Atteikums ierosināt kasācijas tiesvedību noteikta veida mantiskajos strīdos atbilst Satversmei

Kā skaidro Satversmes tiesas priekšsēdētāja, izskatītā lieta ir saistīta ar pieeju kasācijas instancei un Satversmes tiesā vērsās fiziska persona – Mihails Kondakovs –, līdz ar to tiesa skatīja šo lietu, balstoties uz konstitucionālo sūdzību.

“Lieta bija par Civilprocesa likuma 464.¹ panta trešajā daļā ietverto finansiālo kritēriju, proti, ka Augstākās tiesas senāts, trīs tiesnešu kolēģija, var atteikties ierosināt kasācijas lietu, ja sūdzības apmērs – zaudējumu apmērs – nepārsniedz 2000 eiro. Civilprocesa likuma 464.¹ pantā ir noteikti vairāki kritēriji.

Šajā gadījumā Satversmes tiesa skatīja vienu no šī panta trešās daļas kritērijiem, kurš, pēc pieteikuma iesniedzēja domām, bija liedzis iespēju sasniegt vērtējumu viņa lietā pēc būtības kasācijas instancē,” norāda I. Ziemele.

Ko šajā lietā vērtēja Satversmes tiesa?

Satversmes tiesas priekšsēdētāja norāda, ka tiesa vērtēja to, vai ir pārkāpts Satversmes 92. panta pirmais teikums un Satversmes 91. panta pirmais teikums, proti, vai tajā norādītais finansiālais kritērijs ierobežo Satversmē noteiktās pieteikuma iesniedzēja pamattiesības.

Ko šajā lietā secināja Satversmes tiesa?

“Pirmkārt, vērtējot kasācijas instances būtību, Satversmes tiesa secināja, ka nedz Satversmes 92. panta pirmais teikums, nedz arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra neprasa, lai katra lieta tiktu skatīta pēc būtības kasācijas instancē. Satversmes tiesa runāja arī par tiesas rīcības brīvību. Proti, tiesiskā demokrātiskā valstī tiesu vara tiek īstenota ar zināmu rīcības brīvību, arī attiecībā uz to, kādā veidā kasācijas instance izraugās, kuras lietas tiek skatītas pēc būtības kasācijas instancē.

Savukārt likumdevējam ir rīcības brīvība noteikt kritērijus, kuri šo tiesas rīcības brīvību ierobežo. Tādējādi 464.¹ panta otrajā un trešajā daļā ir noteikti vairāki kritēriji, kuri ierobežo tiesas rīcības brīvību, bet kuru ietvaros tiesai saglabājas brīvība vērtēt, vai attiecīgais kritērijs konkrētajā gadījumā ir piemērojams. Satversmes tiesa īpaši norādīja: tiesu varas rīcības brīvība ir jāpiemēro tā, lai katrā lietā tiktu sasniegts taisnīgs rezultāts.

Vienlaikus Satversmes tiesa uzsvēra – kasācijas instances primārā funkcija ir aizstāvēt publiski tiesiskās intereses. Taču, lai katrā lietā sasniegtu taisnīgu rezultātu, vienmēr jāatceras: kasācijas instance vienlaikus aizsargā arī konkrētas personas pamattiesības. Tā ļoti bieži ir pēdējā instance. Līdz ar to, lemjot jautājumu par likumdevēja noteikto kritēriju ietvaros īstenojamo kasācijas instances rīcības brīvību ierosināt kasācijas lietu, kasācijas instancei tomēr ir jāizsver šī publiski tiesiskā interese, no vienas puses, un pamattiesību aizsardzības interese, no otras puses,” uzsver Satversmes tiesas priekšsēdētāja.

Vērtējot finansiālo kritēriju, Satversmes tiesa interpretēja Civilprocesa likuma 464.¹ panta trešo daļu sistēmiski, aplūkojot gan otro daļu, gan formālos kritērijus, kas noteikti šī panta pirmajā daļā. Satversmes tiesa secināja, ka šis kritērijs nav pretrunā ar Satversmes 92. panta pirmo teikumu.

“Vienlaikus, nonākot pie secinājuma attiecībā uz Satversmes 92. panta pirmo teikumu, tiesai nācās arī secināt, ka šajā plašākajā kontekstā nerodas salīdzināmās grupas un tādējādi arī nerodas jautājumi par Satversmes 91. panta pirmo teikumu. Satversmes tiesa secināja: arī attiecībā uz šo pamattiesību minētā apstrīdētā Civilprocesa likuma norma ir atbilstoša Satversmei,” tā I. Ziemele.

Ko nosprieda Satversmes tiesa?

Civilprocesa likuma 464.¹ panta trešajā daļā ietvertais finansiālais kritērijs, kuru Augstākās tiesas senāts var piemērot savas rīcības brīvības ietvaros, atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Līdz ar to tiesa secināja, ka nepastāv salīdzināmās grupas, kas ir nepieciešamais pamats, lai vērtētu, vai ir ievērots vienlīdzības princips, kurš ir ietverts Satversmes 91. panta pirmajā teikumā. Tādēļ Satversmes tiesa secināja – ņemot vērā, ka nepastāv salīdzināmās grupas, arī apstrīdētais finansiālais kritērijs nerada Satversmes 91. panta pirmajā teikumā noteikto tiesību pārkāpumu.

Kāda ir sprieduma ietekme uz sabiedrību?

“Es vēlreiz uzsvēršu to, ko teikusi Satversmes tiesa savā spriedumā, proti: vērtējot, vai ir iestājušies Civilprocesa likumā noteiktie pamati, lai neierosinātu kasācijas sūdzības skatīšanu pēc būtības, Augstākās tiesas senātam vienmēr ir jārīkojas tā, lai šis risinājums konkrētajā gadījumā sasniegtu taisnīgāko mērķi. Tikai šādā interpretācijā apstrīdētā norma atbilst Satversmei,” uzsver I. Ziemele.