Konfiscētās mantas glabāšanas rēķins lielāks par uzlikto sodu

Nesamērīgs regulējums

Kā LV portālam skaidro AT Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, Augstākā tiesa konstatējusi, ka likuma un Ministru kabineta noteikumu normas paredz personas pienākumu segt izdevumus par konfiscēto mantu glabāšanu arī par to laikposmu, kamēr noris tiesvedība.

"Proti, ja persona izmanto savas tiesības pārsūdzēt lēmumu par mantas konfiskāciju, tad viņai arī jārēķinās, ka arī par šo laiku būs jāsedz konfiscētās mantas glabāšanas izdevumi. Ņemot vērā to, ka tiesvedība ir laikietilpīgs process, bieži vien konfiscēto mantu glabāšanas izdevumu apmērs daudzkārt pārsniedz piemēroto administratīvo sodu," pamato V. Krūmiņa.

Sagatavojot pieteikumu ST, Augstākā tiesa norādījusi, ka šāds regulējums nav samērīgs. V. Krūmiņa: "Tiesību normas neļauj vērtēt individuālus apstākļus, lai noteiktu konfiscētās mantas glabāšanas izdevumu apmēru. Atsevišķos gadījumos, ja pastāv objektīvi apstākļi, persona būtu jāatbrīvo (pilnībā vai daļēji) no šo izdevumu samaksas. Aprēķinot konfiscētās mantas glabāšanas izdevumus, būtu jāvērtē arī tas, kādu iemeslu dēļ tiesvedības process bijis ilgstošs, kā arī tas, vai personas mantiskais stāvoklis ļauj segt šos izdevumus."

Ierobežo tiesības uz īpašumu

Kā skaidro AT Administratīvo lietu departamenta vadītāja, ja tiesai būtu iespēja vērtēt individuālus apstākļus, tad personām būtu jāsedz tikai faktiskie konfiscētās mantas glabāšanas izdevumi.

Augstākā tiesa pieteikumu Satversmes tiesai iesniegusi, jo apstrīdētais regulējums ierobežo tiesības uz īpašumu, kā arī var kavēt izmantot tiesības uz taisnīgu tiesu. "Demokrātiskā un tiesiskā valstī nedrīkst pastāvēt nesamērīgi pamattiesību ierobežojumi. Līdz ar to Augstākās tiesas uzdevums ir sagatavot juridiskus argumentus, lai Satversmes tiesa var izvērtēt šo ierobežojumu atbilstību Satversmei," rezumē V. Krūmiņa.

"Aprēķinot konfiscētās mantas glabāšanas izdevumus, būtu jāvērtē arī tas, kādu iemeslu dēļ tiesvedības process bijis ilgstošs, kā arī tas, vai personas mantiskais stāvoklis ļauj segt šos izdevumus."

ST informē, ka lieta ierosināta par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 257. panta astotās daļas un Ministru kabineta (MK) 2010. gada 7. decembra noteikumu Nr. 1098  "Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietā izņemto mantu un dokumentiem" 74. punkta atbilstību Satversmes 92. un 105. pantam.

Apstrīdētās normas noteic administratīvi sodītas personas pienākumu apmaksāt izdevumus par lietā izņemtās mantas un dokumentu nodošanu glabāšanā, glabāšanu un iznīcināšanu, kā arī regulē, par kādu periodu tiek izrakstīts rēķins.

Pārtrauc tiesvedību, lai pārbaudītu satversmību

Augstākā tiesa šā gada 12. februārī apturēja tiesvedību tās izskatīšanā esošajā administratīvajā lietā un nolēma iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā.

Runa ir par administratīvo lietu, kas ierosināta pēc personas pieteikuma par Nodrošinājuma valsts aģentūras lēmuma atcelšanu. Aģentūra personai pieprasīja apmaksāt izdevumus par administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas nodošanu glabāšanā un glabāšanu. Turklāt aģentūras aprēķinātā izdevumu summa par mantas glabāšanu konkrētajā lietā būtiski pārsniedz personai uzliktā administratīvā soda apmēru.

Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 9. punkts noteic, ka tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu ir tiesai, izskatot administratīvo lietu. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.¹ panta pirmās daļas 2. punktu pieteikums iesniedzams, ja tiesa, izskatot administratīvo lietu kasācijas kārtībā, uzskata, ka norma, ko ir piemērojusi iestāde vai kas tiesas procesā būtu jāpiemēro šajā lietā, neatbilst Satversmei vai starptautisko tiesību normai.

Pēc Augstākās tiesas pieteikuma Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu Nr. 2018-09-0103. Saeima, kā arī Ministru kabinets līdz 8. maijam aicināts iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Satversmes tiesas nolēmums lietā gaidāms rudenī.