Ģenerālprokurora amata kandidātu prokuratūras attīstības koncepcijas

Tieslietu padomes apstiprinātais “Ģenerālprokurora amata kandidātu konkursa, vērtēšanas kritēriju un kārtības nolikums” paredz, ka līdz ar motivētu pieteikuma vēstuli un citiem noteiktas prasības apliecinošiem dokumentiem amata kandidātam jāiesniedz arī prokuratūras attīstības koncepcija, kas tiek publicēta Augstākās tiesas mājaslapā – Tieslietu padomes sadaļā –, kā arī oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” portālā.

Izsludinātajam ģenerālprokurora amata kandidātu konkursam noteiktajā termiņā pieteikušies astoņi kandidāti. Tieslietu padome informē, ka visu kandidātu iesniegtie dokumenti apliecina pretendentu atbilstību Prokuratūras likuma 36. pantā izvirzītajām prasībām un ir saņēmuši pozitīvu Satversmes aizsardzības biroja atzinumu par atbilstību likumā „Par valsts noslēpumu” noteiktajām prasībām speciālās atļaujas saņemšanai pieejai valsts noslēpumam.

Tieslietu padome uzklausīs ģenerālprokurora amata pretendentus un lems par piemērotāko kandidātu pirmdien, 8. jūnijā, un otrdien, 9. jūnijā. 

Šeit var iepazīties ar amata pretendentu sagatavotajām un iesniegtajām prokuratūras attīstības koncepcijām (alfabēta secībā):

• Jānis Ilsteris;
• Juris Juriss;
• Uvis Kozlovskis;
• Gunārs Kūtris;
• Armīns Meisters;
• Alēns Mickevičs;
• Aldis Pundurs;
• Juris Stukāns.

UZZIŅAI

Ģenerālprokurora iecelšanas kārtība

Ģenerālprokuroru pēc Tieslietu padomes priekšlikuma amatā ieceļ Saeima uz pieciem gadiem. Viena un tā pati persona var būt ģenerālprokurors ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Prokuratūras likuma 38. panta otrā daļa noteic, ka ģenerālprokurora amata kandidātu atlase notiek atklātā konkursā. Savu kandidatūru ģenerālprokurora amatam var pieteikt persona, kas atbilst šā likuma 36. pantā minētajiem kritērijiem.

Proti, par ģenerālprokuroru var iecelt 40 gadus sasniegušu personu, kura:

• atbilst Prokuratūras likuma 33. panta pirmās daļas 1., 2., 4. un 5. punkta prasībām (ir Latvijas pilsonis, prot valsts valodu augstākajā līmenī, ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, kā arī maģistra vai doktora grādu; ir ar nevainojamu reputāciju);
• ne mazāk kā piecus gadus strādājusi Satversmes tiesas tiesneša, Augstākās tiesas tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā, ne mazāk kā 10 gadus strādājusi apgabaltiesas tiesneša, virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras vai Ģenerālprokuratūras prokurora amatā vai kurai ir 15 gadu kopējais darba stāžs tiesneša vai prokurora amatā.

Konkursa nolikumu apstiprina Tieslietu padome. Tā nosaka ģenerālprokurora amata kandidātu vērtēšanas kārtību un kritērijus.

Tieslietu padome izvērtē ģenerālprokurora amata kandidātus un no to vidus izvēlas vienu – piemērotāko.

Tieslietu padome iecelšanai ģenerālprokurora amatā virza tikai tādu kandidātu, kas, pēc kompetentās valsts drošības iestādes atzinuma, atbilst likumā “Par valsts noslēpumu” noteiktajām prasībām speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam saņemšanai.

Priekšlikumu par ģenerālprokurora iecelšanu amatā Tieslietu padomei jāiesniedz Saeimai ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms ģenerālprokurora pilnvaru termiņa beigām. Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11. jūlijā.