Satversmes tiesa: atskats uz paveikto un jaunas tradīcijas iedibināšana

Satversmes tiesas svinīgajā sēdē tika aktualizēti vairāki jautājumi, kas iekļauti arī pārskatā par Satversmes tiesas darbu 2018. gadā. ST priekšsēdētāja Ineta Ziemele savā uzrunā uzsvēra tos jautājumus tiesiskuma jomā, kuros veicami valsts attīstības prioritārie darbi.

“Pēdējo gadu sociālie procesi Rietumu kultūrtelpai piederošajās sabiedrībās norāda uz to, ka tiesiskuma nostiprināšana ir kļuvusi svarīgāka nekā jebkad, lai cilvēkos sekmētu uzticēšanos valstij un tās institūcijām. Brīvība bez efektīva tiesiskuma rāmja ilgtermiņā nenodrošina vienlīdzīgu sabiedrības attīstību, tādējādi pakļaujot valsti dažādiem riskiem.  Nevienlīdzības mazināšanai ir jābūt absolūtai valsts prioritātei.”

I. Ziemele uzsvēra – ir interesanti vērot, ka konkrētu sociālo situāciju izvērtējumam informatīvajā telpā ļoti reti tiek prasīts jurista skatījums. “Juristi raduši runāt savā, citiem bieži nesaprotamā, valodā. Arī Latvijā dialogs ar juristu tik vienkārši nevedas, jo pastāv viedoklis, ka jurists runā vien sev saprotamā valodā un nodarbojas ar tiesību normām, kas darbojas reālajai dzīvei paralēlā pasaulē. Tiesības, kas cita starpā ir iekļautas normatīvajos aktos, ir mīkla cilvēkiem, kuri nav juristi. Savukārt, ko tieši ietver normatīvais akts, bieži var pateikt tikai tiesa, un Latvijas tiesiskajā sistēmā galīgais vārds pieder Satversmes tiesai – bet šādas atbildes saņemšana prasa laiku.”

Satversmes tiesas priekšsēdētāja gada pārskata ziņojumā uzsvērusi arī 2018. gadā pieņemtos un kopš 2019. gada 1. janvāra spēkā stājušos grozījumus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, kas sniedz iespēju saņemt valsts apmaksātu juridisko palīdzību konstitucionālās sūdzības iesniegšanai Satversmes tiesā.

“Par šo jautājumu vēsturiski ir runājuši visi – ka tā tam vajadzētu būt. Cilvēks var vērsties pēc valsts apmaksāta jurista palīdzības krimināllietā, administratīvajā lietā un civillietā, bet Satversmes tiesas process šajā likumā nekad nav bijis ietverts. Tā kā Satversmes tiesā cilvēki tomēr aizstāv savas cilvēktiesības, tad no demokrātiskas, tiesiskas valsts viedokļa izskatījās diezgan īpatnēji, kāpēc tieši Satversmes tiesas procesā valsts nesniedz nekādu atbalstu.

Pagājušā gada laikā šis jautājums beidzot tika sakārtots, un Satversmes tiesa par to ir ļoti gandarīta. Ņemot vērā Satversmes tiesas procesa specifiku, paredzētais mehānisms, kā varētu iegūt šo advokāta palīdzību, kuru apmaksā valsts, ir izveidots tāds, lai nodrošinātu iespēju cilvēkam iesniegt konstitucionālo sūdzību,” norāda I. Ziemele.

Vienlaikus Satversmes tiesas priekšsēdētāja uzsver, ka šis regulējums attiecas tikai uz konkrētu cilvēku grupu konkrētā laika posmā. “Izdomāt to, kādā veidā valsts jēgpilni var palīdzēt, cilvēkam vēršoties Satversmes tiesā, – tas nebija viegli. Bet manā skatījumā risinājums kopumā ir labs. Tas nozīmēs, ka tiem cilvēkiem, kuriem patiešām ir pamatota konstitucionāla sūdzība, būs iespēja iegūt advokāta palīdzību, valsts to apmaksās, un tiks mēģināts nodrošināt, ka Satversmes tiesa var skatīties uz citas kvalitātes pieteikumu.

Kā redzams no statistikas – nepiekritīgo un reģistrēto pieteikumu skaits dalās uz pusēm. Tas nav vienkārši – uzrakstīt konstitucionālo sūdzību. Nav arī tik liels advokātu skaits, kas būtu specializējies tieši Satversmes tiesas procesā. Bet ar šiem grozījumiem, iespējams, būs kvalitatīvāks šādu konstitucionālo sūdzību saturs, līdz ar to Satversmes tiesā varētu nonākt vairāk svarīgu jautājumu. Lai arī mūsu izskatītās lietas parāda dažādus virzienus, kur ir problēmas, ir skaidrs, ka ne visās jomās,” ieguvumus vērtē ST priekšsēdētāja.

Aizvadītajā gadā Satversmes tiesa saņēmusi mazāk pieteikumu, taču gada laikā izskatītajās lietās desmit tiesību normas atzītas par neatbilstošām Satversmei. Kopumā 2018. gadā saņemti 363 pieteikumi. No tiem 181 atzīts par acīmredzami nepiekritīgu, bet 182 reģistrēti kā pieteikumi un nodoti izskatīšanai Satversmes tiesas kolēģijās.

Pagājušajā gadā ierosinātas 23 lietas, no tām spriedums pieņemts 17 lietās, bet četrās tiesvedība izbeigta. No kopējā ierosināto lietu skaita 13 ierosinātas pēc konstitucionālās sūdzības, 6 – pēc tiesas pieteikuma, 2 – pēc divdesmit Saeimas deputātu pieteikuma, bet pa vienai lietai – pēc tiesībsarga un pašvaldības domes pieteikuma.