organizēšanas licences darbību. Tādējādi pieteikuma iesniedzējai esot liegtas tiesības veikt komercdarbību – organizēt azartspēles interaktīvajā vidē – un gūt no tās ienākumus.

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētā norma ierobežo Satversmes 105. panta pirmajā teikumā noteiktās personas tiesības uz īpašumu, kas ietverot arī personas tiesības veikt komercdarbību uz licences pamata. Šis pamattiesību ierobežojums neesot noteikts ar normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņemtu tiesību normu, neesot saderīgs ar mērķi aizsargāt sabiedrību no Covid‑19 izplatības un esot pieņemts bez leģitīma mērķa. Pat ja apstrīdētajā normā noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir aizsargāt personas no nelietderīgiem tēriņiem, šis pamattiesību ierobežojums neesot samērīgs.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU